Bavarijas Latviesu vestnesis, January 20, 1951

              m
i mm
•Mi'i
1
LATVUA Se^en, 1931 g. 20, janvU
PMimn nīzīps Vidļa
MMls Oembģfteiis \m. g. 11
Apeni v M i l i Rttlm opo8teioii|«{
licm apgalvo» k» Anglija nav iettā»!
JttSaa kari aiz atrtebUm, bat ?|anl*
fl» lai aliativiiu brlvfim. Tfilik Ahg*
Itiii m i n l i ^ pnaAčmiM ivinfgi de«
Uaif: JUM MmridDam nekidaa
Spānija Eiropas valstu saimē
Ffe ŪN pOiiM^iIoet lēoBuna pag.
jgada novenitei, panulet Uetvalstii
•tjaunoluias atkal ar Spiniju nor-
«UptomāUikaf attieksmes. Ne-nateuiiirKiehiRidba^^
starpbridis Uga 4 gadus.
ļ^^ļ2toatt^wtart?kM^
•tSoSlk^^^ laiU met BO Fad. savienības
^wnS[!SS^^ kaus bargais T^.!L^r^_!?T^ , «prtedums ietekmis i ^ J a s dlkti-iMni
V9ļ$Mlā k|t^ par t^iakinotel-
M r a l a i f i ^ f i c ^ Vid-
Jaa pRMnaa. Bfainifi. pag. temit
to nodibināt atkal monar-chiju
vai donokraUJu.
Ja pliijlm Eiropai valfUm, runā­jot
par Spānijaa poUtiiko aiftēmu.
. « - « u i i ^- " .i .a^. ,biJittHid«olo*ilkiiittpriedumi.Ud S!rt2!^T-S5? ^,!Sr^^\^ «vlanlba c»r«a ar boikoU pa-dMMinpretiiļn^
uiri»ti i^ve- U|jpfyg, pen>. vienrdi lakntfgi no-
5£rJT5LrS^^ ^^tt»» bdgt ciņu, ko tt Spānijaa pilsoņu
niifUi iiMot Ir grittik kā Jeb^ iekafofonaa plānā).
^ \ VarbOt, ka Franko aktātOra ar!
um bdkota ipiediena, Ja
^S&j'l?*!^.!? ^'^'«ainai llgunil b<it|i atnuluiiai kaut viena vērā Ue-
S ļ ^ i ^ pēd^oi pamata persona, k a varētu Kaudllo
S2f ^1**^ ^ f ? t * ^ ^ * Dlemiēl. ir roonarchisti ir
priktiski^iŗ dhrii I republikāņi bija spiesti atdt. ka St^^SSS^T^ . r^^^ aprindās pagaidām 21SS* *^.f7*^ ir IteUķāhiav neviena cUvēka, ko v a i ^ bez
^Pōpii W i l t l t i ar tkotpm kā nāk<^
mii# «rjifl^^^m iradltāju, ministru S? «P^'^^l^^ H vai valsti prezidenta
A^OOilai BSattoltas un siwtfwi-. «matā. Kādu laiku notika pat sle-lātia
tmsŖm Kopi Bismarka lai-1 peiua apapriedea starp republikā-
W« ņdrad^?Bwv tik daudz runāts ņiem un monardīistlem. Par ilm ap- K^^ļŗm kā im^ un ne- sevliķl interesējās Lielbri-vlljvtaj|
ba^n^^^^ dinastijas un saimniecisku
rio^^snie^anabii J**.-Lai pa- apsvērumu dēĻ bet tās bei<kās ne-nāktu
iiBgumu, nepiadelama br!-'
vu domu ten$fa;[a, tolerance un sav^
•tarpēja uztidba» bet lo prtektootei*
kurnu trOkst.
