Bavarijas Latviesu vestnesis, August 20, 1949

              ]žr"' ' LATVUA Sestdi^i,' 1949. g. 20, augustā.
Teorētisko idedlltemu aizēno
pr^lctisltie apsvērumi
Knnas par Vācijas pieaicināšana
Eiropas, padomē
^%%t%%h%t%% padomē Sirsilnirgi
l i M ^ visiArtJis debates» kas llnKpin&Jfis vHds nedēlos bdgfoi.
ISMif»^^ lespiMamI pllnlp noskiadiiit» ķidas ifondņas
i / iidarteiai^^^^politiska^ ulmlkpii, lai nodibinfitn patiesu
B l r i ^ Aalfii*^ 8eviiķii vMbu taqHilnijI« C^tiS^ un viņa pollllski pre-ttnieki
A n ^ vicepremjera »Idiiiul«iia nmas. Pirmdien Stasbiffgas
l^sa CerCilam soda pilsoņa dip-
(ļkibilviritoas organizicļpk
dflķl uzmanīgiem šis probl^nas r l -
iilKiāltoā un atgādināja, dk smagi un
Francija cietusi no sava kai-linlipia
patvadbām. Ja aicina Vāciju
sadlBļrblbai» tad tam jānotiek tikai
iM tam» kad par padomes locdkU
Jaiji Ipielaista Sara Runas, ko ^ c u
teikusi pēdijā vēlēSanu kam-pieUekams
iegansts, lai vā-a
Vialde svinīgi eeremoniji
^^^^^1 viņa nop^ns
kā savas domas par pārrunā-tematu
vēlējās izteikt ne ma-
{jfk Idl 80 d^tātu, tad parlaments
Jiui 1^1^ debaiu sākuma vienojās
runai ierobežot ar 20 mi*
Izrādījās, ka Šis laika sprf-p£
^ dii Iri pilnīgi t^etiekams, jo run&-
tljl Uja visumā vienis pratis, ka jā-
'f' dpfi viss iespējamais, jānes visi
^^r^ iespējami ātri 8o vienlbtTl cieJifm tik viegH neuzticētos.
M m īstenībā. Bija tikai dažas
\c ittllļ^ Ja vieni vēlē-fiv
m realizējās
JMPljaml radikālā kārtā, otri pastā-
^ to, ka dro8ākais ce]8 tomēr
I f i i pakāpeniska evolūcija. Viennr no
%' tVdlil viedokļa redzamākiem aiz-stāvētājiem
.lebaSu sākumā bija m^^0Jm, angļu un liberāļu par-
1 ^ vienīgais delegāts, un viņa uz-*
~ tam Vēlāk pievienojās vairāki citi
poOtiķi, to skaitā ari Cer-ar
Motlsfmu.
Leitbni uzsvēra, ka darbs,
uifēmtiliea padome, ir jaunsi un
^ivi j l i ^ ^ eksperiments. Faktiski
Igt no nekā izveidojama federā*
IĻlŖiŗal Jāpastāv ne tikai uz pa-^
bet an skarbajā īstenībā. Pie
^ākflm valstīm Jāsaskaņo savi
nropl ar saistībām citos
tos, tm tas tam netiksies
Bilopas: vte^ tamdH v ^
i l p t t i eltādfis domās bija g r l ^
^ ļ l i i t i Leons Hakass, kas iestājās
ill^lifadējā naclonļ^ sistēmas
naetonālai domālanas iespējami
likvidlianņ lielākas un dldenā-
Idejaa vārdā. Nacionālās suve-
[tftei ietēlošanas problēmai to«
' ' Jāpieiet ar praktiskas le-i
i mērauklu. Viegli bOtu
tineiktfllu sadarbību nodibināt tā-bēgļu,
cil-
^ audžinālanas un saim-
Vtitt^lko interesi deba8u otrā
iiralKIJa Oerēlla un Morisona
liaai^ un iMresel rezervē^
t l i vietas bija pārpildītas Udz pēdē-iiiM
«IJami^ pār^
i i i klimrit^ vimbas
i !ipi|ģtikaii t«e»itnltājii iorels sava
iildl^^ nesteidzināja,
«manibu, ai-pakāpeniski
soB pa
1^ M ziņā yiņS pilnīgi sapratās
l l i i ^ ^ p ^ pretinieku Moriso- , i p i i taiŗl^^i^^ vēlāk tāpat bridi-iiJi^^^^^
l^^ rni, zīmējoties uz
Jii^u» 8 ^ tts speciālās in-
'mm^ aizjflras zemēs. Abās runās elapaudfla teorētiskais ideālisms,
to altfitioja kategoriskie aicinā-jiioi
liiit u z m ^ Cerēils pie
<^ uiuivera, ka padome nav
«^«aoto nācUu konkurente, bet
^ļl|boitea kā tās sastāvdaļa.
