Bavarijas Latviesu vestnesis, December 16, 1950

              LATVIJA
Nagaidas Zientsvitlai piistaiiiiiins
dlm iitt frlidU aoty»imL To ļiē-
Adv«|« ATI t7 I» V. iitviiiu trinidi-tAmmsuUā
8upt tr fivlim 4 bēr-liiitfVlMid
pie S mēMitt llglm pSr-tatkKm
» ipediltt guvojuma prau*
bim im aptaujām Bllncbenos mig-nmi
mm, m mt nedeiam
VtMflakenll viņu, tikko iebraukušu
GmĶ pmlUēja lEO ierMņi uo
mte^tjMflsam Mlildltif vārti:
I B » s^pi bili mm. imMi§,
kif DF likuma ielvam Ieradisiei
vMi litti Jiitmi i2tiuliluia ^ io*
mg laipna ^ ar lotograftianu!
UrKtfoi» bisttfei, itttomiilni
I i»niiw SuMi diivt ir fakttur^
«i^iAiUfm^fl^ trimdiiitilu ffip*
^Ju ititk 1»ittguii Latgali, pfedit«
^ ir^fiil Imt pifttu» karu. bdittii vtdui*
Imi^i^ m
^ pUCMim mm ar vftu Xdama ber«
^tm^m^ Aimeoi ddvojusi Šķilt
M t e t r l i ^ ^ Smaga
MibilīAjtt^ niiuii Jau drml bo}«
mm», ia4 iMLg* janiil
i.W0tii^mā hlfy Mlidjai U2<*
. I f i ^ l ^ KAra b#lgu poami
irmiji {Mukti ftupM vTn, un viņa
* pitim g. Ukumi ar lavim „Up«
4 birnitm, uo kuritm divi
bijiitt ux tokai^ iiīajaml, pamfiti
rtm J jdbOte 4ivusi^ ux Vi<£urT«
f ditvojttii StUdifi ari dar-
MJIa j l M tad «ringiļl, bat
j i ^ katrftuiadjai noktuvuii Vtidenl.
V Vft tad iikuilai DP paraitt čeloiana
Ito nomatnif ux nometni: niiekai
* ļ l a l i i i ^ ^ tur nodsivojuli ilgi*
ļ%Ķ laiku TTauniteina, Berchtei->
^ gidana uu Mdzoi tOnciienaa amig«
, fldtaf nomatnt»
^: miV ito kara nav atgriazlea; ptc
* laņimtto trudgim atņfim viņi no
%b(brpttlka V(d» 1^8. g. apriU no*
« iOĶti ui Kumttm fronti. Tl vlius
^ tMiiatņtt gadui taiadejai laimfgaiai
^Jt&lUfet ņaiai epgktim vian bijli
^ ļWH par lavttm 4 galvfoinL ,S^U
\ iin Dievam, mfii atbalītfja radi un
i 4ii(ugi un vartilm Ižd2fv0 lo laiku
: ilimim un to var rtdzfit arf
I no% tm ^mi liSrbU Edmunda,
^ ahaida» Irfinai un Margaritai.
^ ,»TrQkit tikai vira un tiva, dtftdl
\ aiam brtvibi visa llmana: pamite
i»r mm Jau Pansilviniil, othi nilsa
:.Attitr«(% b«t tta» Anglill, brilii
. i gan vil mmt ļo arf v i i biia ka^
ravfn un nevar taeelot. Ja bfllū v(*«
ņl kraitl ii^.gM^
tājai Uir fribU sagfdll kidu prie<
kti tttt dlftstHu ko Ifigt, tad lōgšu
vientlli lai ļauj toa}ot arf brilim, —
vairāk nekā nevēlos," ceļa. somas
kārtodama saka simpātiskā tautil^.
