Bavarijas Latviesu vestnesis, July 10, 1946

              LatvieSa Testnests 1946. g. 10. j f i l iA
V H naV konstniljusies
Uzticības ķbllļēģijās ļ^ekšsēdis jje-flātors
J . K ^ 1 | C ^ Izteicās:
^,LdP ievijlētii mtUfibii koUēģlja
vēl nav kon^tteuējusies; Jo Vairāki ^lās
locekļi nav paziņojuši, vai \ Iņi vē­las
kO|llēģijā iiarboties. Atbildes vēl
nav saņemtžis no pulkyežleitnanta J .
Kalniņa un pulkvežleitnanta P. Līča,
redaktora J , Dmvas un rakstnieka K.
Dziļlejas. Gadījumā, ja kāds no kol-lēģijas
locekļiem tajā nevēlēsies džu:-
boties, LCP to vietā nākotnē vaja­dzēs
ievēlēt jaunus. Slimības dēļ no
Uzticibas-kollēiijas aizgājis senators
V, Zāmuelis un tajā kopā ar mani
tagad vēl darbojas senators R. Alks­nis
un vltn. Ē. Pārups."
'uzticības kollēģiju, kā zināms, Jio-dibināj-
il LCP 2. sesijā Hanavā un
ievēlēja arī tās pirmos 8 locekļus. -LGP
3. sesija Vlrcburgā koUēģijā ievēlēja
vēl trūkstošos locekļus. L C K 28. jū­nija
sēdē i r pieņēmusi instrukciju pie
noteikumiem par Uzticības kollēģiju.
»,Vienotā Latviešu Prese** Eslingenā
Ģimnāziju skolot^iu
atzinumi
' VIrtembergas Bādenas apgabala
latviešu ģimnāziju skolotāju sa­nāksmē
E8llti|:enā Mannheimas lat^
Viešu ģimnasjijas dir. A. Vickopfs z i ­ņoja
par ģimnāzijas iespējām prakr
tisko arodu apmācībā. Tā kā plān-
Veidlgla arod,skolu tīkla noorganizē­šana
trimdas apstākļos nav iespēja­ma,
tad runātājs ierosināja huma­nitārās
ģimnāzijas pārveidot par
praktiskai dzīvei atbilstošām ģimnā­zijām.!
Lai jaunatni sagatavotu aro­diem,
pārkārtojama mācību pro­gramma
un tajā uzņemama tech-niskā
irasēšana, projekcijas mācība,
mašīnrakstīšana, grāmatvedība, h i ­giēnas
m§clļ)a, mājturība, speciālā
mechanika^ preču zinības un arodu
terminoloģija. Sāda veida skolai dar­bība
būtu ^uzsāk L septembrī.
Pāmlnājot ttiācibu gaitu ģimna2;i-
}as, sanaklsi^^ dalībnieki atzina, k^
par 2 stundām nedēļā jāpavairo i*e-
Bģijas^ētikas mācību stundu skai'te.
Nopietna vērība veltījama rita lūg-
Sanai, kurā jāpiedalās ari skolotā­jiem.
LatvieŽ.u Valodas skolotāju pie­nākums
sargāt mūsu Valodu. Sarak­stāma
]un ii^dodama latīņu valodas
gramatika. Stundu skaits pavairo­jams
ar! fizikā un ķīmijā. Vēstuires
skolotājiem jānoskaidro jaunatne
apstākļi, kas tautu un valfeti iznīci­na
un kas to ceļ augšup. Angļu Va­lodas
skolotāji par nepiemērojamu
atzīst līdzšinējo mācību prograirtmu,
kuras vietā radāma jauna. Izdodama
arī alngļu valodas gramatika. Augs-burgā
pašreiz iespiež vācu valodas
gramatiku,,bet Eslingenā iznāks divi
noveles vācu valodā. Lai ^atvieglotu
latviešu ģimnāziju absolventiem ie­stāšanos
vācu universitātēs un augst­skolās,
matemātikas skolotāji iei'osi-na
ģimnāziju programmu pieskaņot
vācu vidusskolās izņemamai vielai,
pastiprinot praktisko matemātikas
problēn^u atirisinā^nu un iepazīsti­not
ar vācu matemātikas terminolo­ģiju,
liellikā vērība veltījama f i ­ziskai
i^udzinilšanai. J.Raituina
Skotu i ^ p a s btlvlbas ffga* kuras
miteklis,ir 130, George Street, Edin-burgh
2, Scotland, G. B., 24. un 25.