ii» to Jatt gaidīja, CertHls savā ru-i
i s ^ ar! Jautājumu par Vācijas
lililctoāianu^ Sa-ļdljfķ
ka viņi ierosinās vādeSu
anu Ja ne tūliņ, tad mazā-nekavējoll
pēc vācu valdības
lioibinālanas. Bet CerēUs bija pie-ii^
ģi: vlņS gan iestājās ^par Vā-elJĪMi
ugņemSanu, bet par to jālemj
padomes se^Jā, kas sasauca­ma
decenibri vai Janvāri.
^Par Vācijas lomu un iesaistīšanu
i Btiopaa padomes darbā runāja eri
1 1 d e l e g ā t s Bldo, bij. ārlietu
i liMitrs. Ari viņS aicināja būt se-
Wā
i
, ka4 Oerēils Strasburgā ie-i-
oieinlja Eiropas padomes ārkārtējās
sasaukšanu, par sadarbību ar
runāja ari BBC politiskais
feom^ntātors Kristofors Dilks:
,,,Striii;iburgā vācu delegācijas vēl
nay, bet tās pieaidnāSanu pārrunā
vi»l deputāti, neraugoties uz to, ka
f A ^ r u komitejā II lieta vispār nav
Imtteāta. Vācijas pielaiSana pare-
Mta ari padomes statūtos, kuru
attiecīgais pants tulkojan^s tā, ka £1
pielatiana bijusi domāta no paSa sā-
)mml Bet tad mēs vērojām, ka sā-labvēllgals
noskaņojums pi>Bt
ar katru di<mu pasliktinājās.
Jaļ Mciklējam SIs parādības iemeslus,
tad atrodanļi tos paSu vāc!U politiķu
mi^pilpm^tajos izteicienos vēlēSanu
cIjkļMļ teikā. Pat Cerčils tagad le-im
tīļ^aidlt, līdz noskaidrojās vācu
Ja#a^S valdības sēļa. Tāpat domā
ar Bevinu, Sumān«t ar Bldo.
;»olItiķls Adeņauers tagad gan
to, ka ārzemes stipril pārspīlē­jiet
jvil^u nacionālisma brii^mas, bet
ārsŗemes labāk uzgaidlut, kas Vā-mākā
nākotnē notiks. Ari
Adenauers Sinī ziņā nav bez
g rW ari viņS pirms vēlISanām asi
u^l ini^apdomātl kritizēja rietumu sa-bietejtos.
Padome uz Vādlju raugās
labralģl, bet prasa notelkļtas garan­tija.
ļiŅb: Vācijas paSas atļtarājas v i ­ņa^
delegācijas ierafanās laiks Stras-
PĀRVĒRS PAREIZTICĪGO
SAVU KALPU
Ar vilinājumiem un draudiem megina
sev nolīdzināt ceļu
8tokb>lma (ST). — Zviedra laik­raksti
Stoekbolms lidningen Jau
vairikkiH kritiski apeerejis apstāk­ļos
Padomju savienībā on tieH Bal-tijaa
Jiŗas austroma piekrastē. Viens
no fi( pēdējiem rakstiem skar krievu
ortodoksis baznīcas lomn padomjn
viqiirē£Ut agresijas pUkiā. JUaska-vas
patriardiāts dara dands, lai pa-plaātagtu
savaa vms r o b ^ . Pēc
Baltijas valstu okupēSanas padomjn
eentrālis varas pavadā ejošā krievu
baznīcas pārvalde panāca, ka tai at­kal
pakava tnrienes ortodoksa
draudzes, kas Baltijas tantn neatka­rības
laiki bija kļuvušas' patstāvī­gas,"
savu apcerējumu sāk autors.