Oālvojumu Už ASV Supe, būdama
katoļticīga, ar NCWC stafpniedba
dabojdd fiō ASV katalu d^^eSu āļh
vienības. Nākamā dzīve un darbs
viņai būs skaistajā Kolorado
Sprini^^^^^ jau priekšā prāvs
bd Z i n ^ S t ^ slaiaica kugi
Uolanaa terUli. vlmi dkillo nava*
dtWttlm iNpldftlltt īlitl bi)a vēr-
•ti tikai tti vlipte un bērniem ttaisti
aiadu puļķis mitai* jipobi ikrltul-iUdai
tiniem un dmlites lelles mei-llttim;
pastaritei Mlrgaritai bija pat
Jipirli^ oM rdd paļas Ifdzpaņam-ta,
balti sedziņa tOļAtf te^ti Lul^
Ute* Dflilgs „11iaiA jrou Venr mucb'*
zinu atbilde, spobMi ada
Un tas bija Brikums, kad pati
tvaikoņa Oen* S^oiti kļoīisnii ]uM*
liri uzvadfja us iai|i «^^^ lalmfiit
eelu naiviiUa «rganizidlu plntivji,
feto im lUmapiriM^
Flato sagaliSMaMt <»ian!ii ^ajorkl
m aalt no tītfiitos^
irieta Oto AtbUskii'^fitormidjlas
da)ai darMnieb rrtderika Ifeiers
pats i^mlUits>- lau iio B^kras*
te gidVa tin arf pa braudena laika
neturls rdkaa klēpi, lai Jtiiv prese,
radio un «lUidrfba ilnitiit ka* pēe
diaidto krasti liM|i^^m
ISa jaiiviri iMrtrauc
ialvolumu torigļamim ASV
JĀPASTEIDZAS A» IMla^āANAS l E ^ ^ S5£^29I^T wp
AICINA PIETīnmEi VMAS I^NTIļlESEMaP^
, IW NACIONĀLO ORUPU PARSTAVJI ROSINAS KARAVĪRU
JAUTĀJUMU
LWr konrivenaa a p ^ s i emlfriUdJas stivokll
IHP iaedotthu „Jautai Miitiiei ap*
Uadna Ibt«n, un mia mn. nlrUe<»
dnitti M #palu^
Ifitilorkai blrlimielrtats .un iriMi
kam at nlmii*sašlapllei* - Bet
mii prledUamias, ka aif iHiddmtais
tūkstotis ir latvfefe un pie tam mite.
kuras lepnums 4 bērniņ
Arv» B.
5. dec. Minchenē notika LWF kon­ference,
kurā pledallj&i LWF, na-donāto
grupu un darba dienesta
pārstāvji. Konferend atklāja LWF
Vācijas direktors prof. Llndbergs,
norādot, ka sanāksmes galvenais uz>>
devums ir pārspriest izeeloian^
Jautājumus. To sekmīga nokirtola-na
lieli mēri atvieglotu veco ļaulu.
invaUdu uc. Vidji paUekolo blg)n
problēmas atrisināšanu. Līdzšinēji
en^djas gaitt bUa dalādi kavēk­li,
kas radis nevien IRO. DP komi»
djas, drollbas pirbaulu un LWF
kļūdu, bet arf palu parvii^toto per­sonu
vainas dl|, piem^ laika nepa-dņdot
dzīves vietas maiņas un
dai^ļzos gadījumos miAinot novild-nit
iteelolanu. Rezultāti vil ir
daudz DP, kal vēlas Izceļot bet Jo-projim
atrodas Vid]l levēioiot
eeldtanai atlikušo fso laika sprfdl,
nikolajos minēšos jādara viss, lai
paniktu noka\^to. Savas midlas
akumi LWr bija paredtējud palN
dzēt tikai baznfeim. cerētie rezultIM
nav sasniegtii kidēl turpmilr LWF
MdarbosliMi ari ar nadonitņ grupu
un darba dienesta pārstāvjiem.
LWF «nertkinu loilas direktors
L Fegfi, Informēlot par emlitricllu
uz A8V iftsvira, ka pēc i98L g.
Jūnija pārtrauks itsnleitt vīzas ieee-
Idhinai ASV, bet galvolumu Izsnieg*
lanu pirtniuki lau 1951. ^, 15. Jan*
vfaf. fidil tiem. kam lld*! tam nav
izredfo uz AtV aalvo^umiem» lau
laikus Jidomi ii^c^iošflnu \xf. d *
tim '*«nēm. T.W* ««dna nekav?1o*
ties iesnieirt personālHas v\ni^ DP.
kas v?1 v ? i ^ 8 i3!CPlot m ASV, bet vēl
tmfomMAfAUtm raa>xvA
li A R ^ ^
ni keimtile OP neeHUstu ,
. ikstis silts sltiff^^. itt''
j MfiwHi prskuSSJoUsAi
^ tufa aMfis - liiii^aoiaftt n*»
ims al^ isdS. Osrba d ^ i i l i ^ i * p^^
rmmkm^ Vecun» un llmenes
m taroMets. TsStt jSbOt vts-
10 asdii mkiii Oiil unlvsrsiau bai-pirms
IMS. | . 1. isnv.). Kanāda
linstorljSs ptedivt dirliti katel-
JiiffUMn, apSASltfci funajoSieni tbe spe*
etillifiMit fistelUanSs ttO M^jos.
