Bavarijas Latviesu vestnesis, August 20, 1949

              Se«tdi«x, i m g, augusti
Mr* 84 (^8) g. 10. augustā,
Ar atitora pmMu ?al imdSiiesm pa*
raksttuiiot nkaioa meUctis os?
KA PRAKTISKI
PALĪDZET
PAUCEļlEM
Par izceļošanu
portaua
Ja ir darbs, dzīve arī Vocijō nov peļamo
K I SLUAS D A i l EM PRI^ITI DZĪVOJOŠIEM LATVIESlESI
If98» vectf dlvfiki, ar seviiķu prie^
ku lasījām laikrakstā ziņu, ka mūsu
trimdas c^otrāida organizācijas
ņCmuiās organizit līdzekļu saifldl
Bftzvietojamo personu pabalstam.
Tiai i r tieiām cildens cilvēcīgs un
in patriotisks pasākums» un Sidas
<kcij4i realizēšana atnestu «vētlbu
wt paliem ziedotajienu tos sveiumā
audzinot un stiprinot nacionāla garā
un kopībai apziņā»
Bet lai pašā Jautājumā mflsu cent^
vilo organisādlu prieklā noatājulies
m gaida atrisinājumu ari d t i tikpat
•vārīgi pianfikuml Jau tagad mums
vfiiiem zināms» ka mOsu neizvietoja*
mo cilvēku saime» kas būs spiesta
palikt tepat Vācijā» sanāks visai
priva. Vn Ja tā» vai nebūtu dabiski,
ja viņus Jau tagad novietotu tādās
ttetfis un telpās» kur viņu dzīve va*
s«ttt tunlnaUca ari pēc IRO likvidi^
ianaal Nav attaisnojama lādu d l -
irtku turpmāka mētaiana no vienas
aomutnea uz otru* Ir ticams, ka
mūsu centrālo organizādju aktīva
rfdba te varātu daudz ko panākt.
Bnneto grupu novietošanai nemaz
nav vajadzīgas lepnas piliSi nedz pil­sētās
uz kailiem akmeņiem celtie
*dztvokļu bloki. Sie dlvēki vislabāk
Jutīsies, Ja varēs dzīvot ērpus pU-sētām
» zaļa smaržīga mela tuvumā,
kur būtu nevien mierīga un veselīga
dllvf, bet ar! iespēja izveidot daud»-
pmUit pašdarbību ģimeņu dārziņņ
ierlkoiana un Izkoplanfi, sīko mājas
ddvnieku turēšanā utt. Arī mežs va-
«llo dot siavu svētību ogu un sēņu
ftidi. Viss kopa dotu ievērojamus
papiUUnāJumus pārtikas ziņā un tā­di
kfrti atvieglotu paiusturēfianas
fiiņn.
Bez tam neizvietojamo vidū Ir liela
<tola visādu arodu pratēju, pat ie"-
Vērajaml speciālisti ar Uggacifgu un
tteltt praksi visdažādākās arodu no-l
a r l i , Nav lālaubās, ka lle pledzt^
vojttile arodnieM snētu attīstīt i n -
mitvtt pašdarbību» Jo viņi grib» spSJ
i W p l o t strādāt, TUcai Jārada Sls
di^lbaa attīstībai labvēlīgi np- ^mkl\ lleidi J t o b a rikl». materliUi
un ail nepiedelamās raioSanas ma­ldas,
Bes maltoām mūsu dienu gatnteelba nevar konkurēt. Ir na-tslieēt
» ka mūsu amatnieki ar l a ­bām
sekmēm spētu konkurēt ar Se-il
«iea viott amatnldciem. Tā rastos
iespēja Idcaŗot Šejienes tirgu un ar
laimi gūt ievērojamus ieņēmumus.
fiādu amatnieku apgāde ar darba
ilklemi pa da]ai ari ar maSlnām,
palrdzējos apstāk)os neradītu Uelas
grūtības» )Q lādas mantas ievēroja­mos
daudzumos atrodamas daudzās
latvleSu nometnēs. Un tāpēc centrā­lajām
organizādjām Jau laikus būtu
Jfeflpējas» lar nometņu likvidfidjās
garīgo inventāru par smiekla naudu
neizpārdotu.
