Bavarijas Latviesu vestnesis, September 27, 1950

              '880. g. 27.
'«-otru čamdās ^
» acis un, iebi«cS
palikusi?!^
«^30 jūras jaS
Partdas ari tad, Q
• **f*n«. epidēmiZ
sapdraud. TurprTI
NuķstSja kaut
r^atm aalScfis Sf
Mvās prom sauk.|
nu mēs būsi,
^I" Adm redzot
kaltei Ir d i ^
mrtš Kuluāri
valdS, padog
^tfi, vai citā lo,
->4V izredžu tiki
mtegadoponsjj
^ 5P komisijai
ikonfid^ciŪL
*ļjau iļd,
u» varam to
iun^gtisko
Hanas Ro«
laui tikai at
nUdz šim man
pa plekfim
Ivoju dezIiM
l^Mi, ka es^
[j^rai^eeta, bef
"joni- kvikai**
mM kasāiii
^naUonaklel^
nolaišanai
iitt: 1 māsa)
rentgenol(yl
8kel6ta
(u pierunāju
Mary L kla^
itira
burvju māk4
miki
par aevi
4ļQt par Jū^ļ
i>ar vem Vili!
vārda gan-ļ
,Jgāi nakti8|i
mOMējie dze^
.akraidlla ki
(dt ar ēdaino
Ija liķiera. -»
' blaSķis lel
>}ām 8krl«^
isēsim dtuf
ātrfik paiet
10 saimnieka
ļa vien tis
nedzirdēti
lielās» Sauril
bija Birža«<
smags pa*^
un prieki^
IU» Durvjtl
Ida.
ie, esam
Slfis un vir*
kurai ābe*
ļyiņu dīdīji
rferunfiSanSf
ļa jūtis. UD
un Dagnija
] ārā. K|tf
Jau pietika
Bet Bir-bija
J»
^ vecl^
bada zemfl
kāds tevi
a būšu at-
MkrustmātS,
Bija laik»
Ifcienu. Ne­sen
vairs
las laiku
mēdza
Treidien, 1950. g. 27. septembri
L A T V I J A
ums austrumu Joslā
Gandrīz vai feļetons
%Ui diizdenietis, kas nesen pātbidzls nSlim « . < •
gi Bietnmvaciju sniedz raksturīgu aino kraiS »1>»inm jadd no
Pasaules sporta laukumos
58,73 m vesera mešanā Rumānijas meis­tarsacīkstēs
sasniedza pasaules rekordists
Nemets.
Pnmcijas vieglattēti zaudēja valstu sa-
, . .^.«„.UH. ara^» . angļiem. Jaunais Eiropas meistars
auitnuņu Josla. ^uiļ^^t^^A^l,^^^» m^t kā? 800 m skrējienā atkārtoja savu Briseles
BUtt loti priecīgs, ka beidzot pēc ilgas S «aiu? v » . o J?** !5*?**^*^^ ^=53.5 min. laikā, pārspējot
fSldBanas un neskaitāmu veidlapu izpil- st«»kii*S,.„ ^ Priekus, Pabraucām gar francūzi Ansenu. kas palika treSais. Kārts-guašas
«brīvā vācu arodsavieniba" nSrfrU S.."" Priekšā Iznira lēkšanā franeOzU Sljo veica 4,05 m un
mGB) man piešķīra atvaļinājumu Balti- drSJ«o i^TV**!^ V-ieroču rtlpnlCu, augstlēkšanā Papagajo Uellsko 2,02 m. -
j u Jfira» piekrastē, Usedomas salā. kādā ™*"vi. Es aan bUu domājis,: Tikai ar l punktu starpību - lOl-loo -
SelDleku ciemā, viņš stāsta. Biju pārUc- p?mds saspridzināU. somu vieglatlēti Prāgā uzvarēja-ēedius
Suti, ka pēc smagā darbā pivadltiem ^
10^, Harl UO m barj. IM
Kanādas tautieši domā par
savu futbola vienību
Kanadat latviešu iporU drfves vadītājs
2anls ZentlņS pirms kāda laika uzsācis
mOsu sportistu apzināšanu. Raktuvēs un
Seatātora" Sniclera runu, kā art norādī-jmnn
vienmēr an visur nēsāt FOGB
Hāitt nozīmi. Ik uz sola uzbāzīgi plakāti
i^t|juunā|a,ļ ka mums aizvien Jādomā par
jnflstt mllo Staļinu". Jau tas vien man
Z^JiJa omu.
Ktd sāku interesēties par zušiem, iz-cai
»w, — i^^v ™„a pavaoiiiem nnismn K^.*??"*-?-^" es * Zatopcks kā 5000, tā 10.000 m cīnījās atkal
piaeSiem varēšu mierīgi atpūsties, pSs ?ft «iSsi.^^^?^ ^^^^ pulksteni un uzvarēja 14:05,?
Sdēļas vārtīties pludmales smUtis kā iS! ?/v1^1"^^^ - .. - .
