Bavarijas Latviesu vestnesis, September 27, 1950

              S
Par&.
itu Uiļ
īpašais
^paredzēt
valstīm
)PW un
Iti atbai.
rejai
K un
VWriku
IIMenvid*
i i t i^ ar
uDro-
US:
jlbrttto
iķerio
ertki.
m ho*
liUka*
X<on«
Kdre.
reek.
srilOU
>rttt
Ieredzi.
Ivaldibas
štacio*
ktimvfiči*
i«n. Li0«
)ta Rie«
)ot ar
)iem Ud«
apjoms
ļtSjfi no*^
Ija torw
nozagti
iva V»*
D2oni
^iu Virs-
, Ziņo»
tr kopi
vficu
(ktēfiazltt
polu
ivibtt
>jttsitm
un Li*
trit&nija,
Mijiu
is un
tam vio-iBcljM
n vt-firijas
ts par
kas no-imjosiM
llelftko
8 ap-
^ ku­ties.
«Vīriem
kas ta-par
tā-liegumu
tdafrikas
ir 1»
S,,bēnii.
^dlba,
Pa-
Ibtltanijfi
llelu-tiieUnfit
skaits
Otra pa-
|New Jer-
. pēdēja
bruņoto
ka Vlet-ļtiitt
Ton-
Cletokfiņa
ŖOOfmleku
iedzimto
lesinSms.
Jlem, kas
Ziņo ari
loto sps-nā.
Val-ved
no
ptero]ļ)e-i
desmit
Smes sta-iCu
kolo-
)tl 30.000
ķetlgu 11-
rezidenta
uimā Sko-
Iparedzētl
U Ieroči.
115«# krie-tds
vācle-gūsta
ibveliem
Silbu pā­la.
uz bi­se
pa-
Jrējle to
Ieta firstu
minis-
LAtVIJA
Utviao New8paper
Hr.U mh Sepi 27» 1950
Publifber aiid Edltor: Valde-ailpf
Lambergs, Sdiwabi8ch
Miind, DP Cfamp ArtUlerle*
ilieme» Phone Sch^. GmUnd
ģm* Printer: Remsdruckerei
glģg. Hartai k Co, 8(*wabi8Ch
0nSrid« Paradiesstr. li^Publis^
M twlče we€kly Cl^culation
lt«W.ft?onsor-Intemationai Be-fugee
Organizatlon.
lATVlAN NEWSPAPER
Nr. 74 («8)
Treitten, 1950. g. 27, aei^
lidevilf: Latvlelu Centrāli Ko>
mitēja. Galvenais redaktors: V
Lambergs: galv. tad. vietn. M»
^tirSdaktom A. BoUteU».
riņl,^!. Balsters. L. Svan*
AustAltlas redakcijas vad, A.
Smits j^wley Houae. Canbw»
S;A.CT^ AusttaUa).
djai adrew; (lla) SchwabUļch
Omūnd. OP ^^amp^ArtUlart^
Kaseme» tfilr. 8cliw. GmUnd SUS
4 punktu programma
Apvienotajās nācijās
Sākusies UN pilnsapulce mā, ja Drošības padome būtu aizka­vēta
novērst miera draudus vai ag­resiju;
2) UN Jādibina IpaSa komisi­ja,
kas nekavējoties varētu doties uz
tādu vietu, kur draud Izveidoties
jauns saspīlējums vai starptautisks
konflikts; 3) Katrai UN loceklei bez
sava karaspēka jātur gatavībā arī
zināmas vienības, ko katrā laikā va­rētu
nodot Apvienoto nāciju rīcibā;
ffH^SKIS NOLASA KAĶA NOZIEDZNIEKU SARAKSTU» BET VIŅA
IWSIJKUMUS PIECREIZ PĀRBALSO - KAD PĀRBlAs VALSTIS
KOREJAS KARA KRITUŠOS, PADOMJU SAVIENĪBA UN SA- tmņ PALIEK SEZOT - BIEDRS ARLOmJ MINISTRS UN JAKOBS
MAĻIKS DEMONSTRATĪVI ATSTĀJ BANKETU.
