Bavarijas Latviesu vestnesis, January 6, 1951

              mfimmm
"Tas to vSrti
tMa galviņa gal§7te/l^
itu labL Pēte, tev'ir'^'"
ļiitigJ^ paskiitles, vai nav
i i visa tolUw nauda bija
tad nolēmām, ka « T ^
.taUS par bUeSu stoTu^
iateto jautājums. """^
^toJ«ut*U8a biļetes stūri,
telpS varējām palūkotlei
m durvīm tā paSa iiaudas
^ ASaties, kur sēd Kombat-
«? tpvli blondīni un denfi to ar
f ppi ilgi skatīties citiem
^l^|Ji?S «81a vm un kaktā ui
kfMt^k^ un bubto-jiS^
liļp^ pulka tmir m unsiņu -
lipiM^J^^ un mana Elza
6 lampiņu Filipsa aparātu. Ne-tas
jr to vērts!
ai^ozlbas kopsumma:
ina . £ 1.10, —.
Jāia . . £ 2.-.
* * £ 2»"^. —
J u r a . . . £ 5.--% —.
Kopā £ 10,10.
Vērtības: 1 mētelis, mazlietots,
I melns,
! 1 pulkstenis, rokas, 16
^ ! akmeņi,
mm*
1 Blza, brūnēta blondīne,
i5k. V.
K t ^ 4 priekšmeti.
^ To es saprotu, tas ir darījums, ta
te apgrozība. Nez* kā tautsaimnieki i
«to. Izdarību nosauktu? Velna pul-i
vvis, tas ļZigurds Kombainis!" i
RirdSns
i9t}&ieku <xrtu^ vai ari izkllzdami pa
l ^ i l l icļit bija Pļaujas laiks - tie
pft^lēja pa ielām, un tau-ļtofim
pilsētā vair^ uzturp-
*i|Ut^ bezdarbībā,
ļifcfclitete Jeb ari trieca pie aerod-bet
vintsrrtk^ brīnīdamies rau-iff^^^
MteV kā steM lai vēl laikus
īiil ItidlAiflmti tt
lokk Vēl aizvien turējās, tur
nicībā sargāja pēdējās vagas
. stOrftī wdzltie ļaudis aizvien
iusisilgo sastingumu, un klusībā
ifoxposta pilna gala. Ugu-oenil^^
vēl gluži neaiz-pēdoos^^^
l^^ vilcienus,
tonl^ visus iespējamos
l ^ n f i f c ^ - a t c e l š a n u , kas
|Se nekautas cīņas ar sevi un
Krastu, beidzot bija izšķiries.
» bljļ& Mežinieku vidū, un ar
blJsivi^rņSmis kāda sektora va-
Mņi biji noplēsis, pazudis bija
^a, tāpat vidus josta ar „Meine
tol vietā viņā bija ietērpies pus prl-atģādihādams
lauku aizsargu vai
tamļ bija jaiina pase un darba ap­ārda.
Tā. Deksnis ar nelielu risku
ētbss pa kurzemes piekrastes no-fcfgrlelotite
Ventspilī vai Liepājā,
W^ Sļakarnieka pienākumi ar leģionu,
apstākļiem un apkārtni, kur miti-
Bķ sapurinājis tos mazliet un izr
JŪgb lergasl tecināšanu saimnieka
„d2tofiš už Ventspili, kur tam bija
ļfetas, bet klusībā Juris zināja, ka ir
Ienesis, kSdēl viņa domas un soļi tik
>; ostas pilsētu. Dažbrīd viņš izjuta
iiei^erodas tur par vēlu, ka neatrod
\ kur viņš par visu vairāk vēlējās
ija klāt diena, kad Juris varēja pa-
> un ar labi- nospodrinātiem zāba-
»ties uz Ventspili. Tomēr ar katru
Ws pilsētas robežai, viņa oma kļuva
Viņš nebija paradis iet pa klu-m
mm gar stūriem, lai nevaja-idarmiem,
nebija paradis sastapties
5 ielas nesveicināja, un pilnīgi ap-pakaļ
trim «otistiem, kas to gan-lums
SLIDOS)
Sestdien,' 1831. g. 6 . janvārj
L A T V I J A
Ka Maskava cer...