Sekojot LNP prezidija^ LCK un
ArēJIs intormicljas tonda^ aicināju*»
mam, savu Artavu Latvijai.ziedO"
JuŠi: , • >• i,
VIeIJSt Ohmitedts Aom. ti latvis -r
A. Blankenbefgi. J. Gnīzdiņi. O. Bērziņi,
A. RoZukalnt, O. ZSkftlf, Kandzlņl, M.
Casle, M. Piter8<»is, V. Modii. J. Kttk%
J. Jaunzenu, A. Dumpiff, IB. BlarlņS, H.
Koptelovi, V. Bumbuli!, K. Linarts un
V. Miķellons pa DM S, 1^. Apelons 4,
Hambtfrfas funkturma ndm. u. tfbtkai
MIsanM nom« ss^» Bad Kansta^ nom.
84^ tudvigsburgas IBŌ arodskolas latvle*
ši 99, Bad Reichenhales nom. 4s, Berehtei«
gadenes Orllk nom. loe.es, R. Majtisons 30,
I, Matiaont l i , L. Veriks S, Sengvardc^
nas traniit nom. latv. grupa ISi latv. MS0
vfei^ Bad 0#thauz6na los, nandiļ>
mm latv. iis.#,-'mhMlrgli Bōo^oin.
Ambfraai Laopold kas. nom. tO, «sf
darba i^lcrifeida un trerseni lessjo uii
I amer. dolar., Dillngsnas nom. DM«o.8š.
lardtu vfri Ooilari (Post. SM un m
4t80i Ansbaehas nom. 7S; l^rmiJSt J.
llOrmaois S itarpt. bstta kup,; BlttUS: l
neitmaiils DM Ui Aimijl: J. ^Snkainiol
ar kundzi 18 štarpt. paita kup.t BatUJts
L. KrOmSJi 100 belS. fr.. £. Bola 60. A.
Kfaiovakls, V. I)relftlds un K. Pitortons
pa M. t, Skujiņš 30, j ; Vltapi 18. C.
Apsrs, R. Rollfi, 0. Strazds. A. Didrleh-ions,
E. Miidsris, P. Bērtulis un X^ Ka-niņš
pa 19, r. MatSjt. J. Vanags, P. Ābo­liņi,
R. Lapaini un K. aenklvies pa 10:
AastrlIlJSt Dr. K. Juvirs I Austi, mfirc.
K. Ucia 1, Mtlburtias Utv. b-ba 30. 8v.
Jloa ev.-lut. draudze MelburI irr/io, K«
tverts 1, latv. ev.-lut. draudze GnongI
6/iiyi, M. Tenlions -/lO/-. E. Tenltono
~/lo/-, Struņitt llmane I, P. Morsii
l/10/<^. E. Jtfkabsohs I, E. StlU S. Ai
Kaieja 1, J. Jaunzemts ~/lo/-, A. MlezUl
1, Kanbēras latv. b-ba 86/8, A. ValkertS
-/lO/w Silsdenes nodala 17; ASVr Ame«
rikai tatv. apv. DalIāi kopa 33 Amerik*
dol, E. Bluķis 2, Dr. I. Marovskis un
X. Bftrziņg 6. N. Kalniņi 1. M. Gulbis 1,
A. Gulbe 1, M. Rozentais 1. J. Amoliņll,
K. Feldmania 8,' J. Sukans 3, un X» TO-ters
8.
K o p i , ieskaitot agrik publicētos zle«
dojumus, DM 12.895.82; 103 angļu mfirci
ņas. 18 lilini, 6 penai; 88 Auitr|l. mfird-
W. «ilT T^^slļ lir Aft^lJi dfi.-? <
Kahad. uoīrr. m.AOstrtju intelt Uit,
nav saņēmuši galvojumus. LWF tas
noauti» uz.ASV. kur Jg^i^.J:
meklēt galvotājus. Pēdējā la&i
LWF nosūtījusi uz ASV personālijas
par 1200 pārvietotām persoī^fi
1951. g. l i . janvirts liMlS^f»^^»'
ir izredzes i»Jelot uz ASV un karo
jādomā par emigrāciju uz ctt&n
zemēm vai Jlsamierinājās ar palik­šanu
Vidji.
