Bavarijas Latviesu vestnesis, July 10, 1946

              Vaļsirdīgi... Kārlis Osifl
(Turpinājums hol. lappuses)
atliek kardinālas jautājums — emi­grācija.
šo jautājumu runāja \ m
prese sāka parādīties raksti jau pa­gājušā
rudenī un iiemā un tas tika
aizķerts arī LGP 2. sesijā, bet toreiz
LCP un līdz ar to arī LGK vairā­kums
turējās pie ieskata, ka šis jau­tājums
ir pāragrs. Par šo jautājumu
runāja ari LGP 3. sesijā un izteica
jau dažus ieteikumus, kas nozīmē
LGP vairākuma viedokļa maiņu, ko
var gan apsveikt, bet nevar iekalku-lēt
par LGP 2. sesijas panākumu, tad
jau drīzāk par 3. sesijas plusu. Tā
ir pazīme, ka mūsu centrālo pār­stāvību
vairākums šajā jautājumā
mēģinājis sākt raudzīties patiesībai
vairāk acīs nekā līdz šim. Tad —
dažādo fondu darbības aktivizēšanas
jautājums. Mums šljiet, ka arī visla-bākiem
iestādījumiem un noteiku^
miem nav. nekādas nozīmes, ja tie
paliek uz papīra. Bet pieņemto no­teikumu
un atzinumu īstenošana
taču ir LGK uzdevums.
Rakstā „Trešā sesija** par mūsu
pārstāvību zināmai nesekmības ie­mesliem
uzrādīti tautiešu politiski
nogrupējumi un apgabalu komiteju
atraušanās no kopējiem mērķiem.
Vai tur vien tā vaina? Vai ar tādu
uztveri patiesībai acīs nebūsim ie­skatījušies
tikai pa daļai?
Mums šķiet, ka nesekmības cēlo­ņiem
ir arī vēl citas I dziļākas un ap­slēptākas
saknes. Ja ir tiesa, ka,tau­tiešu
interese par vēlēšanām un pār­stāvību
darbību mazinās, tad šai pa­rādībai
drīzāk ir vilšanās nekā apā­tijas
raksturs. Un vilšanās rodas tad,
ja mēs paši sev par savu darbību
radām nepamatotas cerības un ne­piepildāmas
ilūzijas. Sķietj nav tāl­redzīgi,
ja kāda (delegācija sabiedro-to
iestādē nodod iesniegumu ūņ tad
par to publicē ziņojumus, kuros
teikts, ka , , . . . jautājumā nodots ie­sniegums
un saņemta labvēlīga at­bilde
šī jautājuma izkārtošanai" Bet
— paiet laiks un nekas ,,neizkārto-jas".
Pareizāk būtu, ja šādos gadī­jumos
konkrēti minētu iesniegšanas
datumu,- saņēmēja vārdu un amata
apzīmējumu un burtisku viņa at­bildi.
Iesnieguma saņemšana un pie-
' klājības frāzes vēl nenozīmē labvē­līgu
atbildi. Ar pieklājību nereti tie­ši
atkratās no nepatīkamu atbilžu
došanas. Pavisam nelāgi ir, ja sabie­droto
iestādēm nodots iesniegums
kaut vai t^jā pašā karavīru jautā­jumā
im, kad pēc tam no kādas gū­stekņu
nometnes kopā ar vācu ka­ravīriem,
vācu karavīru atlaišanas
kārtībā atlaiž arī attiecīgas katego­rijas
latviešu, igauņu un lietuviešu
karavīrus, tad šo falrtu publikācijas
piedēvē kā iesnieguma sekas. Tādi
gadījumi izraisa ne vien vilšanos, bet
arī nepatiku. Ja iesniegumiem nav
bijis gaidīto/rezultātu, tad tas būtu
vaļsirdīgi jāatzīst, nevis jāmeklē pa­nākumi
tur, kur to nav bijis. Mušu
par ziloni nepataisīs nekāda rimā-šaria.,
Otrkārt — mūsu pārstāvību darbs
īpaši apgabalii komiteju diirbs
līdz ^ šim lielo tiesu isipaudies kā
biroja darbs. Atskaitot pāris apga­balu
komitejas, šie iestādījumi ie­grimuši
skaudīgā birokrātismā un
aprobežojas ar centrālo pārstāvību
norādījumu pavairošanu un tālākiz-sūtīšanu
nometnēm- Piemēram, lie­lajā
Bavārijas latviešu apgabalā vie­tējās
komitejas bez apkārtrakstiem
nekādu praktisku pjilīdzibu no Min-chenes
nesaņen. Jāšaubās, vai še
apgabala komiteja ir pat iepazinu­sies
ar visu sava apgabala nometņu
dzīvi un apstākļiem, par kaut kādu
konkrētāku palīdzību nemaz neru­nājot.
