Bavarijas Latviesu vestnesis, March 1, 1949

              i: slēpotai!
^tOtt, polo, ttodnu «rJ^J
tas salūzis v i r S t v M
%d«lQW diodes. «rūSnā
ilft aĢnji»: atgriezties V & t ""^fl
1^«»J«J». Vācijas jaunais meistar» i».
«irPirtIpSpi, saņems no frSSil**
"Jll vĢrtIbā.
Iti^kā^sgālda tenisa savieoībfl
PJOilDIivļ^lavljas proteiti^mTS^
tet^tļT^^jnSvusl sacensības a r l2
h*t'U55^;^mSami neviens nav kLār
#^p\MV^n(r bobsleja
:j^^mt{5ii;|[dz Svelmes v i e n l C d S
:^0^a^8t§ talisbana" palldzn^rt
P M^^^ pēc galīgiem K
jevuSas oUniiJlskās spēiS
N«?Pļtona Amanu un EirL^^^
«i iP^tistu Lundkvisttt M
Viesosies, prēmenē
Jisge^ļsisti-sagncstē^ Stokholma
b«,t^varāin. Zviedri joprojāTi/^
l i i i ' ' ' ' ' ' ^ ' '
i'pļS'iiem mērā ir audzināšanas un, vij.
' viavas apkarmes .produkts. EiispcrlnieBti
vM-iecIzlrtvtas IpaMbas lv m
nekā ieaud TopoSo dl»
^i^tekJītiē vilja apkārtne, bet pieāugnjjii I
^i^ai^evi^ pāraudzināt. Lai to spgm, if I
L;zlnStj kurai no abām zlnātnisid izpl
i?<cilvaĶU/gi-upām mSs piederam: sevi
itaji6?llt'::j>ht-ārpasauli ōaldigi noskan»
Jttfvfti w vērstajiem dzives i
iti|l?niŗv^.Oandiri;ž visus cilvēlcus
'^iitiāļno 5Im kat-^prijām, kaut -gan tu»
v^^ cilv?i!l,
sij^ģiiiSs: ia^tt^^^^^^n nostāju pret pi»
IfSļKjĶŽJfi^i^^ to atmest vai ap.
^:ļb|t^:jleiļil^ to kā^ negrozāmu nkm
ķ0^^iijQ\oģM^m.- jautājumiem, kas p?<
||i:;Skata;lļieka9 gluži ikdieniSķl, pat banilli,
'?:':piB)lS^ ; l r : r i ^ pamatoti^ Um\i
^fe(i^^pa§am sevi ^i^klasificēt" un no l^
Jiip(r;ļ^^ Uz jautājumlein jl-
||y|:::jS^jal,l^^
fŪta^; SifjUiugSanu rīktē vai sirds di{«
uSiļ^ļjaJtims publiski jārunā vai ari tlW
||tt.;yi# pie galda jāsaka uzruna?
IttiDīt yisWiā patīk iepazīties ar ci<
St^i^alkSri kaunaties par saviem tak'
i{ļ<lin cļ)iederiglem un radiem?
Zaudējat savaldK^^ ja, veicot kS'
niilivti vai garīgi grūtāku uzdevuma, jHi
;i;'ii(ļiV8ro?,
. VirtviiWi9 jrodas Bptiksmes sajflta. ja kSii
tt Saka igl^iitiud vai komplimentus?
; fVailli«ilāka sabiidr!^ jūtaties labi m
^linliAr 4audzuma^ a baudīta?
Jliifesaiv^a^miērināts,^ ja Hel3k5•^5lW^^
PlļtiiSr jSbm tikai klausītāja lomS?
