Bavarijas Latviesu vestnesis, January 6, 1951

              i-.V'
i
•
i-
I i i
••I
I I.
Sestdian. 1C31 g 6. janvār!
Jums jaapgnez Isaki
4 MBNESU PUSEDZE FAUHC^OSTEUSS imiuisiTcsMfms
l i e l a taisnība tiem, kas apgalvo,
ka, pavadot kādus mēnešus lielākā
traniftt
Maijs un decembris rosi
ir ,V iz^eļdlōnēs
DP Izceļošana l a ASV, k M pagā-ļUM»iu laiku" « » n l < * f » * ? ^ ~ " . 3^
Pēc DSrte dienim iauneBis tomēr J « « " " t oU skaitliski «Ja Iļrtfii^^^^^^^ J83 - lweļdttMui re-
•§, varot jusUes ka gata- jusies Iepriekšējā aina. ViņS paUcisiy"»* «Mnaml straujšta. Onmas , «^t«nbra 0 ^
vibai apUecIbu ieguvis. Ari es pirms pie sava un n(inaijis. vai ASMU- °«««toes IRO publiskas ļ ^''^v g i d e t o
• - • lijaipaUesi^āv5agaviija muskuļoto :^°nf5c^^^ rmaKs sakopotie ceļotāju skaits uz ASV sasniedza
roku\m kāju vaiTalvaTkaUt ari tai "ovembns un
būtu tādi vai citādi matL
4 mSneSiem gluži kā jaunkareivis ie­rados
Faliniibostelā, bet tagad varu
teikt, ka esmu sasniedzis vismaz
kaprāļa stāžu. Esmu kavējies ārstu
un ierēdņu uzgaidāmās istabās no pL
9 ritā Hdz 6 p. p., dažkārt nekā ne­sasniedzis,
bet kopā ar citiem tā­diem
pašiem gaidītājiem daudz kas
55?.?^^!^^,^. visādi pie-ļ lis ggja un nāca kādu mēnesi, Udz
d ^ 205.000, no kuriem 115.000 Eiropu
cembris pieder pie 1950. g. dzīvāka- atstājuši 1949. g., bet 2500 l ^ ^ - f•
iiem mēnešiem . Kamēr oktobri no Lielākā grupa ar gandrīz 60.000 ir
„Tur, kur bus Jusu rokas un kājas, I Bremenhāfenas uz ASV devās 5 kuģi poli. to vidu daudz žīdu un PoUjas
tur būs arī jūsu galva un kamēr tai! ar 5337 DP izcelotāliem, bet no- ukraiņu, bet nākošās ar apm. 30.000
nebūs apgriezti mati, Jūs Austrālijā ' *
neielaidīs," noteicis ierēdnis un licis
pienākt pēc nedēas. Tā šis jaunek-vembri
6 ar 7341 DP, decembrī (no ir latviešu tm ukraiņi (Grodas statīs-
1.-17.) to bija Jau 7 ar 8532 per- tikās l a p e l i , «TOžēl, KlkalTO^I^
sonām Decembra vidū bija pat tāds pēJI bartlefci griapā). t « l ^ ;
ilgi nepiedzīvots gadījums, ka jūrā ēechl, ungāri, jugoslavl uc Visvairāk S'^f^JiSlU^^^^ 4^^ ^ ^ ^ nomainījies ierēdnis un atļāvaļstarp Bremenhāfenu un kādu no.izceļotāju (Hdz 1. dec.) - 3U42 no-visas
i»ocedflras transitcentrā Jāat- sDītīcaiam vīram braukt uz Austrā- ASV ostām vl^lalcīgl atradās 8 darbināti par kvallflctttem «trādnife-kuģi
kfirto divas vai vairāk reizes. kopā ar apm. 6000 Izceļotājiem, kiem, 27.475 lauksaimniecībā. 14.157
Te.sastaļ^ arī kādu bij. karavīru,
kas šeit &0 Minsteras Ieradies martā
un tikbi augustā dabūjis vīzu ieceļo-ianat
Austrālijā. Sešas reizes viņš
«tājies Austrālijas komisljāll priekšā
un viemoēr tam prasīts, kad viņš
beidzot atzīsies, ka bijis ŠS ģenerā­lis.