PārUeku vaļīga ir arī centrāk) pār­stāvību
saskare ar ta^utiešiem un no­metnēm.
Ir tiesa, ka sakari ļoti ap­grūtināti,
un tomēr, ja nevēlamies,
lai tautiešu inteifese par pašu vēlēto
pārstāvju un iestādījumu darbību
vēl vairāk nesamazināu^;,, tad ir jā­panāk
informācijas un Jiiaskare.s. uzr
labošanās. Vienpusīgas prasības, kas
apeilē tikai pie tautiešu apziņas un
apstākļu izpratnes, bet pretim dod
gaužām maz, stāvokli neuzlabo. Ja
mums ir pašu vēlēta vadība, kaut ari
ar ierobežotām darbības iespējām,
tad. mēs vēlamies to arī just. Galva,
kuru ķermenis nejūt, vāji pilda sa­vas
funkcijas. Ja nometņu komite­jām
un katrani atsevišķam tautietim
visi svarīgākie jautājumi vienmēr
jāatrisina tikai ar savu padomu un
saprašanu, tad n^v brīnums, ka vi-t^
s iezogas vilšanās un neuzticība.
Ja arī „galva" nevar uai šiem īgnā­kajiem"
jautājumiem droši atbildēt,
(Beigas)
4. Integrācijas mācības aspekts
Pavisam no citas puses pārvietoto
personu dzīve parādās, ja skatās no
E. R. Jenša integrācijas mācības vie­dokļa,
kas cilvēkus iedala pēc viņu
dvēseles funkciju saaugtības vienai
ar otru, ar dvēseles centrālo kcJdolu
un pasauli.
u r n a I (Turpinājums no L lappuses)
, , ka 4 lielvalstu nespēja vienoties ra-nopusanos
par ļauno pasauli, ko ne- sakņu, kas tur dzimtā zemē un tau- dis katastrofālas sekas Vienotām NS-vareja
izmācīt ne vāon okupācijas tā. Viņš savā raksturā ir intemacio- djām. - Bido jaunā valdība F r a n-rīkste,
ne krievu okupācijas pātaga.'nāls. Idjas satversmes sapulcē guvusi
ne dzimtenes zaudēšanas posts. Te
ir jāķeras pie darba, un nometņu vai­rums
to arī dara. Ir jārada pozitīvi
sabiedriski veido jumi, kaiš saplosīta­jam
nabaga trimdiniekam' dotu aiz­vēju,
dotu labvēlīgu dvēselisko kli­matu.
Visu krietno latvipšu trimdi-
TJz āru integrētais cilvēks būtu tas, ļ nieku nacionālais pienākums ir pie-ka
ir pasaulei un dzīvei tuvs, sa- dalīties nometnes sabiedriskā (ne
audzis ar to, pulsē tai līdz, kam ir administratīvā) dzīvē un censties
dzīvs un silts kontakts ar visu, kas veidot to iespējami siltu un gaišu,
notiek viņa ārpasaulē. Viņš ir at- Ar krietno cilvēku atraušanos atpa-saucīgs
videi, ar visu būti dzīvoja- kaļ un (no individuālā viedokļa) ne-mā.
