Bavarijas Latviesu vestnesis, January 6, 1951

              te», ka JugoslavSTS?
irolcU
1^
*"-iļal nikni ļBbrOk%K
kbto pūsto «magt zaagv
'' lili^ nošķirti
, tiogtliftitot zvejas ku.
ļl^pasiuiles iM^f, būs ^^^^^^^
^^i^iiĶ • 1^^ gadus vecāk
^as pfirdzlvojfii
^ tiem 1^ WlJ. armijas pie.
tt%«i*a
Ft^ŗmias sali, kurai
lastfiim itdiB m Si^
l<mja, saskaņa ar aiz*
., „ §etm JautMumbs nobai»
i M i ^ : i^^cibas izteikfia^
itlļal premJIli^ kenleretu^
iy*ene0» i^^^ kartība bos 46mtniiu at.
poilUtskain* ^s tfi[lv-o^k«U"^s.t t starptautlskali
amnestllti izsludioajuil
Jķa. Ameatlia skar «
mm. Mi
ap ss.o«r ap*
^-™„ ntftifias « gadi
Jai i g f i s t j r t ^
m riStoa, un, aso
_ ,1ām. itegaUstl mh»
|«s kftpinfitai aktivitātei»
t franeUas parlamen-i
v i
. — ^ kido» iBverests, pēc
ilm, Var būt pacēUes vēl
am 100 m» i sakara ar neseno
liaqi|as austrumprovlnce Asa-
' ibOJa 1626 ctivēki.
, Sli 6d gadieni as^
JA jplhna ^ungada.'Auk-jļveja
satiksmi ^rl Frah-
|3|ļls ijtn Cechosļovakiji*
dipiomatiskls at-
^kjUii» Atēnas akredltejfii
kviJM pilnvarotais mliilstn^
imŗlCs. iHe marBala Tīto
It$Jtes Grieķijas dlplomsv
Ķapentanidess.
camtiiiista demonstrējs
i Teherana pret iranas
Ar AngliJas^'lranas naftas
«ikts ir neliela ilustrfiolJs
c!(ņal Iranfi, kur, peo
spriežot, galīgu U2-
iva.
vēdera
WI^M*^0t^A MTIBETAS
iSŠ^dldju uzdevums
, . J t ifespējas aviācijas at-
S l i ^ tekārtoSanāi pie Tibe-f
p i i t i a ezerie^ Manasa*
, , Jūi^Bj^asa, Abi ezeri atrodas
^ļiīil^ļK^lSttļno Jaund un va-
MliPu^^^^l^^^ izmantojami hidro-iļtt
Pir Maskavas nodomiem
^ ^ s ī k ā k a i-^V>rmāci}a esot
^4Jtitni$tru prezidentam NerĢ,
a«[ Vli:^ par l$5niešu invāziju
fcdaijuli^airāk satraukts neka
^ laikā pcfT Korejas notikumiem.
ir priekšnotei-l
e ^ padomju
Pieeja Bengāles un
ffittd ir Jau sens Maskavas
; t t ^ s . Tādēļ ari pedeja
mmi^ kļuvusi pa-
W^ M^ņtiTcentrāle Turkestanā un
IWWWfid*Sp^nā dienesta šefs Sang-yioek(
J^^^^ Sergejevs. Ari vie-slepenajām
ekspe-
^|p}8m,e$oii devusies ceļā no Kota-to#
8^ turkestanā. Sergejevs tr
' ļ i « c ^ a ^ speciāUsts, ķas
iHķ^^^^^ Ķīnā, atbalstot
' itunguli Domājams, ka. tagad
us^o^ vēlākais lidz nākoSai
^ r a l tikpat sekml^ oabeigt afl
^^ļbetaa pai^ākumu". Sis pas^'"'^
r^,1bs eventuāli varētu sekoi
tett. i r i sagādā visUelākās ru-
LATVUA
Latirlan Nempaper
Nr* 2 Jan. 6,1951
^blisher: JSnisKiedra, August-dorf
b. Detmold, 3L8gerr BL
Phone Augustdorf 02. Printer:
RemsdruckerelSlgg.HartelACo,
Scbwablscb Gmilnd, Paradies-str.
12. PubUshed twice weekly.
Circulation 11.000.