jūnijā organizējusi apspiesto Eiropas
tautu sanāksmi. Sanāksmes^ nolukž^
bijis dot izdevību Viduseiropas tautu
pārstāvjiem nākt ar ziņojumiem pār
pašreizējiem apstākļiem viņu zeiņēļs
un sniegt konstruktīvus prieHšliku-mus
šīs pasaules daļas labākās nā­kotnes
izkārtojumam. Sanāksmes
protokolus publicēs, tā dodot iespē­ju
ņaazajām un vidējām Eiropas
tautām irifont^t pasauli par lietu
patieso stāvokli Eiropā un meklēju­miem
rast atrisinājumu. S^āksmē
piedalījās baznīcu, preses, arodbie­drību
un citu sociālu apvienību un
sabiedrību pārstāvji, Anglijas parr
lamenta locekļi un citas ievērojamas
sabiedriskās dzīves personas. Vidus­eiropas
tautas sanāksmē reprezentēja
austriešu, baltkrievu, čechu, igauņu,
latviešu^ lietuviešu, kroātu, poļu,, ser-
Latviešu nometnēs Lībekā Jāņu
vakarā saņemts attiecīgu iestāžu pa­ziņojums,
ka nometnēs nedrīkst de­dzināt
jāņugunis un sarīkojumiem
nav piešķirama īpašas dienas noska­ņa.
Gandrīz 1000 latviešu, kas līdz
šim Lībekā dzīvoja ārpus nometnēm,
pēc Militārās valdības rīkojuma ša­jās
dienās pārcēlās dzīvot uz nomet­nēm.
Ierādītās telpas atrastas sliktā
stāvoklī, un vajadzēs daudz darba,
lai tās sakārtotu par eilvēkti mitek­ļiem,
iestiklojot logus, izlabojot sa­gāztās
sienas un novietojot iatpākaļ
izkrautos pavardus. Rīkojums par
privāti dzīvojošo pārcelšanu uz no­metnēm
nepielaida nekādu izņēmu­mu,
un ārpus nometnēm Lībekā ta­gad
paliek tikai nedaudz smagi sli­mo
tautiešu. Ar pēdējiem rīkoju­miem
par visu komiteju un sabie­drisko
organizāciju slēgšanu, aizlie­gumu
izplatīt citu joslu laikrakstus
utt, jāpieņem, ka LIbekas apgabals
latviešu dzīvē Ziemeļvācijā pagai­dām
vairs nevarēs būt * vadītājs
(»,VNRRA 801" Lībekā).— Neinburgā
(V. Wald) rīkotajā mākslas skatē līdz
ar tautiešu lldzpaņemtajiejn mākslas
darbiem no dzimtenes ar trimdā ra­dītiem
jauniem darbiem piedalījās
tēlnieks V. Jansons, A. Vinklers, A.
Treibergs un N. Riške. V. Jansons
bija izstādijs skulptūru Koklētājs, A.
Vinklers dekorāciju metus,; A. Trei­bergs
portretus, ainavas un klusās
dabas, bel N. Riške zīmējumus. Ar-chitektūru
pārstāvēja arch. Fr. Trei­bergs
ar kādas dzelzceļa stacijas pro­jekta
metu. īpašs nodalījums bija
Veltīts trimdā mirtišajam gleznotā­jam
J . Apīnim. Lietiskās mākslas
eksponātu, salīdzinot ar apmēram 130
izstādītiem glezniecības darbiem, gan
hļja mazāk, bet arī to gaumīgais
iekārtojums skatītājiem deva prieku.
Izstādi apmeklēja nevien pašu tau­tieši,
bet arī UNRRA's darbinieki,
citu tautību pārvietotās personas un
vācu publika. Izstādes laikā prof.
