Bavarijas Latviesu vestnesis, January 20, 1951

              i Mii
t m
L A T V I JA Sestdien, 1951. g. 20. janvSif
Dzīva ku8iil>a Groni
Mm kutu kustību nditia p i e r e i
>ut Jm labu laiku. U d i jutvira
Aun u A8V devuiies astoņi
* AIzbrMikuii rakstnieki O l i L.
imO. Salnaia.Ņ4akt(tti & $ ī i | ^ m ^ m ^ l i M l l i a n e lg
l i niB izmantoli emiirā
g r t Salitert, aktieri V, S f e t i i » ^ jā O K M i f kottiiienct lē|«ii«nā.
Boasa im L Saldā, j ^ V i ^ ja žurdilfas ar viitt maz p a i ^ ^
tw% m i d a j l Maistes un Kalngan IRO nozari, t«. Resettlemen Place-
! II» komponista V. Ozoliņi,
* f4elu satrmikumu (^tmfl sacēla Iz-i^
toas aizltegums dienu pirms kuģa
;tf»itorta. ka tas tāpēc, lai emigranti
-,«iztaMotu pilsētas restorānus, bet
- M u nomttaaa fdtenu; PaAesais ie­mesls
gaif WJa Hb^ \M emigranti sa-
* m pedēļjo naudu neizdotu pilsētas
^nļ!XĻmjmigk^ kas
p a t a i i ^ y « lietākiis <iiudas
^summas , bija tuvu izmisumam, un
^par dolāru maksāja Hdz DM 8« IMve
< Ofjmā nav tik viegla. Vājais iekala
«isas i e ^ i m ^ i , w sveftā
^I2k|fitii cauH M „pm^8 uzi^dā-mtjaitalptti..
ment Service, Tā kā ^ nozaia»
dartiS fet ^dā paplašinājies un de­vis
praktiskus rezultātus, māsu laik-f
i M a tidMridnieka Ieguvis atflm*
tisku informāciju, ar ko iodien iepa-rfstinām
savus lasitājus.
Plācefftoi^ i^ŗvIOB oiv IdanUska
is. IndivIdisl^^^idMtii m
^ WJa l i ^ i m %
a t ļ a u j - i e p i li
j e m l l l ^ ^
_ ^^^,.^^,.,iiļiski.ii^^
skaltok'' •
DP kaodidSttt izraudzttanai ua
didainentitenai darbojas plaii da^
binieku ttats ar galveno mitni 2enS-b
^ l l «pmpa, bet mO ir da-ļēji
sekmējies palīdzēt ad viņiem.
Bēgti., kuriem «dā veidā laimē­jies
izceļot, pa lielākai da|ai apmie-
RĒDAKCtlAI
vā. Nodaļas darbojas joslu IRO gal- < rinātl Jau ieit, Eiropā, viņi uzzina
vēnās mītnēs, Vldjā - Lemgo uti' daita noteftumus tm W-Minchenē.
Austrilā — Vīnē un Ita- ļ ņu un dzīves vietu. Vienīgais trū-
Ujā - Romā, ,jyielno darbu" veicļkums. ka no II pēdējā emigrācijas
aMabalu gahrenla mītnes, k i ^ ^ tad
ari ptekrli kancMātu IttaudMšana
Tās ur divas gluži patstāvīgas em^g-.un dokument^ana. Sie IRO darbf-rācijas
nozares, ar daiādu raksturu, f nfeld — intervētāji, kas pa lielākai
Placement Servioe datbibaa pamatā f daļai nāk no DP v^us, darbojas vai
Lr emigrācijā ieinteresēto valstu dar­ba
piedāvājumu saņemšana, to l a i*
ņofana, at^edgu kmUditu izraudzī­šana
un dokumentēšana. Dalfidu DP
spedillstu - akidlkniski izgUtotu,
amatnieku via kvalifkētu strādni^
iegdlanfi vairāk vai mazāk ieintare^
sētai 92 īsalstii. lielās m i l i c i j a i
- IJIPL kttltārālltm mē*km sOteis r®***^ ^ masveidīgi.