Sponaor-^Intemationat Refugee
Organization. LAIVIAN NEVVrSPAFER
Nr. 2 (44$)
Seaidieo, 1951. g. 6. JanvU
Uafik treidienfis un sestdienu,
isdevajs: UtvieSu Centrāli Ko­miteja.
Galvenā redaktora v. t
Maksis CuUtia. Redaktori: P.
Klans, V. Lesiņi, Ē. Ralsteis.
L. Svares. Apgāda saimniecības
vadītājs A. Āboliņi Austrāliju
redakeUas vadītājs A. Smlti
(21, Linden Avenue, ^endouree,
Ballarat, Vic, AustraUa). Re«
dakdjas adr.: a«a) S<diwābi|ch
Gmdnd, DP Camp ArtiUerie-
Kaseme, tālr. Scbvr. GmOnd 2181
MBskava j^ekA 4-valshi
PAR GALVENO PUNKTU TA UZSKATA VACIJAS ATBRUŅOŠANU
tosaona (ag). — Atlilldot m ASV, Lielbritfinijaā im FrandjM
22.,iioy. imtegto notn^ kas lerosli^ sagatavf^nāa konferenci 4TTal*
gtn irUetiiiiidskii sanākfniel, I!ad* Jaungada nakU nodemsi
atbildi S lielvalatii sūtņiein Maskavā. Savi atbildē Pad. savienība izaaln
gatavību lanuiim, Uekot prieka konferences tema Vicijaa
dcinilitSriziciJii ua Vācijas problēmas.
Atbildes nots noraidīts apgalvo­jums
par Vācijiu! austrumu joslas
apbniņošanu. Tai pašā laikā Maska­va
nosoda rietumvalstu politiku, ku­ras
mērījis esot Ri^tumvācijas ap-bmņoSana.
Se uzsvērts fakts, ka rie­tumvalstu
pārstāvjietn bijušas ap­spriedes
ar Rietumvācijas valdību
par jaunformēļamo Vācijas divīziju
skaitu, kā ari viņu apbruņojumu, ie­skaitot
tankus un smago artilēriju;
tāpat norādīts par šo vienību ie­kļaušanu
apvienotajā rietumu kara­spēkā.
«Mēģinājumi aizplīvurot šos
centienus ar norādi jumu, ka Rietum-vfidļas
apbruņošana i nepieciešama
ASV, Lielbritānijas, Francijas uc.
Eiropas valstu drošības stiprināšanai,
ir bez jebkāda pamata, jo neviens šīs
valstis nav apdraudējis un ari ne­apdraud."
Tikpat nepamatoti ir mo­tivēt
Rietumvācijas apbruņošanu ar
padomju joslas apbruņošanu. „Viss,
kas šinī ziņā sacīts, ir izgudrots no
sākuma līdz galam un nekādā ziņā
neatbilst patiesībai." Kā DlPA no
Parizes ziņo, Pad. savienība norādī­jusi,
ka uzskata par neiespējamu
Sajās sarunās ietvert ari Tālo austru­mu
problēmu, kamēr komunistiskā
Ipna naīv uzņemta UN un Pekingas
valdībai liegta atzīšana. Par apsprie­žu
;%tuPād. savtemba ieteic Mas­kavu.
Londonu vai Parīzi, bet ne
Ņujorku.
La^i informētās Vašingtonas ^
dās iaajaiaife^ kto ^^kavas iiot?i
Lielbritānija un Francija drīzumā
sanāks uz apspriedi, atbildes izstrā­dāšanai.
Londonas politiskās aprindās nav
šaubu, ka šā gada pirmais mēnesis
nesīs intensīvu diplomātisku aktivi­tāti.
Valda uzskats, ka p^ējie pa­domju
soli Vācijas jautājumā, kas
šķita maldināšanas manevrs, tagad
pilnīgi no jauna jāpārbauda. Infor­mētās
aprindas sakās zinām, H
Londona pieliks visas pūles, lai ne­zaudētu
izdevību 4 valstu konferen­ces
sanākšanai. Ārlietu ministrs
(Turpinājums 8. Ipp.)