Par emigrācijas iespējām uz Au­strāliju,
Kanādu uc. valstīm
plašāku Informāciju sniedza LWF
individuills emigridlas direktors
V. Havklnsons. Au*»tr§Uia leintere-
(forpmUuRfs 4. Ipp.)
Sestdien, 1950. g. 16. decembri
Kam vil nav galvo­jumu
uz Asy
Tautieli<NSi« kam vēl nebUtu galvojuma
un kas vCētos izceļot uz ASv. Vlskonsl*
nas latvleitt biedrība tos iespēju robt-iSa
censtos aagldlt. tneteikumus ar īsu
dUvea aprakstu, dzln^as daiiem, izgiu
ttbu amau vai aroda prasmi, ģimene» &a.
stāvu un ģtoetftim (»"!Unenlm var bat
kopēja) sQttt uz sekojt^ adresi: WiscoA-
8in Latvian Associatlon, Inc. 9000 Water-town
Piank Road. Boit. A. Mllwauke€ ij,
Wi8Consln, U. S. A.
KANĀDA VAJADZĪGI DRĒBNIEKI
UN ŠUVĒJAS
Kanadli KtUfaksai tuvumi vajadzīgi
kaftSU un dimu a r ē b a i e k l , kl
ārf 8 a V I J a s, kas strādājušas pie dr«b«
nieka. I>arbnlcas vadītājs ir latvietis.
Pieteikumus ar Īsu dzīves aprakstu, zi-nim
par ttmenei laMvu uc. datiem lat­viešu
vatodā «dz ar irmetnēm sūtīt: i^r.
J. B ē r z i ņ 8 . St. Andrews, N. B.. c^,
«ada. Pieņemšanas gadījumā izceļo^na
konā ar ģimeni. Reflektantiem darbnīcā
bOi jānostrādā obligStata d*rba gads, pēc
kam tie var izmantot art citas iespēju.
Amata prasme neplecieSama. aimenei
loeeMiem apkārtni darba Izredzes vājis.
IRO ncvōr izceļošanas iespējas
„nolikf uz ledus"
A1BILDB8 M DAŽIEM LATVUA8 LASttAJC PRAKTISKIEM
JAUTAJUMI£SI
DIVKĀRŠAS IZCEĻOŠANAS
IESPĒJAS Starplaiki kopi nēdējli 2S
konfsriAces, Utvijas i^iakctja piUē*
jusles tiešā celi noskaidrot dažus la-1 ^ .^^ , . » « »,
ritiju ieSiegtii jauttjumus, kas skar 1 Katrs DP, kuŗa Izceļošanu uz Sa-
DP iicelolanaa un dokumentu lietas, ^rienotajām valstīm DP komisija kaut
Sniedzam ī««;jj.jntomficlju, kas var iemeslu dēl atlikud un kurš
mteresēt ari citus laaitāju.. ^^^^^ Ulku galda UZ gaUgO ll^
mumUt Btai1;>laikā var izmantot Jeb-
Daugavas Vanagu foffda SUsdeaes lio*
dala raksta: ,»Oenerllls A u z I n s, seko-*
dams mOsu tradioijlm, piedalījis valsts-svētku
akta ar referitu, pats segdams
cala isdevumus ap iS/—., tāpat vitMl zie­doja
Artavu titvljal 10'-. un atteicis no
viņam paredUtl bonorira S mire. par
labu Artavai Latvijai, sacīdams: „Sint
dieni mums.visiem un katram jldara le*
spējamais, lai visi kopi stiprinitos nākot­nes
cTņai.**
LNP prezidijs, LCK un Arējās In-formādjas
fonds Izsaka sirsnīgu pa­teicību
visiem zļedotāMem.
CIK.ILGI TIESĪBAS PATURĒT DP
KARTES
Saskaņā ar nolīgumu starp IRO»
augsto komisāru un vācu bēgļu pār­valdi,
visiem amerikāņu Joslai DP,
kurus kā vōrt)atējus VfidJi pallcējui
nodot vicu pfimldd. izsniedz paras­tās
vācu personas apliecības (Kenn-karte).
Bez tam pārskaitīšanas pro­cesā
viņi saņem ts. ,^andate cards**
- zilas mo apliecības ar tetogratt-ju.
Tās nav uzskatāmas par personas
apliecībām, bet vlenli^ apstiprina
kartes īpašnieka DP statusu.