Nav līdzējis nbrāc^jums, kā vi­ņam
tikai 25 gadi un ka labākā ga­dījumu
viņš batu gan varējis uzdie­nēt,
līdz leitnanta pakāpei. Pēdējā
aptaujā viņš kopā ar sievu un 2 g. v.
bērnu, Ieskaitot uzgaidāmo laiku,
pavadījis veselas 9 stundas. Izsalcis
un izslāpis, bērtis beidzot sācis rau­dāt
un iežēlinājis ierēdņa sirdi, un tā
beidzot šis tautietis ticis pie Ilgi kā­rotās
vīzas.
Vasarā notika gadījums ar vesela
blj. sardžu vīru vadu, kas bija Izgā­juši
visām pārbaudēm un beidzot
stājās kolisulārā ierēdņa priekšā.
Kad pirmiUs desnilts bija noraidīts,
vīri sadusmojās, pieprasīja atpakaļ
savļid dokumentus un aizbrauca uz
savām agrākajām darba vietām. Tad
gan vēl nebija sācies Korejas kon­flikts
un vēlāk, dk varēja vērot, at­tiecīgo
ierēdņa sietam cauri izgāja
arī viens otrs bij* cīnītājs.
Kāds Jauneklis man stāstīja, šādu
piedzīvojumu: Tikko viņš pavēris
durvis uz konsulā]^ Ierēdņa kabine­tu,
prettmaitskanējusi barga balss:
„Jums Jāapgriež īsāki mati!"
„Vai ed bdtu maldījies,'* Jauneklis
nezaudējis atjautību, „uņ konsula
vietā bfttu ienācis pie friziera?" Uz
šo Jautājumu ierēdnim bijusi tikai
viena atbilde: jlrā!"
spītīgajam Austrā
liju. Pirms vizītes pie jauilā ierēd­ņa
viņš ļoti rūpīgi noskuvās un lika
tomēr apgriezt sev matus.
Savādākais cilvēks, ko man šeit
gadījās sastapt, bija komisijas ārvts,
Nezinu kāpēc, bet viņš neteica ne­viena
vārda. Ar rāvienu pie zoda
viņš mani apgrieza apkārt un pats
šņākdams un pūzdams rādīja, ka
plaušu pārbaudē Jāelpo dziļāk. Kad
pārbaude beidzās un ievaicājos par
tās rezultātiem, firsts tikai pacēla
roku un parādīja uz durvīm. Kad
tiku aiz tām, atcerējos, ka i r pirm­diena
un neviļus pasmaidīju .
Citādi dzīve šai milzīgajā centrā,
kur pastāvīgi uzturas ap 8000 DP,
nebija peļama. Vismaz es ar uzturu
varēju būt ai»nierlnāts, tāpat man pa
tika, ka šeit nebija skaļruņa un ķdp-nā
kārtā visiem mājās tika piegādā
tas rakstveida zīmītes par norīkoju­miem
darbā vai aicinājumiem uz ko­misijām.
Diemžēl, latviešu rosība
kulturālā ziņā toreiz bija stipri ap­sīkusi,
un pat Mērbekas teātrim vle«
sojoties, bija ļaudis, kas strādā un
pelna, bet pateica, ka par Izrādei
vajadzīgo naudu viņi labāk kaut ko
krietnāku ieēdot. Rosīgākie izrādījās*
sportisti, kas cītīgi trenējās un pie­dalījās
sacensībās.
Šķiroties no Falingbostolas, prātā
palika kāda sieva ar trim maziem
bērniem, kurai vīrs Jau vairāk nekā
gadu strādā Kanādā, bet ģimene ne*
Var izceļot, Jo sievai plaušās atrasti
Latviešu skaits uz katra kuģa svars- par nekvalificētiem strādniekiem
ttjās no 100—150.
1950. gadā visvairāk Izceļotāju —
9397 bijis maijā, kam seko decemb*
13.483 par kalpotājiem, pārējie ir
ierēdņi uc.