(Turpinājums no 4. Ipp.)
kļuva ģenerālleitnants. Viņa sacen-sonis
pēc Hertas un ar! sabiedrotais
konspirācijā ir Irjo Karle Leino, ag­ronoms
un Kusinenas tagadējais
vīrs. Ari viņam ir bagātīgs stāžs
S(Mnijā un Pad. savienībā.
Somu komunistu partija ir ievē­rojams
faktors Kremļa plānos.
Gandrīz visi partijas vadītāji trenēti
Maskavas konspirācijas skolās, vai­rums
no viņiem ari kalpojuši sar-kanarmijā.
Bet somi ir cieti cilvēki.
Komunistiem nekad nav bijusi ie­tekme
somu armijā. Kontroli par
policiju viņi pazaudēja, kad Leino
1948. g. bija spiests atstāt .iekšlietu
ministra posteni. Panākumus pret
komunistiem guva izveicīgais un
enerģiskais sociāldemokrāts Fager-holms.
Komunistu ietekme Somijā
līdz šim tikai gājusi mazumā. Ari
Pāsikivi ievēlēšana par prezidentu
1950. g. bija demokrātijas triumfs,
lai gan viņš pats sevi atestē par pro-krieviski
noskaņotu liberāli. KomQ*
nisti vēlēšanās tomēr ieguva 22 proc.
balsu.
Kad Maskava sāks savu akciju
pret Somiju, nav pasakāms, raksta
admirālis Zachariass. Skaidrs tomēr
tas, ka Somilas jautālums komunis­tiem
ir darba kārtībā, un ari noti­kumi
rnda, ka šī 7eme ir visvairāk
apdraudēto sarakstā. A. Dr.
^LIELGABALU KARAĻI" ROMA
ANGĻIEM SOLA MĀKSLĪGU
ZIVJU GAĻU
Londona (fm). — Anglijas zivju apstrfi-dStflju
federficija paredz uzsākt iintetls»
kas zivju gaļas ražošanu. Izgudrojuma
autors un noslēpuma vienigkls zinātājs
tagad dzīvo Indijā. Federācija grib viņu
aicināt atpakaļ uz Angliju, atpirkt viņa
recepti un sākt sKntetlskā pārtikas pro­dukta
ražoSanu vairumā. Kā pasākuma
ierosinātāji apgalvo, Sis produkts Izskatā,
garšā un aromātā pilnīgi atgādina Īsta
zivju gaļu, bet esot vēl barojošāks. Ne­laime
tā, ka Šādā veidā iespējams māk­slīgi
ražot vienīgi ceptu zivju gaļu, bet
toUes to^varēSot ndllktavās uzglabāt ne­ierobežotu
laiku, regulējot svaigu zivju
cenas. Pasākuma iniciatori neko nemin,
vai līdz ar mākslīgo zivju gaļu pilnības
dēļ paredzēts ražot ari mākslīgas asakas.
Pirms kāda laika no ItaUias IzraldMa
Kabanu. ValSbs mēneSut j
Viņā dzīvoja Romas visgreznākā viesnīcā
Vla Vlnetta, uzdevās par Svētā gada svēt-ceļnleku
un. savta ķlnus kārtojot, izde­va
milzīgas naudas summas. Viņa Uclā
maksātspēja kļuva aizdomīga poUclJal.
Sākumā domāja, ka daŗflana ar nczlnā-
2Sf ^^^«^.^stj karaliski atalgotu spiegu.
Kādu Romā, šai visinternacionālākā pa­šāvies
lielpilsētā, ir ļoti daudz. Izsekojot
Kabana gaitas, atklājās, ka viņi Ir loti
plašas, nelegālas Ieroču tirgotāju sabie­drības
vadītājs, viens no ttem, ko itāļi
f3uc par „Uelgabalu ķēniņiem". Kabana
IzraldlS^a tomēr nenozīmē, ka nelegālā
ieroču tirdzniecība būtu apstājusies. Pēc
kara gados Roma kļuvusi par šis tirdz­niecības
metropoli, un tās slava šajā
,,branžā" tālu pārsniedz to, kāda pirms
tara bija Tanžērai, Lisabonai vai Istam-bulai.
Nelegālie ieroču tirgotāji rīkojas ļoti
plasl. Pirmajos pēckara gados ItaUjas po-
Ucija daudz neinteresējās par viņiem.
