Bavarijas Latviesu vestnesis, September 27, 1950

              L A T V I JA
Trešdien, 1950. g. 27. septembri
rn» m mm
dz izdzsiMni
NSciJu pretkomūnistiskā bloka
(ABN) plašajā preses konferencē
Frankfurtē, kur bija klāt visu lielā­ko
ziņu aģentūru, laikrakstu Am ra­diofonu
pārstāvji, ABN vadītājas
personas sniedza žurnālistiem pa­skaidrojumus
par savas organizācijas
mSiļdiem un uzdevumiem. Amerikā­ņu
armijas laikraksts The Stars and
Stripes sniedz AP aģentūras ziņu, ka
Pad savienības aizspiesto zemju
trimdinieku politiskie vadītāji ietei­kuši
rietumu valstim radīt otru Iron-
Rīgā patiesi vair^ krievu nekā
latviešu
VĀCIETIS VERO UN ANAUZE APSTĀKĻUS OKUPĒTAJĀ LATVOA
Bij. Vācu kara gūsteknis Kurts
Hanss, kas gflstfi Pad. savienībā pava­dījis
vairākus gadus un laikA no 1946.
gada Jūnija līdz 1948. g. maijam strā­dājis
par tulku, dažādās bflvēs Rīgā,
garākā rakstu sērijā pastāsta savus
pieredzējumus Čikāgas vācu laikrak­sta
Sonntagspost un Milwaukee Deut-sdie
Zeitung lasītājiem. Sērijas tā da­ļa,
kur Ir nina par vina pieredzi un
Industrālizādjas ietvaros Rīgā un
citās pilsētās jijaunotas un raitas
jaunas fabrikās. Vēl drudžaini strā­dājot
Rīgas ostas atjaunošanā, kā arī
ceļot lielu kuģu būvētavu ar peldošo
doku no Vācijas, katlu kaltuvi un
lielu mechanisku darbnīcu. Sis piec-
Vs^mut^i ;r ī S S Sļgadē «otejktā» industrializācijas gai-mūsu
lasītājus, tuel sniedzam izv»- tā Latvijas pilsētās nometināts liels
£U°-,2H„?-Jf^J,i?"' "^t"? skaite cUvēku no visām Padomju sa-
!^rsffiX1SSlze'!°''"'^""' ""vienības daļām,- galvenokārt krievi,
, , . . j . j ^ - kas tur izveidojot plašo rūpniecības
tt aiz dzdzs priekškara, lai atbalstītu Aprakstot Padomju saviailba pa- rproletārlāta masu. Daudzās pilsStās
ciņu par verdzināto tautu brīvību. 5^^^"^» t^"*?»" ««.^^ iedzīvotāju skaits divkārSojies
Bez lādas otras frontes radīšanas -«^ atviešu trīskāršojies un-Rīgā pleau-rletumnieklem
būšot grfiti uzvarēt r^'^"*?'*'P*^,*^ « * ^ ^ dzis no 400.000 līdz 1 miljonam. Ta-trelo
pasaules kapi, kas kļuvis ne- SlZļ'J»"!^?!:^!?' ^ " U^d R'gas ^lās redzot vismaz tikpat
novēifams. tomlsiju solijunrfem paMsdamies, daudz krievu, cik latviešu. Vairums
KĀ KARĀ IZMANTOT PA-DOMJU
MASU ARMUAS
VĀJUMUS
AMERIKĀŅU UN ANGĻU. LIETPRATĒJU
VĒRTĒJUMS
Iepriekšējā numurā sniedzām rakstu,
kurā bija aplūkota padomju armijas
uzbūve un vienkāršā kareivja dienesta
gaitas, ar konstatējumu» ka vienkāršo
kareivju masā allaž slēpies ne vien
krievu armijas stiprums, bet ari bīsta­mais
vājums, šoreiz sniedzam divu
miUtāro lietpratēju domas par to, kā
varbūtēja konflikta gadījumā, aizstā­vot
Rietumeiropu, vislabāk izmantot
padomju armijas vājības.