Lai veicinātu krievu t. s. „parelz-ticlbas''
izplatīšanu, Tulas bīskapa
Vitālija vadībā nodibināta IpaSa
UN ģenerālsekretārs
DP aktualitātes
aicma
runāšanu par karu
Eopenbagena (HT). — Atceļā no
Norvēģijas uz ASV, Apvienoto nā­ciju
ģenerālsekretārs Trigve LI Ko­penhāgenā
runāja kādā masu sapul­cē.
ViņS uzsvēra, ka ^pēdējā laikā
pārāk daudz runāts par treSo pa­saules
karu, un tagad tieSām pienā­cis
laiks So runāSanu beigt.*" ViņS
personīgi neticot, ka Sāds karS va­rētu
notikt, jo esot taču skaidrs, ka,
tam beidzoties, nebūtu ne uzvarētā­ju,
ne uzvarēto.
„Slgada augustu nekādā ziņā ne­var
uzskatīt par krīzes m&iesL Pa­visam
citādi tas bija pērnvasar, kad
ar bažām sirdi sekojām Berlīnes
konfliktam. Tagad Berlīnes krize at­risināta
un mums izdevies ari sama­zināt
vispārīgo sasprindzinātibu
starptautiskās attieksmēs. Es nees­mu
pravietis," turpināja Ū, „bet
man ir pārliecība, ka lielākās pēc­kara
politiskās krīzes tagad pārva­rētas
un mēs tuvojamies gaiSākam
laikmetam."
mm
inas makamedani
drand noairēt
i ;
' 't:
DAŽOS VĀRDOS
Uvi Jannl angļi Siiils dienās, kā
VBC ziņo. Šķērsojusi Atlantijas
olcianu 6 m ga^ jachtā. So jachtu
Soam^ Jaunekļi izbūvējusi paSi.
Bfaueim esot īldzis 43 dienas, šajā
laikā nHelā dīķa braucēji" tikai vien-itii
sastapusi kādu franiu kuģi, no
kura krājumiem tie papildinājuši
dzeramo ūdeni.
BottriJI plostnieku streiks sagādā­jis
lielus baU:u sastrēgumus galve-najis
koku pludl^nāSanas maģistrālēs.
Helsinku valdība piedraudējusi strei-kotljiem
atvietot viņus ar karavī-riein,
Ja viņi noteiktā laikā nestā-ilei
darbā. \
Amerikāņu okupācijas armijas rai-dltlJl
Vādjā AFN ceturtdienas va­karā
ziņoja, ka kāds sīrleSu civi­listi
ar seSiem revolvera Šāvieniem
trĀdtten esot nonāvējis pulkvedi Hi-liāvl.
Amerikāņu ziņu aģentūra UP
Jo iņlormāciju vēlāk tomēr atsauca.
KaMi ^ņā stāvokUs Slrljā ir tik
neskaidrs un saspīlēts, kajespēlami
visādi pārsteigumi. Kā zināms. Slri-
Jis valsts prezidentu un diktatoru
pu&vedi Zaimu sazv&ml^ nogali
tāli āls nedēļas sākumā.
Cļui^jķiļļga (D). — Amerļļkāņu ziņu
as UP pārstSvis ziņo no Cun-
% ka Ķīnas komunistu vadoņa
Maotsetunģa stāVoklis pē-dļenāa
kļuvis ļoti aļ|;>draudēt8.
em par saviein , līdzSl-panākumiem
liejā mērā
jāpateicas Ķīnas mļihamedā-ko
vada ģenerālis Ma
Futimgs* PagājuSās nedēļas bei-gl$:
lldā sapulcē Ninghi^ijā viņS
eisbli dtļklarējis, ka 4evls rīkojumu
i,]!iQdrst" ģenerālim Maoitsetungam
galttl. ^Mans Šķēps ir pieticami
ass»^* iešot teicis ģeļierālis Ma Puf-angis,
nļai no tā nokristu tdsu Ķīnas
koiiTAūļiiištu galvas."