Ar ārpasauli šis tips ir tik ļoti reti pareizo spriedumu: ,^Es nepieda-saistīts,
ka viņa dvēseles veselībai 1os tai varzā", ko sauc par nometnes
nepieciešama zināma labvēlīga sā-dzīyi, ir aizmirsts nacionālā^ pi^^
biedrības vide: ģimene, draugi, or- kums pret savas tautas locekļiem,
ganizācija, darba biedri, iemīļots Krietnajam ir jāvar nest arī jēgtu-teātris
utt., kurā viņš* var iejūtīgi rīgi upupi. Uz āru integrēto cilvēku
dzīvot un atsaucīgi pulsēt kopai līdz. trimdas, pārvarēšanai nepieciešami
Dzīvēs liela un svarīga daļa aužas, jārada labs un silts garīgais klimats
ārpus viņa paša personas. Ja šo da- nometņu dzīvē.
ļu atrauj nost, cilvēks dvēseliski ļoti • ideju pasaulē pa daļai uz āru, pa
cieš, it kā būtu noplēsts kāds locek- daļai uz iekšu integrētais cilvēks uz
lis. Ļoti daudzi tagad atrauti ģime- apkārtni skatās caur ideju acenēm
nēm, ļoti daudzi draugu pulkam, (sociālās taisnības ideja, Latvijas
gandrīz visi darba biedriem. Tas var ideja, brīvības ideja, humanitātes
iedarboties psīchiski ļoti sāpīgi, var ideja utt). Viņus viegU pazīt pēc tā,
radīt zināmus dvēseles kropļojumus, ka bez idejiska tilta viņi nespēj rast
Dabīgi ka šis cilvēka tips trimdā kontaktu sabiedrībā. Ja ideju pa-tūlīt
sāks meklēt j aunu dvēselisko saulēs nesaskaras, tad „ar to cilvēku
vidi, kurā dzīvot un pulsēt. Ja tādu man nav ko runāt."
atvietojumu atrod, viņš diezgan ātri Arī daļa šī tipa ļaužu ir nonākusi
iejūtas,tajā, ātri atdzīvojas, atžirgst, grūtībās, jo nekad vēl nav tik daudz
brūces viegli dzīst. . ideju iedragāts, kā pēdējos gados.
Uz āru integrētais tips ļoti nepa- Daudziem garīgais kapitāls, uz kā
stāvīgs un nepatstāvīgs. Nolikts la- viņi balstīja visu dzīvi un darbu,
bā dvēseliskā vidē, tas var būt ļoti pēkšņi kļuvis par lētu papīrnaudu,
jauks im patīkams cilvēks, kamēr ko neviens neņem pretim. Ja ideju
sliktā vidē viņš viegli deģenerējas.kā cilvēkam satricina viņa centrālās
saka, „izlaižas". Parastā nometņu idejas, viņam ir satricināts viss.
dzīve šim tipam viņa vājuma brīdī Te principā atliek divi ceļi: pado-var
kļūt liktenīga. Visvieglāk gū- ganās un nepadoSanās. Pirmie pa-stamaiS'
sabiedriskais tuvums rodas rasti argumentē tā: „Sis laiks ir bez-pie
„ļergas" pudeles un kāršu galda, jēdzīgs; Nav nekā stabila, visrgrl-kas
nereti atvieto seno jauko draugu ļojas. Ja mums vairs nav nākotnes,
pulku. Gadās, ka zaudēto ģimenes tad nav vērts vairs nē meklēt, ne
tuvumu atvieto garāmgājējs ar tukšu strādāt. Kaut kā jāpalaiž šis dienas,
sirdi. Tās organizācijas biedrus, ku- kaut kā jāmēģina aizmirsties." A i z
ras loceklis cilvēks bija dzimtenē, ŠĪ „kaut kā" parasti slēpjas diezgan
atvieto nometnes iekšējo ķildu „par- prastasļ lietas,
tiju" biedri. Raksturigi ir tas, ka otra ceļa gāj^i ir tie, kas nepa-bieži
sabiedriskiem veidojumiem to- dodas. Viņiem uzausis pareizais ie-ni
dod morāliski un intelektuāli maz- gj^g^^j^j^^^ ka dažu atsevišķu funda-vērtīgākā
un nekaunīgākā DP daļa. ^^^^itm ideju satricinājums nebūt
Viesības izvēršas par ālēšanos, dejuL^^^ nav katras idejas satricinājums
ansamblis par pusaudžu apmācības un dzīvea jēgas satricinājums vispār,
vietu izlaidībām, nometnes MParti-^ļņi pareizi spriež: „Likteņa gaita
jas" par naida purviem, kur saindē ir satricinājusi manu dzīves jēgu,
cilvēkus. bet es zinu lielus ideju cilvēkus līdzi-
Te nekas nebūtu līdzēts ar stā- gās situācijās, kam tā nav satricinā-vokļa
konstatēšanu un , dziļdomīgu ta. Tātad pasaules uzskatu var
uzcelt arī uz tik dziļi ietvertiem pa-matiem,
kas nesadrūp, kur likteņa
tad tas tā vaļsirdīgi arī jāpasaka; zābaks netiek klāt. Labi, tad negau-
Tas tomēr būs vairāk kā klusēšana, dies, bet roc dziļāk!'* Un daudzi tā
Klusēšana, taču, ļoti bieži nav nekas dara: lasa, pēta, studē, domā.