Konstatēti vairāki gadījumi, se­višķi
IRO 7. apgabalā, kur Vādjā
palicēji DP ari turpmāk paliek dzī­vot
IRO nometnēs, Jo vicu valdības
bēgļu uometnis trūkst vietu. 9Is
personas, Ja tis Jau izgājušas visu
pārņen^aa i^rocesu, saņem ari vi-*
sus vajadzīgos dokumentus. Viņu
statuss tātad ir lāds: viņi skaitās V i ­dji
palicēju grutA, pagaidām dad<iro
iRd^ nometnei un^
?jkeiftlkartte".
gadrftMifepI?iW ,
dē, vietējie IRO ierēdņi izsnieguši
pārvietotām personim^viņiem pteni-košos
^kennkaršu** vieti papidii
personas apliadbas. Tas tiotlds kļū­das
dē}, un ar IRO Mlndienes gal­venā
Stiba labklājības nodaļas ^4.
nov. rakstu šis pirpratums anulēts,
norādot IRŌ Ierēdņiem, ka DP Uk
ilgi jāatstāj viņu derigis personas
apUeon^s, Uds tie saņem vācu
.Jtenttkartis" un tiem Ierāda dzīvokli
kādā vācu nometnē.
kuru citu izceļošanas iespēju. Ja tas,
piem., tiek personīgi nominēts izce­ļošanai
uz Jaunzēlandi vai Venecu­ēlu,
viņa emigrācijai uz šīm zemēm
nekas nestāv ceļā. Turpretim, IRO
gan nav iespējams jauno darba lī­gumu
vai nominēšanu „nolikt uz
ledus" ttk Ilgi, līdz DP komisija iz­šķir
ievadīto emigrācijas lietu uz
ASV. Vienkārt, šī IzIķirSana var ka­vēties
mēnešiem Ilgi uu beigās bOt
negatīva, bet, otrkārt, uzņēmējas
zemes, šinī gadījumā Jaunzēlande
vai Venecuēla, neplekrit emlgrldjas
atlikšanai uz nenoteiktu laiku.
Taf Ir stingrs IRO izce]ošanas po­litikas
prindps, ko sevišķi clešI Ie­vēro
jau visā pēdējā IRO darbības
periodā. IRO atzīst, ka šāda nostāja
atsevišķos gadījumos izceļošanas
kandidātiem sagādā lielas grōtibai,
bet šis nostājas maiņa tomēr nav
sagaidāma.
BA0A2AS AI^AKAĻ SOTISANA
V -N0 6R0NAS
' li<y{(^jlešf ^
1u afisiuiitl .iMējā Sicopai no*
miēttii «Br€inen6«<3roUi un kam Ji«
dodas a^kaļ uz savu pamatnomet»
nl, Ir tiesība turp no«tādit savu sma­go
bagāžu uz IRO rēķina. Ir ziņots
par gadījumiem, kur tas tā nav bijis,
bet tie ir pārpratumi. Par šādiem
gadījumiem turpmik lūdz sikl infor­mēt
attiecīgo IRO lestSdl: Move-ments
Confarol, Mr. Harald Dodi^e,
IRO Headguaftars, Muencheh, Funk-kaserne,
mihot precīzi vārdus, datu­mus
un pārējos datus.
KURŠ VAINĪGS?
AOAm KRIfn ftOlilANS
(81. turpin^ums)
nTad viņiem, velns lai parauj, nevajaga uzvesties tik ap-vainojolil"
lesaudb misters Raiders, pilns sarūgtinājuma.
„Varbfit Jūa esat par daudz Jūtīgs?"
JCsmu visai nepadkami stivokll, Puaro kungs, jo es taču'
Sēdēju taisni prieklā nogalinātajai Dieva vārds, es šo vietu
sev neizmeklēju, un Ja būtu nojautls, ka šo sievieti noslēp*^
kavoSt es nebūtu atgriedes mājup tajā lidmašīnā. Tas Ir...
virbūt es t ^ r to būtu darijis.'* ,
HVai tad no ļaunuma cēlies ari kāds labums?" apvaicājās
apmeklētās smaidīgi.
„Jodgi, ka Jūs to pieminat! Jo zināmā mērā tas tā ir.