22. decmbr! Ņujorkas ostā ar ku-
Svētīgs darbs
* Uz ASy izceļojusi Elizabete Kmt*
]^ kas pēc vīra māc. Kraula nāvei
savas gaitas veltījusi, palīdzības un
sabiedriskajam darbam VĶt^
Pinns trīs gadiem Ludvigsbuigas
emigrācijas nometnē viņa organizēja
un visu šo laiku vadīja VMCAS no-daļu,
kas 3000 cUvēku Uelajā nomeu
nē izaugusi par ievērojamu faktoru.,
Viņas vadībā organizēti plaši valodu
kursi, populārzinātnisku lekciju
Ū, filmu izrādes un izveidots IpaSt
padomdotuves punkts, kas daudioi
gadījumos paUdzējls Uem izc^ott^
iiem, kuru lietas bija mmlbdtai
S c e ļ l Taēu visUelfiko d»btt &
Kraule veikusi, organizējot pastāvi^
gu paUdzIbu tuberkulozes slimajiem
Hdwronss un Ambergas sanatod»
jās, ziedojumu veidā sagādājot ttem
papildus I e t i k u un naudas līdz^
ļus. *
ris. Jūnijs ar 8292, JūUjs — 7833 un ģl Ģēn. Blatchford Ieradās ar! 5 le-novembris,
bet tikai 3752 DP (3 ku­ģi)
bija devušies uz ASV septembil
Taču arī šī gada Uelfikie skaitu i r
tikai puse no izceļošanas kusnbas
ceļotāji vtdeSi (Volksdeutsche), kas
ir pirmie no vāciešiem paredzētās
vairtk nekā 54.000 personu kvotas.
Viņi pēc otra kara Izraidīti no J u -
goslavijas.
Uz Austrāliju, kur arī Izceļošanas
DIENVIDAMERIKAS VALSTIS kustība pēdējā pusgadā kļuvusi v l -
MEKLE AMATNIEKUS sal gausā, decembra sākumā devās
Atenttni mekis virpotāju. 3 Uftu elek- w 1600 Izceļotājiem, bet 21.
tromēchanlķus, 3 liftu instaUitorut, v t l
rfikuB fidu āpitrfldltiJUi4q?eciāUstus, 8
keramikas ttrādnlekui, rakttimmalīnu
lal)otaju, darba riku gatavotaju-meistani,
mettUa gritKSju un metalla krlsotiju.
Kolumbila mekie armiju apavu darbnīeki
dec. ar 1860 DP.
REDAKCifAI
;X AIZGiUlS LATVIEŠU
DRAUGS
un formai apģērbu darbnīcai va^tSJui ar ļ. *N7o Holandes saņemta sēru vēsts^
500 peso algu mēncll. 3 ēellUtui. ilmfb- savā 74. dzīves gadā pēc īsas sll-nlska
orķestra trompetistu, harfistus
vijolniekus. midRnu mēchanlķi, keramikas
inženieri ar prakii porcelāna un māla
teehniikā apstrādāšanā. tekitīU lietprats-
Ju un droSībai stikla meiitaru-ieiUklotāju,
Parasvaja meklē karoieriju mēcbaniķi,
prlekfistrādnieku-mēchaniķl, I architek-tu8,
sociologu pilsētu būvniecībā (urba-nlstu)
un 3 bOvinženierus. Bolīvija —
golfa laukuma pārvaldnieku Hdz 49 g. v.;
Cne - 13 kvaUficetus strādniekus līdi 4S
g. v. papīra un papes fabrikai (Jāpārvar
da angļu vai vācu valoda, prlekSroka ka­toļiem
un ģimenēm ar 1 vai 3 bērniem);
Bkvadora — aug|u konservu speciālistu.
Pieteikšanās IRO birojos.
un mības mlds paters Jāzei^ J . Klejni*
U Z
iespējas
zemēm
STRĒLNIEKA SVEICIENS VļļV
SlEM āvu BIEDRIPI
Vecais latviešu strēlnieks — 6. Tu-plankmrito7wlSd*'^
kuma pulkā leltnanU Dāvids Gļl-
Franftu kplonlj^a;9an|eii||iw.;iņe)dē 48^^
80 g. v. priijētf chirurgu darbam sllm^^
nicā ar trīsgadīgu līgumu un too.ooo It.