iv«l Vanagi savukārt nodavuil.X4«a
^ridbl i Labu piemēm rādi-
,}uis».M ftnidfordas organizleijas,
Tāa fuii savu Ziemsvētku sarlkojtt*'
.ina ttOkumu im/ft mire. sMoJušas
nackMiItti padomei :
i- iltpm^, kā t!e latviešu Ui» nb-
: meteē* kiiŗu virdi ititļuvuH l a t v^
fiu trimdai pr«»ii sāk saņemt H ^ -
UM kiimaniitu picpigandds litedita-
TU. nntdziem piasdtitt pat ,|lesmaini
. J|rtm«adfc svddenlV. Visi šie «ittl-
Jumi ņlk no Sadin*Badenaa, Ir^tiēu
J(ill, kur^lUetumvIcijā v i ! atiodas
uii .4rtrādā^ sailtanit aģitfitort. Ne-
(«varam teikt, ka tiomūnfstu papīri
latviešu namamāšu pavardos degtu
lliktt..« KdvrCr.
šanā, taču mazās un jaunās valstis
lai Jdņā^ sevišķi ak^vas. I r i ja
un Norvēģija pieprasa visdažā­dāko
nozaru amatniekus, Kanāda
— ^^miķus, I n d i j a un P a k i s ­tāna
inženierus un ārstua. Ang*
l i j t amatniekus, D i e n v i d a m e ­r
i k a s valstis inženierus, mtbeiķus
un. amatniekus. teintet«^d valstu
sarakstā atrodami pat tldi vārdi kā
Abesinlja, Ovatemala, Rolumbija»
Hki^dora, Paragvaja un Ori^ja.
Piedāvātie arodi Ir visdažādākie.
ASy piepMļflia atomiRzIķus un turbo-lidioallnu
4>edālistus, Aifentina DP
prdtesonts savām universitāttn,
ang|u impērija savim koloniju sa*
1ām ārstus un zobārstus. Sevi^:! ak­tīvas
amatnieku un strādnieku pie*
prasīšanā ir Irija, Norvēģija un Img**
^^^^^^^^^^ M
|99emivitkoi BrimaņlUļt^ osti
bņjllū i a ^ somu 2Q t J i^
n^rtbrlitvu J ^ U a " / Laivā
k w ndķ O^^^bd^ eeļā
^MifailtJu. Kaptenii Stfirits ar mm
timM gadus vacb uh yālr|-
I c i l i p J . J o i ^ tcaŗtMvi a t s M
jieni iti»iRmwkie^ >ar«ž|ytintem.
Somu territoriālos &deņb| l i v u ap*^
šaudījusi
nHiddatt^ toīrfi'ffiflliāi! M)l
KMu liiku p«|Qdttll} Zviedlijl,
piļ^dinājuši uztura torējumua
d«|Viilii« To ptovienc^ies vairāki
dti ibvemiīiēki, te vidil an kāA poļu^
jattiiēltil, kas, iMgktbēdamt atgriez*
t i ^ ImtnOnististeji PoUJi*- ndbidaia
no kļda poļu transportkuģa koi^ ar
v^ ēetriam btadriant Kovmbn tj^
de<»R>M Klra bijūri ļoti vētrai»f
kāple Hgncu laiku uztuiējuSlai a ii
DIMjtt oitāa. l9«Mmool ZiameļjOrā,
sittnailUies l i i v i i motora^ un tā
v M ^ Mmenhafenas oati. Līdzekļu
trilkumi kā^gn t»astivot viMt»
nam laikaiiii somi pagaidām atmetuši
nddoniiu tiniHnāt teļu, Tia stājušies
sakaroa ar LVW diraktoni Orcmas
kceļošanas nometnē, zviedru mācītā­ju
H. Olsonu, kas pOlas sagādāt v i -
la^em ieceļotanas vīzas uz ASV vai
Kanādu.
Kapteinis 1947./48, g. bijis TalUnā
un liepāji V]ņ^ stāsts par turienes
apstākļiem Ildzinās agrākiem: ter-rofir
nabadzība, jpiUētu ielās redza­mi
tikai krievi, vecāki dlvlkl, sie-i||
aias^4nvi^a : :'WviQMbr^i«6fi^jā «iot
itt#idDsla.»«6mBāiflkGlinālisti dsih
v^ot p«itivigāa bailēsrka Maskava
var iesniegt jaunus dodamo perso­nu
sarakstus.