Lekaakaeas (F). — Jau pirmā Apvienoto nāciju pUnsapulces darba pilnsapulcei jānodibina speci-
Bēdo pierSdUa, ka DInam E^eaonam taisnība - II sesija laikam būs iz- ^^^^^^ ^^^^^ padomu,
Iļ^ēja UN piecu gadu pastilvēSanas vēsture. Tik konkrētua priekiliku-mua
m tik asu vārdu pārmaiņu, darbu sākot, delegādjaa līdz iim vēl ne­bija
piedzivojuias. Savienoto valstu stingro nost&Ju vienreiz izbeigt Ap­vienoto
nāciju darba aabotēšanu pierādīja Dina Ečeaona garā program­matiskā
runa, ko viņS teica Jau pirmajā dienā. Tās galvenās tēzes ir
Setri amerikāņu delegācijas ierosinājumi, kufus pieņemot, starptautislīajā
forumā vu'ētu novērst visus tos iķēfilus, kas līdz iim kavēja darbu.
Pirmā un tālākās dienas pierādīja, Ica Padomju savieidba zaudēJusi visas
tās simpātijas, kaa tai vēl bija pirms gada. Ārlietu ministru Viiinski
tāpēo laikam sagaida grfltas dienas Lēksaksesfi, Jo Jau tagad ar lielu
balsu vairākumu aapulce noraidīja visui 5 viņa priekālikumus.
par­lamenta
vēlēšanu
šogad nebūs
Londona (D). — Vairāki Londonas
laikraksti pēdējās dienās pubUcēJa
Zināinei un
tēvzemei
LATVIJAS UNIV)BRSrrATBS GADA
SVĒTKOS
1919. g. 28. septembris Ir vien» no
Uellkim dienām Htvlein tautas vēa-informādju,
ka Lielbritānijā vēl ip- Saji dieni ide^Biii Ilgi lote-gad
gaidāmas apakšnama vēlēSan^^ taig'gipnla dskttalRvIeiu tautu
Kad žurnālistu un ļaužu pārpildīto
UN pilnsapulces pirmo sēdi atklāja
tās līdzšinējais pr^ezid^nts, Filipīnu
Runas turpinājumā ASV ārlietu
ministrs norādīja, ka ir tikai viens
kādus koliektivus līdzekļus izmantot,
ieskaitot arī UN karaspēku, lai īste­notu
Apvienoto nāciju chartas mēr­ķus
un principus.
Atskaitot Padomju savienību un
satelltvalstis, ASV ārlietu ministra
runa izsauca skaļus aplausus un pie­krišanu
pilnsapulcē. Vēlākajās sē­dēs,
vairāki runātāji silti' apsveica
E^ļesona ierosinājumus, pie kam Clles
delegāts pat vēlējās tos papildināt,
ka Apvienotajām nācijām vajadzētu
dibināt pastāvīgu karaspēku, kā to
paredz charta. Pēc Ečesona runāja
delegāts Romulo, vārdu lūdza ASV uzturēt mieru. Sis ceļš nozīmē stip-
Ists ceļš, pa kuru ejot, pasaulē var, Padomju ārlietu ministrs Višinskis.
ārlietu ministrs Dins Ečeaons. „SI
Apvienoto nāciju sanāksme nozīmē
izšķīrēju konferenci," teica Ečesons.
„Mums jābūt jau tagad skaidrībā, ka
katram -izrunātam vārdam pasaules
tautas sekos ar lielu uzmanību. Un
mūsu vārdi līdz ar ciņu atbalsīm Ko­rejā
tās sasniegs. Kā mēs esam no­nākuši
līdz šai situācijai, ko pUda
bailes un briesmas?" jautāja runā­tājs.
„Daudzi no šīs sapulces dalīb­niekiem
savā dzīvē pieredzējuši im-p^
ju atdzimšanu un krišanu, jaunu
valstu dzimšanu un Jaunu cerību ra­šanos.
Ar! pašrelz«Jil3i^
9u mūiU cerību avoto. iet k i tfti
gadījies, ka Apvienotās nācijas piecu
!
;adu ilgajā pastāvēšanā nav varēju-'
sa nodJroSināt pasaulei mļieru," tur­pināja
tālāk Ečesons. ..Pavisam
ļkaidri izsakoties, padomju valdība
mēģinājusi traucēt šo mieru ar pie*^
ciem šķēršļiem."
Ečesons tālāk norādīja, ka Padom­ju
savienība traucējusi darbu un la­bo
saprašanos, pūloties panākt sa­brukumu
tai pasaules daļā, kas vēl
nav pakļauta Maskavai. Otrkārt,
tāiitu sadarbību traucējis tas ap­stāklis,
ka padomju vadoņi aizvilkuši
tioslēpumainibas plīvuru ne vien sa­vai
tautai, bet arī visiem satelītiem.