Austrumvādjas iekārta nepieļauj
kpmi^misus un brfvas ipribaa izi»u-smea.
lidsāa komOnistu SED partijai
sekndgi. Jo Pad. savienība lika lietā
visu diplomlttidu> māku, lai padziļi­nātu
Jau tā dziļo plaisu starp reimb-likfiņiem
un mcmardīistient
Protams, saimnieciski Spānija ne­kad
nav bijusi pilnīgi izolēta no pā­rējās
pasaules. Kā Lielbritānija, tā
ari Amerika atrada ceļus, lai uzturē­tu
kaut dk redzamu tirdzniecības
satiknnL Vienīgi Frandja iedrOgi
turējās pie UN lēmuma un vairākua
gadus Frandjas-^iānijas robeia bija
sllķtta. Laiks tomēr strādāja Franko
labā. KomOnisRtt draudi, kas maz
pamazām Rietumeiropā 14uva redza­māki,
spieda pasaules politiķus revi­dēt
savu kādreizējo Itaunou, resp.
atdt to par kļiklainu. Aif tranSu
iekilietu ministrUat atvMs ads. Jo
izrādījās, ka Uelākais |nx)cents ne­miernieku
un sabotieŗu, kaa Frand-
Jas republikā strādā kmOnistu labā;
nāk no spāņu republikāņu vidus,
kuri guvuši Ftandjā patvērumu.
Franču valdībai vajadzēja ies cilvē­kus
izraidīt un viņi ai:d>rauca uz
Pad. savienību.
Lai mazinātu pasaules sabiedriskās
domas pretestUm, ar! FnAko pats
spēra vienu otru 9oU uz i^ekāiObai
pusi. Mainīdams idcārtni, viņi izslu­dināja
sevi par pavaldonl, un pēc
viņa nāves Spānijas troni atkal
manto Burboņu dinastija. Tādā kārtā
Spānija ir un nav diktatora, resp. tai
ir pagaidu rakftun.
Protams, visvairāk Franko palī­dzēta
Bfaskavtfl rtdba Korejā. Va-kareiropas
militāristiem arvien vai­rāk
sāka uzmākties bažas, kas notiks,
ja Spānijā izdotos komunistu apvēr*
sums un sarkanā Spānija kļūtļii par
Maskavas aviādjas IMBL Ar to At-
DAZ6S VĀRDOS
Ota» llieakaatft lUtldis» ka vtņi
tm grlMtu Itpuiliet u britu aiml^
ptņfmienieA un taktiku, kis ^eUttola
llli, g. NdfftiUu <Hpertci|it. AUanUjas
Uggas^^ sistēma sabniktu ttļļl?SS5Si1^J?^
Spānijas lemes bagātībām un Ļ ™ 4 2 S M i ^ ^
saimnieciskai jaud^ ari bija zināmai roni, vai nlkolo m kopiipuia MHo la-^
loma pie UN lēmuma grozftmas. h^i«M notujti
Spānija nav rūpnkdbas vMk Bett laaaa vtiateaidia kaiju taaima. IM.
Baiaekmā ir labi attīstīta rflpniecibaa N u h^
cMe«n4tr»s. , ki rua inM ii v«.1ie^t1f1i v« aMr» lie«nMisuamt bņi- Im«ne^aj lņab»r iakpimn^ paaTsiāatfia iirjautisortau v Jatutvainlr ovalusSlli..
^ ^ ^ ^ ^
f^3
Anglija gaidāma koalicijas valdība
ņoii^lās vajaddbām. Spānijai turklāt t o n ^ icmtnuctort ir bagātas dzehs un vara rildas rak- pia tankatas stfi«iili s
tuves. Ja visu to ņem vēiA un 1 ^ LA^"I!£r«to!!^^
nija var izrādftlei par ļ(^ tevēroja-1tM^jotmtvidjas«atpinasapar^
mu taldniektt Uropas apbruņoianaL laiitt. ifi» kongress nouka. vu skaiart
JOraa stratHMaa apavēnnUI ari ,
ka tai aekmlgt aizstāvētu AfHkaa Urakst. kā ail l^^atftca ar brttu Uki»»
piekrasti un ceļus ui Eiropu pretlmtem.
zernOd^ uzbrukumiem, ir )āpār-l vaifikt
*5r.