Interesanta parādība valdot Zvied­rijā.
ArzehinieM dibinot dažādas ak­ciju
sabiadribas, lai iegfitu kuģus un
laivas ar kurām doties projām no
Eiropu. Daudzi pasimdējuši lielālns
naudas summai Jo laivas apķīlājusi
policija, Sla toatlbaa iemeslā ir bai­les
no padomijas agresiju Skandi­nāvijā,
bet ir ari ttdi ļaudis, kas vē­las
atrast labākus dzīves apstākļus
un mājvietu citos kontinentos.
nu DP nometnēs, emigrācijas cent­ros
vai ari izbrauc uz vietām, kur
dokumentēšanai pieteikušies vairāki
kandidāti
Placement Servioe darbs patlaban
n<»is divēiādi: d<^mmentē personas
kādam notiktam darba piedāvāju­mam;
vai ari, ja lEand!dātam nav
īpašas specialitātes, veic vispārēju
dokumentāciju, nenorādot noteikto
valsti, bet ļaujot to izšķirt gahrtnai
mītnei Z^ēvā. Pim<te rāda, ka
otrā ddnnnentācija ir ne mazāk po>
pulāra par pirmo un tai pa lielākai
daļai ptekrit tie DP, kas |au vairāk­kārt
noraidīti masu emigrācijai un
neredz dtu izceļdtonas iespēju. Tā
gan Ir pilnīga paļaušanās liktenim,
taēu tieši šis pēdējais IRO piedāvā^
jums radis iespēju atrast labu, hu­mānu
zemi ar nodrošinātu darbu.
Sevišķu vērību pievērš aroda pras­mei.
Ikvienu kandidātu aicina uz
kādu izceļošanas centru, kur pārt>au-da
viņa veselības stāvokli. Tās re^U-tātā
izptavo aroda rekomendāciju,
kas līdz ar personas raksturojumu
caur joslas galveno mītni nenāk 2e-nēvā.
Te noris Placenmt Serviea
galvenais darbs dokumenti un re­komendācijas
tiek nodotu attiecīgo
valstu pilnvarotajiem pāntt\^em
pit IRO galvenās mītnes. IRO pOlu
ieinteresēt dažādas valstis ari par
tādām personām, kam nav auptu
aroda kvalifikācijas» vai ari kurām
ir fiziski trilkumL
No bēgļiem, k u vēlu rast sev iz­ceļošanas
iespēju caur Placement
Service, prasa sekojošus dokumen­tus:
aroda pārt>au4ēs apliecību, kas
var pat aizstāt aug^olu un melstani
diplomus; darba prakses apliecību;
dzīves gājuma aprakstu uņ 3 ģimet-
;he8. V^eht So'^pltini^^ n^k-stiem
jāUof e i i M l ^ ^
pms! ^'-^''^ '^"'^ ''^<^-^
Praktiskā pieredze rāda, ka Place­ment
Service ai^en.vairāk iedzīvina
savu plašo dairbā programmu. Sis
darbs nav viegls, jo SI nozare doku­mentē
tikai trīs bēgļu grupas: 1. ve­cākus
par 45 gadiem, kas nav piemē­roti
masu emigrācijai, 1 masu emig
rācijā noraiditps ^iem gan jābūt no­raidītiem,
pienL,'Austrāliiu, Kanā­das,
Venecuēlas komisijās, bet ne
tikai vienā no šim), 3. personas ar
dažādiem fiziskiem trdkumlem, bet
kas tomēr var strādāt stāvā arodā.
Retāk dokumetitē gados jaunākus,
iedMijuļm nevar attoikttea, preM-jā
gadf^nS* bēf^ saudē DP statusu
un emigrāciju tie^bas.