Dr. J . Šiliņš nolasīja referātu par
latviešu mākslas nozīmi tt^ mdā. —
29. jūnijā Netnburgas apriņķa no­metnēs
(Švarchofeņā, Hilštetē un
Neinburgā) tautieši ievēlēja jaunu
komiteju, jo HdzSinējai izbeidzās
pilnvaru laiks. Par priekšsēdi atkār­toti
ievēlēja R. Strazdiņu, - bet par
locekļiem Ļ Kalniņu, A. Treibergu,
T. Apini un E. Zemgali (O^ Akmen­tiņš).
— Baltiešu nometne Altcn-štatē,
Bavārijā, pārcelta už jaunām
rnitnēm Gerecrīdē pie Volfratshau-zenas
Minchenes apkārtnē - Baltie
UNRRA Team 150, D P Camp, Ge-retsried
beī Munchen, tiber Wolf-ratshausen,
Bayern (13b). Ierādītās
telpas atrodas mežā patālu no sa­tiksmes
centriem — Grosen-brodes
nometnes apgādi no ITNRRA's
pārņēmusi angļu Militārā valdība.
Par nometnes komandantu iecelts
majors Klarks (CIerk). Ir cerības, ka
līdz ar to nometnes apgāde uzlabo­sies.
Nometni bez atļaujas atstāt
nedrīkst. Atļaujas tuvāko piederīgo
apmeklēšanai (tikai angļu joslā), tā­pat
sevišķi svarīgos gadījumos pār­ceļoties
uz citu nometni, jāizprasa
nometfies vadībai.; Nometnē nodibi­nāta
pārtikas-aprūpes un sporta ko­miteja.
Pārtikas aprūpes komitejā
darbosies E. Tīdemanis, G. Vieglais,
A. Zvejnieks, J . Līnis, K. Lielups, A.
Ozoliņš, J . Bučus un A, Kalējs, bet
sporta — E. Tīdemanis, L. Bērziņš,
T. Aldzeris, N. Beleičiks, E. Rozen-tāls,
A. Brikmanis, R. Circenis un
A. Sams. Komitejām pa nedēļu jā­sapulcējas
vismaz divi sēdēs (oJūr-matos
yēstis*VĢrosenbrodē).—^
feldas latviešu nometnē K Jūnijā
aizvesto piemiņas svētbrīdim vaja­dzējis
pagatavot karoga kātu. Lūgts
to izdarīt vairākiem nometnes iedzī­votājiem,
bet tie bijuši gatavi darbu
veikt tikai tad, i a atlīdzinātu ar c i ­garetēm.
Pēc tam invalids im Lāčplēša
ordeņa kavalieris Veščunas ķēries
pie darba un karoga kātu pagatavojis
bez atlīdzības CDienas Ziņas** Mērc-feldā).—-
Latviešu nometnē Mērbekā,
kurai jūniļā^a^jā 1 gads^^^^^^n
pastāvēšanas, Jāņu vakara sarīko­jumā
ieradās UNRRA's angļu joslas
direktors ģenerālis Fanševs (Fan-shawe)
brigadiera Bradinga (Brad-ing)
un citu sava štāba darbinieku
pavadībā. Viesi noskatījās mērbe-kiešu
Jāņu vakara sarīkojumu, pēc
kam ģen. Fanševs savā uzrunā, starp
citu, teica: ,,Mēs esam^M
varam veikt svarīgu darbu jūsu l a ­bā.
Mēs apzināmies, k a esam jūs i z ­vilkuši
no lielākas nelaimes, bet
pakļāvuši mazākai Jūsu stāvoklis i r
grūts, bet l a i jūs mierina cerība^ ka
Vttsd nok^osiēs. novēlējums,
lai piepildītos jūsu ilgas un lai jūsu
sapņi kļūtu īstenībai'-Nometnes tau­tieši
viesus apdāvināja ar šejienes
mākslinieku — A Krūkas, T. Pūces
un A. Viksņes darinātām piemiņas
Andrejs EgUItis
Latvija
Tuticībsis kalns un <cerību jūra,
Tu Ciešanu māte, asara sūra.