Strādnieku partijd tuvais svētdie-
1.» » t^^^- - i»as l a i k n ^ The People raksta:
r£^J2^5??S?^i.'*^^ Pitolgl droši, ka nākamo sešu
j W s » W ^ ^ Britanijai būs jauna
2?w*^^ ^J?». •'^«^«"O pil- nadonāla valdība, Uiku pa laikam fS!!!^?^S^ Mdwl iŗ padomfti la- tiklab EtUjs, kā Cerdls ir noraidījuši
Jtt^Sru^ni.a^. P^rivJāStā.^ sa^im n.ied^ba' a^u-Pļvļ^^u ticamākiem mBi«ntis ttargua dpr edzaidžie nntoa
KS?*^ kālikvMēta. 1^- padomniekiem to aizsttv. Toriju va-
SSK»?^.W ^ ittņfcnuml pacloņjh doņi šai bridi sākuii privātu propa-
Uiēti. UeUlde a a ^ kampaņu . par aUansi ar
J^sainmieķiem. Tagad loajmm-ļ naidnieku partiju. Ministru prezl-
!!5S2^.1fHP^*^^*Žf*i!^ dzen dentiun CerēUs tāpēc vairs nevarēs
M M kopļietoianM s a b i e d ^ koalldjas aizstāvjus tik īSr*^ viagU kā Hd» iim. Nopietnā pasaules
¥1.? ^ Austrus- tituādja ^ it sevil%i notikumi Ko-
VācijaivikfflMisMoēt ffiji^^ fiēifliekl^ln^ britu^-
PMdiovii vaUDbas iiduistru priil»|tai tstu nadonālu valdību. Amerika
dtnts Orolivola fan aicinājis Bonnas pēc Izņēmuma stāvokļa izsludināša-vaHIbtt
aēstlas pie viena galda, lai i nu sagaida līdzīgus soļus. Viens no
atrastu c a ^ Vācijas apvienoianai. apstākļiem, kas Udz iim Etliju varē-
Adenauera netielā atbilde Orota-[ ja atturēt no koalidjas, kļuvis ne-volan^
lai noturētu topigaa vfiē-1 nozīmīgs — bažas, ka strādnieku
ianas, turpretiih prasa: perstml-1 partija sašķeltos. Ja tās vadītāji stā-brivibu
un dMIbu padomju Joa-l tos koalidjā ar torijiem. Konservā-lai
fsdslvotājiem, poētiskas brīvības I tSvo partijā Ir viri, kas būtu gatavi
tencteitiskām (ffgmizādjām un strādāt EtUja vadībā - un 6rčils
titttaa polidjas likvid^īanu. Tas no- ļ var driz vien būt viens no tiem. Lor-iftni,
iea AustrUmvādJas komūnia-ldu Selsberiju un Idenu Jau sen uz-tott
jāatsakāa no aevis. Uz K i^ma- skata par nākošajiem koalidjas val­is
izlīgums nenotiks. Ir tmnēr vēlldlbas loceklim, Jo viņus apsveiktu
vteAi izeja: Kādreizējā Bismarim ari strādnieku partijas deputāti. Dai»
teat, ka sUpral Vādjai jāiet kopā ar leiboristi pat izteikušies, ka vēlētos
stipru Krieviju, ftt teze apmierinātu I Idenu par ārlietu ministru, ja Bevins
ari vācu iNkārfbu un dotu iespēju I atkāptos. Bet neatkarigi no tā, kas
atidt vicu maitārismam. Domājot būs tie toriji, kas ietilps nadonāla-par
to, pata Staļina kādreizējā tele- ji valdībā ar Etliju kā premjeru,
rammā Austrumvācijas valdībai Jums nebūs ilgi jāgaida, kamēr tas
uzsvēra; Ja vfcu un Mevu tautas | notiks."
nākotni tikpat d ^ sadarisodes kā
pagitni apkarojušās, tad tām ir viri
c^l vaļā uz proipresu un labklājību.