Stāvoklis mainījās, kad CiviUvechlas ostā
uz kāda kuģa uzgāja smago tanku sūtīju­mu
kādai arābu valstij. Sal pirmajai ..liel­gabalu
ķēniņu" neveiksmei sekoja dau­dzas
citas. Eksportfirma Anc^otU Neapo­lē
krāva kuģi. simtiem Uelu kastu ar ofi­ciāli
pieteiktām dažādām maSlndaļām. Po­licija
izdarīja pārbaudi un aUdfiJās. ka
kastēs atrodas nesamontēti Sermana tan­ki,
domāti Tuvajiem austrumiem. Genu-
Jas ostas rajonā policija apstādināja garu
transporta auto kolonnu. Preču dokumen­ti
bija kārtībā: SuJammaSInas Zlemeļafd-kal.
Izdarīja pārbaudi un atklājās, ka rū­pīgi
Iesaiņotās SuJammaSInas „pārvērtu-šās"
automātiskos Ieročos, Muitai kontro­les
ierēdņi Llonfalconē aizturCja ep simts
automobiļu. Dokumenti bija kārtībā: cu-*
kurs Trlestai un malīntm atļāva l^raukt
Vēlāk muitas posteņa priekšniekam radās
aizdomas, un viņš ziņoja Triestas polici­jai.
Daļa ..cukura" tad Jau atradās kuģī.
un policija atklāja, ka tas ,.pārvērUes"
pazīstamajās &kodas fabrikās Cedioslo-vakijā
ražotos automāUskos ieročos ar ce­ļa
mērķi — Izraēlu.
Tie ir tikai atsevišķi gadījumi. Galve­nās
nelegālo ieroču noņēmējas ir Tuvo
austrumu valstis, un turienes ekstrēmistu
grupas. Tās pērk visu, ar vienkāršām
pistolēm sākot un tankiem un lidmašī­nām
beidzot. Nav vairs noslēpums, ka
Palestinas kara laikā kāds ..lielgabalu ķē­niņš"
piegādājis Izraēlai 8 Spltflre Iznici­nātājus,
kas no daudzu bojātu ŠI tipa lid­mašīnu
daļām samontēU kādā ItaUjas ka­ra
laika Udlaukā bez uzraudzības atstātās
darbnīcās. Zināms ari. ka vairākas itāļu
firmas kļuvušas bagātas, atjaunojot vec-materiālu
kaudzēs savāktus Uelgabalus,
tankus un citus ieročus. Vai šie Ieroči
ļaus precīzi; tas neinteresē ne ..firmas",
ne „lj[elgabfilu ķēniņua", atl plrcējua daž­kārt
n i , JQ Tuvajoi austrumos diezgan
parastos ..mājas karos" bieži vien urvar
bez šaušanas. PleUek, Ja viena puse ana,
ka otrai i r daudz ieroču.
Pēe Palettinas kara izbeigšanās nelegā­lajā
ieroču tirdzniecībā uz neilgu laiku
iestājās atslābuma. Sl gada sākumā tur­pretim
sākās Jauna ..sezona", kurā tagaid
piedalās ari Austrumvādja. kas zem Suh-lera
ļļ^as medību ieroču un piederumu
maskas ..eksportē" ložmetējus. granāUne-tējus
un citus Ieročus, kā ari attiecīgo
munīciju. Caur Stetines un Rostokas ostu
Ieroči ceļo uz noteiktām sadales vietām.
..Uelgabalu ķēniņu" aģenti ir visur: ie­roču
fabrikās, ieroču atjaunotāju un
transporta firmās un translu ostās, kāpēc
ari, ciņa ar tiem poUdJai nav viegla. Ja
ieroču pircēji ir noteiktu poUtisku vai
nacionālu uzskatu ļaudis. ,.Uelgabalu ķē­niņi"
turpretim ir pilnīgi ..bezpartejiski
un intemacionāU" veikalnieki, kam pU-nīgi
vienalga, vai Ue pārdod komunis­tiem
vai fašistiem, žīdiem vai arābiem,
balttem, dzelteniem vai melniem. Vienī­gais,
kas tos Interesē, ir dolāri vai zelts.