Tu varoņu plSļi, asins un elpa,
Tu Dieva lon elles cauršauta telpa.
Tu gārs mumiS, n^dz j)elni, liesma, nedz
vārdi,
Tu likteņu tilmšu elsas un dārdi.
Tu asinu dūkstīs dzīvības sakta —
Tu liktenis pats, tu kalējs un lakta!
Aleksandrs Liepa
Leitnants Balduins Grautīs
(Beigas)
„Taisni tā, leitnanta kungs!** Mēs
abi, jau ar patiesu cieņu pret virs­nieku
nostiepusies, grastjāmies pa­zust
aiz durvīm.
< „Vai neteicu, ko? — Var iztikt!"
bija pēdējais teiciens, kas nāca
mums līdz. Tad putenis aizsita ausis.
Divīzija, teicu jau laikam, bija pa­tālu
piŗom. "Un ceļš viscaur piepūsts
ar kupenāmi.
Bet mēs nokļuvām galā, un pēc
stīvēšanās atr kungiem ari panācām,
ka uz pārsletoas punktu devās jau-
'na mašīna ar ārstu un sanitāriem.
„Jūs paliksit te!" man uzsauca
firstsi
Bet es gribēju līdzi tikt. Īsti vēl
BodiļBn nesaprotu, kāpēc bija tik tra­ka
Vēlēšanās atgriezties pussagru­vušajā
būdā un redzēt, kā tur tagad
kskatās. Jā! Laikam gan vairāk par
visu gribējās redzēt, kas notiek ar
leitnantu Graudu. Jo kaprālis ceļā
uz divīziju nebija nomierinājies.
„Vājprāts!" viņš reizi pēc reizes at­kārtoja.
„Vājprāts! Kāja taču tik
briesmīgi samalta, ka nav saprotams,
kā viņš vispār nav ^aii^ējis maņu.
Līdz šai vietai", kaprālis stāstīdams
arvien rādīja kaut kur pie gūžas,
„lidz šai vietai un lejpus ceļgala p i l ­nīgi
putrā. Tūlīt vajadzētu amputēV,
citādi..."
Es panācu savu, — man atļāva do­ties
atpakaļ. Iestāstīju, k a zināš^u l a ­bāk
izvadīt mašīnu pa aizputināto
mežu. V'^1
A r grūtībām tas arī patiesi izdevās.
Grauds, joprojām sēdēdams, kni­binājās
gar šķēpelēm piešķiesto kāju.
„U?*' mūs izdzirdīs, viņš noduca,
bet nepagriežas. ,,Vai neteicu? Ma­šīna
Māt." Bet balss bija pelēki
vienaldzīga.
Ieraudzījis viņa seju, es apstingu.
Tā nebija bāla vien. Tā nebija sa­žuvusi
vien. Viss cilvēka galvaskauss
šķita redzams zenf? ādas, kas bija
, nodzeltējusi un dīvaini plāna , kļu-vtfei,
lāsmoja sviedros.
j,Laiks arī noskaidrojies", viņš t e i ­ca.
„Putems pierimis." Tad atlaidās
pusguļus. „Turpiniet, dakter.'*
Ārsts, tāpat kā es, brīdi apstindzis,
noliecās paraudzīt Grauda pulsu. Bet
tas, neiļaudams satvert asinīm apre­cējušo
dilbu, pavēcināja ar roku un
atsmaidīja:
bu, slovaku, slovēņu un ukraiņu pār­stāvji
Cik zināms, skotu Eiropas brī­vības
līgas vadītājs i r arī Viduseiro­pas
federālās apvienības priekšsēdis.
Sīs apvienības locekļi pasvītro faktu,
ka Padomijas okupētajās valstīs brī­vība
neeksistē un ka Viduseiropas
nākotne (domāts apgabals starp Vā­ciju
un PSRS) izkārtojama tiz jau­niem
pamatiem, attiecīgām tautām
brīvi iaisakotisavu gribu;
„LGK I B " Detmoldā
lietām («Latviskais ^ r d s " Mērbekā).