Komentējot So Informildju, UP
p M i v i s norāda, ka ģenerāļa Ma
Pulļ^)ga personā ĶInā račUes jauns
Cin((i|hans. Muhamedāņu ļĶīnā esot
ļoti dimdz. Ģenerālis Ma Pufangs
viņus pratis apvienot un sidiedēt la­bi
iīļtmlcītā un apbruņotā armijā,
kas var kļūt ģenerāUm Maotsetun-gm
sevISķi' bīstamīL
I
ASV bezdarbs
mazinās
Ņ«ij0fka\(F). — ASV darba mi­nistrs
Tobtns Slnls dienās iesniedzis
przi^entam Trūmenam oficiālu rak­stu,
ņo kura izriet, ka Savienotajās
valstīs paSreiz strādā .60 milljoni cil­vēku.
Pēc ministra apgalvojumiem,
nodarbināto skaits ASV tuvākā lai­kā
vēl vairāk pieauļgšot. Savu sprie­dumu
Tobins pamato ar to, ka ame-riikāņiom
jāpilda saistības liir ārval­stīm,
So iesniegumu, pēc /iP infor­mācijas,
apstiprina arī Ņujorkas
vērtspapīru biržas prezidents Emils
Srams. Pēc viņa domām, nodarbinā­tība
Savienotajās valstīs picmugs tā­pēc,
ka amerikāņiem būs Jāapgādā
Rietumeiropa ar ieročiem. Nodar­bināto
skaits pieaugšot vēl arī tā-pfic,
ka MarSala plāna dēļ ASV ap­gādās
Veco kontinentu, Grieķiju,
Turciju un Koreju ar pārtikas lī­dzekļiem
un rūpniecības ražoju­miem,
Tobina iesniegums prezidentam
Tiiimenam radījis lielu vilSanos
Maskava. Jau k^pS 2)0 gadliem Pa­domju
savienībai parnatojolies uz
marksisma dogmām, gaida krizi
ASV Tobina raksts atkārtoti iz-gaislnā;
iis politbiroja rožainās ce-rīlrn
Nav ta ka vajag
Jtelģrade (D). — Jlrzemju preses
pārstāvji, pamatojoties iļiz bulgāru
laikraksta Rabotničestkoje Delo in­formāciju,
zb^o, ka ilinis di^ās no
Bulgārijas komunistu partijas cent­rālās
komitejas Izslēgtt trīs ievēro­jami
biedri. Izslēgto vidū.atrodas
ari kāds Pavlovs. ViņS esot bijis
«neatklāts" (ņeisskrennij) komunists.
Publicējot So informāciju^ ārzemju
korespondenti piebilst, ka tīrīšanas
Bulgārijā joprojām vēl ^ i n ā s,
KopS tiem laikiem, kad no komu­nistu
partijas centrālās komitejas iz­slēdza
Kostovu, pāri visai bulgāru
zemei veļas nepārtraukts tīrīšanas
vilnis. Maskavas agi^sija kļuvusi
seviSķl spēcīga pēc ministru prezi­denta
Dimitrova nāves. Jau tai pašā
nedēļā, kad Sofiju atstāja maršals
VoroSllovs, tur esot ieradušas īpašas
ēekistu nodaļas, kas uzsākušas tīrī-
Sanas.
Ārzemju presē tagad parādījusies
informācija, ka nelaiķis ministru
prezidents un kādrelzi^ais kominter­nes
priekšnieks Dlmltrovs nebija ne­maz
tik Uels varonis,, kā viņu savā
laikā padomju lalkralcstos Izglorlfl-cēja.
Dlmltrovs vēl pirms prāvas
Berlīnē zinājis, ka arī notiesāšanas
gadījumā viņu Izdos Padomju savie­nībai.