Tie ir vainltājl soUiumi. Rletumvā-djas
politiķi tos labprāt vH neuz- ļ (gg). _ ginls dienās uz Mas-kkusa,
tomēr dzird. Un kas zina, j^^vu «veseļošanās nolūkos- izlidojuši
d<^ daža labs IKteris... Itālijas komunistu partijas ftenerāl-
Rietumu sabiedrotie Bonnas valdf-1 «dnretāra abi {mllgi Luidži Longo un
bal var piedāvāt daudz mazāk, lai I K. Cekia, lai pievienotos savam ie-aijmierinātu
vācu nacionālo Izsalku-1 fam Toļjati, kas Mukavā uzturas
mu. Pat augšā minētie Cembērlena I jau vairāk nekā mēnesi,
vārdi nav vQ īstenojušies. Pēc saki-1 Tā kā ilgāku laiku padomju gal­vas
Amerika gan paglāba Rietum-1 vaspilsētā, „lal atpūstos no triekas
vMJu no bada un posta, tomēr iri lēkmes**» uzturas ari Frand jas ko-veca
patiesība, ka okupēta tauta ne-1 mūnlstu vadonis Moriss Tc»rēzs un
kad nemīl oku^pantus. VU ļaunāks Ir
pēdējās dienās uz turieni devušies
vairiUci prominenti komunisti no
Skandināvijas, kā ari Austrumeiro­pas
zemēm, labi informētās aprindas
Romā pieņem, ka Kremli notiks sle­pena
Kominforma konference, kurā
apspriedis Jaunradušos si^ādju Ei-rojĀ
un „kau]as unSevūmus** komu­nistiskām
piurtijām tuvākajā nā­kotnē*
valda KanāriJaa salaa un * Spānijas laailtt ^ < i ^ Jļf'^*^''^. ^piyeLk^ransute^.» TLmo HvaSrL %tik^a^i ^tmad\,^ ^ja opā-ļmdevaamttātt iUaislaibsr, itBkiaiij av w&a sislvaMi i
nija Ir Iesaistīta Atlantijai aisiardd-|«»niiictja rasa i^iafajuii* Par w
bas paktā. Turidāt nesen v« AmMi^ JS&saS^
kā pastāvēja uzikati, ķa SpānlJ^lr jjg^^ ^ vmm
vlaniiā vieta Mropā, ko idfnerikāņuļ ^M^fmmt ttiraai stonaJa* Ikadli^^
armija oiētu sekmīgi idsstāvlt M karaspiks dnis ar skaitai^rpiiakM
VicUa, ne Frand jas Udzenuml nebt- sSf«SMJ«tt- v«»btt usaēsaiss |aai^
rādījās militāri piemēroti, lat t s b ū - ^ ļ ! * ^ ^ « J I
u»dmti gan Ir grozīta. Šodien ameri- m Dsmju a v i £ ^ l a i v S a S n ^^
kāņu tanariļi stridas vairs tikai par i personas.
vartiūtlbu, vai aizstāvēt Eiropu pta «^SlS^^^S»^^
Reinas vai pie Elbas. TOmēr Spānija
savu nozīmi nav zaudējusi art ialuSi! ^^i^immī^^
dņā. Itumvieilai valttsUkalroMiiraMMpi^^
Boikota ndos daudz kas Ir noka-P^ ^ ^
v|Hs. UdlaukI PIreneju PHf«»J^- d i ? 3 t ! ^
riemvajad^a būt Jau Uetolanas SJCia!^^
kārtībā, iodten vēl tikai uzmetumos. Isniadsis nodoklii īssUk^
Ari Ban^loņas fabrUcas ražo preces Mmim ettSiat «aagt sa«t ^baad
t^^i. u» apSīajSfn^ dtu valsbi vēstnieku deleģēiana uz kas siigs vdkatus, atņsns \
Madridi liedna, ka jāpasteidzas, lai « « « ^ B^
atgūtu nokavēto. Protams, Franko no
savas puses uzstādīs prasības, un tās F«IHW^WI «fv
n ^ t ^ ^ T M K i i ^ ^ Itf vSea «sieitl usaldaitt
J ? ^ ^ a e v l 5 i f i w b a rtagrliEta Daily Telegraj^ fauakās: Runājot SMUII, vsssUbas, socUuCTspf^
• 1..
kādas
aiidMI%|
par palldiObu Spānijai, mēa varam
būt pārUednātI, ka toroCI, kam do»
siņi q>ānidliem, tapa likti lietā brivf-bas
alzstāvēianal un nekad tos ne­ka
IsutiUanu spaeiiUsUaai. Vioi
sttīdtjtt adOkā ustitīislas AnMrUtā S.