— A r 20. jūniju Ņeinburgas" (y. Wald)
latviešu literārā kopa sākusi izdot
nelielu literāri informatīvu žurnālu
„Nomale" rotatora techriikā. Atbil­dīgais
redaktors 0, Akmentiņš. Līdz
ar to Hilštetes nometnē gaitas pār­trauc
turienes izdevums „Melnais
Runcis", Ar 23. jūniju Vēdelā sāka
iznākt rotēts informācijas biļetens
„Atbalss*. To izdodT. Torokovs, bet
rediģē 3s.V(Dzols.^M^
nometnes laikraksts ^Latviskais
Vārds", kas technisku apstākļu dēļ
kādu laiku neiznāca, atkal atjaiino-^
jis gaitas (—JS), — Centrālais piede­rīgo
meklēšanas birojs tuvinieku sa­meklēšanai
ieteicis sazināties ar cen­trālo
reģistratūru Ņujorkā (Central
Tracing Bureau, Central Locatipn
Index, 165 W 46 Street, New York
City, N.Y., USA), kur iMeņem lūgu­mus
sameklēt jMederigos ASV,^^^^ A^
lijIĻ Argentīnā, Austrālijā, B^ģijā,
Brazīlijā, Bulgārijā, Cechoslovakijā,
Dānijā, Dienvidafrikai, Dienvidslāvi­jā,
Ēģiptē, Francijā, Grieķijā, Ho-kmdē,
Itālijā^ Kanādā, Luksembur-gā,
N<)rveģijā, Pakbstīnā, Rumimijā,
Somijā, ŠpānijiĻ i>veicē, Urugvajā,
Vācijā un Zviedrijā (,^At^sŗ Vē­delā).
— Laikraksts „Eesti Post" z i ­ņo,
ka igauņi angļu joslā no kādas
lielākas vācu bankas saņēmuši pa­ziņo
j urnu par viņu banku konta at­vēršanu.
Banka paziņojusi, ka konti
atvērti pēc 23. maija rīkojuma, ar
kuru Igaunija, Latvija un liietuva
HJdaiītas Sabiedroto tautu saimē.
Paziņojumā teikts; „Tā kā jūs esat
Igaunijas pavalstnieki, pec Militārās
valdllMis rīko/uma mēs esam atvē­ruši
jums kontu." Tas pats laikraksts
ziņo, ka Flensburgā igauņi iekārto­juši
jūri^olu. Skola darbību sākšot
vistuvākā laikā un vispirms atvēršot
navigācijas meduuiikas klases.
Turpmāk mācību p r o^nunu papla­šināšot
pēc Igaunijas bij, jūrskolu
progi^ammas <,,Latvi^ Ziņas** Es-lingenā).
Jauns arodizglītības
pasSkums
Baltijas tautu-nometnē Memmin-genā
sadarbībā ^šejienes UNR^^s
vleailbu latviešiem izdevies realizēt
dažu labu arodu zināšanu papildinā­šanas
pasākumu. Labā saskaņā ai
igauņiem un lietuviešiem Menmiin-geņas
tautieši vispirms centušies iz­labot
kara darbībā cietušās vācu l i ­dotāju
kazarmas, kurās nometiie no­vietota,
tā padarot savus riiitekļus
tīkamākus: Sājos darbos savu pras-itii
varējuši parādīt gan namdaŗi,^gan
arī mūrnieki un citi amatnieki, k ^
organizējušies amatnieku biedrībā.
Tās priekšnieks i r A. Strauss. Dažā­do
memmingeniešu arodu kursu v i ­dū
minami autogēnās metināšanas
kursi ar praktiskām apmācībām. Ga­tavojoties
šoferu kursu pārbaudīju­miem,
memmingenieŠi pašu spēkiem
sagatavojuši satiksmes noteikumu
novilkumus, kas pieskaņoti pārbau­dījumu
komisiju prasībām. Jaunā­kais
pasākums nometnē i r 2. jūlijā
atklātā m a j t u r ī b a s s k o l a , k u ­rā
pieteikušās ap 60 dalībnieču. Sko- ;
1as s kurss paredzēts 6 mēnešiem ar
5—6 mācības stundām katru dienu.