Ja mūsu ndzvietojamo dlvēku
no^rtetoSanu novadītu tādā gultnē,
kur būtu visas iespējas pašdarbības
izveidošanai, tad būtu panākti divē­jādi
labumi: 1) novietņu uzturēSana
nemaksātu sevišķi daudz, un %) iSdu
nometņu iemītnieki vienmēr Justos
ka pilnvērtīgi sabiedrības locekļi, un
viņu dzīvei būtu radīts saturs un
Jēga,
Vēl būtu atzīmējams, ka dažās
siometnēs par tautas naudu iegādāto
inventāru likvidē bez plāna un tau­tai
interešu ievērošanas, tādēļ derētu
Um nolūkam radīt seviikas obligātas
faistnOcdJas likvidētajiem. Galve­nais:
visos gadījumos būtu Jlatce-tai
tie dlvēki, kas būs spiesti palikt
VIciJfi, ™ VOK
Eintfprādjas Jautājumi bija galve­nie
glesvigas-Holilteinas un Ham«
' bitUgas apgabala nmnetņu vadītāju
kārtēfi sanāksmē LIbekā, kur iera­dis
ar! Baltijas centrālās padpmes
latvieSu pārstāvji plkv. V. J&ums
u^ A. Trapāns, sniedzot plašu ziņo-
Juntu par aktuālajām problēmām
blgļia dzīvē un vispārīgo stāvokli.
Apagabala nometnēs pašreiz dzīvo
vM M latviešu, m tiem vecāki par
1« Ijadlem — 6400, Pēc palu latviešu
ieitliu vērojuma ap 2700 Ir tādu,
kam nebūs iespējams izceļot, kamēr
vl{«ai aniļu ^slaa »,traģiskaj& gru-
'^^^'V domājama, būs ap 6000 latvieiu.
> vērojumiem gan skaitļi
Udiāki» bet ir ari aizrādīts,
kiļ var ra^es pēkiuņs pagriezieni at­tiecīgo
valstu imigrtcijas politikā» tā
ka Vžldjā paliktu pavi^im neliela
daiļa DE
Vtojamai maldīgas domag par to,
it k i amigrādjaa izvēlē būtu plašas
ieip»iao. Praktiski Uelakā skaiU pai-latk
var aizbraukt tikai uz Austrā-
UJļii m pa daļai ar{ uz ASV. Var būt,
M loikotnē k i trdlā valsta lai ziņā
pi^ivlenojas Francija. Kaut kādu ie-m^
i^lu dēļ veselības pārbaudes izce-
;|ola:ti«l no ang)u Joslas uz ASV
dakda rigorozfikas nekā amerikāņu
:|oāiUi, Nelikumības konstatētas Ven-itonfDis
transitnometaē, kur atlaisti 8
i M i Plo B C P ieJaukSanšls atbHVots
m\ muitas ierēdnis, kas, neizdodams
m\iMt kvīti, no izcelotāju mantām
ļ|>i(pv6ej| zelta pulksteņus, Jaunus foto
tiin iiLdio aparātus. Labvēlīgi sāk at-
]i»llnlltif8 bIJ. karavīru izceļoSanas
jautājums, tā ka visas baumas par
toUt ķl Gronā sēžot kādls tūkstotis
lawle^u, kam liegta izbraukšana, Jā-atsia\
ic. par nepatiesām.
%%\ blanko afidēvitl tuirpmāk liks
nodoti IRO, kas tad izvēlēsies izce-
MiUMs pēc vajadzīgām profesijām.
£W $akarā katram ietdcams izturēt
IRO aroda pārbaudi, lai iegūtu ap-
Pallaik IBO ar! visus I>P
pa profesijām^ G^ilveni ncN-Jaunajā
daSveai vietā do*
Wlm% lauksaimniecībā» tāpēc vil*
raisjt llalgidina Alterfrādes lauksaim­niecības
skola, kurā pašlaik lielāks
Skaits brivu vietu. Skolas diploms
dod tiesību iegūt ffiO aroda apliecī­bu.
No visiem, kas līdz Šim bijuši
aroda pārbaudes komisijāsi, latvieši
sastāda 70 proc. Viņiem paredzētas
priekšrocības izceļošanā, — Lai pa­steidzinātu
izceļošanu vai repatriā-ciju
« angļu joslā sākušies i s. „emig-rācijas
skriningi", kuros vērojama
tieksme piemērot noteikumu par DP
tiesību atņemianu» Ja atsakās no
piedāvātās izceloSanas iespējas. Ar
to apdraudēts brīvprātības princips,
jo gadās, ka spiež aizbraukt uz tādu
zemi» kas klimatiski vai dtādi nav
baltiešiem pimērota.