rZT X, Kr^ r r .r' aauoz Knevu, CIK laiviesu. vairums v^i-^r.^ «*v»^,mrSr«i īrnr^ivim ir
Konferenci vadīja bij. Ukrainas ?,SftLt^v^^^^^^^
ministru prezidenti Jaroslavs Ste«ko, P^aVL^^^ ^t^^*^^^^^^^^^^^^ kara-ka
« tollda ar! ABN prezidenta Pie- S§ Tfi%l S ^F'^f^ P^^lf bet krievu ka-sttvjl
prasa savu zej^u neatkarības Lepatriāciju komisiju tālākie mēģi- jev^^^^ lauksaimniecis- Pateicis kāds bijušais vācu virsnieks,
atjaunošanu un gan4rīz visam tām Lājumi palikuSi bez jebkādām sek- Lo 3 2 u , S Newsweek militārais liet-ir
savas partizānu armijas, kas ci- Uēm. S,^fii?«nJi^ pratējs sāk savu apskatu, kurā ana-viOfto
Jā6adiu:bojas^w šim pagrīdes viešu civiliedzīvotāju sevišķi huWo S n u ^ f f i ^ Itoto «SkP^^^^^ tedmikas, iniciatīvas
atbrivošanas kustībām un jārada ot- un izpalīdzīgo nostāju pret vācu k*- r a k ^ ^ l C PSM īsS^V S ^^rālā ziņā. Patiesa tomēr pā­ra
fronte aiz dzelzs priekškara. Jā- ŗa gūstekņiem, par ko p5d6jie vien- t M i ^ ^ ^ vienkārša kareivja
izveido «eSs kontakts starp pagrld-mēr sajutīšot pateicību! Krievi, zi- KŠM^W^ vajadzības ari ārkārtīgi
nieku atbrīvošanas armijām un rie- nādami šīs labās latviešu un gūstek- ar r a ž o S m n S i m ^ r A ^ ^ padomju armijas orgāni-tumu
miUtfiro virsvadību, jo līdzši- ņu attieksmes, bieži sūtījuši 4cieSuslugstār^^^ ffi īSaS^^ ^P^^^es problēmas S5!SK.^*!Sl^^f^^ sētām par pār- dami pret bankām nekādu* uzticībuJ Par kritušiem nemaz nenosūta
^dgb^^unpropagan^^^^ ^fP^Jļ^n^» J? PaSi krievi pa- zemnieki naudu glabājuši mājās un uz māju pārskatus, bet rotas vai ba-
Konferencē piedalījās U ABN^^ aizraidīti ar zināmo „ņet«; lat- ar valūtas reformu pazaudējuši vi- taljona komandieris kabatā glabā
dei loceMl, kas PSŗstāv. latviešu, vieši nevarot aizmirst NKVD bries- Uas financiālās rezerves, nonākdami savu kareivju sarakstu un, Ja kāds
Igauņ^^UetuvieSu, baltkrievu, slova- mu darbus 1940. g. Ja krievus izvai- bankrotā. Jaunu rezervju nebijis kur kritis» to vienkārši izsvītro. Padom-slpvĶu,,
Mbāņu, bulgāru, rumāņu, tad atsauksmes parasti vissliktākās lauksaimniecības produktus varēja zaudējumi sasniedz 90 proc. II.OOOI skaitliski nelielas l^SO.-Sl g . ^ -
ukraiņu, kazaku, ziemeļkaukaziežu, h-; latvieši esot iedomīgi buržuāzijas pārdot vienīgi par valdības noteik- viru lielai padomju divīzijai ir tā Pas, no bada un kpllektivizācijas
geprgleiu, armēņu, azerbeidžānieSu, Pārstāvji, k^s vēl par daudz saaugu- tām cenām. Turklāt obHgātās ražo- pati ugunsspēja, kas amerikāņu divi- Posta perioda. Ari pēdējā kara vete-turkestānlešu,
austrumurāUešu un si- si ar kapitālistiskās iekārtas idejām, hnmu nodevas tik augstas ka zem- zijai ar 18.000 vīriem. To krievi sa- rānu morāle ir apšaubāma, kā to var
blrleltt tautas. Ungāru pretestības Latvieši savukārt; krievus uzskatot nieki spiesti nodot pat dalu sēklas sniedz ne tikai ar rakstvežu un pa- redzēt ari no pašu krievu preses,
kustības prezidents ģenerāUs FarkaSs par iebrucējiem savā zemē un ar i l - u n kartupeļu; sēklas matē- vāru «kaita samazināšanu, bet sko- Kā eventuāla kara gadījumā vis-fon
Klsbumaks žurnālistiem pa- fam atceroties br|yās Latvijas lai- riāls tad vēlāk „organizējams** atkal Roties ar technisko personālu. Ja labāk izmantot šos padomju armijas