Man ir bijis pietiekami daud? sarūgtinājumu, esmu bijis
Saēsts iiorit pietiekami daudz piezīmju, un kādēļ, atļau­jiet
Jautāt, šie poHdstl man tā pledenas? Kādēļ viņi neiet
l^e doktora Bralenta un nejautā viņam? Ārstiem Ir vis­vieglāk
iegādāties Iespaidīgas, neatklājamas Indes. Bet kā
gan a būtu tlds pie čūsku Indes? Pastāitlet lūdzu man
Herkuls Puaro likās šo pēdējo uzaldnājumu nedzirdam.
Jūs sadjāt, ka jļ^r špItl visām neveiksmēm..." viņš Iesāka,
bet misters Raiders viņu pārtrauca: „Ak, Jā, šai lietai bija
ari sava priecīgā puse. Kādēļ gan lai es noklustu, ka esmu
saņēmis glltii summiņu no laikrakstiem? Llednleku iztel-dent
- Jūs saprotat? Žurnālista fantāzija gan bija pārāka
par manām paša aclmrtaču tas neko nekalt."
„Interesantl, dk ļoti kāds noziegums spēj Ietekmēt ari plN
nlgl ārpusē stāvošu dzīvi. Iedomājaties piemēram: jums
pBtšnl lekrit klēpī glutl negaidīta naudas summa, - sum­ma
kas lai acumirkli Jums visvairāk vajadzīga.*
nNauda vienmēr Ir vajadzīga," atteica Džems Raiders.
,JProtams. Dažreiz Ir īpaša vajadzība. Sī iemesla dē)
dlvēkl piesavinās svešu mantu, vilto grāmatas..." Puaro
ilmlgl pacēla rokas. „Rodas visdažādāko veidu sarežģī­jumi."
„Bet nekļūsim tādēļ drūmi"
.Jfums taisnība, mister Ralder. Kādēļ palikt pie šīs ainas
tumšajām pusēm? Nauda jums lāca kā sūtīta, jo jūsu pūle?
saņemt Parizē aizdevumu izrādījās veltīgas."
JPle velna, kā Jūs to zlnat?" jautāja Džems Raiders aiz­kaitināts.
Herkuls Puaro pasmaidīja: ,JKatrā ziņā - tas Ir tiesa."
;,Tle8a tas ir. Taču man ir svarigi, lai ta?> nekļūtu zi­nāms."
^
nVstlcatles man, es klusēšu!"
,J)ažrelz gluži niecīga summa izšķir kāda cilvēka likteni, v
paskaidroja Raiders. „Pav£Bam niecīga summa, kas tam
palīdz Ukt pāri krizel; bet ja viņš šo niecīgo summiņu ne-
IpēJ i»dabūt, tad viņa kredīts ir sabojāts. Jā, tas ir brī­numaini.
Nauda ir brīnumaina. Kredīts Ir brinumalns. Un
galu galā arī dzīve."
..Ļoti pareizi."
„Starp citu kas jts galu galā atvedis pie manis?"
„Kāda dru^u/kutellga lieta." atteica Puaro. • „Nejaušl
esmu dzirdēji! ^ veicot savus ilenesta pienākumus. Jūs sa-l^
otat? ka jūs, pretēji Jūsu izteicieniem, esat biJuŠI sa­karot
ar Šo 2izel6s kiindzl." ^
,,Kas gan Iedrošinās to apgalvot? Tie Ir meli sunlski
'meli! Es Šo sievieti nekad neesmu redzējis."
«Patiesi? Tas Ir dīvaini!"
. „DIvaini? Nē, tā Ir nolāpīta apmelošana!"
„Bet neuztraucaties taču tik ļoti," Puaro mēģināja no­mierināt
satraukto Ralderu. „Te Jābūt kādam i^rpratu-mam."
„Es pateicos par šo pārpratumu! Nosaukt manu vārdu
kopā ar šo izsmalcināto Izspiedēju!... Pasaules dāmas ar
spēļu parādiem — tās ir viņas klientes."
Puaro noņēma neredzamu puteklīti no .savas {^edurknes
un piecēlās: .Jleņemiet ļaunā, Raidera kungs. Ma patie­šām
žēl, ka esmu nepareizi informēts. Nenosodiet mani par
to." Viņš atvadījās af sirsnīgu rokas spiedienu tm devās uz
durvīm.