Par izceļošanu .staidzami jādomā
ari transporta un sardžu vienību vī­riem
un viņu ģimenēm» jo nav ne­kādu
garantiju» ka pio liiO darbības
izbeigiani^ v i ņ l^ būtu piešķirtas
kādas pr^ekSrodbas,
No dtiem Jautājumiem apgabala
dzīvē pašlaik atkal bīstamā stāvokli
nonākusi jaunatnes izglītība. Pēc
ģimnāziju apvienošanas pagājušā ga»
dā» kas jūtami samazināja audzēkņu
skaitu» tagad kārta tautskolām. PreU
zonālo iestātu DP izglītības politikai
Slezvigas-Holšteinas ireģionālās iestās
des noteikušas, ka visiem tautskolu
audzēkņiem, kas vecāki par l^a ga­diem
» Jādodas uz apvienoto iakolu
Neiitatē, Ar to paredzama blltama
dezorganizādja visa audzināšanas
darbā.
* Apgabala pārstāvis St Jaundzems
aizrādīja, ka arvien vēl turpina dar-lK>
Uea labi iekārtotā Ubekas latvle­Su
slimnīca, gan kā vācu pUsētas
dienvidu slimnīcas nodala. Visiem,
kam kādi veselības traUc^umi» ie­teicams
pasteigties to izmantot
Sanāksmē nolēma vākt nederīgas
drēbes un papīrus, lai pārdotu pār­strādāšanai.
Novērots, ka pēc lielā­ka
izceļotāju transporta atkritumu
Jvertnēs samet pat lldz 200 kg lu­patu
un drēbju. Tās savācot un pār-dodott
rastos krietni Rdzekli, ko va­rētu
nodot veco ļaužu nometnēm.
Akdjā iesaistīsies skautti un gaidu
organizācija.^ , -HIZ»^
Jauni noteikumi gimenu apvienošanā
JBO «alvenais štābs Zeifiēvā pub-llcl))!
Jaunus noteikumus par dažā»
dlāi loidls dzivojoiu j^meiaes locekr
liii laprli^nolanui Udk ar' lc<>.agrākti»
ioliiļsiumi atcelti.-:- . . i ^
Aii^aņl ar Jaunajiem notaiku**
mlem<» IHO atsist par ģimeni parastos
ģim^^i locakltts» k i v im sievu,
maigadigus bērnus, tēvu» māti» k l
ari citus radus, kas plāno dzīvot ko­pi
vieni ģimenes vienībā, un ir
v im no otra atkarīgi.
^^'apc Jaunie noteikumi nosaka,
ka ķmrnm var apvienotifis visiem
plānošanas noI{ikiem--lnl
izceļotu» lai kopīgi repatriē*
Tautieši!
Visf, kas vēl neesat reģistrē­jušies
mo, lai iegūtu tās Ju­ridisko
un politisko aizsardzī­bu
» aprūpi un palīdzību izce-lolanā,
DARIET TO LĪDZ Sl. AUG.,
pletdcates vienā no sekojošiem
IRO kontrolcentriem: Area l -
Hanau» DP Camp, Lambo^^
strasse; Area a — Nellingea,
IBO HQs, Ssslingen^Strass^-
bahn; Area 8 - Wūrzburg,
Nordkaseme; Area 4 — Am-bmrf
» M5hl«Kaseme, IBO
RQs*, Area 8 Angsburg,
Haunstctterstr. 12, IROHQsl;
Area 6 — Mttndieo» Luitpold-kaseme;
BerUnē IRO HQs,
Fischerhūtterstrasse 24.
Nometņu
dzīve
glKiana^ES Y M C A noorganlzē-
;M priekšlasījumu ciklu par d a i i -
di&ni migrācijas zemēm. Pirmais
PirMltksIJuma notiks 30, augustā
Jaunatnes centrā (Prlnzregen-tenslr.
28) par tematu „K;as jāzina
iiceļotlljam par Savienotajām val-iitlm^
S Pēc priakSlaiīJuma paredzē­tas
pŗrunas aif amerikāņiem, kā arī
(Uvu filmu izrāde. Ieeja brīva.
SVilBIJAS novada (art Augsbur-gā^
prpiHl dzīvojošo) latviešu komi-t(?;|
a izbeiguši darbību sakarā ar
pTiekSstža A. Tllmaņa Izceļc^šanu. Sls
komlti^las pienākumus un Augsbur-gas
apkārtnē privāti dzīvojošo lat­viešu
jagrūpes lieUs, pēc LtCK piln­varotā
«vārijas apgabalā A. Stein-bard^*
norādījuma, turpmāk kārtos
Augib^rgas - Hochfeldas lalv, komi
teJa (adrese; (13b) — Augsburg-
Hoditeld, Hennchstr. 8). Par LCK
pllnvmto Augsburgā le«:eUs E.