SK ile prieki bUa īsi. Jau pirmajā dienā
jģēniu "^^J^^j^^j'j^j'^J^*"^*^ kūrmājā „brlv-
C5*Cl»S?ftn?«iM»*i.«n^^^ dārgās, bet'ne vUĪU'baudāmās savienība (FINA), sterp tiem'vīriešiem
marmelādes trauciņam bija nokritusi šā- kraulā 200 m 2:04,8 min., 400 m 4:29,5, 500
viņa caulk. Sis sveiciens no debesim nā- ļ ^ 5:54,3 — visus Maršals TAustrāllja), 800
ca fcfl īsts boļševiku miera balodis. ProU, 1 9^38,5 FuruhaSl (Japānai; uz krūtīm
tur gaisā Uka šauts — nemaz neliekoties ^^0 m l:07.o MeSkovs (PSRS), 200 m 2:35,3
zinis par Ielā dzīvojošo „darba tautu" un Verdjē (ASV).
nenorobežojbt manevru rajonus. Padomju savienības Jaunais futbola
Sastapis tuvāko policistu, izteicu tam "^^^stars kļuva Maskavas sarkanarmljas
resp. 29,54,8 min. laikā. 4- Spānljas-Tur-cljas
valstu sacīkstē turki uzvarēja visās
disciplīnās, atskaitot tāUēkšanu.
32 Jaunus pasaules rekordus peldēšanā
oficiāli atzina Starptautiskā peldēšanas
^!!^^LIB^^ Si^raJ?!^ !^S^l^ sašutumu p a r l ā d u darba ļaužuāt- sporta klubs, kas pēdējā sf^ēlē 8-1 uzva-vleu
kur v1«?&^i:.^? H'^.^' pārkāpSaiu. Tas ma^ r^la Ļeņlngradas Z ^ t i .
llJ^^i «Sas JaSli, .i^lT^^^ P^'V^^ nomierināties. Jo tirneM neva* Starptautiskās olimpiskās komitejas lo-
**^jSSfkbkafitf^^^^^ amerikānis Brandedžs New York
ffli^aSi tiSl^mfuui^':^^ fy ' ^spir turēt muU. Tad ari man reiz p i " ««rald. Trtbune slejās uzsvēris, ka Vāci- ^^^iZ^^āč^^i^Iil^^?* tika - galīgi. Gāju istabā un Vāku saS^ot un Japānas piedaljšanās 1952. g.
l^j^m^m^nnu^ii^^ll ^^"S^^ ^«^^ soiSas, lai brauktB prom. olimpiskajās spēlēs esot ..tikpat droša, kā
jttd pamazām noskaidrojās, ka Drēzdenes Pārbraucis Pēnes tiltu nie VolrasUs «"^«^ baznīcā". "t^.s'ltfit**' ''^^i^ī^\\ zvejnieki pa- vēlrelzl^metrsratu^^^^ ^^^^^^ meļgarsaclkstēs modernajā
Mofo. paitāstlja par lielajiem zvejnieci- ko redzēja M i " mll^^^ Piecciņā Bernē^zvarēja zviedrs Lars
St^ālzundā, kur v i - . rakstu?:JSēs sveiram ««lls ar 19 p., atstājot 2. v. itālieti Brig-
»im mjniekiem^ Jānodod savs guvums, iinu. lielo miera draugu'* Tam līdzās ^^^^ 8- '^^ «>«i« leitnantu VUko. Ari
stāvēja tautu poUcistt - liels, gaŗS, tru-, J l ļ S l l ^ ' i ^ « « " ^ ^ Zviedrija
lu sejas izteiksmi. Gluži kā vecos laikos... P*S?i?.^"^*l^.s..VI? ^ll^ife.. jugosltvija
pā - Tl,26
= 1000 p.
Ar 10,3 sek. šīgada labāko laiku pasaulS
100 m skrējienā sacīkstēs Norkepingā.
Zviedrijā, sasniedza anglis Bellljs. •*'Tr'"."'7:"'w«''."•'TV:^» i . . » K « n .H p a t p r i»
Pār 245 m augstu SķērsU lēca vācu sa- spēksUcUu būvēs strādā JutlK)UsU Pēterli
cikšu jfiinleks VeideiSns uz septiņgadīgā J:»"*?'Vitolds Kārkl^^^^
Harras. par 5 cm pārspējot līdzšinējo Vā- G. Frelmanla kādā f J J ^ ^ - 5 . t
djas rekordu augsUēlŽanā zirgiem. mā, ka Kanādā ^ r ē t u " ^ ^ ^ ^ n t L 5ll
Eironas meistarsacīkstēs desmltclnā vieēu futbola vienību, Ja vien izdotos v i -
š v ^ e S SeTms^ca k ^ t s l ē k&S^^ » S J f 2 ? t M ^ ^^
m, reālisējot individuāli vērtīgāko sasnle- Kanādai nielstamdkst^^ ļ,lJ^Ui«?n futi
gumu no visām desmitdņas disciplīnām. pJfS««^P*"*J^^^.?^!l i l l ^ ^ n ^ m ^ l ;
Ari Eiropas meistars kārSēk5ana.lEvledr8 bolistl. Toronto jaunata^^^^^ ,TnioI
Lundbergs. veica to paSu augstumu. taru Izredzes kļOt lietuviešiem, .b^tserdo-i.
uiiuuciB», vv*v« w i / « u au^avumu. | ^ Uetuvleēl patreli otrā vietā. Na­cionālā
Ugā, kur spēlē 8 vienība», ukrai­ņi
atrodas piektā vietā.