atalgojumu minesl. Darba vVieta atrodas
kalnu plltēU,^ UOO m augstumi ār eiro­piešiem
piemērbtu klimatu; Etlopija —
graudu tīrītāju dzirnavām, degvi#lu tīrī- \-,ao irSt^,, I«,AO T S O «a
tāju rannerijā un vulkaniiltājS; Marokā P^,^» diezgan Sā-dīzeimotoru
meistaru, mācītus strād- pigl Izjūt priekšrocību došanu privāti
likta uz 3, vēlāk Jau uz 6 mēnešiem,
bet pēc tam pateikts, ka viņai pašai
un ad vienam no bēnilem plaušās
sācies t c process un tāpēc Izceļošana
tiek noraidīta. Citādi Izceļotāji uz
Kanādu centra procedūrai Izgāja
cauri fearastl 2—4 nedēļu laikā. Pēc
tam varēja doties uz lekuģošanas no­metnēm
un kopā ar ASV braucējiem
# ^ ^ 1 ; At»^ija9:brmicē]i tiii^
pretim* " ^ a rnova^- ttž. uzgaldīšaafa^
cehtrlem, kur simtām ģimeņu dzīvo
jau piekto vai sesto mēnesi, galdīda-
Jens (KleyntJ*»s). Viņa nāve i r liel9
zaudējums arī mums. Paters Klejnt-
Jens bieži uzturējās Latvijā vēstures
pētīšanas nolūkos un, apceļojot
mūsu dzimteni, Iemīlējis to tāpat kā
savu zemi Viņam bija. dzīvi sakari
ar latviešu garīdzniekiem un zināt­niekiem/
sevišķi vēsturniekiem, kas
.viņu uzņēma par līdzstrādnieku Lat­vijas
vēstures Institūtā. ^. K. sako­pojis
divi biezus sējumus ar Latvi­jas
vēstures dokumentiem. Jau bija
savākti un sakrāti materiāli arī tre­šajam
sējumam, ko viņš cerēja ie­spiest
brīvajā Utvijā, nešaubīda­mies
par mūsu valsts atdzimšanu.
Pēdējo reizi pāters J . Klelntjens bija
ĶE8KAIDRIBA8 AR SKOtAH
U t v i ^ Janaltšian «alādās Mmli bM|
nīdas neskiddflbM no sartititaaiļjur Hh"^
rieael skolām. Val LCK ar a ^ t d * aip.,
mis strādāj^^giWbas tobiniā» aa
profesora paUdintn nevaritn naskakM
attiecīgo seo^n skola standarta u j r i a i .
komentiempltrādlt masa s k ^ m ^ m i s
līmeni, salMsbiot tās ar «^t» J S ^ i ^
bas iestādēm. Piem^ Amerikā mta fl.
dasskolu plelldslna amerikāņa, kait fMi
mOsejāi ietve? art amertktea jaaterkU»
ledšas kursu. Tai no^aš^ķa VHM
Arts koUedSā latviešiem otrrels lāmkļl
bHiele, algebra, svešvalodas jc. M M »
meti, jāsaadi divi gadi to M ieM,>
Franēn vidumkoln belgnšlemjLyele^ļ l '
gadīga, no IS-n i* v.) ir tIeļbttIestiMļi
Uberai Arti koUedlai 3. gada kaiiā dļķ
nior). Tādai pašai tiesībai ItftO; iHapil^
ari utvliAn vidussk^a betgatelim Am
ners, kas ārstējas kādā Austrijas Latvijā 1940. g., piedzīvodams sar-sllmnīcā,
piesūtījis redakcijai $ādu
bijušiem strēlniekiem adresētu vēs-tuU:
„Vecie cīņu biedri! Popularizējiet ve­co
latviešu strēlnieku garu un sparu!
Lai mūsu jaunatne gatavoias cīņai ar
okupantiem — tā diena nav tālu. Lai
niekus raktuvju darbnīcām un tečhnlsko
Zīmētāju; Indija - dzelzs valča elektr.
spēkstacijas meistaru un Udz 45 g. v.