Kopmanl8,kas dzīvo HochteJdas no-metnij.
«MINOENAS nometnes latvleSu
komiteJI levēlēU: priekšsēdis Alfrēds
Būmauls (ievēlēts Jau trešo telzl pēc
kārtas» m latviešu pārstāvību darbo­jas
kops 1946, g.), locekļi Aloizs
StraulSf Aleksandrs CimoiņS, Pēteris
Plate, Jānis Spiģers, Hugo Grāvel-siņš
un Valentīns Rolavs. Komiteju
nometn($s internacionālajā padomē
pārstāvei! A. Būmanis^ un A . Cim-diņš.
Revrzl|as komisijā ievēlēti:
Mārtiņš SkujiņS, Pēteris Lapsa un
Vilis Vanags.
va^ESANAS NOMETNĒS, Olā-senbachas
nometnē Austrijā par
komitejas locekļiem ievēlēti: V. Ral-kovskls,
R Āboliņš, R. Lovlins un
prof., R. Sniķeris. Dragsbergas no­metnē
Dānijā par nometnes vecāko
ievēlēt» Sachists E. Gīie. Līdzšinē­jais
nometnes vecākais J , Hartma-nls
pārtiHieg uz Prag Bulevard no­metni,
kur vadīs pārskološanās aro­du
kui'sus mūrniekiem.
tos vai ar!, lai kopīgi iekļautos vie­tējā
saimniecībā. Ir nepieciešams,
lai apvienošanai pidcristu visas ie­interesētie
persņņaa. Priekšroka ģi«
meņes apvienojot paredzēta i^pihi«
gadīgo, veco ļautu tm fiziski vai
dtādi handikapēto, i i . darbam ne­spējīgo
apvienošanai ar viņu radi­niekiem,
ļ
Noteikti tomēr, ka tanīs gadīju­mos.
Ja ārpus nonMktned diElVojoSi
DP grib apvienoties aii tfidiemj kas
bauda nometņu aprūpi, i pirmajiem
nometnes aprūpi nepiešķirs, izņe­mot
sevišķu grūtību gadljiimus. Ne»
skatoties uz to, izceļoSanas vai re-patriēianas
gadījumā, visu ģimeni
uzskatīs par vienu vienību un pār­vietos
vienlaicīgi,
Ja personas, kas bauda IRO ap­rūpi,
vēlas piovienotltds radiniekiem,
kas šo aprūpi nebauda,! iRO tiem*
8ķiršļ\ii ceļ^ neliks.
Turpmāk ģimeņu apvienošanas lie­tās
DP Jāgriežas Pie individuālas
pārvietošanas ierēdņuim (Individual
Migration Officer), k\;qra uzdevums
vispirms būs noskaidirot visu ģime­nes
locekļu domas šinī Jautājumā,
un pēc tam sazināties ar pitām IRO
iestādēm par iespējar(io pārvietoša­nu.
Ja ģimeņu apvienošana notiks
ar IRO piekrišanu, organizācija arī
segs ceļa izdevumus pārvietojamiem
ģimenes locekļiem. ««-pa.
PATBICJIB^A^
Ambergas IRO sanatorijas latvle­Su
komiteja viesās slimnieku kopas
vārdā sirsnīgi pateicas visiem, kas
mūs atcerējušies ar grāmatu un nau­das
veltēm. It sevišķu pateicību iz­sakām
H. Rudzīša kungam, kas mū­su
bibliotēkai dāvSlJis visus savus
Jaunizdevumus.
Labai daļai no privāti dzīvojošiem
latviešienu kas izsknnēšanas dēļ vai
ari bri\ļ)rātīgi iesaistījušies vācu
saimniecībā, ņemta izceļoSanas ie­spēja
m dtām zemēm, un tādēļ tiem
jau laikus bijis jāparūpējas par sa­vas
eksistences nodrošināšanu. At­rast
darbu Vādjā pašlaik ļoti grūti,
lai gan paši vādeši cer, ka bezdarb­nieku
skaits drīzumā samazināsies.
Daias poziUvas pazīmes šai virzie­nā
ir tās» ka darba iespējas Jau uz­labojušās
konservu fabrikās un būv»
uzņēmumos. Diezgan viegli darbu
var atrast arī lauksaimniecībā, lai
gan strādāt pie zemnieka» visiem z i ­nāmu
iemeslu dēļ, gribēs gan tikai
retais latvietis.