TTrtKana SED partijas rindas
Padomju joslā un AustrumberUnē
šonedēļ sākās SEO partija bfefiu
I r i t o b i t R M a l ^ ^ l l i ^ I Mbii**
ius. Tīrīšanai pajauti visi partijas
biedri un kandidāti NodiblnāUs 4000
pārbaudes komļ^jas. TIrišanas no^
lūks izskaust no partiju opozicionā­rus
un to Udzskrējējus, kā art pār­baudīt
partijas biedru politisko
modrību. S. g. bdgās SED partiju
paredzēts pārvērst par jauna tipa
lius ala EUtaaartfca laradMas <ittss bttiisĪli aDciMDOliiflUL
vērsis pret mums, kā t u var notikt I sita ar aumi* komisiia
dažā labā Eiropu valsti, kuni tagadl brtut vtrmidaam im visu
boju Staļina piektās kolonnas^ A. \p!SSSmS!^^ ^
•aauMM piBu Muptatijl atkal
apspriedās. Isspājstns, ka Bda
balgsm vienosies w attatai pU^
, sttt. asia valstu--VldjunKueilas^
precfta 1 d^rete turpmāk nyiWs SMģ^^
% «nānts (30 Amērikks cehtu). bet SSIJSTM
ll>dMlu«tei f ^^darrao: npit
austiņās cesiu slrkodņtem, iOU tn|^inS^^
dli tsBasSmĪM Ualiam-sttatSUskiaB
» btokSaaif Jaaaā pacuSi <
mi unamt par MadHam visas, kaas
pa e^un ar sodsmsmokriUaai vai
fliOaisllsiB.
AagUli vatii Mapisli
petrolejai
lUA nUDIBUlOS sinniiB
UBANONK
Kl CTridiu laikraksti T^t ziņo,
padomju valdība nodomājusi pada-|gfaļto^<gšus «aJAu Mkum
tamo rakstnieku nju Emburgu HESSgn?» W W
kadru partiju. I^tiāban partijā Irt celt par sūtni Ubanonu galvaspIM» vimu &jos njonos^to bM
1.750.000 biedru, bet pēc tirišanu, til Belrutā. Ieceļot šādu ievi^amu g»u aava^ rasttsa
jādomā, to skaits stipri samazināsies, padomju personu par sūtni, padomju | ""J™* ^.^^^ .^^
SED biedriem w pils^ku Jf^l«a- ļ ^jBfti Heku reizi pajitro^vu In- ļ nff IS^SMSSEJM^^
aiSMnņisi M
nos. kā ari lielākiem zemniekiem terad par Tuviem austrumiem. i imsibaš pmgrammas iatvaŗok. lids
^ ļ ^ ļ ^ ļ ' ^ ^ ^ ' ^ ^ jau niAIDA VAŽAS SASL10IOT IgTasSga^
Pārt)audes komisijām būs jāizšķi-» • l ^ uvažotām ro-
Kominforma konference
KremlT?
ru, vai biedram atsttt pilnu biedru IJj.^^Pp^*^? W '^^.Jt landjjg^^ NorvSUja, Taismjlbnal
kariti, degradēt to par biedru-londi- »® J«*^ Izrridltie.ua toitoUna.
dātti lAh Ari tuvimn ifliliflt no nar. l^^m sekoJušI vQ dtl, esot i M ā - | MvSta asitaMka Isiaisia AaMrildk lSiijaMs . jJ?a fKaomlSisiIja.^ nkāk pniei ^siēioia^iin^a . | J^«i!nJHue^n^ Jinzd^o^to^ likumu mie» aar- I eait v^Jkaiiaa!, re^a torariitatso, jMSStoTiaksa a«Tn Sif fi
ka darišana ar spiegu vai sabotieri. «™?*V.^Si"s" •^*«5?!Jrr"^k^
tai «esību alzdoml») uz vietu ap-K.rtJP5!*?/JL**S^^ %Si=
detināi P ē c l ā S ^ ^ par katb2??^«J^
SED partiju biedru vedis atsevi^ hj^»^ ^S?.!*"^ t«vmalartMus Is&etes bi
gaivergrāmatus kurā būs ierak^titi ^
visi viņa nopelni, kļūdu, U ari pār- transitnometiA
maiņu privāU dElvē. Kl^nHI SOM PAl VELEflAllU
DIenvIMavUa pazemina malsea, betl nATOUANU
paaugstina tabilBM cenu Drēzdenu vintieis plespriedud 10
Dienvidslāviju valdība pazmlnā* 8* v. dcolnlekam Joze&m Flāde nā-jusi
maizes, mOtu, gaļas, cukura, vu sodu par vēttianu traucēianu un
tauku un dtu radonēto produktu ce- ] tautu poUdsti apdrauiManu. Nakti
nu vairāk kā par Mdaļu. Tajā uz lā. M. pag. gadā, i i pirms pa-pašā
laikā, lai samadnātu tabaku ^«nju Joslu vēlēšanām, % tautu po-patēriņu.
kas apgriltina Dienvidsla- tidsti bija notvēruši FlādI IzHmēJot
viju ārējo maksfliumu budžetu, du- SED partijai naidīgus plakitus. Skd-bultotas
cenu dgaitt&n un tabakas nl«lts nebija deviu polidstiem rokā
un ahstāvējiu u nazi
nss vajadilkām.