Ari latvHia IfiP aaima jau izman-'
tojusi šo emigrādju iespēju. Ja mft-sējo
skaits vēl samērā mazs, tad nav
vainojami paši DP, bet gan apstāklis,
ka darba pltdāvājumi neaizsniedz
ieinteresētās personas, sevišķi pēc I.
jaUja. kad liela daļa DP pāigājusi
vācu sainmiet^ un daudzie ap­kārtraksti
,.noļ^ļās'' DP nometņu
pārvaldē. Sevišķi grilU stāvoklis
tiem bēgļiem, kas dzīvo privāti un
tādu, pēe kazarmu nodošanu ameri­kāņu
armijai,, nākotnē būs vēl vai­rāk.
hZi
• HetiatMa KSi)a oia^
„ aielaSiama ātMU n, k mZ
irilmiiĻ aiim «tlas numlts veca ļS
vidi kepi, lāām m9ā aMteOnn.
griauttt v « i t i B . L a i u tstritbi >£
MAfeR avfsati «I ur^oju maei aSS
Mauoieau paiMiainiiaati piaiji taiuS
aSMSt grinalii. Aāme: (Uli) B««aii»,
gmaen, tv.*taih. Altsiibtiia lasait» a i i ,
^ lētt^iasatn
Berehtetgaatiief |aaia «ftan
VJleO R i l 9 A f l i I ATVAniS MO
LAIVUAII ONtTiUlCll
Jairngada meA ftigskā nāvi
fušā mūsu bij. karavīra Ed. Helmaņi
apbedīšanā bija ieradušies ari NM»
štstes pilsētu un vācu kaŗavliu m
Inri cietušo organizieiju BeUuh
bund p i M i v ^ lai atvadītu mm^
viešu dnitāja. ,4Cāds tu muau 0'
l^jis. tāds tu paUksi mūsu strii^ ^
mūsu kopēto ciņu biedri,*' teica
karavīru pārstāvis. Latviešu trtnil^
nieku un DV saimes virdā no n/JtuĻ
ķa atva(Ujās l i ^K pārstāvis SleiH»
gā-Hdlšteinā Aug. Vanags.
S.II.
•
•5 ^
Latviešu katoļu biednbas sasniegumi
6inls ^enās KovtntrQā notika
Latviešu katoļu biedrību Uelbriti*
nijā kopupiUca, kufā piedalījās
apm. 90 dalītu. 6M sanāksmē bija
Ieradiu ari mūsu sūtnis K. Zariņš ar
sūtniecību pa^kminieku R. K^tpu-su.
Kopstpolel alUājg Udid^jaU
biedribu priddteUeks AL Jļ^ūdās.
apsveikuma vārdus teica ^tnis, ie-
Kopupulce principā nolēma piņ^,
iķirt sUptndiju studiju turpināšuiil
AngUjā ttem jaunieēiem, kam mila»
riāUe U d a ^ to neatļauj.
Par jauno biedrību
kciMapulce Ievēlēja bij. Aoki
s p ^ r u K Ivananui t>at vildē
Putranu, T. Wl»ušu,
un B. Lofinu. Līdzšinējais
teikdams iadd>atēt visus jautājumus, AI Sprūdša nriumdi^jai jo
par kufim varētu būt dažādu do­mas
» bet darit to latldbu un vienl«
b u garā.
barbibu pirikatā redzams, ka
bieMba pagājušā gadā fHe^^Iitisi
DM 1000 triikttmdetējiem Vtdjl.
Vairāk n^ā 100 biedribu biedri
piediUjuttu salntiu sūttianu a l ^ i
vecajiem, slimajiem, invalidiem un
bimiem. Veidošanās stadijā patla­ban
atrodu Imisttēvu un krustmāšu
akcijā. Biedribu iekšējā dzīvē sek-n^
gi daiboju pašpalīdzības fondi.
Ar viaiu šAiņu lielām iemaksām
nedēļā dalībniekiem, ja ^ 1 saslimst,
vai citādi kļūst dari)a nespējīgi, la^
jad nodrošināts vienas mārciņu pa-ta^
edēļiados^^
m d ^ tuvu pil^ 100 i M
tdndi udcrāts apiMi^frkpal dtūdž?
Fonds kristību un bēru gadījumā
piešķir 5 mārc pabalstu.
Katoļu biedrība aktīvi pieddlju-siu
ari latviešu ubiedrii^ajā dd-vē
un LNPL darbā. Prāvests J . Sa-vickis
noorganizējis svētceļojumu m
Romu ar 50 dalībniekiem. G
Katoļu baznīca l)oļševiku terrorā i»^
platīta daudzām angļu organizāci
jām un privātpersonām. lielbritānl-*
jas katoļu biedrība piedalliuskis Latp
viešu katoļu (Mrganizādju savienību
veidošanā» kuru sēdaklia pagaidām
ir^Oidjā.