Treškārt, Padomju savienības armi­ja
tālu pārsniedz tos priekšnoteiku­mus,
kas nepieciešami pašaizsardzī­bai.
Un tieši šis apstāklis visvairāk
apdraud mieru visās pasaules daļās.
Tā Padomju savienība piespiedusi
ar! pārējo brīvo pasauli atkal apbru­ņoties.
Ceturtkārt, brīvām tautām
Ir ļoti grūti pārvarēt neuzticību, ko
radījuši padomju varasvīri un starp­tautiskais
komunisms, kaš gan sludi­na
saprašanos un cīņu par mieru,
bet izmanto citas valstis par savām
šacha figūrām. „Un piektkārt", sa­cīja
Dīns Ečesons, „mieru apdraud
ad tas apstāklis, ka Padomju savie­nība
s^ib ar varu uzspiest pārējām
tautām savu gribu un politisko sistē­mu."
rināt kollektivas drošības sistēmu un
katram uzbrucējam padarīt skaidru,
ka Jaunai agresijai nebūs nekādu
panākumu. Lai stiprinātu šos drošī­bas
līdzekļus, savas valdības vārdā
DIns Ečesons iesniedza UN pilnsa­pulcei
4 punktu programmu: .
1) Jārada tādi apstākļi, lai Apvie­noto
nāciju pilnsapulci varētu sa­saukt
jau 24 stundu laikā tai gadlju-atkārtodams
savu veco ierosinājumu
(Turpinājums S. Ipp.)
Ievērojot strādnieku partijas niecīgo
pārsvaifti, valdībsii neesot iespējams
realizēt savu saimniecisko program­mu.
Pagājušās nedēļas beigās prem­jera
EtUJa kanceleja oficiāU paskaid­roja,
ka ministru prezidents izšķīries
šogad vēlēšanas fieizsludināi Tāpat
atssiukta informācija, ka sildāma
valdības pārkārtošana. Politiskajās
aprindās Jau ilgāku laikā cirkulēja
valodas, ka demisionēs ārlietu mi­nistrs
Bevins. Etlijs tagad paskaidro­jis,
ka atkāpšanās varētu notikt vie­nīgi
tādā gadījumā, Ja Bevins to pats
vēlētos. Bet ārlietu ministra veselība
pēc izdarītās operācijas esot labāka
nekā Jebkad agrāk, tāpēc viņi ari uz
priekšu vadīšot ārlietu resoru. Valo­das
par parlamenta vēlēšanām Liel*
britānijā pieņēmās sevišķi pēc tam,
kad strādnjeku partijas kreisais no-viraiens
savā orgānā Weekly Tribu-ne
publicēja Informāciju, ka ang­ļiem
pie vēlēšanu urnām būs Jādodas
jau tuvāko nedēļu laikā.
Mūsu laikraksts ieguvis un drī­zumā
sāks iespiest latviešu prete­stības
kustības aktīva līdzgaitnie­ka
atmiņas par 1940./41. g.
pārdzīvojumiem un pieredzēju­miem
lUgas NKVD cietumos un
moku kambaros.
Autors ir viens no retajiem,
kam pēc mēnešiem ilgām draus­mīgām
spīdzināšanām pašā pēdējā
bridi pirms ieslodzīšanas depor­tējamo
vagonā laimējies izbēgt
no tālākām mocībām un nāves. Sī
dzīvā asinsliecinieka baigais stāsts
ir brēcoša apsūdzība Maskavas
inkvizitoru briesmu darbiem un
sadistiskajām spīdzināšanas meto­dēm,
kas šo necilvēku upuriem
dažkārt likušas nosirmot vienā
nakti vai arī meklēt glābiņu paš­nāvībā.
Sis satriecošās liecības jālasa vi­siem,
lai paustu tās tāli& pasaulei!
8 dienās
Heidelberga (fm). — Analizējol;
neseno britu, amerikāņu un franču
karaspēka manevru rezultātu Rie-tumvācijā,
ASV virsnieki izteicās, ka
okupācijas spēkiem Jāpastiprina
pretgaisa aizsardzība. ^Eventuāla uz­brukuma
gadījumā ienaidniekam būs
liels pārsvars gaisā," norādīja ameri­kāņu
armijas komandieris Eiropā
ģenerālis Edijs, „tādēļ ir nepiecieša­mi
pastiprināt zenitartilerijas, mas­kēšanās,
izpletņu lēcēju apkarošanas
un līdzīgas apmācības." Bez tam esot
svarīgi amerikāņu karavīrus vairāk
apmācīt nakts operācijās. Turklāt tie
esot pārāk pieraduši un pārāk palai­žoties
uz motorizētu kustību, tādēļ
vairāk Jāvingrina pārgājienos.