Māju Kanādā uzcēlis svarcēlājs JOrma*
lletis, kai tuvākā laikā paredz uzakt ta­vu
uzņēmumu. Spēkstaciju būvē atrādi
krfvte^ii sports Eiropa un
citos fcontfmntoi
Tar to iesālot, iekraujot kuģos un aizve
dot austrumu virzienā.
Vietējā ēdienu kartē nebija nekas mi- gts par skaistajiem zušiem un butēm,
tvejnleki katru dienu veda no Jūras.
Vienīgais, ko pa reizei dabūju redzēt uz
lava šķīvja, bija kāds asakains plicls vai
kārna menca, kurai Iepriekš bija izņem­tas
aknas. Mans atvaļinājuma prieks bija
sagandēts, un es jau sāku domāt par
prombraukšanu. Bet apkaime bija Jauka
m audis sirsnīgi, tāpēc nolēmu vēl kādu
laicņu palikt. Nevar taču zināt, kad at­kal
varēs tikt pie atvaļinājuma.
nlbfis.
Skar.
Ziņa pai Staļina nāvi
s?tfaiļc kanādiešus
Futbola valstu sacīkstēs
Stokholmā 2-1 uzvarēja Zviedriju, bet so­mi
Helsinkos pārsteidzoši pieveica jugo-slavus
3-2. Norvēģlla savukārt tikpat pār­steidzoši
4-1 uzvarēja Somiju.
Ar 73,93 m jaunu pasaules šīgada labāko
sasniegumu šķēpa mešanā realizēja
zviedrs teriksons, bet Berglunds sasniedza
73.25 m. ASV nēģeris Ubičs Gēteborgā.
Montrcāla (fm). - Lielu satrau- pJi«.^^ļ?,^' iJi'U^ .^„^«!JJ."^ļ^^^^^
1 Iš « j t k 4. « 1 TF laikā, bet 200 m pasaules tekordlste sle-kumu
vienā daļā montreālas uc Ka- vietēm 39 g. v. steiia vaiša, kas kā po-vaļā.
Drausmīgi dārdi drebināja lo'gu rō- PUSgada regulāri sniedz raidījumu drāmatlsl^s cīņas ieguva 3. v. Londonas
tis, sienas līgojās. Pielecis kājās, itrāvu sēriju „Tas notiks rlt^ Vienā viņa fļi^^Pt^^ns^Vr^^^^^^
logu un paraudzījos pagalmā. l i r mans, raidījumā, kurā bija runa par Stall- ijN foTko» icoreiā ^^^^ * ^
fvejnleks mierīgi lāpīja tiklus, it kā «a dzīves saSāi^ blla i e M ^ ^ ^ ^ De4urlņa līd^^^^^ somu tabulu vieti ^tiva Cēpingas latviešu JKS s"portlsti. A
kas nebūtu noticis. Pamanījis manu iz-j"» dzīves gailam, Dlja iestarpināts . "J."yf^'^^^^^^ 19-20 g. v. jauniešiem 100 un 400 m Wi,^ viņš tikai pasmaidīja, pameta ar aci spīkera paziņo ums, k a Stains miris mākle d^^^^^ uzvarēja l . Prledltls ar 12,8
Ventorfā noUka sacensības basketbolā, Jaunās paaudzes vieglaUēU J. Trelmaiiis,
volejbolā un galda tenisā ar Augustdor-1 kas Vācijat trimdā izvirzījās par labu vl-fas
vienībām. Angļu joslas melstarvlenl- dejo distanču skrējēju. No Beļģija» plrm»
ba sieviešu volejbolā piedzīvoja pirmo pārt» mēneāiem ieradle» mū»u Ula»e» til-zaudējumu:
Augustdorfa (Brigzna, Mac- h|cēj» Jāni» Balcers. HamUtonet latvleiu,
kēviēa, Mlgle, Avota, Sproģe) zaudēja basketbola vienība Ontario baznīcas līgi
Ventorfal (Rupnere, Runģe, Skuja, Blūm- ļ ieguvusi otro vietu,
felde, Jesčenko) 15-9; U-15; 7-18. Ari v l - jg^ttlmē. ka bez visu latviešu futbolistu
riešu volejbolā Ventorfa pieveica August- stpmdnālanas vienā centrā, ka» varētu
dorfu 15-10; 20-18. Rekorduzvaru ventor- JSiuct ^ tadT Sd būs beigušies obll-fieši
guva basketbolā, kur viņu vienības ^ n^^^^^^^
aizsardzības mugurkaulu veidoja kādrel- g , . ^ , trei5nu laukumi. Tie parasti at-zējals
valsts vienības spēlētājs Martli«ons J^^^^^ u i H ? pllsētu^nmem ^ par
aizsardzība nekādi nespēja apslāpēt ven- ļ -.Iv»» T lAtnviiiM latviešiem aan nledi*
torfas uzbrukumu, spēles iznākums bijaH^'^j^^^^^^
112-28 (56-17) Ventorfas labā. Uzvaru Ven- I -^frr »WMIUW vmu w
torfa guva ari galda tenisā 5-0.