LNPL darbā uz Londonu.
Otril dienā nottka
Utviašu katoļu agUte; lunāja
l Savidda, bat ar
priekšnesumiem to kupUniJa Q.
ziņa, B. Krūmiņš un Aa J i ^
t4Mi anaikllaa «
ngajUOrt,
kuadsi), kur
mjiVēllašHlUat ' itāšu M b n i ^
kuru vecāki Mvoja
bei nsa ar vlni - Sīgā, Qf i
LOtfs riksUt ttz lekojSštt adreri: tm,
mm. ns 1/t latt «m atr., jninsnsiāp
K.Y.,USA. . ^
Nomeligitt duvt
ilski ValfSiMUl Mtoš. ikftei
mmm N>rliitaš»ļ^i^!%*
kiipejumus ua smSjumiH.
Aimnmēot ua Croau, vu^a
taaa vtioudtks SBuseia. ^
aielta Vita dzladājttSi A. Kiiaina»
sŪM UA J. V t ^ dvesmas Rimi
rīitftiji latvja mmn mmm
Ari orenu traultu>aifitiil Itoākpt^
ŌieUoam Isdeviel atjaunot kori
gSDORFAS nometfii nv vatU
1. Pimaaus (pri^cšsiaii), Kaur t
likobMits, bet ierisiju komfijāV,
bt, A.^Spekttrt un A. Klivterlī.
KtltrAtBi aMetnes, HOlstaM»
v i M vātfibtt ua usopmaiftus vācu
Ut aenunoijusi taiuteta L. ^
nruva, k u pati jati ir d^l taaejiai rasof sliktu Havu pat Uii vseu iffiaais. tr tamlr akAMM
,jaasētijis<* paraksts vUtots. jO
auualtt s v ^ varu afenti.
masat
VAINĪGS?
(SO. turftoājums)
Puaro dīvainā nevartbi pašūpoja galvu.
„Ņē. es viņu neuzskatu fiāfki-āpnle^, Viņas identitātes pie­rādījumi
irirtiŗlitMtiOSi īsti l%8u par spitl visam - es
īikfm atbHVol^ēš nb sajNitu, it kā būtu viņu jau kaut ķuT
ač4k r ^ l j i s . Jēb varbūt viņa man kaut ko atgidina?'\
.;VlSb(H t ā ^ Ifdžiba a r * F u m j ē . „TaCu
nēzte'vāt." %
\Jfē... tas nav tas. Ak Dievs, kā gan atmiņa varēja
mani tā pamesti Esmu droša, ka viņāa seja man atgādina
kādu cilvēku.**
furnjē pētildams tizlflko)a viņu no sāniem.
'»,,Tu, ka viņa Udz Sim iztrūka tas gan jums, sagādāja
dau^ļi galvu sāpju,, vai n^?'*
»^tams'', Mdja Puaro, drusku savilkdams uzacis. ,.Vai
](& gan varat noliegt, ka šai jauMjai sievietei Zizelu nāve
sagtdtjusi trk&rtl^u priekirodbas?*'
Herinils Puaro kādu bridi k&isēdams solojtf"blakus savam
līdzgaitniekam, gluH nogrimia dcmiās. Beidzot viņš pa­skaidroja:
„M[ļals draugs. Šis sievietes rokls pāriet ^ārkārilgi liels
fj^Šums. Vai tās jūs V^rsteidz, ka es viņu jau pašā sākumā
ieskaitīju aii^mlgo ^Ikā? Lidmašīnā atradām tris sievietes.
Vtea no tām» miss Ķerra, ir kādas c(eiit1amas ģimenes at­vase.
Bet abu pārējās? Koi^ Elize Grahdjē izteica aizdomas,
ka ZlieleS kundzes bēhia tēvs esot anglis, māni nepamet
doma» ka viena ņo abām pārējām sievietēm var būt viņas
nieita. Vecums apmēram saskan. Bez tam lēdija Horberija
ir'koriste ar diezgan tumšu pagātni, un uvu vārdu papildi-nājtisi
ar skatuves mākslinieces pseidonīmu, un Oreja jaun-kundzi
», kā es nejauci uzzināju no viņu pafes, ir uzaugusi
bāriņu namā.**
„ A ! Tātad no Sfs puses pūš v^jš!" iesaucās franeūils.