Apmēram 3 nedēļas pirms sla­venās
prāvas krievi piešķīra viņam
savu pavalstniecību. Visu to nezi­nāja
Dimitrova divi biedri. Kad trīs
bulgārus vēlāk izdeva Padomju sa­vienībai,
godā un slavā naca tikai
Dlmltrovs. Viņa divi biedrus likvi­dēja
ēeka. •
Ka Balkānos nav tā, kā Maskava
vēlas, liecina kāda UP informācija
no Belgrades. Pag. nedēļas beigās
Kremlis pēkšņi atsaucis savu vēst­nieku
Jugo^lavijā Lavrentjevu, pazi­ņodams,
ka viņš Iecelts par ārlietu
vlceminlstru-mlsiones
padome, kas ar vilināju­miem
tm draudiem cenSas dabūt or-todoksās
baznīcas paspārnē Padomju
savienības nekrievu tautas, dtu
kristīgo reliģiju pieder!g(»..Rakstu­rīgi,
ka SI mlsiones padon^ abso­lūti
neinteresējas par daudzo miljo­nu
Padomju s a v i j a s pagānu pie­vēršanu
kristīgai tidbal Katoļi un
luterāņi turpretim Q>iesti cMties kā
pret boļSeviku atieismu, tā pret So
agresīvo krievu baznīcu. Paidsam
reti gadās, ka kāds pareizticīgais iz­saka
vēlēSanos pāriet dtā kristīgā
ticībā.
Noteikums par baznīcas BķirSanu
no valsts faktiski uz krievu ortodok-so
baznīcu vairs neattiecas. Tās ga-rīdzsiiekl
saņm atalgojumu no pat-riarchāta,
bet i^ējais Ueši pakļauts
īpašai baznīcu lietu padomei pie Pa­domju
savienības ministru padomes,
kas savāf uzbūvē stipri atgādina kād­reizējo
Svēto Sinodu caru laikos.
Būdams Sādā atkarībā, krievu ga­rīdznieks
bieži pats nemana, ka viņu
izmanto komunisma aģitatora uzde­vumiem.
Arvien biežāk viņu norīko
starptautiskās sanāksmēs, kur tas t i ­cības
un evsuņģelija aizsegā iestājas
par Padomju savienības Ipatām in­teresēm.
Skaļajā ...«aiera' konferencē", ko
komunisti un to lldzskrējējl aprīli
bija sasaukusi Parīzē, Kolomnas
metropolīts Nikolajs, runājat pa­domju
delegācijas vārdā, izteicās:
«Krievu tauta negatavojas nevienam
uzbrukt, Jo karu vispārīgi nīst. Dau­dzi
no tagadējian kara kūdītājiem
sevi pieskaita kristīgajiem, bet mēs,
krievu pareizticīgās .baznīcas kalpo­tāji,
ar lielām aizdomām sekojam
viņu mēģinājumiem savā neķītrā un
sātaniskā darbībā slēpties aiz evaņi-ģelija
pestlS^as vārdiem. Bet aug
un attīstās jauna iekārta^-kas no­mainīs
to satrunējušo pasauli, kurā
valda naids un netaisnība.
Rīdot savas «bezdievju" organizā­cijas
pret visām reliģijām, padomju
režīms . izmanto krievu ortodokso
baznīcu cl^al pret pārējām kristī­gām
ticībām. Vatikāns padomju pre­sē
jau B&n nokristīts par kara kūdī­tāju,
bet 1948. g. olkūmenisķā kon­ference
Amsterdamā nosaukta par
,JcapitāUstu bandu". Savā pēdējā
jaungada vēstījumā Maskavas pat-riarchs
Aleksejs, krievu ortodoksā!
baznīcas galva. Jau sludināja ti^
karagājienu pret ķecerīgajiem rietup
miem. Lai iznīcinātu vai mazinātu
pretestību iekaroto valstu garīdznie­ku
vidū, padomju valdība veikli Iz­manto
sava patriarcha administratī­vo
varu. Pēc tās aizrādījumiem Mas-
^kavas patrlarchs nomainījis orto­dokso
baznīcu vadītājus Rumānijā,
Bulgārijā, Albānijā, Polijā, Oecho-slovakljā
un Ungārijā, attiecīgi pār­kārtojot
ari So baznīcu p&nraldes
aparātu. Ortodoksā baznīca Sādā
kārtā kļuvusi par jaunu Kremļa i ^
roci cīņai pret Vakarelropu, blakus
armijai un tiešai komunisma propa­gandai
Nevarēdama pretoties parti­jas
un valdības spaidiem, tā maz pa
mazam zaudējusi savu iekšējo sa­turu
un pārvērtusies Kremļa gūst-niekā.