Tenisa meistarsacīkstēs Stokholmā pie­dalījās
19 latviešu tenisisti. Uzvarētāji sa­ņēma
sporta biedrību un apgādu dāvātās
balvas. Dāmu vienspēlē A klasē sacentās
Velnberga. Krelcberga, Vītola. Viegliņa
un Bagātā. Finālā Vītola uzvarēja Bagāto
6- 1; 6-3. Kungu vienspēlē finālā tikās
Vlegllņš—Ritums 8-1: 8-6. Jaukti divspēlē
piedalījās i pāri un finālā VlegUņa-Vieg-llņš
uzvarēja VItoll-Krelcbergu 8-2; 4-6;
7- 5. Kungu divspēlē finālā «kās VlegliņS-Rltums
un Landorfs-Krelcberg», panākot
divos setos 8^: 6-3. B klasē spēlēja seši
tenisisti un finālā KudraSov» pieveica
Smitu 7-5; 3-8; 10-8.
Noldts MlUer» Melntonvas ciema sporta
laukumā sacīkstēs lodē sasniedza 14,87.
Panākums gūts. Iepriekš startējot diskā.
— Vestmanlandes apgabala skolu meistar­sacīkstēs
vieglatlētikā labu» panākumu»
KīUsNaīdu mīkla
augšup un strupi noteica: „Turbo iznici­nātāji."
— Jauka atpūta, neko sacīt.
Kādā dienā zvejnieks mani paņēma līdz
savā motorlaivā, un tā mēs lēni pukSķi-
Viņpasaules gari
rediģē laikrakstu
UN kultūras daļa noskaidrojusi, isa visā
pasaulē solalk pārdod 218 mllj. dažādu
laikrakstu eksemplāru, kas nozīmē vienu
laikrakstu uz katriem desmit pasaules Ie­dzīvotājiem.
Vislielākais laikrakstu lasī­tāju
skaits ir Lielbritānijā, kur uz 1800
iedzīvotājiem katru dienu pārdod:87l laik­rakstu
eksemplāru. Astotā vietā ierindo­jas
ASV, bet pēdējā ~ Padomju savienī­ba.
Ja Latvijā rēķinājām kopējo dienas
laikrakstu tirāžu USR «9.000, t|id Jiznāk, ķa,
uz katriem 1 ^ ted^tāšiem^lailf^alkstiii
lasītāju t^M2SLA:v«ai(^^^^^ kkiritift? IJiOff
Iedzīvotājiem iznāk 248 «vīzes vai • maak
i^ekā Somijā un mazUet vairāk nekā Is­landē.
No visiem šodienas laikrakstiem visak­tuālākais
nosaukums laikam gan būs in­diešu
avīzei Atoms* Tā saucās apgāds un
pedēļa» iurnālsi kd tas sāka lidot. Nosau­kums
drīz vien izpelnījās tādu lasītāju
atsaucību, ka izdevējs-žurnālu pārvērta
par dienas avīzi un blakus tai sāka izdot
modernāko indiešu ilustrēto žurnālu ar
nosaukumu Zibens,
vecākā avīze Hdz šim skaitījās Stras
H « " y - J « mākle desmitclnnleku sasniegumi ^^^Iļ^'^'^īkT^J^^^
ar sirdslēkmi. Daudzi kanādieši, kas kopsummā mazāk punktu nekā iidz šim. Jf'P- ?'?,i*L • ,?,S^^Tw7^l5i^
bija dzirdējuši tikai šo raidījuma da- un. piemēram. Matlasa 8042 punktu P?- manis
1., ļu satraukti telefonēja laikrakstu -sa'^ul-e«s ^r,e-k,-o•r5d2s , pP^ē'c^ ļJja^u;;n,'^ā ^ vērtējuma ir il?ri.:^^_r .._„Pii .^"'^r^
redakcijām un raidamstacijām, pra- jienu, pārējās disciplīnas vērtēs zemāk
SOt Ziņa% apstiprinājumu, lai gan '^ekā lWz Slm. Pēc jaunā lēsuma Briselē
i,i<..i-uō4« v^i^»\^^^ir.^Ji^a »5ir,ir«a uzvarētfijs nebOtu i bijis vis francūzis
klausītāji pirms programmas sakuma Heīnrichs. bet 2. v. ieguvējs īsiandieus
esot brīdināti, ka raidījuma saturs Klauscns. kas ir labāks sprlnters par plr-bŪS
brīvs sacerējums. Kl^^sens būtu ..salasījis" 6695 p,
Graudiņš, uzvarot 110 m barjēros ar 17,0.
Tfona/os ar līdzpaņemtu
¥9wl un diiku L ī m e n i s k i : 1. JOra» lleU. āri apile.
4. DižcUtIba» Utul». 7. Bargi. 8. Mākslott
!p£id6mes elcls€ķ;tit!vais ^ k r e t ā r s {>r.
Keredainš Hutons kādā sanāksmē
Denverā. «Alkohola ietekmē," pa-
, . ^ . ^ . . . Vieglatlēts L Mežaraup», kas kopi vai ,
HelnrlAs tikai 6658. Nedaudz no Jaunā ŗfik nekā 3 mēnešiem dzīvo Viskonsina» I nostāties, 9. Karalis, franciski. 10. Latvie-vērtējuma
iegūtu ari vācu meistars Hlps. ļ štatā, ASV, par savām sporta nodarbībām | i u skolu darbinieks. 12. Slimība. 14. Spoi^
^ Iekampt 30. Liela rūpniecība»
uzņēmuma iniciāļi Latvijā. 81. SuUg» »UV-zemju
augs. 22. Austrumzemju valdnieka
tituls. 23. Zīmēta. 34. Parize» blandoni».