^ūsti draugs Dž^pšs jtis tagad nosauktu par pārgudru.'*
„Jā, viņš man vienmir pārmet, ka es mēdzot pārspīlēt
ai^ākļus. Taču viņš,nodara^ man pāri. Es parasti rīkojos
ies|4)aini vienkārši. Un nekad neizvairos no faktiem.'*
i3el vai jūs esat ^ušiu? Vai jūs sagaicfijāt vairāk no šis
Annu M<^lso?''
Kad viņi Ieradās Puato hoteli, uz maz^ galdiņa blakus re­ģistrāciju
Ibdzbļiam gul^a kāds priekšmeta. Furniē t u at­gādināja
kādu piezīmi, ko pirms dažām stundām bija izteicis
viņa līdzgaitnieks.
«.Neesmu jums vēl pateicies, mesjē Puaro, ka jūs norādījāt
uz kļūdām, ko biju pielaidis", viņš sadja. ,Jr nepiedodami,
ka u , kļūdams domīgs par lēdijas Horberijas divām dgareSu
iemutēm un abu Dipona pīpēm, gluži aizmirsu Dr, Bralenta
flautu. Katrā ziņā man nekad nav bijulu nopietnas aizdo­mas
par viņu; viņš nav tas cilvēks, kas..."
Viņš pēkšņi pārtrauca pats sevi. Kungs, k u sarunājās ar
hoteļa pārzini, uzlicis roku uz flautu etviju, spēji atgriezās.
Viņa skats krita uz Puaro. un pār viņa seju pārslīdēja atkal-pazISanu
laipnais smaids
Kamēr fumjē pieklājīgi tttt€jās nomaļus, Puaro devās pie
jaunpienācēja.
,4)r. Braient, jūs šeit?"
„Jā.**
Kādā sieviete, k u stāvēja blakus ārstam, devās vilcienā
uz liftu, un Puaro pameta uz viņu ātru skatu.
„Val jūsu pacienti kādu britiņu varētu iztikt ari bez jimtA,
doktora kungs?"
Dr. Bratents pasmaidīja sktmilgo smaidu, ko mazais beļģis
tik labi atcerējās no sava apmeklējuma.
„Man vairs nava neviena padenta." Viņš devās pie ttm»
galdiņa.,,Vai jūs neiedzertu kādu glāzi šerija ar mani, Puaii)
kungs?"
«Labprāt^
Viņi apsēdās, un doktors pasūtīja, nebilzdams v9An ne
vārda, kamēr abu glāzes beidzot stāvēja viņu priekšā.
,J?ē, man vairs nav neviena padenta. Esmu savu prakri
izbeidzis."
„Pēkšņs lēmums?" jautāja Puaro,
„Taisnibu sakot nē."
^ņš atkal kādu bridi klusēja un tad. glāzi paceldams, pie­bilda:
,.Sis lēmums bija nepieciešams. Es atsakos brivprātigi.
iekams mani svītro no ārstu sarakstiem. Ik vienam dzīvē
pienāk bridis, kad krustceļos jāiziķiras, kufā virzienā doties.
Mans darbs man ļoti bija pieaudids pie sirds; patiesi — ne­bija
viegli no tā atteikties. Taču man jārēķinu ar citām
dzīves prasībām... Runa ir par kādu dlvēclgas būtnes dzī­ves
laimi."
Herkuls Puaro neatbildēja. Viņš gaidīja.
,J>alūkojieties tur — tā dāma ir mana padente". turpināja
Dr. Braients. ,.£^ viņu mīlu. Viņai ir ku tiii ugādā
āritārtigu bēdas. Viņš ir nariiotiķls. Ja jūs būtu ārsts, Puaro
kunga, jūs saprastu, ko t u nozīmē. Viņai nav pašai savu
naudas, tādēļ viņa nevar uvu viru p a n ^ . . . Es ^ d ! i laiku
vildnfiios... Taču tagad es skaidri redni savu ceļu: viņa un
u ^ m&s abi dc^imies uz KIniju, kur aākatm jaunu dalvi,
^VipiUkilglir detusi..fi''
Viņš atkal ankluu, un Puaro slepeni aplūkoja viņa nofqi<r;
rūSo, taiu iekšķli^ miera apskaidroto sēju. Dr. Braients
ņēmās.