M i ' ^ k a i t t i aH Ja jūsu virs - valjd»
•saMe»drIbā',^muļķīgi" uzvedas?
jUiiis kļūst neērti, ja uz jums «le?i
J M ' J ^ ^ irnepatikami, ja, spI'SMļiļ;;
kāds icits skatās tajās un novēro,
MV )0S darāt?
li;^JValsakat stostīties, ja kādā strldM-fii
«iatrodat īstos argumentus ?
iiskusiiās jums lielāko tiesu^ļr;»-
J(|J^tigeka ^i-gumeuti ir specr2al£iD^
teSri jtoris Irnepatīkami, ja- j u^ vir» -
'"'sliva:-^ publiski jus noskūpsta?
I.r^āi;l)i6žl domājat par to, kādu icspaMj
ļū8ii^^;#^^ izskats (seja, rokas,
7 . Vai nervozi . knibināties gar savu
/bti'vai seju, |a jums ir. da^J^Saņas arjao
»iprskāvW amata ^iņā augstāku ptim[
'ap^^katru-pārliecinošu J a " vai^^^g
- ^^"^,us. Ja kopsummā ļums s^^ŗ
m
ty.Yiši-150^ punkti, tad pieder«tg
M^v Kas viegli, samulsināmi, ir m
fpj^ ievi ,,ņem" pārāk nopietni. J l^,
iStats if 6' punkti, tad, esat' ci ē^^^^^^
W m-mērķtiecīgi iet ^^'^.\,ff''rj'ii
^,:,8pē|at-pats par.sevi pasmijtie ^
l^as apvaldīti anatizet, 50--75 punk^
k:. iznākums, k^s jūs: nostāda gruP»»
;:«osauķt par normālo caurmēru.
i^e jaunas tulplu
! formas
iKlasiskajā tulpju au<^zētāju
fedē līdz šim bija Pg"^^
nekā 10Q0 dazady krasu
piuiulpes. Ar jaunu tulp)y.^i
k,audzēšanu sākušas ^^'>?ŗ"0
cas tin JabOTatorijas Eidno
Upsa laboratorijās t"^P^-, -taiie"'
p:novērots,' ka ta ^
\<icm nesamērīgi paat?"^^. 0»
ijpju audzētājiem ar f Pif^esi»'
a šim. bija iespējams gad« pj.
i-tegad ar Rentgena 5t^5jie.
kārns dažās dien^'.f'^icnV»''
'W drīzumā izavf^fiik^ krās»
kflļ' Ipnmi tvOpes dažādajās ^
UhiaD newmm
M l i sM «Bdcr EUCOM CMI
ļStt UNDP 196. Pttblistur
^ ^ d i t o r : KirtU Rabfiea.
DP UfflP KleinkSti near
VdtttblA 0^1nii«a>., Bgm..
U^ām»^» 7. arctUfltioo: «MO.
p^bfd diree tiom V M U ^ ,
Cdiiofifil «Hiee: Gfiiitbiirg/D.,
I)ggBfaiiln» • Zimmaniiaa^ 2. . LATVIAN NEWSPAPER
IinSk trīt r«iiM iMdSia. fstff
vēja: UtvltiSv pitm darbinie*
kn sadarbības koļpa: kopaa vt«
efituda M. CuIItk GalvmU
redaktore K. R^lbāea (Šobrīd
darbā neatrodas);! nlV, redak*
toira vietu. M. Colltii. Rt*
dakteri: L. Bēni||i8, B. Ķīselis,
A. Liept, H. Miitd^b«is« Re*
dakciks adrese: Gilnibart/D.,
Dominitas > Zimn^rnmoiis^. 2.