Zem garīdznieku maskas tajā
Ieplūst arvien vairāk ari tiešu pa­domju
aģentu, kas slavē un svēti
savus maizes devējus, bet apkrauj
lāstiem visus tos, uz kuriem norāda
viņu pasauHgā priekšniecība.
amerikāņu laikraicsta
slejas
Vienā pašā amerikāņu annlji
laikraksta Stars and Stripes numu
atrodam seSas dažādas informficijt
kas skar DP dzīvL Par DP drivl
laikraksta 18. augusta numuril
sām:
JRO atjauno DP lidojumus uz Sa^
valstīm". Sākot ar 22. augustu,
Ventorfas lidliauka pie Hambm
katru nedēļu xiz ASV dosies v i ^
lidmaSma ar DP. pārvedot ģiineni
ar bērniem Udz H g. v^ vai ari
poSām OAātēm pēc 5. grūtni
mēn^a. Katrā lidmaSInā
vietas 50 p m o r ^
Kāda cita ziņa: IRO galv. dir^.
tors Austrijā Džons Vūds izteicies,
no Atistrijas katru mēnesi uz di
dām zemēm Izceļo 4000 DP, untoi^^
DP kopskaits Sal valsti pleau
caurmērā par 1500 personām
nest Iemesls — nepārtrauktā
ļu straimie no zemēm aiz dzelzs
kara. Direktors Vūds tālāk pau«
jis, ka Austrijas valdība uzaidnE
izstrādāt konkrētii plānu atiikuSo Di
stāvokļa nokārtojumam pēc IRO
vidādjas. Vūds norādījis ari, ka
pienākumus vēlāk droSl vien
ņemSot kāda dta organiadja.
Tai paSa lappusē atrodam a««i«
kāņu joslas žīdu centrālās komltej
priekšnieka Hkafia paskaidrojus
sakarā ar nesenajām sadursmēm fii
demonstrādjas laikā Minchenē: ,^1
brivoto žīdu centrālā komiteja
joslā nekad nav kritizējusi an
ņu okupādjas autoritātes, bet ^
krita vloilgl tam, ka žīdu DP «
sardzSba' tika uzdota vācu polldj
kas pēc mūsu domām ar savu b
tālo un antasemitlsko uzstāSanos
rādījusi, ka tai Sādu attrildibu n^
iizticēt . . . Ja Bavārijas mill
valdība Jau paSā demonstrācijas
kumā būtu nozīmējusi ne vācu,
amerikāņu miUtāro policiju, tad'
kāda asins izlieSana nebūtu
kusi"
Par dienvidnieku DP tempera^,
tu lieku rdri pastāsta intonnādli
par Jaunulmas fimemnieku ' '
16. augustā notikušajām neL
Vienīgi atira polidjas i e j L _ . ^,
paglābusi kādu Sās nometnes Jugo»!
slavu no nolinčoSanas. Sis Jugoslaf
pret 1000 DM samaksu esot gata^
jies nosūtīt krieviem protesta den^^
stirācijas dalībnieku sarakstu, kal
iepriekšējā svētdienā devuSies ' (jT '
jienā uz Ulmas komunistu partiji
biroju, ^
Un bddzot — nenovēršamā ^»
kriminālā chronika. . , Divi gadl<
Jumi: Amerikāņu muitas ierēdņi' sa*',
darbībā ar Karlsrūes policiju, pān*!
baudot vairākas IRO auto maSba^
konfiscējusi 40.000 kartonus dgazelul
un 25.000 dolārus. Trīs Šoferi apde-i
tināti. IRO ierēdņi paskaidrojusi, ka!
automašīnas sūtitas pēc apgādes^
mantām uz kādu nometni Minche^ļ
nes tuvumā.