Astoņu dienu ilgo manevru teorē­tiskais
tezultāts rāda, ka „invāzijas
armija" Bietumvācijā iebruka pēkšņi
un ar pārsteigumu un ka amerikāņu
1. divīzija Grāfenvērfi tikko izbēga
no aplenkuma. Uzbrucēju bumbvežu
eskadriļas, par kuru bāzēm bija pie­ņemta
Roma, Berlīne, Prāga un Var­šava,
izdarīja 245 uzbrukumus sa­biedroto
karaspēka koncentrēju­miem,
tiltiem un apgādes centriem,
pie kam 75 proc. uzbrukumu izdevās,
īpaša pavēle izsludināja karastāvokli
starp rietumu sabiedrotiem un iedo­māto
uzbrucēju. Visi Vācijas iedzīvo­tāji
tapa pakļauti sabiedroto militā­rām
iestādēm, un arī Bonnas fede­rālai
vācu valdībai teorētiski bija
dots rīkojums pakļauties militārām
pavēlēm. Manevru ietvaros tapa ierī­koti
ari bēgļu pulcēšanās centri un
ēdināšanas punkti Un ātrumā i w l -
dots speciāls sakaru tīkls no Rietum-vācijas
līdz Havras ostai.
Komunisti gatavo mai­zes
invāziju Berlīni
Berlīne (D). — Rietumberllnes
laikraksti saņēmuši informāciju, Ica
komunisti tuvākajās dienās paredzē­juši
izdarīt maizes invāziju, lai sa­grautu
Rietumberllnes pārtikas rūp­niecību.
Izplānots, ka katru rītu
pāri sektoru robežām slepeni ievedīs
100.000 kukuļu maizes. Ievērojbt
kursa starpību, Rietumberllnē viens
maizes kukulis maksās tikai 25 feni­ņus.
Komunisti tālāk paredzējuši
savos nacionalizētajos veikalos paze­mināt
cenas ari gaļai un taukvielām.
Mārciņa margarīna, piemēram, rie­tumu
sektoros ntaksā 1 marku.
lahrtein stndMti VB stodentesl
Būdami izkaisīti dažādu zemju augstfikaJļU mācību lei^dēs, miēa
tur dzesējam savas zināšanu slāpes, nei^izmirzdami, ka mūsu ga-^
rigie pamati sakņojas mūsu dzimtajā zemē — LATVIJĀ.
Lai apzināmies, ka mūsu studiju darbs svešumā ir veltīta lat­viešu
tautai un tēvzemei, gūstot tur zināšanas, lai sagatavojamies
tam brīdim, kad varēsiļfn atgriettiea tēvu sēljiaMIdzi nesdami ai^
mm mm(^, lābaritorijli, hiblAttl, sa^^ «Khnilkle,
rūpnieciskie un sabiedriskie pasākumi ui^ uzņēmuDAi, Ih^ienl satie*
koties ar citu zemju stUdētājū jauncitni, nepalaidīsim ģaŗām iasppjp
iegūt sev arvien jaunus draugus un c^ļiu biedniul ^ a f peJŗNtaisplbiiB ;
un cilvēcības ideāliem — par mazo tautu taisno lietu. ĪA[ aaam
gatavi ari paši cīnīties par taisnlbju un tiesībām» kad tēvuzeme mūs
sauks.
Mēs ticam, ka agri vai vēlu mēs atgriezīsimies no svešām varām
un no svešas ideoloģijas atbrivotajā dzimtenē. Trimdas laikā ar dtu
zemju akadēmisko Jaunatni nodibinātās draudzīgās saites, tfipiJk kā
studijās iegūtā pieredze un zināšanas tad ķalj>os mūsu darbam:
Latvijas valsts un sabiedrības labklājība? celšanai.