8 t a t e n i » k i : 1.Izrāde» »ākumavēst­nesi
». 1. Greznum». 8. Putn». 4. LalE>ot. S.
Puķe». 8. Virca. 11. Plūat 18. Dabu veip
dojum». 14. Literārs sacerējuma. 15. Izstā­de.
18. Skice, dramatiska scēna. 17. Pa­matdoma.
18. Upt Vācijā. 19. mtelliģenoe»
vai aroda spēju.pārbaude.,
ļ *
. UpiteičJUlJā» Ixu»tvir4a
atrtsiiiījttiii»
L I m e n i» k i : 1. Maskote. 6. L i . 8. Te.
8. Taktika. 11. Siek». 12. Pa». 14. NosvUt.
17. Ostas. 19. Ināra. 23. Kompasi. 28. Āte.
27. Poķls. 29. Despota. 80. Su. 81. Tl. 21.
Spirāle. - S t a t e n i s k i : L Māter». S.
siksna. 8. Opljs. 4. EUpl. 7. LSK. 9. Akt
10. Est 13. AUna. 15. Osis. 18. Via. 17. Ogot
18. Top. 20. Nipona. 81. Rīkste. 8f. Ka|. 81,
Medu». 24. Āksti. 88. 0»a. 88. OT.
f A f T A B M m TAfTUiS vm K O R R J A S ^^^^ veie> 100 m, turpretim krietnie raksta:
^ī^iZitr^r^ sasniegumi āW m lodē nekādu profītu ..Sportu art šeit ir griltt atatāt kaut
KAņA VAINIuS — ALKUnULo ļ turpmāk viņam nedos, jo šajās disclpll- gan mazajā Vaupunas pilsētiņā, kurai ti-t^
A\ v«^4«« i r c a Tc*B *^ ^^^'^^ sniegumi tiek samērā aug- kal 5000 Iedzīvotāju, no vieglatlētika» ne-
Denvera (md). — Korejas kara īsta gtu novērtēti. Eiropas 1950. g. labākie ko neesmu rhanljls; šeit valda tikai ame-sakne
esot Jaltas konference, kurā desmitclņnieki pēc jaunā vērtējuma (leka- rlkāņu tautas sports bezbol». Taču e»mu
«iaqtanā<i Staļins Vinstons Cerčlls un vecais) ir: l . Klausens 8695 (7297), 2. turpinājis treniņus: strādāju par namda-sastapas,
2>iaļ_ins, vinsions i^erci^^^^ Heīnrichs 6656 (7864). 3. Tananders (Zv.) ri un skolas laukumā varu mest dUku un
prezidents Ruzvelts un kurā Staļina 6400 (7175), 4. Hlps 6358 (7074). 5. viden- veseri, kas man līdzi no Vācija»; ir ari
ļaudis ..padzēruši zem galda" ameri-ļ *ei«Js (Zv.) 6198 (7005) lēkšanu bedre. Nākamgad mēģināšu tikt
kāmi nārfttāvina ^ izteica»? ameri-rL.?* olimpiādē, kas notika Dubrov- k^dā klubā, bet šoruden paU uz savu ro-
Kaņu parstavjuSM^^r^ nkoju pārbaudes. P a r ^ r ī k s t ēm ;ti»
^ņi;^-metoāirtUirJaazttW8s ai ^ • ^ l ^ # ^ y ^3^^^^^ saukt, j a Sejļ^mriam© 38a?tudtftir^« ar 3Siosfevu^l)irt^. ^MK^ffin tikai a>ftt?3*§ii§bnle^^^
' Pasaulēr-^dSJāi Svara'^eMtārtr-^Oftliāļ pūlēm varam sagrabināt trešo, karmum»
Džekfl Lamota 15. gājienā? 13 sek. pirms izpilda tiesneša amatu. Visu veicam un
cīņas beigām, ar nokautu uzvarēja savu izmēram pēc noteikumiem,
skaidroja Dr. Hutons, ,,mūsu delegāti! Jfaic^nMā^ Dotiju kas visu ci- ^ Pirmā pārbaude bija 20. augustā un ta
ofirSnSo «r. 4ineTK3w> ««els ' ^^^^ manSmā puHktu pārsvarā. Jā sasniedzām šādus rezultātus: t Meža-atkāpās
no tiesībām, izpauda noslē- Tā pašā pēdējā bridi pagaisa Dotlja cen- raups veseri 43,53 m. diskā 36,63 m. tāl-pumus
un piedalījās nolīgumā, kuŗ bas atkārtot sava Uutieša, traģiski bojā lēkšanā 5,77 un trissoļlēkS. 12,58 m; 18 g.
re7ultltā notika KnrpiaR dalīšana 1 K^iušā Marsela Serdāna panākumu un v. G. Grābis, bij. FiSbachas jaunatnes vo-vTcnSr
i T ^ l r i ^ ^ ^ ^.^Iso^oo ^^^^^ Francijai pasaules meistara titulu. lejboUs^ un basketboliste, disku aizmeta
Vispār liaerl Vašingtona dzeršanas Eiropas meistarsacīkstēs vieglatlētikā 26,05 m. Tātad drusku dzīvības pie mums
dēļ izpauduši vairāk valdības noslē- vlsvērUgāko sasniegumu, vērtējot pēc Ir un vēl šoruden ceram ko uzlabot."
pumu nekā komūnisU ieguvuši tiešā' S ī k s K o m ^ ' ^ ' ^ M ^ ' n T m?^n
burgas nedēļas laikraksts Relation, kas 1 «^13 or viltību " niezlmēia a t t u r ī b - ' rfir»? i n T J v?«o ^ i r 7 ^ ^ ^ 1 4 ^ 1 ^i?* sāka Iznākt ar 1600. g. Tagad Konstancē . lltV? ' P^^^imeja atturīD- Jļkal 1 p. aU viņa seko Konsollnl - dls-i
a«jau8l uziets kāds laikraksta Ordlnartģnieku vadītājs.