Otirs gadījums. Bad NauhdmāS
apdetināti 2 Hanavas DP nometnes
iemītnieki, kas kopš ā. g. jūlija ap­laupījuši
11 amerikāņu ierēdņu dzī­vokļus
, . .
lito saņems masmas ties."
ĢENEEILIS MEKARTUES
NEBRAUKS m ASV '
Ņujorka (F). — „Es nebraukšu uz
Vašingtonu," apmēram pirms 3 ne­dēļām
aizsardzības ministram; Džon-sonam
esot telegrafējis amerikāņu
okupācijas karaspēka komandieris
Japānā ģenerālis Mekarturs. Vēlāk
piesūtītājā rakstā ģenerālis Džonso-
'nam paskaidrojis, riņo UP, ka viņš
pašreiz nevar atstāt Toklju. Džon-sons
telegrāfiski bija lūdzis ieras­ties
Mekarturu Vašingtonā, lai
sniegtu kongresam paskaidrojumus
par stāvokli Tālajos austrumos.
no AS\
Londona (E). — Angļu raidītājs
BBC, pamatojoties uz sava Vašingto­nas
korespondenta Informāciju, zi­ņo,
ka kāda privāta amerikāņu fab­rika
šajās dienās parakstijusi līgu­mu
ar Jugoslaviju par mašīnu pie­gādi
3 milj. dolāru vērtībā. Līduma
precīzu Izpildīšanu esot garantējis
Savienoto valstu ārlietu ministrs
Dins Ečesons. Sā informācija radī­jusi
lielu Ievērību diplomātu un
preses pārstāvju aprindās Vašing­tonā.
Londonas laikrakstu pārstāvji
secina, ka mašīnu piegāde Jugosla-vijal
varētu nozīmēt jaunu ameri­kāņu
soli pret Maskavu.
BBC pārstāvis ziņo no Belgra­des,
ka šinīs dienās Jugosla-vijā
ieradās Pasaules bankas de­legācija,
kas izšķirs jautājumu par
dolāru kredītiem. New York Times
un Herald Tribune domā, ka mar­šals
Tito saņems lielāku aizdevumu,
kas stiprinās viņa pozldjas cīņā pret
kominformu un Maskavu. NewYork
Times vēl piebilst, ka uz Jugoslavi­ju
jau tuvākajā nākotnē nosūtīs tē-
. rauda apstrādāšanas mašīnas. Bel-gradei
pirms 2 gadiem šis mašīnas
esot solījusi Padomju savienība.
Tad, kad maršalam Tito sākās kon­flikts
ar kominformu, Kremlis šo
līgumu lauzis. Jugoslavija solītās
mašīnas neesot saņēmusi arī no pa­domju
satelltvalstīm.
Amerikas balss .
(Turp.nol.lw).)
metēju im mēģinājis vāciešus aiztu­rēt.
„Ar lielu izbrinu es vēroju,*'
raksta tālāk Kružlns, „ka koJhoz-,
nieki vāciešus sagaida ar sāli un|
maizi. Viņi gandrīz mani nosita ti-'
kai tāpēc, ka es uzdrošinos preto-
Gadu vēlāk kaut kur Maskavas
apkaimē leitnanta KruSina vienību
ielenca vadeSi.No šī Ielenkuma dzīvs
Izglābies tikai viņš un vēl kādi ēetil
biedri Ielenkuma laikā Kružlns
dzirdējis pats savām ausīm, ka Sta­ļins
solījis glābiņu, ja karavīri varēs
noturēties tikai divi dienas. TreSās
dienas vakarā ielenktos sapulcinājis
pulka polītruks un paziņojis: «Mums
jāiztur vēl vienu nedēļu." KopS
šīs nakts, raksta tālāk Kružlns, mēs
vairs neticējām ne Staļinam, ne Pa­domju
savienībai. Tad jaunajam
leitnantam Izdevies izlauzties no
Ielenkuma. Pēc piecām dienām vlņS
esot atmodies slimnīcā. Bet tā esot
bijusi vācu slimnīca.