ļ
Personīgi strādāju diezgan ilgi kāļ«
dā fabrikā un apdrošināšanas inļ-spekcijā,
un jāsaka, ka ar vācu dar;
ba biedriem man vienmēr bija kollē^
ģiālas un pat sirsnīgas attiecības. Ta­gad
esmu dabūjis atļauju apavu la-boiļanas
darbnīcai. Jāpiezīmē, ka
atļauju amatnieku darbnīcas ierīko­šanai
var dabūt ari ikviens ārzem­nieks
» kas ar diplomu vai Uednie-kiem
j ^ i d a savu aroda prasmi at­tiecīgi
apgabala amatniecībai kame­rai
Caru savu ekststend nodroUnit
ari VidJI» Jo Izc^t nevaru Izskrl-nēlanaa
dēļ. Grūtības rada vienīgi
darbnīcas tdpu sagida^ kam būtu
Vajadzīgi ilnims kapttUs. Pagildim
saņemu v i l bezdarbnMca pabalstu 08
DM mēneA Nedauds var Mepelnlt
ari ar blakus darbiem» pieuS» lirņu
plūUanu (apm. 1 DM cUenl). Par
divistabu dzīvokli ar apgaitmolanu
maksāju 18 DM» un uituram lilet
30-*40 DM nAMNO. Vliumt domāju»
ka dzlv^ Irpus nomateas Ir daudz
priekirocibu» vienīgi trOtot kontak­ta
ar dtiem tauttellem, Bsmu ieva»
dllia sarunai ar vietējo vicu laik­rakstu
» kai lanik mooo ataiemplt-ros
» un ceru taji Ievietot vairikui
rakstus par Latviju un latvleltem,
Manam pailņam tautietim V. dil*
vti apsttl^ nav gadUuliei tik lab­vēlīgi,
Jo apkārtējie vādeSl noska­ņoti
pret ārzemniekiem naidīgi.
Saimnieks viņu vairākkārt gribējis
pat ar varu izlikt no dzīvokļa tm no­slēdzis
elektrību. Sakari ar vispirē-to
dzīvokļu trūkumu us dturleni
pirceltles nav iespējams. Ari iis
tautietis saņem bezdarbnieka pabal­stu
68 DM mēnesi. Visvairik V. sa­rūgtināts
tomēr par dažkārt vēroja­mo
pašu latviešu vaditiju amatper*
aonu distaneēlanoi no privitt dzlvo^
Joliem tautiešiem. Viņi aizrakstījis
vēstuli kādai atbildīgai amatperso<*
nai, lūgdami informidju par iesti"
šanās iespējām sardžu vai darba
vienībās, un saņēmis šādu atbildi:
„Sakarā ar Jusu i , g. aprīļa mēneia
rakstu pagodinos paskaidrot, ka sar­džu
un darba vienības iesaista tikai
DP. Esmu dzirdējis, ka tuvāki nā­kotnē
iesaistīs arī vāciešus. Tādā
gadījumi varēdt izmantot io izde­vību.**
ka galvenā problēma ir —. nodmilnāl
darbu. Tie, kam darba Jautājumu
laimējies atrisināt, ar dzīvi Vāciji
apmlerlnSti. Protams, vēl arvien pa*
liek arī bažas par situādju, kāda
eventuāli rastos lielvalstu konfliktai tadījumā, bet šai ziņā tikpat apdrau-ēti
ir arī latvieši Zviedrlji un da«^
žās dtās Eiropas zemēs.
A. RUmaiih
Invalidi pārvietojas
uz
InvaUdu i^irskoloSanas centrs n(
Bedburgas šinīs dienās tiek pirvit
tots uz Osnabriku-Eversburgu.
likā daļa iemitnicdcu Ir jau
lušies un jaunā centra adrese ir:
(23) Osnabrūck-Eversburg, Vocati(
nal Tralning Centrē, c/o 33. DPA(
Eversburgā centrs tiek paplašlnK
un pārveidots par visas britu lont
Invalidu ilgtermiņa nometni, un
redzams, ka tuvākā laikā tur puft
Sies apnu 1000 visu tautību Invi
du, kam patreiz nav iespējams
Vidjas Izcels. LatvleSu būs ap
Uz Bedburgu — invalidu vieti
vieto sardiu un darba viru
nea.
Sversburgi centra izvddoSani
lugidibu ridijušas britu armijas
dolis personas un IRO. Izdarīti:
It tdpu remonti un sagādātas
llfoas» darba rīki un materiāli
ttdim darbnīcām ilgākam lalk
Paredzēts iekārtot vairākas Ja\
darbnīcas, pie kam dažādu mā<
amatu skaits tuvosies diVdesmitK
Paredzams, ka pārmaiņas centra
doioi darbiniekos nenotiks, un
vadība atradīsies enerģiskai
nletes L Soodlas rokās ari \\
K l technlskals vadītājs ari tuīpmi
pallft V. Hazners. Aen
iiiiiiiiiniiiiimiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiHi]
REPAKCUAl
Kāds cits privāti dzīvojošais tau­tietis
S. ateadii darbu par mūimleku.
Darba devējs viņam daudz palīdzējis
A^Ivokļa un uzturēšanās atļaujas sa­gādē.