«JSs jums stāstu visu» Puaro kungs, jo tā kā t l dils ta
minās atklātība; un jo drīzāk uzzināsiet jūs^ jo labāk."
Puaro uprazdams pamāja. Pēe kāda brīža viņš novlftfll
sarunu uz dtu pusi: JJū savu flautu jūs ņemsiet Udzl, kā i i
redzu." 4:
„Mana flauta Ir mana vecākā līdzgaitniece", pasmalAlir
ārsts. JtL ari viss dts zūd mūzika paliek." r^'viītft
slīdēja pār flautas etviju. Tad viņš piecēlās un paloctjfii. i ^ :
Herkuls Puaro piecēlās.
„Mani sirsnīgākie novēlējumi Jūsu nākotnei, doktora kunft
un t l ^ t kundzei", vitfi silti udja.
Kad Fumjē atkal piebiedrojās savam draugam, t u pie­teica
tālsarunu ar Kvebeku.
„Ku tad nuT" iesaucās Fumjē. „Vd tad Zizelu kundīšī
mantiniece vēl arrienu nodarbina jūsu prātus? T u jau P4*
mazām pārvēriHU par 0ķsu idejul"
Jlet nemaz", Iebildi beļģis. ,Jlemaz ar* nē. Taču visāi
lietās jābūt kārtībai un metodei. Iekams ķertiu pie ktdas
jaimas, jāiMībeidz iepriekšējā." \nņš paskatījās apkāri. Jt»
tur jau ir Džēnu jaunkundze. Kā būtu, ja jūs sāktu jitt
brokastot? Tikko būšu galā, nākšu arf es."
flimjē paklausīja un kopā ar Džēnu devās uz ēdamzāli
„Nu?" jautāja jaunā meitene ziņkārfc „Kāda viņa ir?" •
nVlņa ir dnisku lielāka nekā vidēja auguma, tumšmatšb
ar gludu seju. smailu zodu..."
,Jzklau8ās tā, it kā jūs to nolasītu no pases", Džēna V l ^
pārtrauca. „Apraksts manā pasē, starp citu. Ir tieši apvai*
nojošs. T u sastāv vimilgi no vārdiem pamsts un vidējs. De*
guns: vidējs. Mute: paruta. Piere: parulia. Zods: parasta.*
„Bet jūsu acis nav parastu". Ieminējās Fumjē.
,,Tāa ir pelēku» k6 patiesi nevar saukt par uztraueoltt
krāsu."
nBet k u jums to udja, jaunkundze, kad tā nav uztiatt-coša
krāsa?" jautāja feahcūzls, pārliekdamlu pār galdu. i/^SSL^" 7^^* zināšanu ir tiešām llelUkas",
jfa Dž&ia Oreja. J^astāstiet man ko vairāk par šo AnBā
Moriso. Vai viņa ir skaista?"
4)lttiW skaista", Fumjē centās iztelktiu pēc iespējās RSi2ča?r^d!s?.^ V*iņ a"V ir^ p recējusiu." Anna Moriso, liet AOaā
„Vai viņu virs art I^dās?"
«Tādēļ, ka viņš uzturas Kanādā jeb kur dtur Amerikl''
(Tinpinājums sekos)
u mm
frtoiaišm.
arfbtuit
akM^'^i^ • • —— • ^ •
iram w
JcūtOTnu; Ara»»
lai dari)ā not
raritktualgtt
a ^ ļoti oaibir
Viņu mltr^ 0^
Pi ^ItM no d l ļ i ^ fi^
^ vaiņijļinia
^ _ ^ _ J u i Vis-ļti
A t m ; l t
ikMams. i r . ^
If. | i nkiturlp»
OtiM pUM —
UNltļiialim ir ūibu
AtilMiŗlth,
•tjurttt» mŗ^.
BdļMdi,: Irti
«iPfcihriMbeU A
aākuMi
Uill,
mi-mm