Rei(ftspost-Zeltung numurs, datēts 1399. g. r
Oriģinālākā avīze pasaulē tomēr laikam ^ ^ ; . ,
būs Aurora, ko izdod itāļu spiritistu bled-' NOPELNUUSi MILJONU DOLARTJ^ SlJūlsTg^fi^ PĀRDODOT FILMU ZVAIGZNĒM
Skaitās gari. Ar saviem garu vārdiem viņi
paraksta ari rakstes. Tā šai laikrakstā
mēs varam lasīt Ievadus, ko snieguši Dan-te>
Frankllns Rūzvelts vai Šekspīrs. Katrā
linā Aurora var lepoties ar ļoti lielu \Mh
tāju skaitu.
Modernākās avīzes pasaulē tagad skai­tās
dažu lielāko amerikāņu laikrakstu ap-
Sādn izdotās televīzijas avīzes. Proti, tik-
0 iznākušos laikrakstu numurus abonen­tiem
noraida televīzijas ceļā un» tie avīzi
Udz ar tekstu un bildēm var saņemt Jau
5 minūtes pēc iznākšanas. Diemžēl, tele­vīzijas
laikrakstu abonēšana šobrīd Vēl
BĒRNUS
Londona (fm). — Memfisas izme­klēšanas
iestādes Tenesijas štatā,
ASV, patlaban izmeklē bērnu tirdz-niecllpas
afēru, kur Holivudas filmu
kā 53,73, un tālāk: Zatopeks 5.000 m 14:03,0
« 1183, Husebljs lodē — 18,74 = 1122,
Slijkhuijs 1500 m - 8:57,2 = 1097, Filiputs
400 m barj. - 51,9 = 1059, PjOgs 400 m —
47,3 « 1049. Lundbergs kārtsl. - 4.30 =
1048, Strandli veseri — 55.71 = 1046, Pār­iets
800 m - 1:50,6 = 1044, HItiainens gķē-stipri
dārga, un, kaut gan ietaupās ekspe- gu" nopelnījuši apmēram miljonu do*
dlcijas, pasta uc. izdevumi, tos var atļau
ties tikai bagātnieki, lielu uzņēmumu va­dītāji
un fabriku direktori. .
Asiņainākā avīze pasaulē laikam blJusl
agrākā Pekinas Avīze. Kopi tās nodibinā­šanas
notiesāti un ar nāvi sodīti vismaz
1500 tās redaktori un izdevēji.
Parīzē patentēta īpaša avīze tuvredzī­giem
lasītājiem. To Iespiež u» elastīgas
Paskaidrojums
Par angļu joslas latviešu meistarsaclk-zvaigznēm
un 400 TTujorkas precē- ^tēm volejbolā un basketbolā utvijas si.
tiem nāriem nar nanrfn rArAnil a^nn ^^^^^^ savus dažādos uzskatus Iz-tiem
paŗiem par nauau paraoti Ņop- tci^^ o. Grisiitis un A. vinceis. itedak-clja
paskaidro, ka ar to šie jautājums
laikrakstā Izbeigts un tālākās domstarpī­bas
kārtojamas tieši ar angļu joslas spor­ta
vadītāju A. Berkoldu, (24a) Lūbeck,
Meesenkaseme, Block 8-112 vai ar sporta
tēšanai ap 1000 bāriņu, ziņo daily
Mail speciālkorespondents Grinovs.
Afērā' iejauktie ar šādu „melno tir-llaarruu..
iKv.āadaaa „Dbeezznpeelļnņaa^s " hoSermnnu aarafonpn-- ' vkoom tuitrepjaast, sveikņrieetmār un oAs.ū tVītlsn Caerlutr, ekdaask cdizila-
TORONTO LATVIEŠU
GRĀMATNĪCA
92 Morse St — Tel. GL S6M
Toronto. Ontario, Casada.
siena
Pārtikas preču tirgotāj» Maksis Bo-zentāls
sava veikala skātiogā Vašing­tonā
sadomāja Izlikt uzrakstu: „Spe-ciāls
piedāvājumsl 5 mārciņas cukura
par 98 centiem!" Pie Rozentāla veika­la
Jau pēc maza brīža izveidojās rin-
4a, un tirgotājs ēetrās stundās pārde­va
400 kg cukura.
Tai pašā laikā nekādas pārmaiņas
apgrozījumā nejuta veikali blakus Ro-zeutālam
un pretējā ielas pusē, kur
Joprojām, kā jau visu laiku, 5 mārci­ņas
cukura pārdeva par 59 centiem.
Neizdibināms ir cilvēka prāts un sa­prašana
. . .
Amerikāņu armija uzbūvēja Ataskā
koka baraku nometni, ko pēc kara
noplēsa un materiālus aizgādāja uz
Sietlu, Vašingtonas Statā. Tas viss Iz­maksāja
16 mllj., dolāru.