Nedēļai izpeļņa iznāk 50-ao
DM, kam papildus nāk klāt apm. 30
DM par apavu labošanas darbiem,
kas veikti privātā kārtā vakaros.
«Izceļot nekur negribu," saka šis
tautietis, „Jo ekslstend varu nodro­šināt
ari tepat Vācijā un ceru, ka
te sagaidīšu ari dienu, kad vm^slm
atgriezties dzimtenē."
Latvietis B. agrāk strādājis tai
pašā firmā kur S., bet, darbiem $a-šaurinotles,
atlaists un tagad saņem
140 DM pabalstu. „Tagad dzīvoju
dzelzceļnieku nometnē, kur par ista­bu,
apgaismošanu un apkuri jāmaksā
6 DM mēnesī. Ļoti labas pusdienas
kopvirtuvē maksā 60 len. Līdz Jauna
darba atrašanai ar naudu varēšu iz­tikt
Vispār esmu ar pašreizējo dzīvi
apmierināts, un vismaz pagaidām iz­ceļot
negribu."
Kopīgā vērtējumā par privāti dzī­vojošo
tautiešu apstākļiem Jāatzīst,
latvieši!
Šveinfurtē jaunus'arodus iemācijušies ItOS DP
Svelnfurtē blakus \ emigrādjas
centram iekārtota viena no vislielā­kajām
un modernākajām IRO arod­apmācības
skolām ASV joslā. Skļola
darbojas tikai kopš S. g. aprīļa, bet
tur jaunus arodus iemācījusies jau
1108 DP. Skolas izbūvi Un iekārto­šanu
paveica paši audzēkņi un ļ mā­cības
spēki. Agrāk sapostītajās;
ēkās tagad modemi leklrtotas Vien-'
padsmit arodamācibas kurjsu noda­ļas
un ik dienas rit raits darbs. Sko­lu
apmeklē latvieši, lietuvie§i,| igau­ņi,
ļK)ļi, ukraiņi, ungāri, čephi un
daži bezpavalstnieki ne ilikai no tu­vākās
apkārtnes, bet no visas ASV
joslas, Jo apmācamie var dzīvot in­ternātā
un saņem atrādītāju devas.
Skolu vada dir. A Krūiindņš ar pa­līgu
prof. mech. N. VāvaH-i Viņiem
mācībās palīdz 12 skolotāji un 29
instruktori. i
Pārskološanās iespējas ir sekojo-nozarēs:
atslēdzniekiem un vir­potājiem,
automechanlķiem, elektri­ķiem,
galdniekiem, krāsotājiem,
kurpniekiem, mašlnrakstltājto, me­tinātājiem,
mūrniekiem un šuvējām.
Jūlija beigās mācības noslēdzās se­šos
kursos, un tos beidza: 24 at­slēdznieki,
19 drēbnieki, 24 elek­triķi,
7 krāsotāji, 24 kurpnieki un
22 mūrnieki. Nupat mācības iesā­kās
sešos jaunos kursos.
Skolā ir tradīcija, ka, ik kursu no­slēdzot,
rīko darbu skati. Pēdējā
skate bija jo plaša, un tajā kā viesi
bija ieradusies ari visu Joslu IRO
darbu virsnieki. Daudzi DP, beiguSi
vienu nodaļu, iestājas dtā, lai iemā­cītos
vēl kādu djdvei derigu amatu,
apzinādamies, ka dārgais laiks un
iespējas, kas mūsu rīcībā, jāizmanto
lietderīgi.
cels
- ->c Ziņas par
. xipq vairāki
ie^-*i^1lvēki, ^
ka ar .šo/
VEL ARVIEN NENORlmOIB
JAVTiUVMS
leprledna ziņas no vecajiem stillirl
niekiem» kas izceļojuii, Ipall
ASV, ka noderīgas bijuSas bll^liblll
izdotie biedru kartei ar apllidni<
Jumu» ka viņi ptrmaji pasaulei
brivpritlgl iestijuiiei
nieku pulkos» lai ctnltos pret ial
roto ienaidniekiem.