ASV PAREDZ DRASTISKUS Beidzot
SOĻUS PRET KINU
TSLĀKI KOMONISTU PANJ(K17MI KOREJĀ
Tokio (ag). - Tuniiiiotiei komGniitn karaspēlm uībnikuBiie», ^ nodUvim lekiiiī. nirmi dft«
oMien ijttijsmea meaglii Uidšongbii M'H^rēndten^^
KominUtu kara^iēka Jau tavofiei Seiilai M tan» i» pri^dpO^to
pān^vii ^rontea stāvokli ipibņēiis par nopietnu, bet ne kritiakii. UN X« i^nn^ T ^ A ^ ^
vienības atitUnias lepriekiēffs aisstivēiaiiia Uhi^ gar Imtfiiiaa api.
Jo tās apdraudēja ne vien komunistu tteiali mbmkiims Senlal, bet ari
aiemeļkorejieia flankējdaia trieciena anatnuniecirkni UN vienības iera­kušās
Jaunās poaicijāa iieme|08 no Seidaa, kur aagaidiinaa amagikās
ņaa Korejas ka|iL
Pie vaidUdOrOgas A^V oflca^
leaOia nostijaa maiņas baltldta bi|.
karavim lieUĻ kas sekojusi dandiiem
mfisn slltņii on centrālo trimdas or»
ganiiācijii iesniegumiem ļ na m
ranfiem» bet kaa Odi ttiii l>IJa
^ no Jauna radidkM ikl alriatea
IķMlus mfisit bijolo faikHAni IKMH
ļoiatiai u ASV. Un taiid vakotM
Jomi no AdHkntai vielām, Vi-
Atkāpjoties UN karaspēks pielieto
«nodedzinātās zemes" taktiku. Ie­priekš
izvācot civīliedzivotājus, kat­ra
māja, noliktava vai apbruņojuma
materiāli, kas nav aiztransportējami,
tiek saspridzināti vai sadedzināti, sa­graujot
pat namu mūrus, lai neat­stātu
ienaidniekam nekā, kur tas va­rētu
atrast patvērumu vai aizsargā­šanās
iespējas. Uzbrūkošās ķīniešu
un zlemeļkorejieSu vienības UN
gaisa spēki apkaro nemitīgos uzll-u
staba priekšnieks atbalsiīs
beglu izvietošanu rietumu virziena
LATVIEŠU DELEGĀCIJA PIE ASV EIROPAS ARMIJAS VADĪBAS
nbšiem» A n ^ i i l^u Mietu ministrija
ir vīlusies, j6plc tās ieskatiem pa­domju
atbildē nav parfmļu, ka Mas-kavja
vēlētos saprašanos, ar,ko va­rētu
mazināt pašreizējo starptautis­ko
saspīlējumu. Sagaidāms, ka ASV,
Pakistāna atteiku-sies
pieaaimes
Lielbritānijas valstu
saimes konferencē
•Karaēi (pk). — Pakistānas minis­tru
prezidents Liakvats ali Khans
oficiāli paziņojis Etlijam, ka viņš
pagaidām nedomā doties uz Lon­donu,
lai piedalītos Lielbritānijas
valstu saimes konferencē. Sis pa-ijņoiums
nozīmē Pakistānas valdības
oficiālo viedokli. Domstarpību pama­tā
ir nenokārtotais Kašmiras strīdus
Indijas un Pakistānas starpā. Pa­kistānas
laikraksti asi kritizē Etliju
par to, ka vinS atteicies šo jautājumu
uzņemt konfemces darba kārtībā.
Kaut gan oficiālās aprindas Pakis­tānā
uzsver, ka Pakistānas atturē­sies
nenozīmē tās attieksju maiņu
pret Lielbritāniju, taču tajā pašā lai­kā
arvien vairāk noskaidrojas ari
Pakistānas sabiedriskā doma, kas
pārmet Lielbritānijas politikas pā­rāk
savtīgos ceļus. Tā dodot priekš-rbku
Indijas interesēm uz Pakistā­nas
rēķina. Pakistāna un Indija ner
varēšot izveidot kopēiu aizsardzību,
kamēr Kašmirā atrodas abu valstu
karaspēka vienības, kas savstarpīgi
naidīj^i noskaņotas.
Angļu valdības viedoklis līdz Šim
bija, ka apspriežot Kašmiras jautā­jumu
konferencē, tiktu radīts pre­cedents,
un varētu rasties ari prob­lēma
par minoritātēm Dienvidafrikā
uc, kas ienestu konferencē nevēla­mas
nesaskaņas. Paredz, ka Etlijs
centīsies nokārtot Kašmiras jautāju­mu
ārpus ko'iferences. Iespējams, ka
viņš nosūtīs ministru prezidentam
Liakvatam personīgu vēstījumu stri-dus
likvidēšanai.