Ikaidroja, ka Pad. savienības apspie- kus, kad latviešu tautai gājis labi, kur citur. amerikāņu divīzijai ir 1500 vīru sa- vājos punktus? Izcilais angļu milltš-sto
zemju pagrīdnleku armiju lielu- ^^^VKS *^^?SS izspiesti no visām ļSīs metodes, norāda autors, skaidri karu personāls, tad krievu divīzijai rals rakstnieks ūn tanku taktiķis ģe-
. . . . . . «vaditāj^ vHtām saimniecībā un parādot, ka boļševiki ar savu meista- ir trisreiz mazāk. nerālis FuUers atgādina, ka ir divi
pārvaldē, ^izņemot kompartijai līdz ļrigi piekopto sadrupināšanas un no-| Bet šāda vaļīga organizācija pa galvenie sauszemes armiju tipi, no
daļai slēpj sevī ari bīstamu vājumu, kujiem viens dibināts uz kustīgumu,
kas izpaužas plānu un operāciju sa- bet otrs uz cilvēka masām, un krie-
W^m is^M^z TT tTo«.« - - u««x.,..v..c.o ^,v.*.vx- stingumā. Lai izlīdzinātu kontroles viem vienmēr ir bijušas o^^^
Ķiem Latvijā K Hanss apzime visas kas mērķus jau 1947. g. atklāti parā- trūkumu ' " \n^^^uit vtpn« r^r^ +r. i,ni5w.«.
jo neveiksmes gadījumā riskē ar sa­vu
galvu: Pēdējā karā daudzas krie­vu
vienības tika ieslēgtas tikai tāpēc,
ka tās laikā nesaņēma jaunākās pa-vēlēs
un komandieri turpināja rīko-iies
pēc vecā kaujas plāna. Iniciatīvu
}remzē arī atjaunotā politisko komi­sāru
sistēma. Vācieši bieži pieveica
crievu spēkus, kas bija lielāki par
vācu spēkiem un tikpat labi apgā­dāti.
Krievi reti kad uzvarēja kādu
kauju bez jūtama skaitliska pārsva­ra,
kas parasti svārstījās starp 3:1
un 7:L
Pēc vāciešu sprieduma, krievu ka­reivis
ir sīkstākais un neatlaidīgā­kais
visā pasaulē, un tomēr abos pē^
dējos karos krievi padevās veseliem
simttūkstošiem. Viņi parasti sīksti
cīnās defensīvā, bet ja tie ielenkti
vai atgriezti, tad krieviem ir tenden­ce
padoties. Tāpēc arī vēlāk bija jā­groza
kara sākumā izdotā Staļina
pavēle — aizstāvēt pozicijas līdz pē­dējam
vīram, lai radītu atkāpšanās
iespēju vismaz situācijas, kur vairs
nav nekādu izredžu.
Nav jāaizmirst arī maz pieminētais
apstāklis, ka pašreiz un arī vēl turp­mākos
gados iesaucamie kā skaita
ziņā, tā fiziski un garigi nesasniedz
iesaukumu caurmēru. Tie nāk no
mu vērtējot uz 100.000 vīriem.
tatvleiu prešēs
balsis
%s:^m p^āewim. I kausēšanas taktiku cenšas panākt to.
Par boļševiku galvenajiem polītis- ko dažkāri; negrib izdarīt atklāti ar
kajiem un saimnieciskajiem mēr- varu. Boļševiku sainmiecības pollti-infSiA^;^^^^
ī^^""^^ 2- atklāti parā- triikumu pa7bmņoto spēku masām, ļ"^«as. Viens no to lielākiem triiku-
S f c ooLi^^^?l?^^ politisko dījuSi deklarētā prasība par Latvijas krieviem ir tieksme izcīnīt kaujas h^em ir: jo lielāka šada masu armi-
» K r nobeigšanu nākošajā pēc ļoti neelastīgiem plāniem. Tasia, 30 gruiļak to pietiekami apgādāt,
un deportācijām, kā an for^^^^ pie-ļ piecgadē. I nozīmē, ka krievi visvājāki ir ātrā apbruņot un uzturēt modernu. Tādē|
- - - - armijas parasti dalījušās divās
izlases vienības un lielā
lielgabalu;gaļas''masa.'Tas pats ve^
xi«wwaw sraeoz proi. A. ©vāpes «tfiīlflmi ar Vn^«t.stiv.H^^ w " r:™—^*—- nep&^snie-ļSb^s pi^u Inl^^fbinftiā^^
roftrfitft atstāstījumu, kurā starp citu fSiEartilSK^^ ^«u "^9^ 7^^.^'^' ^P^' kontrolēšanS, krieviem ir tiek- vēstures laikiem. Ari modernajā
teikts: J » i' fSf«'^^^^^^^^ koncentrētās knevu armija pastāv šis daliums.