Bet tanī paSā laiki skumdina kidll
cits apstākUs. Vede strēlnieki iero^
slnāja un otrajā sesijā LNP pienē-ļ
ma rezolūciju - lūgt ASV Ukuipda^j
vējas Iestādes, apspriežot D P Ukun^
projektu, arj vecos latviešu strēUiie-ļ
kus ierindot kategorijā, kas baudai
priekšroc&as tāpēc, ka cīnījušies sa-.
biedroto pusē, LNP prezidijs gim]
atzīstami stddzami So iesniegumu!
virzīja tālāk, bet izrādījās, ka dl«
iādie projekti kongresa aUiedgfi ke«l
misijā Jau bija caurlūkoti unS mūlttj
iesniegums tur pienāca par vēltt«
Ja vede strēlnieki būtu L N P pār* i
Stāvēti Jau no paša sākuma, tad lī­da
noseboSana nebūtu notikusi. 211,
ka veco sti^lnieku pārstāvība LNF
ari vēl tagadi nav nokārtota un
tfidēl pie šī Jautājuma būs vēl Jfi^
atgriežas. Jo Cīnītāju apvienība, ar
kuras palīdzību So Uetu gribēja l i *
kārtot, patiesībā Jāuzskata parprik*
tiski neeksistējošu tādēļ, ka gada
laikā nav notikusi neviena valdes»
no arī padomes sēde, un ari tis
priekšsēdis pašlaik Jau ir emigrād­jas
ceļā.
J. Goldmanls/Vlrcburgl,
KAS NOTICIS A R BLOĶOTIEII
DP NAUDAS LĪDZEKĻIEM?
S. g. Janvāri latviešu presē bija
informācija par amerikāņu Joslas
IRO vadiļ)as panākto vienošanos ar
militārām un vācu iestādēm, ka ar
DP kontimn, kas radušies no rddts-marku
iemaksām valūtas reformas
laikā, apiesies tāpat kā ar līdzīgiem
vācu kontiem, t. i . svītroja no tl«a
Wf% atbrīvojot izmaksai 20»/r un
bloķējot līdz turpmākajam rīkoju»
mam lO^o. Nu jau pagājuši 8 mē-nešl.
DP izklīst, bet minētā naudas
lieta nekustas. Laipni lūdzu caur
LCK izzināt Uetas stāvokli un pa­ziņot
par to presē, Jo šis jautājums
interesē daudzus.
B. Sēnbruns. Gēstacbtl
^ ^askaoS ar L C K Juridiskās nosšrei
r«<l«KcUal plesūtUo paskaidrojumu ©J-neto
valūtas JauUljumu re«u3S Wdi aktli
Wfihruni{BResets (Oet«tt Nr 61) SāflUO;
lung der vom AUUerten KontroUnīt vm
der Araerlkanlschen MJUtarreglerunI
erlassenen Proklamattonen, ōett^%
Verordnungen. Befehie, zusammcnll'
«tem von Dr. R. Hemkcn. 11. NscbtmA
ka» Btarp citu Uoero no likuma l<idy
hībū$ pārvietotas perBonas; S) Veroi^*
nungen Nr. 28 und N r . M (putal. tā P»S
kopojuma 15. bumlcā). kas valūta» IJ^
kuma nr\ateriālā8 daba» noteikumus av>
tleelna MI DP. Ievērojot So» llkumt»kj
rēf^ilfijumua. ar DP banku kontiem i i "
apietas līdzīgi ka ar vSCU kOOUem. ļf
nav iespējams noteikti pārredzēt, klo»
§ai Jautājumā Ir ikreizējā vācu banka
prakse. — Bed.
» P * » ' ' i , latviešu
-K^r ASV 1889-
^ i ^ a a Alberts
^.V Usners.
* MT Bostonas
- j f i SeSu • līdzīgi
vienprātība ka
10»
^latviešu biedrības; di-
• f S S u sabiedrisko
S a ^ o n i b a , kas ar
. £5 Snerikas latviešu
S Sķlet, Siebergs ir
lR!\iJribBS dibinātājiem,
ajā gada at-jJirilffladigs
Bostonas l&t-r
S i Ptiek8nie5^« un vis-fSial
enerģiska personi-iWe8uvidū.