ķīmiķi trīsgadīgam darbam krāsvielu fab­rikā,
kvalificētu krāsu mēchaniķl sintē-dzīvojošiem
izceļotājiem, pie kādiem
pieskaita ari sardžu un transporta
vīrus, kam sievas vācietes un kas
pēdējā laikā lielā skaitā izceļo uz
neviens nezaudiS
ArijRfiēSr " m tvfer^* le«a;^1a
slm
a^ij^tu llnāldhie-kanarmljās
iebrukumu, ko atklāti
nosodīja. Savu draudzību Latvijai un
latviešu tautai viņš pierādīja ari
trimdas apstākļos, allaž nledalīda-mles
latviešu bēgļu sanāksmēs un
svētkos.
LŪDZ ZIŅAS
PV amerikāņu Joslas aprflpt* ^birojs
Uldzj^tsaukUes tos biJ. utvlešu leģionā^
rup^t.kas'^dlenējušt^ kādājeģiona maSbi
Emanuēlu O r i e a n u , dzim. t. 4. ms.,
nepr., un sniegt sekojošas ziņas: kādā
vienībā O. dienējis, minot rotu, pulku,
kam mūsu svēto mantojumu."
Dāvids Gllners Ir vienīgais blj. , ^ - ci
latviešu arSlniek* AustrilS Imr at« JlviziJu, Ja iespējams Feldpostnr; kad,
AUSTnja, mir a i - ^ ,jg^,| j^^^^^ ^^^^^^ ^ ievainoti;
rodas vecoļ^aužu aprūpē un slimo ari kādās slimnīcās, pie kādiem ārstiem un
P.u'u'^t" ^".a^^^^^^ Austrāliju, un tādu sievu loti daudz
lējēju, inženieri zāģētavās vadīšanai;
Bnrma - 3 kuģu inženierus tirdzniecības
flotei un 8 ostas ločus; PakisUna rē*
ķinvežus un tekstillabrtkas vadītāju;
CeUona - ais technologu. PieteUcšanfls
IRO birojos.
poļu «melnajiem". Tāpēc arī pēdējā
laikā Izceļotāju vairumu, kas tika uz
kuģiem, sastādīja tieši no šīm ģime­nēm,
kamēr pārējiem 6000 braucēliem
menhorstā. A. &
plaušu plēves Iekaisumu, Novēlot
saviem bijušajiem dņu biedriem un
tautiešiem pasaulē sekmīgu Jauno
gadu, sirmais strēlnieks izsaka vēlē­šanos
pārcelties uz Vāciju, lai būtu
kopā ar dtlcm tā laika dnītāHem.
'Viņam nav nekādu piederīgo. Adre­se
— A8fi4»^blv Gent^r Afit«n 100
b. Enns, Post Heinrichsdorf B. 40/10,
Austria.
kad O. ārstējies. E. Orleans galvas Ievai­nojuma
dēl zaudējis atmiņu. Dati ne^
pieciešami viņa pensijai izkārtošanai.
Tāpat biroji lūdz vliai DV nodafu un
atsevišķi ddvoJoSoi Invalidus steidzīgi
iesūtīt Jaunās invaUdu apUuJas lapas, Jo
sakarā ar lut pasaules federācijas no­domu
Ierīkot Invalidu mītnes. pMcoloēa*
nās centrus, kā ari palīdzību izceļot, ne­pieciešamās
aptaujas lapSs minētās ziņai.
Visai zinai idtāmas uz adresi: Daugavai
Vanagi, warzburg, W5rthitr. 31, Begie-rungilager.
mOsa ikolotājtt Inititilti plelidilaāmi U*
beral Arti koUedSai, nevis HItt « t e ^
A.oitņš, raitenā, A i f ^
DORNSTATt ARI LUTERĀŅI
Latvijas 13. nov. a«rā rakstā |i»
Udilba«..** staig» cita teļkls^ka m a
lāttšn mītne Doraštati pla tnmas l i^
redssta pareistielgajiem «a tiem pnm
tantiem. kas nav luterāņi. Mītnei dM»
tori Rlmlebi paskaidrojis, ka DotnUaH
atņemšot ari laterāņns.