- Tā kfi angļu 8«^u demokrātijas nS^^^^^^ uzņēmumu «acio- vīgos apstākļos varot izpelnīt 800- masās, nevis patstāvīgās dziļās ķīļu Izlases^ vienību uzdevums piekrīt
' ' V . . „ I "**"*«VJU» UOOO rubļu. ^ T r s - . i « K 4 I J A I _J-J,Jtankii fnrmapiiarn nn 17^^
mimuim
Laikraksts sniedz prof. A. Svābes
I
Latvijas aneksiju nav atzinušas un
Latvijas tiesiskā patstāvība nav p ā r - , . . ^
traukta, tad Latvijas pilsoņiem šinīļ NO RiGAS RADIOFONA:
pusē dzelzs priekškaram joprojām
pastāv pēdējās likumīgās valdības
orgāni — ārkārtējo pilnvaru nesējs
Sfltnls K. Zariņš, sūtniecības Londo­nā,
Vašingtonā un Riodežanelro, kā
ari koniulātl vairākās valstīs. Lat­vijas
valstij pašreiz nekādas juridis­ka
» briesmas nedraud, un nav ari le-mesb
domāt, ka tādas varētu rasties
tuviki nikotnē. Bez nacionāli poli­tiskiem
uzdevumiem mQsu trimdai Ir
ari ditoi unlv^sāla jēga — cīnīties
pret boļSfviimu,
KOLHOZNIEKIEM JĀSARGĀS NO BURŽUJU NA-CIONĀLiSTU
GRAUJOŠĀS DARBĪBAS — NEGALS
AR TELPU REMONTIEM — BĒRNIEM POTE
MĪLESTĪBU PRET STAĻINU
Reportāžā kolhozniekiem norādīja
ka kulšanas darbiem izraudzītie
CCIVA UISS
Kas attiecas uz atbrīvotās Latvijas strādnieki nav jāmaina, lāl viņi.pie
valsu iekārtu, tad šai afiņā trimdā Uarba pierastu un strādātu ražīgāk,
pastāv divi virzieni, kuriem abiem vispār kolhozniekiem jāgādā par rai-kopēja
doma par restaurāciju. Viens tu un tekošu datbu un lietderīgi jā-
VlnJens pārliecināts, ka būs jāat- izmanto ari no darba brīvais laiks.
Jauno tā iekārta, ko noteica 1922. g. Kolhoznieki pēc darba beigām var
satversme ar eventuāliem grozīju- mācīties īso kursu, kollektīvi klausi-mlem,
bet otrs tic, ka šādā vai tādā ties radio pārraidījumus sarkanajos
kārtā atdzims 15. maija Iekārta. | stūrišos, kopīgi lasīt laikrakstus un
klausīties aģitatoru paskaidrojumus.
Daudzi maldās, ja domā, ka atpūšo­ties
nekas nav jādara un galvenais ir
« H I svara pieaugums. Padomju zemē ari
»*P^*a ^ aktīva. Jāgādā, lai visi kol-
ITditafis partizānu karam, ko tmrpl- hoznlekl mācītos, jāaudzina viņos
nto daudzu zemju robežās. Sādā Ueiecletība pret burihijiskiem nacio-mi
kas stāv viens otram bla-nāllstiem un budžu elementu izlēcie-ku%
neprasa, no kurienes tu nāc, ko ļ niem.
n i f c m l ' \ ^ ^ * ^ ^ ^ ^"^^«5?^^ Sociālistiskais īpašums padomju
ZT.^ "^^""^ ^"^2^^* neaizkaraiS. Kas to apdraud
^^v5/*^!!?o^^^^^^ ^^^^ ienaidnieks.