cits kā vairīšanās no atbildības. Jā jj^ iekšu sevī integrētais — cieta
apstākļi ir tādi, ka atbildības už- noteikta dvēseles kodola cilvēks
ņemšanai nav nepieciešamo priekš- ļj. noslēgts un stabils (Jēkabs Salt-noteikumu,
tad atkal tas ir vaļsirdīgi upg^ Roplainis). Arī trimdas laikā
jāpasaka. Būtu aplam gaidīt norādi- ir stabilākais tips, ja tikai viņš
jumus no vadības, kā kufā nometnē ^av sists ar savu centrālo vērtību
izkārtot dzīvokļu jautājumu, pārti- piepildīšanas iespēju zaudēšanu, ko
kas sadali, kārtības dienestu utt, bet L^tirzāju iepriekš. Sis tips ir piemē-atziiļumi
idejiskos un principiālos retākais to atbildīgo amatu ieņem-gadījumos
ir absolūti nepieciešami. \^^^[ nometņu dzīvē, kas neprasa
Veltīgi te pašreiz ir norādījumi arj ^^^^ kontaktu ar publiku; Viņš ir
-uz trimdas presi, jo līdz šim arī tā L^jp^ģ^
no pirkstiem neko nespēja izburt. — dzimtenes un tuvinieku zaudējumu
Tāpat aktivizējama mūsu centrālo panes smagāk, sāpīgāk kā pārējie
pārstāvību informācija ar mūsu sūt- ^pļ^
ņiem ārzemēs un panākama ciešāka ^ezintegrētā cilvēka tips būtu tāds,
sadarbība ar igauņu un lietuviešu L ^ ^ trūkst cieša kontakta ar ār-pārstāvjiem.
^ pasauli un ciešas saaugtības sevī.
Vispārīgi vārdi par saderību un Lj.^ļ^g|. pamatideju. Viņa dvēseles
vienību gan cildeni skan, bet tiem dziļākais kodols nav saaudzis ar pe-nebūs
cerēto panākumu, ja vārdus L^f^j^gj^āni funkcijām, un tam trūkst
neatbalstīs darbi. Viscildenākie un personības vienības. Dvēseliskās
kvēlākie vārdi, ja tos neatbalso kon- funkcijas it kā atrautas viena otrai,
krēti dzīves saturi, ir skaisti putni gaiŗdinātas, bieži krāšņas, bet nesa-augstās
debesīs, uz kurieni cilvēki Lj^aņotas^ neveido līdzsvaru. Simti-drīz
vien pa^st skatīties. Viņi vē- pam, no vienas puses, trimda ne­ies,
lai šie skaistie lidoņi laiku pa ^ada tik lielas pārmaiņas kā citiem
laikam nolaižas viņu vidū. Tās ļ tipiem, jo viņam vispār nav tik dziļu
sabiedrislcā darba metodes, kas bija
labas normālos apstākļos pašu zeme,
kas ir pierastas un tāpēc ērtas un
kuras varētu apzīmēt par kabineta
un biroja metodēm, tagad mūsu spe-
No otras puses, šis sairdinātais, pirmo panākumu. Ar 514 pret 4 bal-nestabilais
cilvēks arī vieglāk pa- Līm tai šteikta uzticība. Bido sa­dodas
trimdas dzīves psīchiskām ne- tversmes sapulcei apsolīja, ka uztu-laimēm
un kaitēm. Ari viņš tāpat rēs franku līdzšinējā vēriībā (1 am.