O. t t e l e s . Dorai^ll
KUR I^AUKVai LABA EABTIBA
Augibarģlsla Isaejoti^n atvada vRl»
šanfii an nopOta br. kaut nebātu jābraaa!
as avksto VIldflfkena* Hn agrāk lak-^
ititi. ka Hi nometnes Itmltnlekl illtaMi^
papUdinā ar melā ailailtiem iāgarl^iā»
Labi kuHnSsuUi legflti ari no eelmiMi*'
Bet tagad ziema malkas piegādi paraUal^
ļnsl. Tādāl Izceļotāji Jautā, kādēļ gaiāl-^
sanu laiku nevar pavadīt tepat, Aag#*
bnrgā, kā tas bija vasarā, kad desmltlam
transportu gāia no iejlenas ^at^OieaiĻ
bel «SM^ piSf tieil ok ku|^ Ā^^^
ItvtitalaBas «eiatri Umeiējii lIMi 1^.
A8y liE^elolāJa, SMd -nuFt A^'Jadatiliit
Hoebfeldai nometnei. > AugšlmriM kafi»» .
eltiUe Ir pāri SNI penoan, bet pOSA:
tur atrodai nepUni IIH. TādII nebata i
šķiršltt Isceletājlem oitarlties Aagibaip 4
S-S nedilM ttds kala kārtu sagaldlšaalt I
Retās apdzīvotību dH art Āagibargu |
ģimenes ittdi^ par ankitoma, )o ā brl* v
ketei nn druika malku ut cUvēka dleaā t
Ir par mas, lai apiildltn paitakšāi Utabas,-- i
otra aevSlamlba Ir tā, ka 3 ned. līdi 3
mfn. flgli aigaldllanai, vtielltku «•»
Ubolaaoi ihA novērošanu laUn Jāpavati ^
aanMitnometiil. Ziemu vldfi eeļoMuia ar
bērniem ilmtism kUometra tiUa Ir M
apgrūtinoša, kādSI atgaldīSanu laUra va«
rētu atfaut pavadīt Roebfaldu nometal,
kur vietu diezgan.
Angibargā'Hochfeidā
l.BImaats
\m
Un Tfipa
m
•'I,
aais
VAINĪGS?
AGATES KRISTI ROMĀNS
(35. turpinājums)
„Jūs sarāties par mani, mon ami! Pielāgojoties zināmām
m^oduin un likumībām, es virzos uz priekšu tikai soli pa
solim, uu ceļš, kas man mēl ejams, i r ļoti gaŗS."
„Tā? Ta^ mani iepriecina. Es Jau domāju, ka esat visu iz­pētījuši!
Pastāstiet taču man kaut ko par šiem metodiskajiem
soļiem."
„£s sev sastādīju nelielu tabell." Puaro Izvilka no kabatas
papīra lapu un atlocīja to. „Mana Ideja ir tāda: slepkavība,
kas veikta, lai iegūtu zināmu rezultātu."
^Atkārtojiet to vēl labi lēni."
„Tas nemaz nav gŗūtl, mīļais draugs."
„Iespējams ka nē; bet tas tā Izklausās."
„Nē, nē, tas Ir p a v l s ^ vienkārši. Paklausāties — Jums
vajadzīga nauda, un Jūs^^to dabūjat. Ja nomirst kāda tante.
Labi. Jūs Izpildāt kādu darbību, resp. — jūs nogalināt tanti
un nodrošināt sev rezultātus, tas Ir — mantošanas tiesības.^
„Es vēlētos, kaut man būtu vairākas šādas tantes." Džapss
melanchollskl nopūtās. „Tālāk! Tagad es saprotu jQsu domu
gājienu. Tikpat labi varētu sacīt — darbībai vajadzīgs kāds
iemesls."
„Mīlais Džap, es savam formulējumam dodu priekšroku.
Darbība ir izdarīta — šai gadījumā slepkavība. Kādi tad ir
šis darbības rezultāti? Izmeklējot dažādos rezultātus, mēs
gribējām atrast mīklas atrisinājumu. Kādas darbības rezul­tāti
var ļoti. atšķirties savā starpā, bet šī īpašā darbība at­tiecas
uz vairākiem cilvēkiem. Un šodien, tris nedēļas
pēc nozieguma, es izmeklēju rezultātus 11 dažādos gadījumos."
„Jūsos aizgājis bojā visai attapīgs filozofs," zobalīgi pie­bilda
Inspektors. Taču viņš ieinteresēts pārliecās papīra lapai
un lasīja:
„Miss Greija — pārejoša uzlabošanās, paaugstināta alga.