Jo citus maksāšanas Udzekļus viņi neat
zist Es,
Anekdoti par Gustavu V
zviedru tauU Gustavs V bija Irkirtlgl
populārs. Kāpēc — to vislabāk laikam
pateicis vinS pats. Tālajos ziemeļos reiz
iznākuli nepiredzita karaļa piedaUlanHa
kādā dievkalppjiunfi. Jaunaii mācītāja,
protams, nerVcHBēJis un uztraudei. ko
nu lai saka sprediķi. 81 liņa nonākusi
ari līdz karalim. ,JPasakiet mādtijam,"
viņš teicis, „lai viņi runā parasti, neko
sevišķu nevajag, ail es pats esmu pa-vitem
vienkārls cUvēks!"
fteiz karalis kopi ar tagad jau mirušo
sociāldemokrātu partijas vadoni Peru
Hansonu, torels ministru prezidentu. In­spicējis
kādu karaspēka nometni. Pie
pusdienām Hansona. kas skaitījās viens
no karaļa personīgiem draugiem, atāstl-
Jis, ka viņi maizes ceptuvē redzējis kSdu
karavīru, kas viņam Ueies kaut kur re­dzēts
un ļoti pazīstams, viņi tikai neva­rot
un nevarot atcerēties viņa vārdu. Do­ma
par to Hansonu mocījusi visu laiku,
līdz beidzot, Jau maitnā mājās braucot,
tas priecīgi iesaucies: .,Nu es atceros,
majestāti Tas bija mūsu valsts tutl)ola
Raibi pasaule
0 Abu- izcilo Parīzes amaržu firmu
Chanel un Luden Lelong starpā sācies
stridus. Lelongs nesen laidis tirgū divaa
Jaunas smaržas Nr. 6 .un Nr. 7. kas pēc
nosaukuma un ari vienkārtt iesaiņojumā
stūrainās pudelēs stipri atgādina Sanela
smaržu Nr 5. Starpība tikai tā, ka tāds
pat vairums Sanela maksā 32,S0 doL, bet
Lelonga smarža tikai 9 dol. Sanels gata­vojas
Iesūdzēt Lelongu tiesā.
0 Londonas Avēnijas viesnīcā ieUuzāa
zagļi un nozaga 5.000 dgareSu, 140 pu­deļu
liķiera, radio aparātu tm — sarg­suņi.
0 Kāda šveiciešu ģimene ar Uelu ape-tltu
pusdienā notiesāja garšīgu sēņu
ēdiēnM.. iedodama kādu mazumu ari mā­jas
kaķim. Pēkšņi kaķia noguUa u i gri-das,
un likās, ka tas cidl Uelas sāpes.
Visa ģimene panikā devās uz tuvāko
slimnīcu un Uka sev izsūknēt māgas. Jo,
adm redzot, bija notikusi saindēšanās
no sēnēm. Kad ģimene, bāla vaigā, bet
ar atvieglotu sajūtu pārradās mflāa, tā
atrada kaķi mierīgi ņurrājam vesela ka­ķēnu
bara vidū.
0 Skots, pazaudēja vienu mārciņu.
Laikrakstā Skotu Ziņas rubrikā Paza^-
dētsl Atrasts! nākamā dienā bija la­sāms
sludinājums:.,Pazaudēta viena mār­ciņa.
Lūdzu atdot. Jo mīļa piemiņa!'* (ab)
vienības labais ārējais usbnicējs." — ,.Nu
Ja." pasmaidīja pustavs, ,Ja tas būtu
bijis k r e i s a i s ārējais tizbrucējs, tad
tu to būtu atcerējies tOliņl*'
Rels karalla ar labalrdlgu humoru pa­glābis
no disciplināra soda karavīru, Taa
noUdi prieki 15 gadiem armijas manev­ros
ziemeļos. Karalli ar pāris ģenerāļiem
un adjutantiem atradies Inspekcijaa gā-
:lenā. Kādā meia stūri viņi uzgUuli
četrus kareivjus, kas, zālītē izlaidlmes,
{nogrimuši bridža spēlē. „Divi piķi,"
svarīgi noteieis viena no viņiem, kam
pašlaik bijusi solīšanas kārta. Tikai Ud
spēlētāji pamanījuši karali un viņa pa­vadoņus.
Cik ātri varēdami, tie uzrau-sulles
kājās un gaidljull, ku.noUks.