Latvijas universitātes dibināšanas atceres dienā lai apliecinām
savu vienprātīgo ticību Latvijas valsts un Latvijas universitātes ne-atkaribas
atjaunošanai, liekot šis ticības pamatā savas domas un
darbus, ,pūles un cīņu par tām devīzēm, kas rakstītas LU karogā
un Brivibas pieminekļa pamatā:
ZINĀTNEI UN TĒVZEMEI - TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI
Sai dienā lai esam domās kopā ar mūsu Alma Mater, ar tās di­binātājiem
un vadītājiem, ar cienījamiem zinātniekiem un mācību
spēkiem, ar Latvijas universitāti beigušajiem akadēmiķiem—valsts
kultūras un sabiedriskiem darbiniekiem.
Latviešu Studentu CentriUfi Savienība
Alma mater - UtvIJaa uirfywralWe.
No il Mia latvju Jaunatne vuija
refndlBlt aavaa alipea pēc g^bm
pie aava, latviska ilnitnea av#ia*T|s
dildraa ļdl kriatalla pMida atranmea
no,iI avota! ^ . ^.^
JfiuiiMal augstskolai aikomi bSa
»V^iTWf Uelaa grMbaa ^ fMbMfk
midbas apēki bl^ bkiOstltl pa plaio
Krieviju, tedmiako fakultUu miel-baa
lldtekU ari blM^ evaknētL Un to^
mir, pateiootiea valdības, sabieMbag
un visas latvju tautas morllam ua
materlllam atbalstam, vlaaa lla gri»
tibu lati laiki bija pirvarētu, un
UtvļĀML imiversitite igvfotia par
tālu pin mira lemea robettm atiltu
un iMsIstamn augstskolu ar Ubl ie-kirtotim
laboritorUim fon Instiitll*
tiem. ^
Cik Uelaa bUa latvju Jaunatnes
pea pēc augstākās izglītības, pierāda
milra unlversltites Uelais studenta
skaita, kaa Isl pirmā otri paaautoa
kara samiedia ievērojamu skaitli —
9890.
Ka trimdas apsUkļl nav spējnit
masu Jaunatnea alipea pēo ligUtlbai
lamaiinit, redzama no trimdi atu-Ņujorkā
vēlreiz meginas vienoties par
Rieiumvācijas apbrunosanu
TRĪS ĀRLIETU UN TRIS AIZSARDZĪBAS MINISTRI SPRIB2 AIZ
SLĒGTĀM DURVĪM - VAI SŪMANU BEIDZOT TOMĒR NEIZDOSIES
PĀRLIECINĀT - GALĪGAIS LĒMUMS PAR VĀCU DIVIZUĀM GAI
DĀMS ATLANTIKA PAKTA PA
Ņujorka (D). - Pagājušo piekt­dien
Ņujorkas Valdorfa Astorijas
viesnīcā notika ASV, Lielbritānijas
un Francijas ārlietu un aizsardzības
ministru konference, kas bija veltīta
Rietumvācijas apbruņdUmaL Cik var
spriest pēc oficiāli komunikē, galīga
vienošanās ari šoreiz nav panikta.
Lai gan Savienoto valstu viedoklim
par vācu divīziju organizēšanu tagad
principiāli pievienojusies ari Lielbri­tānija,
nepārvarams šķērslis Jopro­jām
ir Francijas ieskati Jau ārlietu
ministru konferencē Sfimans dekla­rē^,
ka Parise par svarigāko uzskata
Rietumeiropas alzsardribaa spēku or­ganizēšanu
un apbruņošanu. Par vā­cu
divīzijām franči būtu ar mieru
runāt tikai vēlāk.
Pagājušās nedēļas apspriedēs, kas
ilga divi dienas, piedalījās Ečesons.
Bevins un Sūmans, kā ari amerikāņu
aizsardzības ministrs Maršals, viņa
britu koUēga Sinvels un franču aiz­sardzības
ministrs Moks. Piektdien
konference ilga visu dienu, atskaitot
īso starpbridi, kad DIns Ečesons ap­spriedes
dalībniekus aicināja pusdie­nās.
Preses ļaudis, kas dežūrēja As-..
torijas viesnīcā, veltīgi izi^dljāsļ
kaut kādu paskaidrojumu. Apsprie­des
notika aiz slēgtām durvīm, un
dtkāri žurnālistiem labvēlīgie minis­tri
neielaidās nekādās sarunās. Ame­rikāņu
laikrakstu pārstāvji domā, ka
varbūt ASV Jaunajam aizsardzības
ministram Maršalam tomēr beidzot
izdosies pāriiecināt Sūmanu. Kāds
žurnālists visai asprātīgi izteicās, ka
nu sācies trešais rounds Francijas un
Savienoto valstu boksa cīņā. Franču
ārlietu ministrijai tuvu stāvošais Le
Monde raksta, ka Francija vēlas gan
apspriest visus Jautājumus, bet vis­pirms
bez vāciešiem. Raksta beigās
autors izsaka bažas, ka Sūmana iztu­rēšanās
varētu atvēsināt amerikāņu
tautas citkārt siltās jūtas pret fran­čiem.