^S^^^^o'^tiT^i-^^^^^^ laba- Mūsu zemē tomēr arvien vēl notiek
Mēs esam daudz strīdējušies par to, hidzības un sociālistiskā īpašuma iz-kam
tiesības aizstāvēt Latvijas Inte- laupīšana. Tas turpināsies tik ilgi.
rēses starptautiskā forumā, kādā or- kamēr pastāvēs kapitālisma ielen-ganizāelja
vai kādas personas šodien kums, kas iesūta diversantus un kai-var
runāt visu trimdinieku un visas tētājus - teicis Staļins. Kolhoznie-tautas
vārdā. Kam šāds strīdus bija kiem jāsargās no buržuju nacionā-vajadzīgs
un kāds no tā labums listu graujošās darbības, jo tie cen­šas
sadedzināt labību un noindēt lo­pus.
Pret šiem tautas ienaidniekiem
nedrīkst būt žēlastības.
Reportāžā par Jelgavu pilsētas iz-polkoma
priekšsēdis Boriss Bērziņš
skaidrā krievu valodā stāstīja, ka
jau darbojas ūdensvads un kanalizā­cija.
Visi uzņēmumi atjaunoti. Sociā­listiskā
sacensībā pirmā vietā ādu
fabrikā. Pilsētas atjaunošanā iedzīvo­tāji
nostrādājuši pus milj. stundu.
Cīņas ievadā teikts, ka visi ēku
apdzīvotāji atbildīgi par sociālistiskā
īpašuma saglabāšanu. Liela vērība
veltāma remontiem, bet Liepājas re­monta
kantoris nestrādā godīgi.
Pirms neilga laika remontētās ēkas
mums un tiem, kas palikuši dzlm-tenē?
Ullli Ullf
Laikraksts sniedz sarunu ar kādu
jūrnieku, kas pats nesen bijis Rīgā.
Tur kādā lokālā viņš nejauši sasta­pies
ar Andreju Upīti, kas savā
brūngani pelēkajā uzvalkā Izskatī­jies
patiesi sabrucis, slimīgi bālu se­ju
un {enganl nevarīgām kustībām.
Sarunā U. atzini^ ka jaunie padomju
rakstnieki vēl ir tikai meklētāji un
padomju Latvijai nav neviena ista
rakstnieka. „Te Jau viss Iet uz elli,'*
!so sarunu noslēdzot, pieitoējls U.
operācijās. Vācieši vienmēr ļoti zemu ^anku formācijām un izlases kajnle-vērtējuši
padomju aviācijas un saus- kiem. Ta ka izlases speķiem Jāturas
zemes spēku sadarbību; it sevišķi po}).ar lielo masu, tad šada tipa^ar-griitības
krieviem sagādā izpletņu "^^i^s raksturigs kavēklis ir kustību
lēcēju operāciju sarežģītā organizēto- P^J^u^^s. Bez tam vājš punkts ir ap-riskā
puse. Pēc dažu speciālistu do-U^^^ operatīvie sakari. Tāpēc
mām, šādas operācijas nākdtnes karā krievu armijas parasti varzās uz
būs pašas svarigākās. Nesekmīgā uz- Priekšu lena plūsmā un plaša frontē,
brukumā no gaisa krievi 1943. g. zie- pagūtu iekārtot maksimālos saka-meļu
frontē zaudēja ēetras divīzijas ^s. Pamattaktika ir spiešanās ^
un pēc tam vairs nemēģināja tādu P^^^kšu vājos punktos un apstāšanās
atkārtot. stipras pretestības priekša.