. Nesen baraku materiālus nopirka
ASV iekšlietu ministrija un nogādāja
uz Aļasku nometnes Iekārtošanai. Ba-
' rakās tagad uzstāda 18 km no tās vie
tas, kur nometne sīvā laikā atradās.
Komentārs — kā Iepriekš.
bez tam 35 mārc. transporta izdevu­mu.
Bērni pēc tam nosūtīti uz Holi-gumijas,
tā ikrsā ilaos„īft»ā8jis-,- lapas iizMsfui Aepn jion tt , ^v tidu un Ņujork•u ^. I-z AmI exk liē-š an^a pn ū-biiirtus
var palielināt līdz tādam apmēram, las noskaiarot, kas isti šaja „Veika-lal
varētu ērti lasīt. : l ā " ieguvis pelņu.
Retums avīžniecībā ir laikraksta, ka» !»• . .
nāk latiņu valodā un saucas Acta Dluma.
tulkojumā Dienas chronlka. To Izdod divi Ti • l ^ ^ 1
britu vēstures profesori Lielbritānijā. 8a- K&lfia D&Sf)lllA
vu uzņēmumu viņi kādreiz nodibināja ar ^v&ouua^
2M?k;iKs:t tāMbi»^^^^^
un tor lasa visā pasauie. universitāte» plrmal» bibliotekārs un ma­temātikas
profesors Lokstons. Ja šinī ga­dījumā
piemērotu parasto likmi — 8 cen­tu
soda nauda» par kairu nokavētu die­nu,
tad profesora mazmazdēlam būtu jā­maksā
par grāmatas neatdošanu laikā ap
4000 dolāru. Bet tā kā grāmatu aizņēmies
fakultātes loceklis, tad sods nav aprēķi­nāts.
0 Kolumbijas universitāte Izdarījusi ap­tauju
amerikāņu Izdevēju, rakstnieku, l i ­teratūras
kritiķu un bibliotekāru vidū.
lai noskaidrotu, kuras viņi uzskata par
pasaules literatūras garlaicīgākajām grā­matām.
Par tādām atatas. Oētes Fausts,
Servantesa Donkidiots, Miltona Zaudētā
paradīze, Melvilla Mobijs Diks un Valtera
Skota Alvenho.
0 Kāds Oksfordas universitātes students
pārbaudījumu lalkS pēkšņi pieprasījis
glāzi portvīna. Kad profesors studentam
piedā'iTāJa glāzi ūdens, pārbaujSāmals pa­stāvēja
uz savu prasību, pamatodamies uz
kādu universitāte» noteikumu no 14. g. ».,
saskaņā'ar ko katram studentam eksāme­nā
piedāvājama glāze portvīna. Profeso­ram
nekas neattika, kā uzdot sagādāt pie­prasīto
vīnu, bet viņā rtipigi atriebās. Pēc
dažām dienām sastapis studentu uz ielas,
profesors viņu apturēja un plepraļja no
viņa 5 mārciņas naudā» soda. Izrādījās,
ka profesor» bija īpaši racles vecos augst-skolas
reglamentos un atradis noteikumu,
ka studentam, kas parS^ās uz i«l88 bez
sudraba sprādzēm pie kurpēiti. Jāmaksā S
mārciņu sods.
tēšanas organizācija nodevusi bezve- saņemtais G. orisiiša raksts, kurā mēģ:
Caku bērnus ieinteresētām ģimenēm. ^^^"..KpieZ^lfar'SliraSr^^^^^^
pieprasot_ par katru 270 mārciņas,, ' umT1,^f "^m?"»"? yi»i«m utvieSu trimS. .perio-
Izpilda grāmatu pasūtlnājumus Zlemeļ-un
Dienvidamerikas valstim. Vienmēr
nu šajā jautājumā jau bija paredzēta pie rtTctTim f^^ov^^^^^ T nw . ^ - « M - T -f
A. Vinčela raksta LatvUas 6fr. numurā, bet SH« tTamMam""^^"" ^^^^^
techniska misēkļa dēl tā nebija iespiesta.) | grāmatām.
Pieņem lalkr. LATVIJA pasūtinājumu»
LAIKMETĪGS DIALOGS
uz Kanādu pa gaisa pastu: abonementa
maksa — Kanādas 8 2,— mēnesi.
Ka» varētu sniegt ziņa» par
ZENTU RUŅĢI,
dzim. Orāvieju, un Annu Grivleju no Vie-
»Ite» pagasta Āžiem. - lūdzu rakstit:!^.
O. Grāvlels. M. W. H. Nftw Gun Qubi
Brighton/Sydn€y. N; S, Wn Au»trtUa.
(848)
) TAUTIETES.
ar Jum» vēla» nopietnā predlMui nolūki
Iepazītie» vientuļš virietu Zviedrijā. Jū»
vēlos 25-30 g. vecu. Nopietni domitim
vēstulēm pievienot fotogrāfiju un mazu
dzīve» aprakstu. Ol ā. lalkr. kant ar
Nr. 878. • ' (878)
VfiLOS SARAKSTĪTIES
ar intaliģentii kungu, Utviett. Udz 82 g.
vecu, vēlam» dzimušu novembri vai mar­tā.