XIX
Lēdija Horberija sēdēja savā guļamistabā Grosvenora
skvērā. Zelta sukas un trauki, podiņi ar sejas krēmu, kār­biņas
ar dažādiem pūderiem ^ viņas apkārtnē bija viens
vienīgais lukss. Bet šī luksa vidū Cecīlija Horberija sēdēja
ar apkaltušām lūi^m un seju, kurā smlnķls vīdēja neizska­tīgos
plankumos. Jau ceturio reizi viņa pārlasīja tikko sa­ņemto
vēstuU: „Ļotl denitā grāfienes kundze! Sal vēstu­lei
ir sakars ar mirušo 2izeles kundzi. Manās rokās ir daži
dokumenti, kas agrāk bija mirušās īpašums. Ja tie Interesē
jus vai misteru Raimondu Barraklāfu, esmu ar mieru Jūs
apmeklēt, lai šo Jautājmnu pārrunātu. Jeb vai jums šķistu
pareizāk, ka es grieztos pie jūsu vīra? Jūsu padevīgais
' . Džons Roblnsons."
Cik muļķīgi - pāriasīt to vēlreiz un vēlrel:... It kā no
tam mainītos vārda nozīme! Cecīlija pacēla aploksni, pa­tiesībā
tās bija divas aploksnes. Uz pirmās bija atzīme
Personīgi; uz otrās - Privāti un loti slepeni.
Privāti un ļoti personīgi... Ak, šī bestija! Si vecā
francūziete, kas zvērēja, ka viņa devusi visus iespējamos
rīkoiumus, lai līkšņas nāves gadījumā jasargātu savus k l i ­entus!
„Lal viņa savu bezkaunību dabQ nožēlot ellē!" murmināja
Cecīlija. Tad viņa pielika abas rokas pie plakstiem. „Ak,
plevs, mani nervi... tie neizturēs. Nē, tas nav krtatnl,
Dieva vārds nē."
Viņas drebošā roka pasniedzās pēc pudeles ar zeltītu slē­dzi:
„Tas mani stiprinās..." un Ievilka nisls kokainu. A,
tagad viņa atkal varēja domāt! Ko darīt? Protama — ni-nāt
ar šo puld. Bet kur lai viņa ņem naudu — vai lai pa­mēģina
Riarlosa ielā? Taču tam vēl bija laika. Vispirms
Jisatlek šis virs un Jāizpēta, ko viņš zina. Viņa piecēlās
no tualetes galdiņa, «piesēdās pia veclaldgfi rakstāmgalda un
lielā, neizveidoti rokrakstā uzvilka: „Ledijal Horberijai ir
Iespējams pieņemt misteru Džonu Roblnsonu rit priekšpus­dienā
pl l i ."
„Vai t i būs labi?" jautāja Normans Gāls.
,J)leva dēļ!" atteica Puaro. ,.Val tad jūs gribat uzstati^
kādā komēdijā?"
..Jūs taču sacījāt, ka maza pārģērbšanās nevarētu kaitēt,**
drusku apmulsis apvaicājās jaunais zobārsts.
Puaro nopūtās un pievilka Gfilu pie spoguļa: „Aplūkojiet
pats aevl, vairāk es neko nevēlos. Aplūkojiet sevi! Vai jūs
gribat spēlēt Ziemsvētku vedtl? Jāatzīst • jūsu bārda gan
nav balta, bet melna — tā Ir neliešu krāsa. Bet kas par
bārdu! Bārda, kas taisni brēc uz debesīm! Lēta un smiek­līgi
nemākulīgi piestiprināta bārda. Un tad — uzads! Vai
tad Jums Ir kāda slimīga tieksme uz Hekiem matiem? Lī­mes
smaku var saost Jau no vairāku metru attāluma, tin
Ja Jūs domājat, ka neviens nepamanīs plāksteri uz zoba,
tad jūs milzīgi maldāties. Mans jaunais draugs, Jums ne-
Izdodas būt par aktieri."
^ «Piedodiet, esmu piedalījies diezgan daudzos draugu rīko­tos
teātra uzvedumos," stīvi atteica Normans Gāls.
„To es tik tikko varu iedomāties. Pat rampas gaismā
Jūsu tēls nei^riieclnātu. Kur nu vēl Grosvenora skvērā,
gaišā dienas laikā..." Puaro nobeidza teikumu plecus
raustīdams.
„Nē, mans draugs," viņš atsāka no jauna, „JOT esat Iz­spiedējs,
nevis komediants. Es vēlos, lai cienījamā kundze
no jums nobīstas, un nevis, lai viņa Jūs ieraugot nomirtu
smieklos. Mans spriedums jūs izbrinē, vai nē? Es tur neko
nevaru grozīt. Ejiet tūliņ uz vannas istabu un nomazgā­jaties."