Divu piķu soUtāJs uztraukumā aizmirsis
pat nomest kārtis, un tās kā pavēries
vēdekUs plētulls gar viņa sāniem. Ģe­nerāļu
sejai. protama, sollJuSaa ne se­višķi
labas Izredzes izkulties no nepatī­kamās
situācijas. Karalis pagājies pāris
soļus uz priekšu, pametis skatu karšu
vēdekli un tad draudzīgi teicis: „Ar šā­dām
kārtīm tev. gan, manu zēn, vajadzē­ja
soUt viimaa t r I a piķual"
Vtt IdkUl no tliļik | M d ^
denlem uzņemšanas komiteja informē­jusi
karali, ka sagaidītājos esot ari kfids
sirmgalvis, kat nogājis kājām i jAdiea,
lai tikai redzētu savu valdnieku. Ma-
JesUlte bijis ļoti aizkustināta, veckU ro-jallšts
saukts pirieklā. tm karaUs sirsnīgi
spiedis viņa roku. ,,Un tā tu nu esi nā-
,cls 10 garo ceļu, lai redzētu mani,** sa­cīja
karaUs draudzīgi un vienkārši. ,.Jā.
tā nu Ir. bet man Jau tikpat bija jānāk
uz pilsētu un jānopērk dēladēla kristī­bām
kāds litrs Iņabja." Uzņemšanas ko­miteja
Ūkai mutes vien noplātijull, bet
Gustavs V sirsnīgi pasmējies un vēl no­vēlējis
dēladēlam ātri izaugt lielam.
T.Salga.
SB Hl I8S M lllil HMK
ASV flnanču ministrija nesen pubUcē-
Jusi gadskārtējo pārskatu par personām*
kam pagājuši nodokļu gadā bijuši vls-
Uelākie ienākumi, saraksta galvgali
blakus rūpniedbaa magnāttem un baņ«
ķieriem atrodami ari Holivudaa tUm-zvaigiņu
vārdi. No aktieriem 1941 (.
vislielākie ienākumi 419.166 dolāri bljim
Fredam Murejam. ko Vācijas kino ap­meklētāji
pazīst no fUmas OU un .
Krietni mazāk, taču tomēr savus 194.444
dol. nopelnījis amerikāņu populārākajā
dziedonis Blngs Krosbljs, kas vispār Ir
viens no Kallfomijas bagāUkaJiam vī­riem;
viņam starp citu pieder ari pa­šam
sava bēzbola vienība. I. vietu Ieņem
Amerikas lemīļottkals tUmu komijā
Bobs Hope ar S44.5S3 dol.. un Ud ļfto
dāmas: BeUJa Grēble. kas pelnījitfl
141,100 dol., Bete Dēvlsa - 141.000 d<H.i
Barbara Stenvika (pazīstama no «Urnām
Misisipi melodija un Sieviete pieder
man) - mM dol., Rosallnda Baiŗle
(filmās Māsa Kenlja un Mana māsa
Blcna) - M5.Ō00 dol.^Garij»-Kupars
187.000 dol. un Klodete Kolbēra. kas Holi­vudas
,.virsotnēm" pieder Jau kopi mē­mās
fUmas laikiem. - 160JW dol,
Paulu Kempu drU redzēsim Jānnt ko­mēdijā
Nakta bez grēka, kurā pMļU
galvenajās lomās darbojM Brunlja Uŗ
bele, Grēte Velzere, Šarlote Daudertt,
Liza KarUtate, Karls Sēnbeks, Paulā
KUngen un Friča Kampara.
Pēc tam, kad negaidlU Uelt panākumi
bija Cartlja Capllna vairāk nekā 90 gā-du
vecajai filmai Uelpllsētas uguņi «1
Remarka Rietumu frontē bet pārmaiņām,
uz ekrāha atkal grib rādīt ari Marlēnu
DItrichas un EmUa Jannlngas Zilo eņ­ģeli.
:^ .
Noslēpumainie pēdējā laikā noUkuml
AngUJu kuģu būvētavās un atomu » l y - ga Klausa Fuksa afēra ir pamatviela
ilmal. ko ar titulu Sabotāia gatavoju
uzņemt angļ\| producanU Soaklna,
Vairāk nekā 7 mllj. klnotatru āpmek*
lētāju Udz lim noskatījušies vienu no
vācu pēckara vērtīgākajām mmImNakti-sardze
ar Luīzi Ulrichu un Hansu NU-senu
galvenajās lomās.
DĪVAINA LIETA
..Dlvalna lieta." prāto ieceļotājs Brail-lijā,
„lim uzvalkam, kas man mugurā» v i l ­na
audzēu Austrālijā, drāna austa Angli­jā,
ŠŪU šis uzvalks Tr SavlenoUJās valstīa,
ar diegiem no Indijas, bet nopirku es to
Buenosairesas gatavu apģērbu veikalā."