Sakarā ar kazarmu atbrivošanu
amerikāņu karaspēka vajadzībām,
tuvākajās dienās paredzēts pārvietot
Svābju Gmindes Artilērijas kazarmu
nometni uz Ingolštatl ļoti nepiemēro*
tās telpās, bet Ulmas Bcflkes kazar-iņu
nometnes Iedzīvotājus Izvietot
dažādās vietās noplicinātās barakās.
Lai lūgtu paredzētās pārcelšanas at­likšanu
līdz labāku laika un Izvleto-
Sanias apstākļu sagaidīšanai, ameri­kāņu
Eiropas armijas galvenajā štā­bā^
IfļĶldeJbenjS^i^^
mag. oec. !t. K a l i ^ T U » --^^^P^
V. Skaistlauku uri ISK — māc. A.
Liepiņu.
Laipnais armijas mādtājs C. Kel-lijs
(Kelly) delegācijai izkārtoja au­dienci
pie štāba priekšnieka ģen. D.
Nosa (Noce), neskatoties uz darba
pārslogojumu janvāra pirmajās die­nās.
Ģenerāllfil apliecināja amerikfi:
ņu armijas simpātijas DP problēmai
un piezīmēja, ka viņam DP lietas se­višķi
tuvas, kopš tam savā laikā uz­ticēta
DP transporta jautājuma kār­tošana.
Uz delegācijas iesniegto memoran­du
un K. Kalniņa tuvākiem paskaid­rojumiem
ģenerālis norādīja, ka ar­mija
pārņem vajadzīgās kazarmas
pēc noteikta plāna. Grozījumi tajā
sagādā armijai lielas grūtības. Ne­skatoties
uz to, viņš apsolīja šo jau-tāiumu
rūpīgi pārbaudīt un darit ie­spējamo,
lai delegācijas lūgumu ievē­rotu
t. i. pagarinātu kazarmu pār­ņemšanas
termiņu līdz piemērotāku
telpu atrašanai. Tāpat ģenerālis so­līja
atbalstīt attiecīgās iestādēs bal­tiešu
turpmāko izvietošanu rietumu
virzienā, jo delegācija atkārtoti lūdza
izvietot bēgļus tā, lai briesmu bridi
tie būtu iespējamā drošībā.
Delegācijas iesniegtā memoranda
noraksts nodots LWF 2. apgabala di­rektoram
Maikelsonam, kas savukārt
apsolījis iespējamo atbalstu.
BiSKIPIl J. mncīHA
PATEICI UR miiīiĪJOl
Ziemsvētkos un Jaungadā esmu
saņēmis tik daudz apsveikumu un
laba novēlējumu, ka visiem nespēju
rakstiski alļbildēt Tādēļ tautiešiem'
tuvumā un tālumā izsaku sirsnīgu
pateicību un tāpat sūtu vislabākos
jiovaējņmus jaunajā jspdiia^i
un i
brivibdi
u
dojumos, kādu otrdien vien bija 500.
Pa Dienvidkorejas ceļiem plūst bēg­ļu
straumes, atgādinot Udslgu ainu
vasarā, kad ziemeļkorejlešu kara­spēks
iebruka Dienvidkorejā. Ta6i
starpība ir tā, ka ziemas apstākļi pa­dara
bēgļu likteni nesalīdzināmi grū­tāku.
Pēc dlenvldkorejlešu vērtēju­ma
savas mājas atstājuši ap 2 mll).
bēgļu. Zlemeļkorejas ministru prezi­dents
Kimllsungs savā Jaungada
vēstījumā, ko noraidīja Pjongjangas
radlov izteldes: „Uzvara ir mūsul"
šinftonat 1. aepi lēmi
kuli reāliiētici, BiJ.
ianas Uetai, ku My
ml&ieiiem vai gadu,
na fal# kustēties, Vt
misijām un arī selaiilfi
paUed tā-
II tKielo*
teialtiiaa
no vte-akti
m ko-crari
noteiktajām lArbandtm.! VS trikit
riņu par pirmo litvieln leģionam»
kas no kuģa pateida ardlevaa Eiro­pai,
bet visas slmes rāda, ka beidiot^
Uikam, var lākt ilcēt
Pamats io iesalulo IteeJoiiBii
procesu atjaunolanai bija DP komid*
JM koordinatora Eiropā R. J. Ķor*
kerija pag. gada tS. nov* BorādOmai
UN amerikāņu delegācijas ptotfi- lokālajām DP komisijāni par ridbu
vis paziņojis, ka ASV pieprasīs UN( baltteāu SS vienību lietā. Tie nodmē
drastiskus soļus pret komunistisko
Ķīnu, ja ķiniešu vienības savu ofen^*
sīvu turpinās pāri 38. platuma grā­dam.