(tālranU 81).
organizē
Nav parādījumu, ka notiktu plašāka
ieroču piegāde
Burts „t^, ko nakti uzkrāso 112 BudapeStag im Prāgas naņdem m
, logtoĻ Ueipiiia par Jaunas antikomdnistiskas organl^clias veidošanos
iii dzelzs aizkara» raksta Ŗeutera korespondents Edberts Loids. Ziņas
par pagrīdes kustilm pleņemSanos vidrak atnesot bSģļl, kasi ierodas Va-ijļjl^
k|uTuSI par vtott^^^^ apspiesto zemju pretestības nervu
iieutrļtt.^^^^^^^^ saskaņot šo naoloiuilo pretestības kustību
4»rt>tbtt mi noticis n^en, kad uz divu komunistu plurvaldltū vaJstu iro-biUĀiidepenl
nodibīnlita »Plrm3 kolonna", kuri grib sadarbotiei dala-liļ^
Jtfts^^
'fģģfiiil^ ^,Pkma kdonna" ne-esot
plaša un visas i^omju zemes
i ^ ^ k oi^atsdzādila, kāda bija
Is^omOnistifiko partizānu orgāni-i
g ^ k a | « l a i ^ Tā vispirms nor
ļdcffļb^joties 1^ materāla
apg^cU m ar bēgšanas iespēju oi^ga-
^ļ^aatt uz rietumleza Taču tās
|ai!d2&iekiem visi
Par 8pie;^ošiu3f(i, v ^
mebiriir^ apvainotie bvUgSiii
dl Jļet^^^Jiz izmekIg§ati9Si
sidjpālas Rozle^^ V i ^ n d v i^
iļim ^ I v ^ ' Iļjftpkovs, kas saivt
la&l piedidljies ķā Bulgārijas, deile-gits
miera konferencē Parīzē/tiesā
p^idrc^is, ka saņēmis pavisam 2
miljonus Ievu no ASV vēstniecības
Solijļ par politiskas un saimniecis­kas
informācijās piegādāšanu. Viņš
atzinies pajt npzieģiuņos, kurus viņš^
pēc BBC 4j?m|na' vispār nebūtu vā­rīji^
izāīrit/ jo tel^ atradies
Parīzē.. Pusstundu garā, histēriskā
nm§ T]a|)ikoivs; nož^ojis savus' pār­kāpumus,
. no^ckltjis kapitālistiskās
ralstiš un MāVējis Padomju Savie­nību,
Itvinās noslēgs mācitājš iz-laudes:,
ne^
bOs vajad^a, ja uzvarēs komū-^
DismsL jp taš aitirisin&> visas sociālās
problēmas]"
Didgārljas ārilletu.niinistrs' Kola-rovs,
apspriežot Jaunā baznīcās liku­ma
pieņemšanu, kas to pilnīgi pa-kļaiļj
valstij, lai turpmāk novērstu
nbazhicās izmantošanu spiegošanai
Jfvfalšŗtu labā", paskaidrojis, ka Aus*
tnteeirbpas garīdznieki rīkojoties
Vatikāna uzdevumā, kas neesot ne­kas
olts. kā >,6piesu ceoitrāle".
BBC
darb|t>a arī tādā veidā Jau esot visai
pļaša.\ PoiUjā esot vismaz 6 pretes­tības
grupas,'kuru rīcībā ir īsviļņu
radio raidītāji, bet čediiem esot 3
nelegāli ieiļi^lesti laikraksti» „Pirmā
kolonna** v^iido ,,j)agrīdes dzelzceļu**
—^ a|>draudēto brgMdzādJās daifci-inieiku
izvadīšanai AIZ rietumiem. No
padomju Joslas Vācijas rietumu jos­las
t a ^ ik nedēļu ndkltlst ap 1500
bēgļu, no CediosJovakiJas ik nedēlu
izkļU^tdt aip 250, IK) Dlenviidslavijas
āp 50, no PdliJāS 30. No Pngārijas
pagājušā gada pēdējos 3 m^ešos iz­bēguši
700. •
. Jļēgļus. uz rietumiem ved pa vis
^a^ākiem ceļiem. Pagājušā nedētā,
{ļlleiņēŗami, Haml^ kāda
Helļalva ar labl^ii no Ceciibslovāķi-
Jās. 7 ihāisbs atj^dušlesjt^ļ PSc
sājuēra^drošpm z ņ ^ ' ^ ^ e ^ ^