«asa tikasMs aieell a M t tM
msa Ameriku kara vetsiāņa kfl
Eomitaja tāUik uttidaa ptuManSa
nami BU » . jaavirtn Utsnot
m^lS. sspt sdUttmus par rasa vlsnr]
visksMka
Itoasi iMikot Paktmiai vaMl^a.
pinuki visinisks parsMts pmt ASlN
^ ^ ^ ^ laSSsrpJSSs
bridis, kad okupantiem jāatmodina ļ RO Šodien varētu solīt Rietumvfid-
^zvarM ^utā^toudzIbas un patei-^ Atlantiju pakta valstis? Apvie-
^ J ? ! ^ notu Vādju, 10». gada robežas? 1939
SS^?^« ^toia dnleku. I»s L^^^ rt)beiai nozīmē, ka paliek ne-kādrnz
bijtt nbiedrotais. I atrisināta poļu koridora problēma
Ir dabīgi, ka Rietumvādjas politiķi I un, Polijai jāatdod visu Oderu-šal
situācijā Ir neidekāpigl. J a šo-iNeisu zemes, Augisilēziju rūpnied-d
^ Vādju aidna bruņoties, tad Vā-| bas raj(ms, daļa Austrumprūsiju
dju vadītājiem jāzina, ko tauta le-|u. t i T^ norin^ ka Frutidjai Jā-gūa,
tja tai ļaunākā gadījumā būbi I atsakās no Zāru apgabala. J a PoU-jāiesaistU
Bruņoi^nās nekad i jas pretenziju varētu neņmnt vērā.
nenotiek mieram, bet karam. Ko gan I tad Dandgu Jautājumu nevar atstāt
var aollt Amerika un Anglija Vād-1 neatrisinātu. Versaļā pielaistā kļūda
jal, lai rem<^ātu tās aizvainotās i ir jālabo, bet kā šo kļūdu izlabot un
patmīlību jūtas un lai dotu repub-|uz kā r^ina? Vai uz Baltijas valstu
iilnui vaditiljlem ieganstus jauniem I k(mta? Un ko darit ar Zāras ogļrak-nadonālim
saukļiem, bez kādiem i tuvēm? Frandjai Zāra ir prestiža
tautu organizēšana nav domājama. I lieta.
Katram karam vajadrigs morālisks I Saduramu gadījumi Atlantija
pamata. Vācu tautai šāda pamata vēl ] pakta valstim jāņem vērā ari poļu
nav. Ar bailēm no boļševikiem vien 130 miljoni. Siem ļaudīm kaut kas jfi-nepietiek,
lai ietu uguni Turklāt ko-1 sola, lai viņi nekarotu krievu pusē,
mOnlitit ar kuriem jādnās, imUenJ tāpat kā videnēm kaut k u jfi»»la,
aola ViMk kā Lcmdona un VaSinģ-ļlai viņi dnitos sabiedroto IHI^. le-tona.
Viņi var piei^lit vācu militā-lkāms šis politiskās krustvārdnOklas
starp neitralitāti un aktīvu iualsti- ļ Darba varonis Heoeke —
šano$ Atiantilu aizsardzību sistēmā, I deparitaiintn ^Hrekton
i ^ * ^ Vācu Stadianovs—AdoMs Hene-aauugsitiiSl
ttonmiiSsāSrSa ĶjKtrkiSpaHtri^ka^ i^k a i M ^ U ļ ^ ^ maiunsisttrruijnāj opsalur <smtoia»grātsam rielpn^-
'"J? ,"T.5Uf** f ^««^ ta direktoru. Vu/ŗl^S^ būs
^^^^ amaial rtp^edbai dart>a
ma koķetēt ar abām iņis^Pio^ Uēl bija vienkāršs ogļrads. Paklausot
i lem dnuidiem^ir tiW PaHiju aidnājumam,
!^?!f'^1'^^'*^'1?!?^Jf*~^P^ 1948. g. II. okt lesaistijās ao-
SS^.i^'^^i ^«^"*^"^n!^ S?: sacensībā, un 24 itundās
ku tai bijis. Jašls tieksmes nostāda toka 530 centnm» ogļu, 880 pro-
No tās
S«n^S»^^*Jn"f«"** a7f "^*^?"iJ^HM^i^^V*hc ^i jJu» ' psHtrā^dtnMienkdie vmis. iemV iņAaums-bu.