Interesantu informāciju par ap­stākļiem
Padomju savienībā publi­cējis
arī Mlnchenes laikraksts Dle
Abendzeitung. Atsaucoties uz kāda
krievu pulkveža Vagulova ziņām,
vācu laikraksts norāda, ka no Aust-rumvācijas
katru dienu izbēg vis­maz
30 karavīru vai virsnieku. Jau
tad, apgalvo Vagulovs, kad Berlīni
esot ieņēmušas Baltkrievijas armi­jas,
pat no ģen. Zukova štāba dezer­tējuši
daudzi virsnieki un kareivji;
Kad šīs bēgšanas sasniegušas mas­veidīgus
apmērus, ģen. ZukovU
Kremlis pēkšņi atsaucis. Pulkvedis
Vagulov^ publicējis arī īpašu bro­šūru
ar virsrakstu no Stalingradas
līdz Berlīnei, kurā šie apstākļi attē­loti
vēl sīkālL
\
• • • — '•i
iSSs ievadu
simufl Cecbo-icSta
arl.,ļ*rav-iļi
«.un to «vētaientio-
Vlsi,kon>-
itl «piespiest-nbrlc-ijgd
i ^ t sav^s klfidas
Padomju sa-it^\
iMiai^ Rfitffvfldea va-pMMukava
aicini
^^^^^"Bi^ļļodi^ no-
Storpti
Palpi»e
Singtona ofi
n o i ^ i l itoi
kijas pilM^ņii
AlbMJf»^--"
rioes Le B™,
niekL^Si vai^
)Qi izopferāi Jas]
kSnos ^briest ^
aen v^r pin ,
\ AH)ānijaa W
bfiSot^ tikai r
progranuiiļĻ
prese* KanupļUfSaA
itīt dziļākus GriēķJJas vwlfl
^ , vējSot S8kā.lŽaB«Ji
i^ooĀ Id ķoņiin*'
pti^Otu piķiigi nor-
-*īņ jlnotlek vienmēr,
vadoi^ n6vērSļsis no
jia^ tik vienķārts.
iflīffi^^^^ ap-
J^^ļ^ssisķ pilsoņiem pa-
Mpv^ nepatīktea^^ kā
- .-i'l'verš saVu lasī­ti
uz līdzību, kāda ir
, »toinpaņu,arko Hitifers
Sf,;?^^S^i*^'^Vs. ^,,Daži
atgādini .Gebei^^
* "T^legtaph". tā
rads's.iMūsu pa-
V# Šādiem sašu^'
**^^;Par' padomju
^apkāva nevie-ka
to tiešām
^«J^a^až bijusi
'ar dlvodem nerēķl-
^ / J aizrāda, ķa
^ t , jāuzkurina
«^^^^ tālu,
«*»)umā varētu at-
„Il
ieskā.
?8
•NESAMA.
saprasties ad
^a tf4 (Vēl
Triestap A
liiJtialM^i ,
^dem, AdrijJMP
ras austrumuj
vairāku neati^
aia^gvalnis i
siju. '
Pēc tan|,
bežu ar Ori<
sabiedroto
nāksies/grūti
tlskii, korttroU
žā. Grieķu vali
pēdējās cīņās
/Grieķu konservi
Maskavas notām runā par iesoi
^ « tongresu ne.
rānas, kā ari d l
punktu okur
^tāja armija
soļotu uz T i *^
listu laikraksti'
pacietībai plent
laikraksts, kont
gfiSina, ka «albj
iespēja vēl/Uģi
Balkānos." m
gan nedomā, ki
i ' (Turpiniļ
Maotsetiii
navsudi
svsl
, Ņujorka (E).
Mo, ka Ķīnas
Junanas provin<
komunistu 55.
ziJu. levialnotl
iSPnistu, ap
V * divizijag em
, Daily Herald
komentēdams n
rada, ķa Padom
3>en«u laikā
zīmējusi piaSSk
nieSu komunistu
žurnālista domā
nav pātUecināju
ālitati. Sevišķi
l^. bijusi Maot
Bija, ko viņā t
Pfltingā. Sal
^ieņi reizi nepi
savienību, ne | t
«aļņos svelden
f\l pirms 10 g
IJK" redaktS
MWtuņgs ir
S Japāna
SS^'Ja bijusi