Šonedēļ turpat Ņujorkā sākās At-lantika
pakta padomes konference,
Jo līdzšinējos lēmumus par Rietum­eiropas
aizsardzību galīgā veidā var
pieņemt tikai 11 aignatārvalstu ār­lietu
ministri. Spriežot pēc līdzšinē­jām
ziņām, lielākā daļa Atlantika
pakta dalībnieču kopīgajā aizsardri-bas
sistēmā labprāt redzētu ari vācu
divīzijas. Tā, piemēram. Dānijas fir-
(Turplnājuma J.. Ippbl
dējojo skaita, kas kidreli bUa gluii
Ievērojama - piri 2999.
UAdgl Amerikaa nnlveraltitim.
UtvUaa untversiatē bUa pirativitaa
vlaaa «Initnea — ki humanltiria,
tedmlakia.
No n vēsturiski briia, 1919. g. 29.
laplembr^ iodfen pōat IL gMto. |»«
fliliilig kiiē^
Satfl darfiflMHi Um tJH li^MķAv^^
Jnalfdivu okuptotjaa varu tkm^
imH m vtena. ot» nagpfja
sļieit IlUikitvIiidti t r i ^ ^
' LU aaaniegumi vittaa dai^blbaa lai­ki
Ir levērlbaii dedil Sāji laiki far
inmatrikulētl ap 99.999 studentu, un
ti devnd tautai ap 5999 akadēmiski
ligUtotu pilsoņu,
MOiu latviein ikadēmlsko tradl-djn
nesēja un turpinitija Ir mtat
Mndaa studējoši Jaunatne, ipvle^
nota savi organhIeIJi LatvMu StB«
dentn Centr|li Savienība.
Jau sesto ŗelil trimdas saime atal-mē
Almsi ttkter aībnumtfenn
šis lemēs. Kurvleaķ Mrodaa lat^a
aka^Kmlķl -r^ un todien laikam nav
leniea, kur viņu nebilu — vUmf at-zīmē
29. septMnbrL Daudzi Jo daudzi
mflsu akadēmiakia saimes looeUĻ
snmgia trimdaa nastu salauzti, pall-kuil
oe|a nmli, un daudzām kapu
kopiņite 1^ ^ t a a il oeļa malas. At­ceroties
iodien mflsu univenrititli
nolieksim savas galvaa ve|u valsti
aiigijulo kommlUtoņu kapu kopu
priekii un pieminēsim tos klum
pirdomia.
Bet mU, kam vēl ir lemta neal
smago trimdaa nastu, turēsim svētu
mflsu mqi8 Aliba liiater detrfii Sid-en^^
t Patriae — Zlnitael un tiv
temeL Un ieslēgsim dii|i sMIs mflirtl
universlUti, kas mums tik dauda
devnsL
Prof. V. Bnrkēviea,
Latvijas unhrersltitea rektora
Redakcijas piezīme: Plašāk
mūsu akadēmiskai dzīvei sakarā ar
LU gada svētkiem pievērsīsimies nā­kamajā
numurā.
Nobe]a miera pr^ija
Dr. Ralfam Bancam
Oslo (E). - Pagājušās nedēļas bei­gās
agrākajam Apvienoto nāciju
starpniekam Palestinā Dr. Ralfam
Bančam Norvēģijas parlaments pie­šķīra
Nobela miera prēmiju 1950. ga­dam.
Tas ir pirmaU gadījums, kad šo
augsto atzinības balvu saņēma nēģe­ris.
Dr. Ralli Bančs, kura vecāki vēl
bija vergi Savienotās valstīs, dzimis
1904. gadā Detroitfi. 1S28. gadā viņš
ieguva doktora grādu Harvarda uni­versitātē.
Otra pasaules kara laikā
Dr. Bančs strādāja āriietu ministrijā
kā speciāliste Āfrikas jautājumos.
Nobela miera prēmiju viņš saņēma
par savu darbu Palestīnā, kad tam
izdevās panākt ieroču pamieru žīdu
un arābu valsts starpā.
1
1 t
i i:
^ '4
i. . ii