Programmā kā teorijā, tā praksē pa­redzēts
dalībnieces apmācīt ēdienu
gatavošanā uņ daiSdu produktu i z ­vērtēšanā,
piemērojoties ari ameri­kāņu
virtuves prasībām. Skolas v a ­dītāja
i r mājturības skolotājā A. R u -
pā. Bez pairastās virtuves skolas va­jadzībām
iekārto īpašu mācības v i r ­tuvi.
Diemžēl, dalībnieces no ritam
nwnetnēm skolā nevar uzņemt;
Is-BSrda
Iļ^ēdējie latviešu bij. karavīri angļu
okupācijas joslā," kas atradās Eikel-bornas
slimnīcā, šinīs dienās atbri-vdti.
Viņus novietos Sfirštetes nomet­nē,
bet tos, kam vēl vajadzīga ārstē-šanSs,
pārvedīs uz Lībekas latviešu
un Sennes DP slimnīcu. Atbrīvoti a r i
tie tautieši, kas ārstējās Gīterslo re-
1 zerves slimnīcā. No pēdējiem 18 pār­vietoti
uz Sehni, bet 24 uz Heller-senu
un Loru, kur viņi turpinās
ārstēties DP slimnīcās. Gīterslo re­zerves
slimnīcā vēl paliek 15 slim­nieku,
kais nāv transportējami Gru­pā
bij. karavīru, kopā 250, no Im-meņdorfas
pārvietota uz latviešu no­metni
Bidingenā - LatVian DP Camp»
Bicjdingen, Braunschweig (20). Gru­pas
vecākais i r Ernests G^^^ Iny
vaļidu grupa, kas atradās Bad-Ro-tēnfeldā,
tagad pārvietota atpakaļ uz
Ōrbekas nometni. Ar So pMējo at-brivošanu
atlaisti l in D P tiesības i e ­guvuši
pavisam 130 bij. karavīru, kas
atradās dažādās slimnīcās 2. latvieša
apgabalā,;. JLCK IB** Detmoldfi
. - t
Sainisi
„Civilian !nternmewt feclosra^ W \
l>armštatē paziņojusi Latvijas Sar­kanam
krustam, ka sainīšiem, ko
sagatavo internēto piederīgie, jāpie­vieno
satura rādītājs, uz kura attie­cīgai
nometnes vadībai resp. U N -
RRA!s vienībai jāuzraksta apliecinā­jums,
ka iesaiņotās ārzemju (nevācu)
preces iegūtas ļiOkuiiugā ceļā, bet ^
kanā krusta! sutān^^ ^^šiem^uh
^ ā n p ^ t s i^
im nosūktajā adresL Tiem j i ļ ^^
vieno salura radītājs >irL^ z l m c ^
Pretējā gadījuma j ^ ? ^ ^ arjsaiaal«
šu apķīlāšanu. W ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^.^^
• j
„Nav vērts, dakter. Nav vērts
u? Bet tos vēl", viņš acīm norādīja
uz istabu, kur drūzmējās ievainotie.
„Maz paspēju. Kaut gan laiks skai­drojas.
Putenis pierimis— kb?"
„Sanitār!'* ārsts norādīja, lai ņem
Grauda nestāvās. ,,Nesiet uz kulbu:"
Un pats viņš devās pa priekšu, jau
iedams atbrivodalnieš no jērādas
puskažoka. ' l::/: / :
„Nav vērts, mīļais. V a i neteicu —
u?" dūca Grauds. Tad kaut kas v i ­ņa
vaibstos piepeši satrūka. Viņš,
laikam, šai brīdī zaudēja samaņu.
Ne jau man vien bija savāda dūša.
Arī citi bija klusi kā naktssargi. No­raudzījās,
kā aiznes leitnantu, rāmi
un nobijušies, kā bērnu dārzā.
Tikai pēc laiciņa viens pienāca
klāt un, mani aiz elkoņa saņēmis,
teica:
, , Z i m : . . Ak tu velns... Tas...
leitnants i r puika!"