prasa labu sadzīves klimatu, kā uz dolārs 1 l^franku), — ASVjoslas
āru integrētais cilvēks. Bet katrā Lāču 3 valstu satversmes sapulču
ziņā šis tips prasa ari labu sadzīves vēlēšanās par stiprāko partiju ar
kārtību, noteiktu uzraudzību, kas vi- 2.609.899 balsīm izvirzījusies kristīgo
ņu turētu grožos. Citādi viņš jo sociālistu apvienībā; kamēr sociālde-viegli
var savu dzīvi iestūrēt sabie- nokrati ieguvuši 1.815.367 balsis, ko-drībai
kaitīgās formās. Dezintegrēto niūnisti 404,569. Bavārijā mandāti
pārstāvji nometnes „partijās" aiz- gadalās šādi: kristīgajiem 109, sociāl-vien
kritiski vēriējami, ūn viņu dar- demokrātiem 51, komunistiem 9 un
bība paturama acīs. No viņu vidus pārejām sīk§kām partijām kopā 11.
nāk diezgan sadzīves duļķotāju un L _ A S V ārlietu ministrija aizturējusi
ārdītāju, un ari morāliski viņi ir ne- eksporta un importa bankas 40 miij.
stabils elements. Sos cilvēkus ne- dolāru aizdevuma izmaksu Poli -
būtu vēlams likt ari amatos, kur ap- ja i, kamēr Varšavas valdība izpildīs
grozās materiālas vērtības. dažādas saistības. Priekš dažām die-
Nenoliedzams, ka viņu vidū Ir ari nām bija "pa:dņots, ka atļauta agrāk
daudz mākslinieku, iejūtīgu audzi- aizturētā 50.000.000 dol. kredīta iz-nātāju,
organizatoru ar veiklu tvē- Liaksa smago automobiļu ūn citu ar-rienu
un vispār sadzīvei vēriīguļau- Uijai lieko ieridu uzpirkšanai. Viens
žu. Piemērs. Zinu kādu ļoti spējīgu no priekšnoteikumiem Ši kredītā at-šī
tipa nometnes vadības locekli, kas ļaujai bija Polijas solījums paziņot
sevišķi sekmīgi prata organizēt labas tās saimniecisko līgumu tekstus ar
attiecībai ar iestādēm un amatper- citām valstīm, to vidū ar Krieviju.
sqnām. Bet, saskaroties^ ar materiā- Tagad aizdcivumu aizturēs līdz tām
1ām vērtībām, viņš viegli aizmirsa laikam, kamēr šos solījumus reSli-robežas
un, pjir spīti savām labajām jz^. - Angļu Mii it ā rā v a l d i -
sekmēm orgamizātoriskā joslā, vi- b a paziņojumi, ka ievērojams, skaits
ņam amats tomēr bija jāzaudē. neatbrīvoto vācu karavīru dezertē
Sis tips ir vērtīgs, bet kontrolē- no angļu darba grupām uz krievu
jams. joslu. Lielāka daļa no tičm bēg uz
Vēl gribu pielietot dzīves lomu savām agrākām dzīves vietām. De-teorijas
aspektu. Katram cilvēkam zertieŗu skaits samazinājās pirms da-ir
savās dzīves lomas. Zināmu lomu žfim nedēļām, kad viens izbēdzis ka-viņS
ietur pret saviem apakšniekiem ŗavirs brīvprātīgi atgriezās, no krie-darbā,
pavisam citā lomā iejūtas ru- vu joslas un lūdza to atkal uzņemt
nājot ar priekšniecību, citā lomā pa- darba grupā, jo mājās viņš darbu
rādās sabiedrībā, citā mājās pret nevarot atrast. Hamburpā noti-bērniem,
citā pret^ievu. Dzīves lo- kusi pirmā vācu masu demonstrā-mas