sjStl k;omiini^ nolMsŗ tt-kai
8 proc. ho bēgļiean. Pa deiļāi^ss
csort; iz^caidrojanis ar nooļr-ganizētu
,^agrīdes konsulātu** tiklu,
kas katrā laika ^ apgādāt vaja
dzigos dokumentus
Pēdējie apcietināšanu viļņi aiz
dzelzs aizkara liecinot par to, ka ko-miSjAisti
par pretestības organizēša­nas
svarīgāko centru iizskata ameri­kāņu
Joslu Vācijā. Frankfurtē pa­skaidro,
ka amerikāņi \iztura3 pret
bēgļiem toleranti un tiem esot da-bslski
^protama interese pBi infor­māciju,
ko bēgļi aines līdz. Nav pde-rādljumu
tain; kā no āJmeriķaņu jos-:
ļas notiktu masveidīga ieroču piegā­de,
kam būtu jāVeltl oficiāla amed-kāņu
interese. Taisni otrādi: emigt
rājušie Auštrumedropas opozīcijas
vadītāji sūdzāspar to, ka rietumnieki
gan iziturās laipni pret bēgļiem per­sonīgi,
bet maž darot, lai uzmudinā­tu
pretestības kustību aiz dzelzs aiz­kara,
kās nevar paplašināties bez
rietumu un sevišķi ASV palīdzības^
Viņi pārliecināti, ka varena piret^-
tības kustība kopā ar saimniecisku
spiedienu spētu gāzt komunistiskās
marionešu valdības bez kara.
StN
Kā amerikāni izskaidro vācu
markas kursa
l'v
1^:
1^
Frankfurtes ameirlkāņu un vācu
speciālisti Saimniecības jautājumos
uzskata vācu markas straujo vērtī­bas
pieaugumu «gandrīz vai par brī­numu*',
āņo „New York Herald
Trlbune**. Pagājušās nedēļas bei­gas,
pēc tā pašā. laikraksta ziņām,
vaču markas cena melnā tirgū pār­spējusi
visus rekordos. Vienu vācu
inarku pārdeva par 15 „īstiem** ame-
^āņu centiem vai 14,5 „skripta**
centiem. Ap Ziemsvētkiem markas
cena svārstījās starp 4 un 6 cen­tiem.
Kad marku izdeva, tās cenu
mākslīgi noteica uz 30 centiem, bef
«militārās valdības pārstāvji tagad
«zīst, ka viņi pat sapņos nav cerē­j
i , ka Jau pusgada laikā tā varētu
arī brīvā tirgū. sasniegt pusi no šīs
oiidālās cenas.
Laikraksts tālāk norāda, ka, pēc
speciālistu, atzināma, neesot nekādu
P^īmju, ka mirkas vērtība varētu
Jtkal mazināties, drīzāk esot pāre­jama
vel tālāka markas vērtības
Pieaugšana.. Tās kursa nostiprinā­šanos
vislielākā mērā atbalstot ari
^velces baņķieru aprindas. „Stlngra"
J^acu marka būtu ārkārtīgs politisks
^^Suvums rietumvalstīm. Amerikā­ņu
un angļu politikas tālākais mēr-
^^.fsot bijis Sakaut komunismu
^ac^ā, nostiprinot tās saimniecību.
wiuiavaifitis iam san Atainužag ka
tikai tad, ja izdosies vācu saimnie­cību
patiesi nostiiprlnāt, 45 mllj. vā­ciešu
strādās ne vien sev, bet ari
pārējās Rietiuneiropas vajadzībām.
Vispār atzītā un. visur lietojama va-
VSCU liiARKAS KURSS TURPINA
CELTiES
aridiē sestdien par 100 vācu mar-kam
maksāja jau 60 Šveices franku.
Dažas dienas iepriekš maksāja 47.
Ņujorka pagājušā ceturtdienā par
100 vācu markām jau maksāja 14
līdz 14,50 dolāru, kamēr ieprielišējā
dienā vēl maksāja tikai 13,40 dolāra.