Gluži satriekts Normans Gāls paklausUa. Kad viņS pēc
ceturtdaļstundas atkal parādiias ar sarkani noberztu seju,
Herkuls Puaro apmierināts pamāja: „Tr^ bien. Joki if
garām, sākas nopietna darīšana. Jums piestāvētu mazas
Osiņas; bet es jums pats tās piestiprinātu." Kādu brīdi vioŠ
rīkojās ap Normana virslūpu. „Un tagad — celiņu matos
dtā vietā — tā! Ar to pietiek. Un nu es gribētu dzirdīt,
vai jūs arī atceraties savu runājamo tekstu,"
(Turpinājums sekos)
uutf, B« '"mSii»'»""'.
«cUS *'''?!i<i-turolna mO»*»;
vldaustrumiem, i
novērsušies ""^^"kas tlecas^f
krieviem. ^ „ gp
kala īpašniece atbildējusi. W
mantas neesot Un "•^"•.^j" ,?j
d*ls nosaukts l«'^L"ļ taja atraitne iesaukusies: ,,Brt «
tefiu pletfeerisl» vin tadaV aŗ^'
Slēgusi vajadzīgo. Bez tam »e
Svfkāda latviešu Jaunava^kas
' dažādam dēkām atkļuvusl «e w
Sas. Parasti viņa latvIsM vi rt ^
runā - esot aizmirsusi, bet, pieda
«es kādās malas viwlbās vēļājta
dā tomēr sākusi dziedāt latvie
dziesmas. . . .»
Lielākā daļa tautiešu Man*l
ceļojuši uz noslēgto darba i H
pamata. DaH gan sāltumājnu
jT darba devēji nebija varējuM
lagaidlt un nolīgtajās vleMj
rnilSi dtu, darbiniekus. W
mdtiet darbu pallein, kaa bj|« «
6u valoda» zlnāfenfcn'nav «ego.
Mds blj, dzelzceļpoMdļts dart^^
kluvl» pat ktāsotSlu, kas ielti
viens no sliktāk atalgotajiem Bn
tiem, kādēļ per krāsotājiem,
niekiem un namdariem strādā
drīz tikai arābi. Taču labāk v
II tautleSa dēlam, kai ir apdā
ilmētfijs un dabūji» labi »ti
vietu kādā technlskā reklāmu bu.
Tā īpašnieks par jaunei^ft darbtf
sajūsmināts, ka nodomāji» uzļ
rēķina sūtīt ylņu uz Franciju ŗ
dinātie» lai nozarē. Turklāt,!
nals censonis ir ar! apdāvināts ~
nīsts un tundna mūzikas itiStdi
{rfe kāda traniu profetora Kjītilbl'
kā. Mazā 0 kv, m. Istabtņfi, ķsc d
vo visa trīs dlvēku ģimene,
atradušas ari nomātas klavlerei.
vaļas brīžos vingrināja» Sisi id:
ma un spara pilnais jaun^U*.
Mūsu tautiešu izpeļņa gvāršta»
85.000 franku mēnesi, pie brīva '
vokļa, apgalsmc^anas un ūdens,
še dārgāks par elektrību. Dažs
paguvu Iekrāt savu artavu, kas
pledeSama nevien' nākotne» ct
ņalļ bet art slimību un darba nes
Jas; gadījumos, Jo sociālās apdroš
Janas Se nepazīst Tikko ilgāku li
ķukāds nespēj strādāt, to atlaiž
darba, nerūpējoties par viņa tfil
likteni. Tā kāds lietuvju Inženl
ar ilgumu bijis saistīts labi atal"
aarbā savā specialitātē. Seši mft
Sus nostrādājis, viņš saslimis ar a
«SI.S"b'l's^ n''e^la"im*ī^go un viņaa tbfcallsmtse ni
bada nfive,, jo slimošana
l»,?.^**''',P''°''^^"'a <eU d^Iv
Jautālums. Latvieši dzīvo sasn «.
vafr^fkā&''^^''''^"S^^
tt ar M?^^^°l* «avā Ja
Bo M, u!? ''"a atbraukusi S
no Manhelmas. Tas arī blla v
ES?^«i'^JrJ''"i?'"f'' ^^5 d«ēJoUdia>nimfānSe^k^
viPU nodoms blla - braurM
rām attēlot j cht.^Ss'''»?'
menes aizbraukti .^^'-s Ploku'
Līdzina neveikc'mo K--
a« mūsu Kt^l