..Bet k u gan tur sevilķst" brtnU,
draugs.
,.Dlvalni man Uekas t u , " atbUd prāto­tājs.
.,ka tik daudz cUvēkl nopeinljuU
sev dzīves Iztiku no uzvalka, par kuru ee
vēl nemu neesmu samaksājis."
P. g. 25. oktobri Jordanbadē aizgāja mūHbā mana mīļā laulātā
draudzene, mūsu dārg|l mātniņa un vecmāmiņa
Amālija Valdmanis, dz. Svinte
dzlm. 1676. g. 7. nov. Ieriķos, apglabāta 1850. g. 37. okt Biberachfl/
Virtemb.
Dziļās sērās
virs sUmnIcā, meita nezināmā tālumā,
dēls, meita, vedekla un mazbērni
Venecuēlā.
Amands Valdmanis, Garita 6 Pepe
de Aleman 29. Caracas, Venezuela.
S.»ii^ctiča; ,; ' *
r li^ni ]--iinVii'ii m I
'•f
MŪSU mīļā māmiņa
Tekla Kambala^ dz. Vaiders
dzlm. 1895. g. 23. okt. Kalupes pag., mirusi 1950. g. 10. decembri
Sidneja, AustrāUJā.
Es sapni par dzimteni
Pagalvi l i k š u . ..
Mīļā piemiņā viņu paturēs
•meita, dēls tālumā, znots un piederīgie
i
i
P
I
I
Dziļās skumjās paziņojam, ka 1950. g. 22. dec. pēc grūtām cieša­nām
miris
i Inienleris-ķimiķis
I z n ā k u s i
brāļu Grlmma
Pasaka par
SarkangaNW
liela formāta bUžu grāmata, iespiesta uz
bieza, laba kartona, ar daudzkrāsainām
ilustrācijām. Cena DM 3,71
Plepruāma
o. DlĶA gribastnlca»
"»'
AUSTRĀLIJA
latviešu grāmatu visplašākā izvēlē pie­dāvā
3. STRAUTOS
12, Seventh Ave^ Alberton. 8. A.
Hermanis Spilleri
I Apbedīts 1950. g. 87. dec. Filadelfijā. Amerikā.
" Viņu mīļā piemiņā patur
sieva, bēmii māsu» Bm> Nāruna, un
Gribēju tālajās pļavās vēl iet, M. Grēves ģi^^ne Amerikā
Satumsa n a k t s . . . un J. Llmaņa ģimene Vādjfi
1950. g. 27. dec. pēc smagas operācijas mira mūsu darba kollēga,
bij. leģionārs .
Pēteris Skapars
Apglabāts Krefeldas pilsētas kapos.
Piemiņā paturēs
323 MTUnitMSO virsnieki, instruktori
un transporta viri
Citā saulē aizgājusi mana sieva un mūsu māte, audzinātāja
Ieva Matilda Kalnijia, dz Tizenbaoha
dzimusi 1883. g. 22. decembri Rembatē, mirusi 1950. g. 19. decembri
Dīcas izceļotāju nometnē, Vācijā. Ap^abāta Dīcas Austrumu kap­sētā
1950. g. 22. decembri.
VlTB m dēU
1950 ^ ' ām ciešanām Augsburgas allmnlcā āig-gāja
mūžībā mūsu mīļais
Francisks Strauts
dzlm. 1879. g. 15. decembri.
Dziļās sērās
sieva, Ml^i vedekla un mazdēls
trimdu
rakstiem,
tiem un
VISIJBM
ia grāmatu apgādiem, lalk<
tnieklem, mūiu kUen-lem
tautiellem noviļam
m gadft
litaflbo ntt libliļot pinUmmiii
o l ^ pār Latvijai atbrfvoiaBii nu
laiviikii gim ImlUlrai im leraio
lailābSiaiUL
ciHlmatnlea un daUanātiiliielbu
itilfādāiiuBn pāntāvtba
m
GAIST7S ZISMSVSTKUS UA
LAIMĪGU JAtmO GADU -
elejnlekier^ un paziņānk visos kontinentoi.
Alfrēds k r ū m i ņ i ,
614, Milla St, Kalamaaob,
m) Mleh., USA.