Lēdija Horberija — rezultāts labs, ja vien viņa ir CL 52. Miss
Ķerra — rezultāts slikts, Jo kopš Zizeles nāves maz ticams,
ka lords Horberljs Iegūs pierādījumus par savas sievas neuz­ticību,
kas viņam atvieglotu šķiršanos."
.fljna", Džapss pārtrauca lasīšanu. „Jums tātad šķiet, ka
Žlzele metusi acis uz lordu Horberijii? Mīļais draugs, Jūs pā­rāk
viegli ļaujaties aizdomām, par mīlestības afērām."
Pēc šīs piezīmes, ko Puaro uzklausīja ar maigu smaidu,
Inspektors atkal pievērsās papīra lapai:
..Klensljs — rezultāts labs. Cer saņemt lielus ienākumus no
grāmatas, liuŗā aprakstīta slepkavība. Dr. Braients — rezul­tāts
labs, Ja viņš Ir RT 362. Raiders — rezultāts labs, Ja kāds
raksts viņam ienesis nelielu summu naudas, kas firmai pa**
līdzējusi pārvarēt krizl. Ari viss pārējais labs, ja vien Rai­ders
ir X VB 724. Dipons — bez pārmalņārfi. Žans Dlpons —
tāpat kā tēvs. Mlčels ~-. bez pārmaiņām. Devlss * bez pār­maiņām."
.,Un Jūs Iedomājaties, ka šīs atzīmes Jums palīdzēs?" Jau­tāja
Džapss šaubīdamies.
„Katrā ziņā tas dod skaidru Iedalījumu," paskaidroja Puaro.
„Cetros gadījumos — Klenslja, Miss Greijas un Iespējams
lēdijas Horberijas gadījumā — rezultāti Iegrāmatojami kre­dīta
pusē; mistera Gāla un miss Ķerras gadījumā turpretim
debeta pusē. Četros gadījumos, cik zināms, vispār nav ne­kādu
rezultātu; un vienā gadījumā — Dr. Braienta gadījumā
— vai nu nav nekāda rezīdtāta, vai ari skaidrs ieguvums."
„Un izejot no tā?"
„IzeJot no tā mums jāmeklē."
,Tur nekas neiznāks," Džapss drūmi pareģoja. ..Mēs esam
paralizēti, kamēr no Parizes nepienāks jauni materiāli. Es
varu derēt, ka es no Zizeles saimniecības vadītājas būtu Iz­dabūjis
vairāk, nekā Fumjē."
,3et es to apšaubu, mans draugs. Vissaistošākā šai nozie­gumā
Ir pašas mirušās personība. Slevleto bez draugiem, bez
piederīgajiem, es gribētu sacīt — bez parsonigās dzīves. Sie­viete,
kas reiz bijusi jauna, kas mīlēja un cieta un tad ar
stingru roku aizcirta durvis. Tas tagad pieder pagātnei —>
pāri nav palicis neviens uzņēmums, nekādas amlņas. Marija
Moriss pārvērtās par Zizeles kundzi — par augļotāju."
„Val jums Sļļiet, ka viņas pagātnē sameklējams kāds no­rādījums?"
..Varbui"
,.Tas varētu Izrādīties derigs! Pagaidām mums vispār nav
nekāda pieturas punkta."
..Jūs maldāties, mans mīļais. *Man ir vismaz tris pieturas
punkti: lapsene, pasažieru bagāža un liekā tējkaroto."
,.Puaro kungs, jūs pārsteidzaties!" sacīja Inspektors Džapss
laipni un pēc briža piebilda: ,4Co tad jūs īsti domājat pie­minot
šo tējkaroti?" •
„ZizeIes kundzei bija divas tējkarotes uz apakštases."
.JPēc veca Ucēiuma tas nozīmē kāzas."
„Sai gadījumā tas nozīmēja bēres," pārlaboja Herioils
Puaro.
xxn.