Amerikāņu delegāts Gross iz­teicies.
Indijas delegātam Rauam, ka
ASV nepiedalīsies nevienā pamiera
vai miera konferencē, ja komūnīis-tlsko
ķīniešu karaspēks iebruks
Dienvidkorejā. Par to amerikāņu
valdībai oficiālas Informādjas vēl
nav, bet tikko tā ienāks, ASV ie­sniegs
attiecīgus priekšlikumus UN
politiskai komisijai, kuras sanākša­na
bija paredzēta trešdien. Sagaida,
ka rietumvalstis ar ASV priekšgalā
prasīs deklarēt komunistisko l ^u
par afre8(m. Iespējamas ari saim­nieciskas
uii dt« veida sankdjāA pret
Vašingtonas DP komisijai L aep|. U«
mumn praktiska istiilko|ama nn Io
ieddvināianu, Vašingtonā bija at-ilta,
ka visi ķaltleli ar DP statusu
uzskatāmi par pielaiiami(Ķm ieodoia*
nai ASV, pamatojoties iik vimii mdl*
viduUaJiem Ibttiem, un ka piedisriba
ierdēn SS vienībām pati bar levl mi
iemesls viņu atrai^OianaĻ Tālāk no-riMIta,
ka visaa atliktai ļbaltldhi ka­ravīru
iietaa nekavēJotiļMi aktlvizl-femaa,
laslu^ņā ar Valilagtonai DP
komisijas L sept. lēmtiima prlnd-tlm.
Kā DP komtsUātti BorādUli
koordinators KoriEmriJs, taa oortnāi
kā vilt lādi gadUuml» i^a ii^tffltt
~ ' - - - leirtiflfe a-
IMP
kā tla
MEKLĒ
masTnburtlIei
pastāvīgam darbam ar dēšu
algu. Piedāvājumus lūdz sūUt
& laikraksta Icantorim ar of.
Nr. 954.
Amerikāni pārcelsies no
Frankfurtes uz Bonnu
Frankfurte (pk). — Amerikāņu
augstā komisija un tās dienesta Ie­stādes,
paredzams, pārcelsies no
Frankfurtes uz Bonnu. Sai sakarā
radies Jautājums par piemērotu dzī­vojamo
telpu sagādi amerikāņu ie­rēdņiem.
Iespējams, ka tiks izstrā­dāta
īpaša programma jaunu plašu
būvdarbu sākšanai Bonnā.
Visā drīzumā sāksies ari Rietum­vācijas
valdības sarunas ar sabiedro­to
augstajiem komisāriem par telpu
sagādi gaidāmajiem sabiedroto ka^^-
spēka kontingentiem. SPD ierosinā­jusi
panākt vienošanos, lai neviens
vadetis turpmāk vairs netiktu izlikts
no sava dzīvokļa sabiedroto kara-
M)ēka vajadzībām. SPD pieprasījusi
Rietumvādjas valdībai plānus šo
telpu sagādei. Ierosināts ari atdot
atpakaļ iepriekšējiem īpašniekiem
viņu d2avokļus un mājas, kas līdz
šim bija apķOātas sabiedroto, vaja-
VALSTVIRU JAUNGDA
VĒSTĪJUMI
Vašingtona (kp). — Jaungada ap­sveikumi
un novēlējiiml, ko rietumu
vadošie valstsvīri veltīja pasaulei,
galvenā kārtā pieskaras kritiskajam
starptautiskajam stāvoklim, "\nsslkfik
Izteicies prezidents Trūmens, kas
Jaungada naktī atradās uz savas
jachtas, ietverdams savu vēlējumu
vienā teikumā: ,j:s ceru, ka 1951
gads nesīs pasaulei mieru." Ārlietu
ministrs Ečesons pasvītroja, ka jau­nais
gads no amerikāņiem prasīs to,
ko 1940. gadā Cerēils prasījis no ang­ļiem,
proti — asinis, pūles, asaras un
sviedrus. Ečesons kategoriski norai­dīja
katni piespiedu kompnMnlsu ar
komunistiem zem viņu agresijas
draudiem, jo tas nozīmētu vienīgi
šīs agresijas atzīšanu.