Pretrunu mezgls Vādiu jautā- Li-iīrff* « r c ««^a^n^
rirtiem pat Lidbritānlju koloniju
kā samakAt par vica a u l i u n^
vindm*
nav atrisinātas, nevar runāt par sa­skaņota
ridbu Vāciju jautājumā.
Art paial Vldjat bfis pOtt Idļpirties
^ Vādju jautā- p i e ^ ari nadonālo godalgu.
Jumos rietumsabiedrotiem var sa(#- «UDA KAXAK« MKIT
dāt daudz Uelāku griltibu kā Ķīnu ii,a«va «i^ ^ ^ ^ ^ r^im*.!.
un Kmjas prd)lēma. Ja Tālos au-Uņo, ka asriuu^ ktmS^^SSaSS
strumos pastāv zināmi priekinotei- Kraaw»doMU AoatnsmvSdjat preaioao*
kKuwrnnii iIfzllfīfgfuummaamm , turi PLiirmonpAa. nreks«pn I ^ V^U^^b^t^i mim rfkitmw i^kliiTķlirStut f ondSar itkonS-VādJS
nav vairs nekādas neitrāb? hcradrioUcs Sarkano katSka apvlenrSoi
joslu, ko varētu upurēt kā kompen «^dciidijft» Ui pasmestu Plkan soda ka*
— ~ sSka unltormti un aobcau. pn» ir plnn«if
Sntmntfka, kam ptaftlrts mUmis tl-tattib
sādju k(Hi^>romi$a pdijumā.
P. A.
INaMtrils iaiUkailiM
maiiļģ Kirib kCStSTM!
ausg^ padomās vitiSania, ku aetik|
ttstttridaailiiri
. Pial Umaaiftm laflttiicUa
to nodMBiiiigi fpnrt matumvl
«Ita. Booai aoUka koniarenea» ku .
aŗodlHidrfbtt un Jatmauiea orgaiUsiL^,
^^£^1!!!!!^ ^ limamas, kā pi*|
touu komunistu prapagandal.
JKļrtvatitts apskata Beitfass
Augstais ķomnini. nztai^
8ļK^« apmekiaja vairSkiis vSu ,
aMtes ttsņimumiis, to atarpi tuiMsil
^ lsbriW
PSc tam RUkpatrUes satUcis ar
rflpniacibas, tirtaltenMS,
Ument paittivjiam.
•smUā ļritat pastmatka, Jo aakui a i
vaļfti papIrspfiMttvaf sirSdnitira stdkii
viirs nevar spmttrtnit simtu ŗ^^pn^m
mļļķ Skumjas pasts proJtkti talst auDMl
krituma kops kara letklvm.
•^faJams iaait laliMi Jaaaajaas fii
..SV ps^ltt dtītfita tm Map
es, MUnkimsB. vShi jumt, tat jde pMl
^S^JSPS^ nDf«ijttma»i3rtk
ist pfitl?' attOloasa rlttumniaks.
Bas mtliMNi valfi nMrfim tiiagiaiSt
Mtto ZuŗuSa aattt gobemS^orf Itdtfis ll»
kojumu, ka Stvcmtittkl rtirt n«drikft Šs»
tosŗam pittkanSi BaH mtUansa, U afi
amtagts ttstorSUai tuvumā, kur tis piN
ma ttmonSitt puitis fadTJuHii
btrgat tImonSdcf fatnfkanuun. Loti pif^^
•tatgu« patartUji ttiO<!rSjjftt labrlkasii^i
P^svlanoJaSl puditt uas ar vlu
d, kuia i u vatos nav dSNi,
īlo-J
irt'
iuwipā-l m
li vikfas p^ļda
litotinviļji^e^^^^
li«kiip«
ir
tfictū.
l a i l t i ^
im dinl-
Ue-tOfitim
I
bijaļpriK
«pēta» Pflnvan
tei te, Jadtfgu."
J»tpWiifit
pfbis U2-
ka -
Jumi, ķomūnii