Esmu 28 g. veca. - B. L.. Po»ta re«-
tanta 98. Llege. Belglque. (881)
LCK apgāda un laikraksta LATVIJA
pārstāvis Toronto, Ont, Canada.
(850)
KUR PALICIS OZOUŅS? -
DPA ziņo, ka Rieturovācijas kancleram
Dr. Adenaueram nesen sabiedroto augstās
komisijas mītnē Petersbergā sarunā ar
franču komisāru Fransufi Ponsē bijusi Iz­devība
Izteikt ierosinājumu, lai augsto
komisiju pārvērstu par sabiedroto vēst­nieku"
konferenci. Pēc Stutgartes D e u t - , . , . , . ^ ^ ...
sche Zeltung atstāstījuma šajā sakarā no- Aizbraucis uz spiestuvi pārraudzīt
risinājies raksturīgs dialogs: ļ T P i l l i
Fransuā Ponsē: ..Sakiet taču, kanclera I v]ē
kungs, Jums vislabāk patiktu, ja mēs visi I QT A T TMr^D A Pv A C
būtu beigti, vai nē?'* ļ OlAVilNUKAUAo
Adenauers: „Dies' pas', tik mežo- ļ T^J A p*C"nT T A Q
nlgs es tiešām neesmu. Taisni pretēji — ļ 1 r \ / \ \ J D L ' l j y \ o
es gribētu, lai jOs visi tris iespējami ātri I. . . ^ ^ . ...
no neizskatīgiem kāpuriem pārvērstos par iespiešanas darbus, kas ar autora atļauju
skaistiem raibiem tauriņiem" tuvākā laikā iznāks latviskā tulkojumā.
r», o . T * n c ar n«j„ «o.i Darbs aptvcrs pāri 500 Ipp., visi eks. būs
riī!.' t?»; u"^ mi?«^^l„c ciw.?[nl"^ ^«sieti. Daudzkrāsaino vāku zīmējis māk-rlņu
tīklu un mūs visus saķertu? ^ 9 T m a n 1 s. bet ciņu kartes
A.: ,.Tad taču jums beigu beigās paliek A. R u ņ ģ i s (674)
vēl iespēja tauriņu tiklus izsludināt par
aizliegtiem ieročiem."
Sievietes, mīlestība,
laulība
Sievietes ir kā dārgakmeņi: viņu vēr­tību
īsti saskata tikai tad, kad tās izņem
no ietvara. Labrijērs
Sievietas nekad nevar atbruņot ar kom­plimentiem,
vīriešus vienmēr.
Oskars Uallds
Es nevaru pateikt, vai sievietēm ir tik
daudz prāta kā vīriešiem, bet viņām pa­visam
noteikti nav tik diiuds neprāta^
O. Seims
DM
K. Roze, Latv. angl. vārdnīca . . . 9,—
K. Roze, Angl. latv. vārdnīca . . . 7,—
V. Bērtiņa, Mājas cepumi 4,80
V. Bērtiņa, Praktiskā virtuve . . . 8.50
Pie Dzintara Jūras, dziesmas . . . . 8,50
Ed. Alalnls, Klusās skaņas —.20
Al. Caks. Mūžības skartie 9.70
Ed. Virza. Straumēni 4,75
J. Jaunsudrabiņā, Baltā grāmata . . S,—
Izsūtu tikai pēcmaksā.
E D. A L A I N I S,
(I3b) Memmingerberg, postlagemd.
, («72)
Nr. 74. (418) 1950. g. 27. septembri
Neizlietotos manuskriptu» uzglabā un
»ata atpakaļ vienīgi, Jt tiem pievie­nota
apmakaāta un autoram adretēta
aplokane. Redakcija patur tiesH)»» mt-nu
»kriptu» vajadzība» gadījumi lainit
Ar autora parakstu vii lnicii|iem pft-rakstito
» rakāto» izteiktā» doma» nav
katrā ziņā ari redakcija» doma».
A808l8EiiB18T8 VACIJA«
pa»ūtinot Individiiilt aīds 8 ek». u»
vienu adresi), mak»! ti piesOtlIaou
DM 4.- par ek». mēnesi. pa»Qttnot
kollektivl (vairāk par 8 ek».) DM 8.8S
min.. 0» ārzamēoi DM 4.80 m8^ n
A8V pa galaa pastu DM 8,50 min.;
atsevtiķa numura eena DM 0.50.
SLUDINAJUBO VĀCIJA
ŗnakai DM 0.90 par vien»lej. nonpareU-le
ie»piedumrlnda» aizņemamo telpu;
vlenrcizlg» to te»piedumrindu »lud.
DM 8.-; vienreiz 8 ie»pledumr. «md.
DM 8.-. Grāmatu apgādu un ttrgoUlju
iludinijumlem. ple»ūtot to» tieli ap­gādam,
aprēķinām 9ti% atlaidi
AtKmementu pieteikumu», »iudinfljQ*
mu» un temakaa» V ā c i j ā pieņem
mūsu pāntāvll nometni», kl ari ap-gād
» tieil
AtKmementa un »iudinijumu maksu
* L * * * • turiene» pār»avju »a-rakstu
izziņojam vairflka» reize» mi-neai
fpeU dudinijumi.
LCR apfids LATVUA.
a8a* Sdiiiibiscli Omflnd,
Artilierie-Raseme, U8 Zooe,
Oermtiif (tilr. 8cliw. OmUnd 81SD
L i *