UN apspriež Baltijas
valstu memoranda
Lai varētu savus ieteikumus
nodot UN pilnsapulcei, UN saim­niecības
un sociālā padome stā­jusies
pie Baltijas valstu iesnieg­to
memorandu caurskatīšanas—
Latviešu Nac. Padomes prezidija
kārt^ā sēdē ziņoja tā firmās
daļas vadītājs. Noklausījies zi­ņojumu
par pašreizējo un no jau­na
Izveidoto sadarbību ar citu
eksilā esošo riācdju pārstāvjiem,
LNP prezidijs atzina, ka neiple-clešama
latviešu organizēta pie­dalīšanās
Eiropas ūnijas kustībā
un visiem spēkiem veicināma
Baltijas tautu sadarbUba. Lai
paustu pasaulei patiesību par
mums un mūsu likteni, jārada
īpašs fon(}s, kurā Ikviens tautie­tis
ar zledojmniem ieslēgtos cīņā
par tautas eksistenci.
Apspriežot emigrācijas jautāju­mu.
LNP prezidijs tuvāk iepazi­nās
ar iespējām emigrēt uz ASV.
Lainodrošinātu līdzekļus cent­rālo
organizācija vajadzBaām,
prezidijs nolēma k ( ^ ar LCK
aicināt tautiešus miaksāt kārGgl
nodevas LCīC, kuŗal šīs summas
ne(pledešamās visu trimdinieku
koprām vajadzībām. PieVēiE^o-tles
aicinājumam ziedot grāiiiātas
LNP bibliotēkas fondam,, at^a,
ka bibliotēkas uzturēšanai vēlami
ār! ziedojumi naudā. Organizā-^
ciju lūgumus uzņemt tās LNP,
prezidijs nolēma nodot i ^ a i p u l -
cei, pdevienojot tiem savus
priekšlikumus.
Ūnija Stokhohnā
ar latviešu
piedalīšanos
Piedaloties Baltijas valstu nārstāv-jiem,
^ Stokholmā . konstitl^jusles
Centrālās un Vlduseiropas ūnija, ku­rā
bez tam piedalās polu, čechu, un-gāru^-
dlenvidslavu, ukraiņu un balt-krleAļi
delegāti. Ūnijas vadībā ievē-lēti:
prof. Perlics (Igaunija), Pam-jans
(Polija) un Latvijas pārstāvis
M. Čakste. Padomē no latviešiem
levSlēti Br. KālnlnS. J. Rubuls, J.
Inuners. prof. A. Svābe un K. Og-riņš.
Ūrdjas mērķis ir draudzīgu
domu izm^dņa ^vstarpējas sapra­šanās
garā, lai noskaidrotu veidu, kā
minētās tautas var^u nodrošināt sa­prašanos
un btivlbu ua damokratis-kiem
paipoptiem. LZ
PADOMlti SAVIENĪBA 38 MIU.