Spāņu v^lstsšefs Franko kādā inn
tervljā amerikāņu raidītājiem pa­skaidroja,
ka Spānija būtu ar mieru
sadarboties ar amerikāņiem komu­nisma
briesmu novēršanā. Viņš pie­bilda,
ka acumirklīgajā situādjā tik
daudzu valstu vājums, vilcināšanās
un pašmīlība viņam liekoties neie­spējama.
Rietumvādjas valsts preridents
Dr. Heuss savā uzrunā tautai atgā­dināja
pašreizējās politiskās un
saiminiedskās grūtības un aldnāja
Iedzīvotājus atteikties no personīgā
egoisma vispārības labā. Līdzīgi Iz­teicās
ari amerikāņu augstais komi­sārs
Vādjā Meklojs: „Vlenību un
spēku brivībal!" Meklojs Jaungadu
sagaidīja Berlīnē, kur viņa automo­bili
austrumu sektorā aizturēja vā­cu
tautas policisti, meklējot pēc iero­čiem.
Augstais komisārs tomēr tūliņ
atbrivots. Kanclers Dr. Adenauers
kādā īpašā vēstījumā ar nosaukumu
Vācija un tās jaunuzbūve, ko viņš
Jaungada naktī nodevis rietumu sa­biedrotajiem,
atkārtoti izsaka patei­cību
rietumu valdībām par to palī­dzību,
bez kuras „vācu jaunuzbūves
brinums" nekad nebūtu kļuvis par
īstenību.
Visi tris augstie komisāri nodevuši
prezidentam Dr. Heusam Jaungada
vēstījumus, kuros apliecina, ka vācu
tauta var paļauties ari turpmāk uz
sabiedroto simpātijām im vācu in­terešu
izpratni, kuru gala rezultātā
jānāk Vidjas iekļaušanai demokrā­tisko
un mieru inllošo tautd vidd
. I t PMtIiigas ra^
dio Ķlflas' tautas r^blikas
valdītie uzaictnājusiibri^ valdību
uņ ie8tā4es Malajā nekavējoši pār­traukt
ķīniešu brutālo vajāšanu un
deportācijas Makijfi. v
Trešdien ķīniešu un rieņieļkorejle-
Su karaspēks pēc spēcīgas artilerijaa
sagatavošanas sāka jaunu lleluzbru-kumu.
UN spēki 220 km platā joslā
^atkāpušies, censdamies uzbrukumu
apturēt un noslēgt frontē radušos
caurrāvumus. Apdraudēt^ Seulu at­stājusi
ari dlenvldkorejlešu valdība
un UN Korejas komisija. Amerikāņi
vēl cer Seulu noturēt, ieņemot aiz­stāvēšanās
pozīcijas puslokā 12 km
no pilsētas. Uzbrucēju spēkus vērtē
uz 300.000 viru. Ir ziņas, ka ķiniešu
komunistu un zlemeļkorejieSu vie­nībās
cīnās ari krievu virsnieki.
Frankfurtei
aodlii ittiecteāto
Japāna afkal jaaptoīpiio
— saka gen. Mekartois
/ —
JAPĀNAS MINISTRU PREZIDENTS
TO NORAIDA
Tokk) (ag). -~ Starp Japānas val­dību
un ģen. Mekarturu šķiet sfides
konflikts Japānas atkalapbruņoša-nā.
Ministru prezidents Jošlda to no­raidījis,
kādā preses konferencē pa­skaidrojot,
ka Japānai ir citi līdzekļi
kā nodrošināt savu aizsardzību. Par
šiem līdzekļiem Jošlda gan tuvāk ne­izteicās,
bet uzsvēra, ka neatlaidīgās
runas par Japānas apbruņošanu iz­raisītu
nemieru kaimiņvalstis, kas
pagātnē cietušas no japāņu militāris­ma.
Līdz ar to samazinātos ari Iz­redzes
miera līguma parakstīšanai.