Jā. Varēja redzēt, viņš te bija strā­dājis
veiklāk par ārstu. Dažs labs
no tiem zēniem, kas tagad vēl mllē
un alu dzer, var par to pateikties
leitnantam Graudam. Ar samaltu
kāju nestāvās sēdēdams, viņš bija
operējis kā pirmklasīgs ārsts un, to
darīdams, muldējis... Nu, jūs gan
paši varat iedomāties, kā muldējis.
„Jums", viņš vienam bija teicis,
„ir vijolnieka pirkstir un ar drošu
pincetes tvērienu izrāvis lodi no
plaukstas. „Klavieres izgudrotas vē­lāk
nekā ērģeles." Un tikpat veikli
aizšuvis retu;
1.
Nu ārsts graizīja pašu leitnantu
Graudu. Gaidīju iznākumu un, jā­atzīstas,
jutos kā tauriņš, kas tikko
lizsprausts adatai.
Ne jau es vien.
Mazais sanitārs ar peles ģīmi picj-nāca
klāt un, it kā man garām runā­dams,
teica:
„Cik es viņam morfiju salaidu r i ­bās
! Kā to var izturēt?"
Pēc laika, pēc krietni ilga laika
jaunie sanitāri atnesa istabā leitnan­tu
Graudu, .;•;'
Viņš, sienmali nolikts, gulēja ne­kustēdamies,
un stingi, pie kauliem
pieplakušā āda izskatījās kā perga­ments.
' . •,
„Nu?" tikko dzirdami jautāju vie­nam
sanitāram.
Tas parau^ija plecus un uzgrieza
nestāvām muguru: '
,,Noasiņojis. Laikam nekā."
Pagalmā iebrauca vēl viena mia-šlna,
l a i aizvestu ievainotos. Iesākās
kņada. Es joprojām ļ skatījos uz
Graudu.
^ Seja tam bridi pa bridim vēl no­trīcēja.
Citādi varētu domāt, ka stā­vu
pie miruša.
Jā! Droši vien izskatījos pastulbs.
Zinu: man nepiesrt:āv Hdzjūtigi, gan-driz
vai sentimentāli vaibsti.
Tad Grauds pavēra acis.
„Seržant", viņš sacīja, un es pielie­cos
tuvāk.
„Esam pazīstami, vai nē?"
„PazIstami, leitnanta kungs."
„Jūs bijāt Prīdriehsons? K or
„Kalns, leitnanta kungs. No trešās.'^
,^alns — u? No trešās?"
Plaksti atkal a i z s e t e acis.
„Seržant! Kas es esmu?"
^Leitnants Grauds, kitnantaķungs."
,,U?*' smaids it kā krpm
ūpu kaktus. ,,K a s , seržant?"
„Dzejnieks, leitnanta kungs."
i-:''>U?"-:-::'-^:::-:
„Dzejnieks, leitninta kungs." ;
G^va, n e v a r i ^ un slāba, dažas
reizes nogrozīja^ uz vienu pusi, uzV
otru pusi. Tad aicis, blāvas, i t kā ar
ledus) kārtiņu pārvilkušās, pavērās
manējās.
„Dzeinieks ~ u? Nē, esmu mtiļ-
„Bet, leitnanta kungs.. .** ^ '
„Muļķis, seržant. Vai neteicu?
Acis aizvērās, galva tagad vairāk
kā jebkad izskatījās kā sažuvis,/g^tiži
dzeltens ābols m atkrita pagalvī.
.,Jueitnantu! Leitnantu vajagal**
sauca^ sanitārs, kas rikoja iekrauša­nu
transporta mašīna. Tad viņš, pie
neslavām pienācis, apstiknījās, šau­bīgi
pavērās fmani, bet kad nekā ne­teicu,
noliecās paraudzīt pulsu, bridi
turēja dilbu, kas^bija- nolipis asim
iļecekļiem, pēdīgi ^atliecās, gandra
i t kā atvainodamies, paskatījās uz
mani \m nomurmināja:
l„Nav vairs."
Pagriezās tālāk un nokomandēja:
V^Ņemiet šo te. So te, blakus leit­nantam.**