VBBOV
' Ņujorkā svēt^Men beidzās 3 dienu
konference, kas Bruklinas koUedža
prezidenta vadībā apsprieda vergu
daii)u pasaulē. Konferencē konsta­tēts,
ka Padono^u savienībā ir 28
mOJ. cllvācu, kupa stāvoklis līdzīgs
vesgu stāvoklim. Kāds liecinieks,
kas 8 gadus pavadījis^ krievu' cietu-mcN
», starp dtu llecinijis, ka ^gus
tur n6dad)ina tikai 8 stundas dienā,
bet dlvpkus 15 stundas. „Bez tam
zirgi saņem labu medicīnisku ep-rupd*^
BBC
• l l l l ' l l I I I ' I I ' ilJ-i I I l l l i l l '^
mVAS OFICIĀLAS PADOMJU NOTAS PRASA R£PATBIACUU
Padomju Savienība iesniegusi notas Anglijas un ASiT vēstnieki^
Maskai^, kurās prasa, brīvas rokas repatriācijas mIsUam, un protestē
preiģen. Kl^a rīkojuinu, ķa ar ļl. martu ainerl&aņu Joslā jāizbddz Pa-dcmiju
Savienības repatriācijas ndbljas darbība. Padomiu mllltarguber-imtora
Sokolovska protests, ka zināms, palika bez resultātleia Sakani
ar raduSos stavoūi un Ievērojot DP^^^ vēršanos
plašmnā; Maskava dara visu. Iespējamo, lai aizkavēta 9o „8avu pilsoņu**
nokļūšanu zemēs, kur tie valts nav aizsniedsaii^ nota ASV
prasa, lai Vašingtoiias valdība^ tūlīt atceļ ģen. Kleja rīkojumu, bet
Anglijas vēstniekam iesniegtajā notā lūgts nekavējottoi novērst visus
lerob^ojumus, kādi lidz 91m' radīti repatviāoijaā aizkavēšanai. Abas no­tas
ieturētas kategoriska toni un saturā visai lldmgia.
lūta ir viens no svarīgākajiem
priekšnoteikumiem saimniecības, sta­bilizēšanai.
Laikraksts vēl piebilst, ka vācu
markas vērtības celšanās melnā jtir-gū
— kas ir īstās vērtības atspogu­ļojums
— esot izskaidrojama ar
mākslīgu „naudas trūkumu**, ko ko­pīgiem
spSclem radījušas sabiedroto
un vācu pārvaldes iestādes. No pār­redzētām
10.000 milj. markam pa­gaidām
tirfū izlaisti tikai.6.100 miļj.
Ar to iestādes cerot kontrolēt kre­dītā
sistēmu,,un pagaidām šķietot,
ka šis nocfcms sekmēsies, bet galī­gais
rezultāts tomēr joprojām
aiot proi^lēmati^ NYHT
Ģen. Klejs, rīkojumu izdodams,
jau pasvītrojis, ka ASV n^ad nav
piekrltužas un arī turpmāk' nepie­kritīs
piespiedu repatriācijai Bez
tam koipS padomju misiju darbības
sākuma pagājis pietiekami Ugs laiks,
lai visi tie, kas vēlējušies atgriezties
dzimtenē, to jau būtu paguvuši iz­darīt
Tādēļ misijas turpmākai dar­bībai
vairs nav nozīmes, bet tās uz­devumus
tikpat labi var veikt
Frankfurtē akreditētā padomju mi­litārā
misija. Frankfurtē jau atkār­toti
norādīts, ka Padomju Savienība
savas misijas izmanto spiegošanai
gan prot ASV, gan pret pašiem DP.
Kaut gan amerikāņu joslā atrodas
tikai 12.000 krievu, kas dzīvo ārpus
nomu, Pad. Savienības notā ASV
minēts, ka amerikāņu okupācijas
joslā arvien vēl atrodoties 116.000
r^atriējamu padomju pilsoņu, bet
Austrijā tādu esot 19.000. Nota at­gādina
ārlietu ministru vienošanos
1945. gadā un uzsver UN pilnsapul­ces
1947. gada 17. novembra lēmu­mu,
ka darāms viss, lai pasteidzinātu
pārvietoto personu atgriešanos dzim-tfenē.
Maskavas valdība tālāk*uz­skaita
visus tos šķēi^šļus, kādus Mie-rlkāņu
Iestādes liekot padomju'^re-patriācljas
misijai, kavējot tās virs­niekus
apmeklēt DP nometnes, lie­dzot
informācijas materiālu un laik­rakstu
izplatīšanu, atļaujot kriml-nallstl^
lem elementiem organizēt
uzbrukumus misijas locekļiem un
atņemot jebkādas iespējas riipēties
par daudzajiem bērniem — padomju
pDsoņlem, kas esot pamesti pilnīgi
bez kādas aizsardzības. Padomju
Savienība pieprasot, lai šie
šķēršu tiktu novērsti un lāi „ ASV
valdība gādātu par ģen. Kleja rīko­juma
atcelšanu.