parasti cilvēkam izveido para- cija pret Sabiedroto okupāciju. 4.000
diunus, kļūst par viņa otru dalu, kas hamburglešu trokšņodami soļoja pa
ar savu noslīpēto raksturu lieli mē- ielām un protestēja pret rīkojumu
rā samazina dzīves un sadzīves izvākt no mājām 30.000 personu, lai
berzi. atbrīvotu telpas angļu galvenam štā-
Nometņu dzīvē ierastās loma» bie- bam: 10 personu aizturētas par pie-ži
vairs nav lietojamas. Gan priekš- N^a^iSanos dēmpnstrācijā un nacistu
nieki, gan ari kalpotāji kļuvuši par bimnas,„aott strafe England" un ci-vienkāršiem
DP, mūžam kustīgie tir- tu dziesmu dziedāšanu. Hamburgaa
gotāji par bezdarbniekiem, ģimeņu Uielvecākais^^ ka nevar uz-cilvēki
par vientuļniekiem utt. Pār- ņemties atbildību par šd demonstrl-pratumi
rodas, jsi ierastās lomas lie- c«u, bet Hamburgas komunistu lī­to
nepiemērotās situācijās. Plemē- deris deklarējis, ka komunistu par-ram.
gadās, ka IM) proc. iemītnieku tija nav vadījusi demonstrantus. —
nometnē mīl tēlot„kungu" lomu, bet | Angļu di'ošības ^dienesta virsnieki
paklausītāju un izdarītāju lomu tēlo­tāju
atrodas ļoti maz.
Ja dzīvē lomas pieņem tādas, kas
atbilst katrreizējam sabiedriskam
stāvoklim, tad Ir jājautā, vai nebūtu
labr ieskatīt savu trimdinieku stā­vokli
vaļējām acīm un pieņemt no­teiktu
trimdinieku un PP lomu? To
daudzi ar! gluži instinktīvi dara.
Man šķiet, labai daļai te būtu vēla­ma
noteikta palīdzība. Būtu liet­derīgi
noskaidrot DP dzīves lomas
apmēram tā, kā Latvijā noskaidroja
dažādas stājas: latvieša stii}a,tb^
tajā stāja, paš^valdlbu darbinieka
stāja, skolu jauniešu stāja, nama­mātes
stāja utt. Stāja faktiski ir ap­zinīgi
no zināma vērtību viedokļa
ieturēta dzīves loma. Par DP stāju
vajadzētu nolasīt priekšlasījumus,
rakstīt presē. Velta ir parastā rtmfi-šana
svinīgās un cēlās frāzēs. Te
derētu vispusīgi un lietišķi a|)skat!t
DP dzīves lomu visveļamākās for­mas,
vērtējumā vadoties no nacionā­lām
interesēm. Lomas jau tiežii lieto
sadzīves berzes mazināšanai. Varbūt,
iedzīvojoties pcrtdtīvās E)P lomās,
mūsu dzīvīte rlt(5tu daudz gludāk tm
labāk, būtu veiglāk panest trimdu.
Beigās es negribu rakstīt tēzes, bet
aicināt. Mēģināsim trimdinieku dvē­seliskās
nelaimes dziļāk saprast,
meklēsim iespējas to mazināšanai un
tad, bez atrunāšanās tm gaušanās
ķersimies pie darba šai virzienā. Tas
ir viens no mūsu nacionālajiem pie­nākumiem
trimdā, ko ar tīru sirds­apziņu
apiet nevar. /
Jauna veida protēze
Heidelberga amerikāņu aeromedi-cifiskos
apstākļos nav efektīvas. Bet ļ ciniskā institūtā izdevies izgatavot
par visām lietām tautieši vairāk kā jaima veida protēzi virscela amputē-līdz
šim grib just savus vadītājus, jamiem. Jaunā protēze darbojas uz
viņu domu un atzinumu izstrā voj ^'hidraulikas principa, un to var ela-mus.