nr.Ar.riu. R*^«t«i -J vlsus ^os apstākļus un īpatnī- J^Tt ^AI^II^'.^'f!^^^^^^ izmantotu, PuUers ieteic taktiku, ill^fif kas dibināta uz lielu kustīgumu. Par
atkal prasa jaunus remontus. Ari P/^^^^^^^^^^^^^ ^'l^-'^'^t mērķi pašā cīņu sākumā būtu jāuz-dažas
Rīgas namu pārvaldes i^no- «^^^^f .f^^^^^^ ^^if skata: vai nu sasist padomju izlases
laidīgas ēku kopšanā. Kirova ielā ^^^^^^^^^^^ ^^^^^ ^ madara sakari, farmācijas, nekārtībā triekt tās at-
103 Kuļevskai jau otru gadu stāv^^^.^^^^^^ arī samazina pa- pakaļ, virsū masu armijai, vai ari no
sagāzusies krāsns un pavārds, bet^^.^u^a^ .precizitāti,klases spēkiem izvairīties, tos apiet
remonti izpaliek. Kāpu ielā 3 MaSi-H^^f|] to parasti lieto koncentrētu aizmugurē uzbrukt masai, reizē
nai tek jumts jau no februāra, bet "^.^f^.^'^^-f ^ ^z L^griežot izlases spēkus no degvielu
vēl šodien nav salabots. Fabrikas f.^^^^^^^ bataljons iz- piegādes. Tieši trešo veidu Fullers
Imanta jauniešu kopmītnē nav ne ^1,?^ J-?*!^ • ^ ^"^^ posteņu, tad ^^skata par rietumniekiem vispiemē-ūdensvada,
ne viriiives. Pašiem le- fjļ^^ J?^V.u^^^" apmennās-ar di- Lotāko. Viņš ieteic lietot, pirmkārt,
dzīvotājiem jānāk talkā, un Daugav-i Grūtības pastāvīgi sagāde ari hoti kustīgas uzbrucējas formācijas,
pilī jau paši labo jumtus, logatus un Ifu* ' i ^ ^ ^ ^ ^ lidmašīnu kar- ko atbalsta tikpat kustīgas speciālās
ūdensvadus. uzturēšana. prettanku vienības; pirmās izpildītu
Pie lauksaimniecības ministrijas ļ Nākošā vājā puse padomju armijā šķēpa, otrās — vairoga uzdevumus,
nodibināta lauksaimniecības propa- ļ ir iniciatīvas trūkums un izvairiša- Defensiva krievu ofensīvas priekšā
gandas pārvalde/Neatraujot no dar-ļ^as uzņemties atbildību. Ja divīzijas būtu pašnāvība, saka Fuļlers, jo de-ba,
kolhozniekus mācīs trīs gadus, ļ komandieris redz izdevību panākt fensīvā svarīgs cilvēku skaits un me-un
tad viņi Iegūs lauksaimniecības ļ Prāvus ieguvumus ar patstāvīgu ak- talla svars. Ma^u armijas vājības
meistaru nosaukumus. ļ^iju, kas nesaskan ar iepriekš pare- vislabāk izmantojamas vienīgi ar
Reportāžā par saulaino bērnību | ^zēto plānu, viņš to nemēģina darīt, I ofensīvu ģenerāļa Petona stilā,
bērni deklamēja un dziedāja par
Staļinu ar lozungu „Mēs gribam ap­liecināt
skaļi, cik dārgs Jūs, Staļin,
esat mums!" Bērnu nama audzēknes
Anna Aksjomova un Svetlana Aks-jane
pantiņus skaitīja latviešu valo­dā
un nobeidza ar sveicienu un pa­teicību
lielajam Staļinam par laulai-no
bērnību. Bērni' pateicās ari par
rotaļlietām, pajumti, uzturu, mieru
un aizsardzību „mīlotajam Staļinam,
kas visu to devis.
Milzīga nozīme ir aģitatora dar­bam.
Grīvas rajonā vien, kā stāstīja
rajona partijas komitejas sekretārs
Andrjuchins, puse komunistu nosū­tīta
uz laukiem par aģpropiem. Pa­visam
rajonā uz laukiem strādājot
350 aģitatoru un propagandistu. —
Rīgas Ļeņina rajona komlaunatnes
sekretārs Nikitins stāstīja, ka ķbā-kie
aģpropi esot Bogorads, Jefimovs,
Boļšakovs. Sirokova, Meļņikova. Fab­rikās
komjaunatnes sekretāriem kat­ram
jānoprasa, ko viņš prot leņinis-mā
un kā mācās īso kursu. Katrs
strādnieks jāpazīst personīgi, jāinte­resējas,
ko viņš dara vakaros, ko
lasa, kādas filmas skatās utt.
T ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^^
tīti nies ISil l<
bnpte!lr'Bet kā savstarp
Dresara ]an no mazām dienām - US'VP cals mllitārtstn princips godfi ail padomju
armija. Nakcšle padomju ot.c.eri etlot, vēl aizliek priekšā «lacUe^f bet tott^
usspUii Mbļitm ^ d r i z tādi, kā „tēUņam".
k«>pteS Bet kā savstarpē ;
konstatējums:
?i'*^^o.S kulturālu dzīvi, -
ngs un dziji sveuK^ kopā nesaļ
SSaji, nometnes v^akl^ y^^^^
olanveidība? Dažs teiks — ^a uij
fele£«^4 &s^^tis«sa
S 5 a ari tā, ^ " ^ f £n?u^l
nebūtu pa laikam .c«f ju$i domu^^^
kSdu plānojumu nacionālās
amatiautāi^miem. TaCu Pr°bl6m
pacilāšana nav to atrislnāSana. ]
Un nu, kad esam izkaisīti maļ
malās, viss šis jautājuiŗiu kompleto
kļūst traģisks. Ja nesaglabājam. vM
notu nacionāli kulturālo iivd -
darbīgu un radošu, tad liela daļa nc
mirs asimilācijā, bet pārējie būs «aļ
rigā provinciālisma ķirmju sagraustl
mazasinigi sirdzēji. Nekāda politl«W
vienošanās, ne komitejas, ne kongi
resi, ne pilnvaras nekā nepadarig,«
pamatā nepulsēs latviska dzfvfba. T i
ir tikai tad iespējama. Ja visi. orgaM
jtrādā savu aftiepigo funkciju «PJO^
mi '- galva «avttrtiesu, sirds-;ia«»?iļ
Ir pēdējais laiks padomāt pap k ^ ļ
centrālu iestādījumu, kurā būtu pār­stāvēti
visu tautas dzīves aktīvo no-i
zaru pārstāvji,'uņ kas pieņemtu le-ļ
rosinājumus,- meklētu atbildes un
virzītu tāl pēc piekritībaf pildīšanai
Joprojām ir ari nozīmīgi, vai esarjļ
izldaidus, jeb plaSākās kolonijās, kuiļ
nacionāli kulturāla rosme ir iespēja-ļ
ma. Vai nav jau laiks plānot pārkār-l
tojumus, neatstājot tikai draugu vfs-tīiSm
nokārtot diaotisku tecējumu?
Skolas gandrīz neiespējamas. K(
dafit ar jaunatni, kas tik viegli iesilt
„kovbojismā" un nesakarīgā sportis*,
kl apmātībā? Bet kur konstruktīvi^ ļ
prStigie padomi, ko īsti darīt? UnI
padoms te ir vajadzīgs kā jaunatnei,
tā pašiem vecākiem.
Laikraksti? — Skaidras nacionālajBl
kopības politikas arī te vajag. Nti
ratrS zemē ir laikraksts, citā pati
vairāki. Tas sadrumstalo mūsu rado­jos
spēkus un labākās domas. Pat!
steniba spiež gādāt trimdas nacionfiJ
ttl vienotībai vienu Itopēju laiļtrak-.!
«u ķopēlām problēmām. Nevis kS
..oficiozu" nevis politiski Izdiriģētul
ltr'"'*^-'^'*P«"««'«*lStui
n»,.^-f®¥" visas trimdas dzīves
T^< «*«^'»ķās zemēs'
n . j * ^Jl^-^aksti, tad tā ir izdevēju
PaS^grAa un tiesības brīvajā p ļ -
valodās. Viert 1 t l s ^ r ^ ^ e ^ "
HakstlS?ekieW l a t g ā t v"*^^*-
ŗ sardzē par iSK^^^^^^^
«« atmiņu literā < ^
ias parXrsm« «memuāri), ese-
•niem vīriem v^^āl"'' ^ " ^ ^ ^
•^^gs paturēt nfn-J"''"^'^ vaia.
«ātni. Un Sstl^''*5«"''«^ ar pa-
? «kam, iuSm 'J^"»'- «autsaim-
^ta. ierēdnim Tā ST^"^' «««li-
^ ideolo^iia; raksm c^"'^" cilvē- i° it kā varo V^-ftematus,
latviska Stļ^^t kā latvieti!
JanradiSanas degsmeff',
par latvisku tikai ^^^^ais kļūst
5>ālarsi slinaat vdlke<a^.lsp S° .i ēL"'" ^''s', 'k'o a2u-