ApbruņoSanās ir nopietns jautājums,
kas tik viegli nav izšķirams, nemaz
nerunājot par to, ka tas runā pretī
satversmei." Jošlda piebilda, ka pēc
viņa Ieskata patlaban no trešā pa­saules
kara nav jābaidās. Korejas
konflikts Ir tikai daļa pasaules ner­vu
karā. Japāņiem jāsaglabā miers
un skaidra galva.
Lai gan Japānas ministru prezi­dents
Jau vairākkārt noraidījis
priekšlikumus par Japānas atkalap-bruņošanu,
ģen. Mekarturs savā
Jaungada vēstījumā to pieprasīja no
Jauna. Starptautiskas beztiesības un
nemitīgu draudu apstākļos Japānas
pienākums ir UN prindpu ietvaros
ķerties pie varas, lai varu atvairītu.
UN amerikāņu delegāts Dalless
paskaidrojis, ka ASV un pārējie 12
Tālo austrumu komļsljas pārstāvji
turpinot savas sarunas par Japānas
m l e r a ' U ^ u ,
liaTSSk bUā
aU^iiJdtes iia a^edgo
nctta bāMeM toftloiioB, ieskaitāmaa
taft paa kategorijā, kā MUkOs* eik-tārtas
attiektos miib U^tu aiJauiMH
iami. TM paiā laikā gan pieilraē-
Jams, ka uz U t Mpi itēmūmu pa­mata
nav atjaunojainas iās iaceļola-nas
lietas, kas noraldltasi citu lemei-lQ
dē|, un nevis tikai ti^pēc, ka at-tiedsĀ
personas dienēJuŠM baltieiii
SS vienībās.
DP komisijas prindps bUii, aliU
ievērot apstākli, vai piederība iefoēo
SS vienībām bijusi brivpriltiga vai
piespiesta, bet baltiein ļieroēn 88
vienību gadījumā komisija guvusi
pierādUumus, ka piederība tajāa bi­jusi
piespiesta, aaska^; ar Ritleŗa
reilma lietoto metodi, mii ka baltie-iu
88 locekļi pa Uelākaiļ daļai atra­dušies
faktiskā cīņā austruma fron­tē.
Pēc ļoti rāidgiem apsvērumiem
tādēļ ari DP komisija oftelāU nolē­ma,
ka baltleia ieroēa 88 vienIbM
nav uzskatāmas par natcllga kustība
DP likuma 18. panta garā.
Sis koordinatori Kork^O» komen-tējums
un n<nMIJam9 D? komisijām
ari beidiot iekustināja praktišlm i i -
ceļoianas procesa atjaunošanu bij.
latviešu karavīriem, un ar to tad ari
sākuši ledrivināties dai^dzkāri pie­minētie
Vašingtonas 1. sepi lēmumi
Papildus Jau agrākiem dņojumlem
var vēl pieminēt, ka, piemēram, ari
uz Ludvigsbgrgas izceļošanas nomet­ni
izsauktas' vairāk desmit biJ. lat­viešu
karavīra ģimenes, sākusies to
pārbaude un vairākas ģimenes, gan
pirms, gan pēc Ziemsvētkiem, Jaa
devušās tālākā ceļā caur Vildfleke-nn
uz Gronn. Pie tam pārbaudes
procesā nav novērotas nekādas īpa­šas
grūtības vai šķēriļL Summējot
šis ziņas no angļu un amerikāņu Jos­las
izceļošanas nometnēm, Jāsedna,
ka bU. latviešu karavīri, kas Hk
ČMŪĒ detuši un vfluiiei, beidzot to­mēr
atbrivojuiies no tiem varmādgl
uzspiestā zīmoga, kas tos visus šos
gadus vairāk vai mazāk atšķīris no
pārējiem, .«odigiem un kārtīgiem
ļaudīm". 8o izceļošanas kandidātu
lietām krājoties daudzos mēnešos, to
saradies īsti daudz, un atliek tikai
cerēt, ka tās tagad, refa: sakustinātas,
tikpat rosīgi tarpinās virzīt ari oi
priekšu. Būtu Jāvēlas, lai beidzot
patiesi no izceļošanas uz ASV nepa­likta
aizkavēts neviens tikai tāpēo
vien, ka viņi, kaut vai citas varai
spiests, tomēr aizstāvējis pats savu
tēvzemi on dnijies pret vara, kas
tagad prai^fjosi ttk daudz asinsupafu
ari no unerikāņiem paliem.
m