stīgi locīt tā, kā, piemēram, uzkāp-
Maldu atzīšana ir pirmais solis ce- v^^^ un nokāpšanu pa kāpnēm var
ļā uz patiesību. Atzīdami maldus, ^.^ ^^^^^ gadījuma vēro-nemeklēsim
to cēloņus tikai ,.citu ma^L--^^^^^, novar pamanīt, ka
jās^ bet būdm un paliksim ^^^H ^-^ protēzes
dīgi līdz galam un centīsimies rau-13ani uuiu F
dzīties patiesībai acīs:, lai ari tā ne­reti
mums būs nepatīkama.
izgņtavo'nnā .piedalījušies arī 2 jau­ni
vācu zinātnieki, kam amerikāņu
Militārā valdībā dos iespēju izbraukt
uz Ameriku, kur viņu rīcībā bOš la­bākie
materiāli un darba iespējas,
lai pētījumus varētu turpināt un lai
hidraulisko principu varētu piemērot
arī pie citiemrnākslīgiem locekļiem.
Kaut gan jaunais izgudrojums paš­reizējos
apfitākļos vairāk kā gaidīts,
paies zināms laiks, kamēr varēs uz­sākt
šīs jaunās protēzes masveida
ražošanu.
un vācu iestāžu darbinieki Hambur-f
i sagaida, ka kāda vācu pagrīdes
kustība, ko acir|i redzot vada bijušie
vācu armijas virsnieki, gatavos„ner-vu
karu" pret angļu okupācijas spē­kiem.
Līdz šim šīs kustības mēģinā­jumi
traucēt kārtību tomēr nav sek­mējušies.
— kopš 26. jūnija vācu
laikraksti pirmo reiz vēsturē saņem
tiešas ziņa^ no amerikāņu aģentūras
„Associated Press". Ziņas pa atjau­notiem
telegrāfa vadiem nāk tieši no
Ņujorkas un Londonas. — B a v i*
rijas un V i r t c m b e r g a s - B ā*
denas laikrakstu licenču īpašnieki
apsprieduši jaunu likumu vācu laik­rakstu
un žurriālistu tiesību precizē­šanai.
Paredzēts, ka laikrakstu gal­vās
iāmin laikrakstu īpašnieki un
periodiski jāpublicē ziņas pār pār*
doto eksemplāru skaitu. Likuma
projekts paredz sodus personām, kas
uzbrūk presei. Sevišķi smagi sodi
būs iestāžu darbiriiekiem un sabie­driskām
personām, kaš, izmantojot
savu stāvokli, kavētu patiesu ziņu
publicēšanu. — Labā un kreisā spār»
na bandu sadursmēs Grieķijā noga­lināts
10 personu. Sabiedriskās kār­tības
ministrija paziņojusi, ka 300
,4comūnistu" banda uzbrukusi kā­dam
ciemam ziemeļos no Larisas
un nošāvusi 4 persoinas, aizdedzinā­jusi
19 ēku un ciemu izlaupījusi. —
Prezidents Trumens paziņojis, ka
ASV pilnos apmēros izpildīs savu ap­ņemšanos
nosūtīt šajā pusgadā 6 milj.
tb pārtikas uz valstīm, kur tās
trūkst.—- Anglijas pārtikas mi^
nistrs paziņojis apakšnamam, ka, sā­kot
ar 21. jūliju,! Anglijā atkal nor­mēs
maizi. Jaunieši saņems dienā
250 g, strādājošie vīrieši 420 g^ sie­vietes,
kas strādā fizi.sku darbu, un
t6|»šās mātes 310 g. — 'No 20
ārstiem, kas piedalījušies S i ām a s
karaļa pēkšņās nāves gadījuma no^
skaidrošanā, ll4 izteikušies, ka kara­lis,
acīm redzot, nav kritis par upuri
nelaimes gadījumam, bet nogalināts.
The Stars and Stripcs
Bfiruio Kanderi, dz. 22. 12.
3., no Gulbenes ni. Kā r I i s J an-
B O B S : Latvian DP Camp, Elm»-
hom bei Hambarg (24). 2816