Notā Anglijas vēstniekam padom­ju
valdība uzskaita tos pa^us šķērš­ļus
\m pārmet, ka angļu
iestādes kavējot to 112.000 repatriē­jamo
padomju pilsoņu a^rieSanos
dzimtenē, kas vēl arvien^ uzturas
angļu joslā.
BBC, sniedzot šo ziņu, piebilst, ka
angļu joslā nekāds ņkojimis padom­ju
repatriācijas misijas daitības iz­beigšanai
neesot dots, \m tā jopro­jām
turpinot darboties.
Abās notās Maskavas valdība
sevišķi asi vēršas pret pārvietoto
(Beigas 3. lapp.)
Eiropas sanieoības
gala merkis ir
atbrīvot tirannijas
apspiestos
HJŌS mt U4uvtt9i no daiS&Ntt,
kas noslēgušies oltlm Jūsu tautas
biedri«Bi,*< teioa VInstiMis CerčUs
ropas kongresa atkUšiuisā r o ^ sp*
sveikdams ^ U a p<^lIHķUs. Vi^
nožēloja» ka kongreM nevar piedalī­ties
.,zinSms skaits vcjcu un jdavenu
lĒkinm valstu**. Tis esot „tidas tl-rannilas
npuŗU kas Ir fonalkik savlla
un nežēligfika par Jelikuiii oltu. kas
vēsturē pazīstama*', ^.
Cerčils Izitelcās, ka Eiropas apvie­nošanas
kustības „gsila mērļds*' ir
atbrīvot kontinenta valstis, kas smok
šīs tirannijas žņaugos. Viņš tomēr
tuvāk nopaskaldroja, kā tas būtu pa­veicams.
Atklādams konfercaici, Vinstons
Cerčils Briselē pi^(!llen u z r u i^
ap 2500 personu^ asi kritizēdams UN,
kas iekšēju strīdu dēļ vairs nav «{^
jīgas novērst jaunu pasaules karu.
Vienīgā garantija jfret karu, pēc
Cerčila domāmi, būtu Eiropas savie*
nības nodiJlnāšanās,
. To pašu domu Cer$lls atkārtoja m
svētdien BriseHes biržas laukufiāā,
uzrunādams masu sapulci. Slā runas
laikā viņu ar staipsaucleniem lūkoja
traucēt komunistu demonstranti Par
spīti tam, ka valdība bija aizUā^uSi
komunistu idemonstrlt(^as un i^as
ap biržas laukumu Menca vairišd
simti policistu, tomēr radās 4iMt6'<^
ļļaudz ziekirtību: un iMlciJa ap<^*
nāja.. Maa;i.skai;^ t r ^
Vidā d&itai fesr^
Beļģijas ministru i pr^^ziden^
savi uzrunā tSpēc vilsvairāk vēts^B
tieši pret komūnistlessĻ iesBUkdai^
ka komunisms nolīmē kāŗnjĻ un pār­mezdams
komūnistlealn viņu agrifco
un ari tagadējo polītiku.