.
imiliBte?a 90. gados pama-
PSTlatriešu ieceļotāju
lUdortku bija uzņēmusies
lWiBO Saldus, grlbēdaiM
ūz Krievijas-Vā-rīdiiiai
izceļotājus pārstei-
• jteļl mal kādai pusei
ļiuniegt k# pēc tam
^ Stista, ka iie nedaudzie
i M i attaduS Pensllvāni-
M Stata pglraktuvēsiBļ
J'niiives ttn pārnākuši
īltoJu skaits, kas piilcēju-ntute
latviešu biedrību.
ibiedfibas dibina arī - citos
tkn ]aa atrodas kāds pul-tiii,
plem, Filadelfijā (Fi-
^.īliiivo latvju biedrība, ko
^ļk vadīja Amerikas Vēst-
"" Jānis Blimbergs
iSmits), Ņujorkā un Ci-
# M05, g. latviešu skaitu
iHrBja jau uz 6000. Viens
ifca biedrošanās iemesliem
P«M pēc reliģiskas dzīves
• aapas. Kamēr pārējiem
, amen līdzi nākuši arī
WiiiteM,latiriešiem tādu to-
"lav bijis.
1891. g. pavasari uz-nas
latviešus sapulcē,
, ^ , gatigās dzīves jautā-
[«bāpulclviņš„Svētdie-m
toma grāmatā" (izd.
\«i»ksta; «Sapulcē daži ar
JM laacija vēlēšanos, ka
^BOturēt atklātas latviešu
» kaut tikai ar .spre-
Mastou vien. Tapa no-ftat
Bostonas latviešu
piepalīdz, ka šādas
iiaS dievkalpošanas
,^2"'!°t";ētas. Bied-
$^niu%it
' A ? " " ? * ' l^tv. bied-
•'^aatiešus uz latviešu ev-
S i s . a p k ā r tS
""^u iespiestais raksts
' ? ? . " f yatvie-
*attodTah'«^'^^^ grūti-latviešu
dievkalpo-
Igauņu mācītāja Re-
?'ac£^^,"lf.d^'guspie-
Sit? *
rietumu i
Lielākie a
vienoto valstu
rodas Večen)
Ud), Sities
atrodas
leuŗas VP^^^^
Vakss. Savu
veidu un Ja
daudz apraks
laikralcstos. ^
izbraucis iepa
īpašnieku, ati
dis, kuru s^rsn^
tāt bagātība.
Visus darb
šinām, izņemot
ganu. Vienīgai-bā
ir suns. A
bām uzcelts
līdzīgu vasara
Kur slēpjas^
slēga? Žurna
farmas īpašnf-
1903. g. un P
nljā, Pērnava
darbošanos A
mežos un vēla
tās nozares, s
laiku par zvej
„Kā es tiku
var tik vlei
farmers, «i'
darbos, daudz
Mans pn
rīt kaut ko ti
neievērotu vai
galvenokārt n^
mes. Izdarīju
meža darbu n
piemēram, la
tikai rīta stun<
gāki. Pagatavc
rlces. ko vārē;
nā ar 15 mār
agrākās 1 m
mans lašu lo
1 tonnu, īsā
f izplatījās pa
Līdzīgi rikoj
zarē. Nepāra
vumus, izaud
nekā pārējie,
du.' Vidējais
30.000. Bez
vēl 50.000 cā}
mes gabalu, '
Kaimiņi, uzzin
mu ierīkot Šeit,
ļos, augļu kok
nenovēršamu
gād (pēc 18
patverties pat
zu rietumu ai
mos privātiem,
lielu larmu; /
rē manu sekmj
ninājumu prin
„Kādēļ Jusu
vidū ir tik da
notu igauņu?"
„Tle ir cilv
upuri komūnis
noticēja sarkai
ka visa bagāti
kās un viņiem
lētles; vienlg
ir atņemt citie
viņus tā aprel
gāku laiku zu
par darbu. Es
pārliecībā, ka
slēpjas paša cl
citu kabatās. L
tiešām tā ari
tiecas sadalīt c
tu, nekad nav
kaut ko radīt,
sieviete
nekad nenoķe
ties lietišķi, ta
Sarunas beig
ar farmas īpaš
' sagaidīt jaunu
14 jaunie DP
novācējiem, ku,
|kaits pārvieto'
Kajiem transp
GADA
Valija RamseJ
rlkāņu kāravi.
Jumus vai?āka
Kentukl štatā,
ņemšanu, Ram
sējusi savus
ņiem, un iris
»lekļi, kas viņi
Tmj:^r^,.^ gadu
l^^i ^^'^^"^ ari
l^iV-^^ 1920. >
cibas grāmatas]
labklājību aug
viešu, lietuvieši
ASV vispār, un
izcilu uzmanību
ņi savu vislieli
(24.000 t) nosai
^ Jāpiezīmē, ^
kas šinī rakstā
Bostonas lalvie
gan izveidoji
notu organizāci
domājošiem t ai
saskaņas. Tādēļ
izstājās, un j
septembrī nodil
^i«ko savienību
pirmā pasaute