Kad Normans GSls, Džēna un Puaro satikās pusdienās,
jaunais zobārsts iepriecināts uzzināja, ka viņa izspiedēja pa­kalpojumi
turpmāk vairs nebūs vajadzīgi. Krietnais Mr. Ro-binšons
esot beigts, paskaidroja Puaro un uzaicināja abus jau­nos
viesus nelaiķa piemiņai iedzert malku vīna.
„Mlers viņa pīšļiem," iesmējās Normans, paceldams glāzi
..Kas tad īsti i r notlds?** pēttja Džēna Dreja pievērsusiM
Herkulam Puaro.
„Es noskddroju to, ko vēlējos uzzināt. Jaunkundze."
nVai tad viņai bija kāds sakars ar Zizeli?"
«Jā.**
^Tas izrietēja Jau no manas sarunas ar viņu," iemeta Nof*
mans Gāls starpā.
Jūtams. Bet man bija svarigs lietas īstais saturs," sadja
Puaro.
Abi Jaunie ļaudis Jautādami uzlūkoja viņu, taču mazaiā
belģls nesniedza vis nekādus paskaidrojumus, bet izaicinošā
kārtā ņēmās Iztirzāt dzīvēs un karjeras savstarpēji mainīgās
attieksmes: ,.Parasti dlvēki — neatkarigi no tā, ko viņi Jums
stāsta--izvēlas arodus, ko patiesībā slepeni vēlas. CUv»i» '
kas strādā birojā, varbūt Jums apgalvos, dk ārkārtīgi viņi
vēlas kā zinātnieka apceļot zemes; taču drīz Jūs atskārtīsiet, \
ka patiesībā viņš rafl vienīgi lasīt grāmatas, kurās aprakstīta
Pēti^eku Adve, bet pats tajā pašā laikā dod priekšroku biroja
ķebļa pieticīgajam komfortam." i
„Sad?aņā ar Jūsu teoriju tātad mana tieksme ceļot pa |
^«Wlda Džēna, ,.un mana
ina gūtība tātad bOtu «Ieviešu matu kopšana un ondulēšana.
Nu, tas nu gan nav tiesa."
Puaro viņ^ tē^ķi uzsmaidīja: ,Jūs vēl esat jauna. Pro­tams,
Jāizmēģina šis un tas; bet tas, pie kā galā paliek. Ir tā
īstenā drfve, kam dod priekšroku." • *^
„Un Ja nu es dotu priekšroku kļūt bagātai?"
, Jā. — tas katrā ziņā i r Jau grūtāk."
.,Es nevaru Jums piekrist," Iejaucās Normans Gāls. „Ga<fl-
Juma, ne izvēles dēļ esmu zobārsts. Mans tēvocis, kas ari bija
zobārsts, vēlējās lai es pārņemu viņa darbu, taču mani vlU-nāja
dēkas un plašā pasaule. Tādēļ kādā skaistā dienā es de­vos
uz rHenv^dafriku, lai kļūtu par farmeru. Taču man trilka
vajadzīgās Pleredj«8, un gribot negribot man bija Jāpieņem kS.*^^ Jāatgriežas un Jāstrādā ar viņu
Un tagad Jūs atkal nēsājaties ar domām vēlreiz pamest
z^ārsta praksi un doties uz Kanādu. Jums taču ir īsts kolo­niju
komplekss!"
„Sal gadījumā es jūtos spiests to darit"
w 'Jn^J' neticami, cik bieži apstākļi spiež darit
to. ko dlvēks patiesi ari vēlas."
« a i^^^lT ' ^ ^ ^ ^ H * * sacīja Džēna šķelmīgi, „es pat
vēlētos, kaut mani uz to spiestu."
,J^bl. jaunkundze! Lūk mans Ierosinājums: jaunnedēļ es
odos uz Parīzi, ja jums Ir patika, varat mani pavadīt kā
" kijlare. Es maksāšu jums labu algu."
(Turpinājums sekos)
iM^tolddi
ttu vēdlm
vidktai
Inta pārbaudi
nu piraitl
ko Kam
^MVļttOfficei^
|wwna
irt uzsvērti ]ib
iMIJuil, fivaji V
' jVslēpJ un n^v
to darīt VT
t i d 8 , k a K aL Jļ^ AnUljft, iif
^ mijām un
R^ftlrlanu
NMeži J
IK)litIvai
krastā
nana ?