Par Eiropas padoiioeš priekšsēdi
svētdien vienprātīgi ievēlēja no ko­munistiem
neatkarīgo franču arod­biedrību
vadītāju zuo, bet par iz­pildkomitejas
prlekšsl§di no jauna
ievēlēja Vlnstona CerlHla znotu Dan-kenu
Sāndisu. Pieņēma rezolūciju
par Eiropas ūnijas i\epleclešamlbu,
Iekļaujot tajā arī Rietumvadju un
Rūras apgabalu. BBC, SL
12 organizācijas
pret jaunam DP
Repatriācijas šefa
rīcība Stokholmā
radījusi
Repatriācijas nodaļas šefu pa­domju
vēstniecībā Stokholmā, pēc
Bāzdes „Natlonal - Zeltung** in­formācijas,
tuvākā laikā aizsauks
uz Maidcavu ārkārtēju apstākļu
dēl, kas likuši zviedru krimināl­policijai
Interesēties par šī diplo­māta
rīcību. 35 gadu vecais re­patriācijas
daļas šefs Emsts Sim-sons
kompromitējies sakaru dēļ,
ko viņš uzturējis ar igauni Ēriku
Suurveli, kas Simspna uzdevumā
izspiegojis baltiešu bēgļus Zvied­rijā,
bet, tai pašā laikā nodarbo­jies
arī ar plaša vēriena spiegoša­nu.
Dažas minūtes pēc viņa pēdē­jās
apspriedes ar Simsonu viņu
apcietināja.
,,Stockholms Tldningen** zii>o,
ka Simsonam tagad pārmet arī to,
ka viņš vairākas reizes bez vecā­ku
ziņas aizvilinājis igauņu
emigrantu bērnus uz repatriācijas
nometni, lai no turienes organi­zētu
viņu „b3gšanu'* uz Padomju
Savienību. Pēc tā paša lailaraksta
ziņām, visa „repatriācljas nomet­ne'*,
kas atrodas Stokholmas tu­vumā,
iekāriota baltiešu bēgļu iz-spiegošanai.
Simsona pārkēpumļ
sasnieguši tādus aiHnērus, ka Mas­kava
beidzot jutusies spiesta viņu
atsaukt, iekām to oficiāli piepra­sījusi
Zviedrijas valdība. NZ
12 bēgļu un bēgļu; atbalstīšanas
organizāciju vadītāji "piesūtījuši ko­pīgi
parakstītu vēstuli „Nēw York
Times'*. Publicētā vēstule skāŗ ne­zīdu
DP stāvokli Vācijā un iesākas
ar norādījumu, ka neplecleSaimi ko­mentāri
pie kādas sdlū žīdu orgāni-^
zāciju parakstītas vēiitules par DP
jautājumu, kas Iespīlēta tai pašā
laikrakstā jau agrāk. Tālāk vār­diski
teikts: .
. «Vispirms mēs silti; apsveicam to
faktu, ka cienījamie minētās vēstu­les
parakstītāji nosoclljuši skarbos
uzbrukumus pret poļu baltiešu, uk­raiņu
un dažādām citam pārvieto­tām
personām. Bet mums tomēr jā­nožēlo,
kā turpinās plaša propagan­da
no citiem avotiem, kas apgalvo,
ka liela daļa nezīdu DP ir bijuši na­cistu
kolaborāntl Ja šos apgalvoju­mus
neizlabos, tad Jābaidās, ka tie
varētu kaitēt pārvietotām personām
visumā un radīt nesaprašanu, pār­steigumus
im pat ciešanas jaunajiem
imigrantiem, kas tagad ierodas šai
zemē. • y
Ir saprotams, ka katrā miljonu
cilvēku grupā atradīsies .zināms
procents nevēlamu jpersonu. Bet
apgalvojun^, ka nometnēs vēl at­rastos
liela daļa agrāko kolaboran-tu,
nesaskan ar faktu, ka atkārtoti
notikušas pārbaudes, izmeklēšanas
un spiedieni, kam kGipš 1945. g. bi-
(Belgaa 3. Ipp.)
SŪTNIS DR .M. VALT|RS
PIETEiaES PAR LIECimEKU
KRAVCENKO PRAVA PARlZE
Liecību par padomju varas bries­mu
darbiem Latvijā un par šīs bru­tālās
politikas turpināšanos mūsu
zemē Kravčenko prāvā pieteicis
sūtnis Dr. M Valtersi, kas pašreiz
uzturas Parīzē un savu piedāvājumu
nosūtījis tiesas prezidentam Dirk-heunam
td/tigrafiski, LZ