„ T A U T U T Ē V U"
Visā godībā, tēlnieka M. G e l s t a u ta
veidojumā, var skatīt Tēviju kalendārā.
DM
Tēviju kalendārs laSL g. / . . . .1,60
J. Veselis, Dienu krusts, romāna . . 7,10
O. Balzaks, Eiženija Grandē, nomāna 6,25
Prof. Buduls. Veselīga dzīve « . . . 6,90
A. Caks, Mūllbas skartie . . . . . 9,30
V. Bērtlņa, Praktiskā vliftuve . . . 6.60
£. Virza. Straumēni . . . . . i . . 4.75
J. JaunsudrabiņS, Baltā grāmata, I . 6,—
Pie Dzintara Jūru, dziesmas . . . . 2,50
SD, ALAINIS,
(13b) Memmlngerberg, postlagemd.
(941)
TAUTIETES,
atšaudoties nop. prec. nolūkā, nelnlēi^t
atr. un Iķlrt Esmu 38 g. v.. vidēja au­guma.
Vēlama ģīmetne un dzīvu apr.
Klusuciešana garantēta. Flirta izslēgts,
Of. ar Nr. 946. (946)
S. g. 4. decembri Neuulmā traģiskā nāvē
miris Memlngenas nometnes iedzīvotājs,
kara invalids
JANlS G O R K S S ,
dzim. 1921. g. 20. novembrī.
Memlngenas Latviešu komiteja lūdz mi­rušā
piederīgos pieteikties komitejā at­stāto
mantu saņemšanai. Ja trīs mēnešu
laikā neviens nebūs pieteicies, komiteja
uzskatīs atstātās mantas par nevienam
nepiederošām un izsniegs- tās nometnes
trūcīgiem iedzīvotājiem.
1950. g. 19 decembri.
Memingenas komiteja,
Regierungslager Memmlngerberg
b. Memmlngen (13b), AUgāu.
(953)
LATVIETES!
Ja Jūsu krūtis pukst sirds, tad atsaucie­ties
tris kara Invalidiem. Mūsu kopvec.
96 g. Jūs Vēlamies 20-40 g. v.. nelzsl. atr.
un šķirt. Saprašanās gadījumā varēsim
uzsākt kopēju dzīvi. Vēstulēm pievienot
foto. ko uz vēlēšanos sūtīsim atpakaļ. At­bilde
garantēta. Rakstīt: Jaunākam. V i ­dējam
un Vecākam SI lalkr. kant. ar ot
Nr. 945. (945)
T O R O N T O L A T V I E ŠU
G R Ā M A T N Ī C A
i t Morse ^ Tel G L SMI
ToroBto, Ootario, Ganada.
Izpilda grāmatu puūtinājumua Ztemel^
un Dienvidameriku valstīm Vienmēr
krājumā ļaunākās grāmatu Pieņem abo>
nementus visiem latviešu trimdu perio­diskiem
izdevumiem un LCK apgāda Lat­vija
grāmatām
Pieņem lalkr LATVUA puūtlnājumus
uz Kanādu pa gaisa putu; abonementa
maksa - Kanādu 11.-* mēneti.
LCK apgāda on Uikraksta LATVIiA
pārstāvla Toronto, Oot^ Canada.
(690)
» Izlietojiet iespējas
pasūtināt sev un MVlem tuviniekiem laik­rakstu
..
LATVIJA
PA GAISA PĀSTV
ui sekojošām zemēm:
itt ABuerlkaa •āvienotāia Valtam un Ea*
nadu ~ DM %M mēnesi, saņemot avUt
4-4 resp. dienu talkā no imākšanu
dienu Vācijā; at AastrāUJa lia laun-telandl
- DM n,- mēnesi.
LATVUAS ātraia abonements pa gaisa
pastu daria prieku saņēmējiem un patl-dzēs
vienot izkaitftōa latvielui trimdā.
Gaisa pasta abonements pasūUnāms pie
visiem mūsu pārstāvjiem VldJI un tlelt
apgādā.
LCE apgāds LATVUA,
a4a) Scbw. Gmflnd. ArtUlerie-
Kaseme. U8 Zone. Germany.
BAL-nc seonoN
11, Greak Street, L O N D C N , W. L
piedāvā A n g l i j ā dKlv. tautleliem:
Blestt massll. cūku speķi . . 1 māre. 4/6
Mātsāl. cūku speķi
Bfimdesu . . . . .
Ciļņi «l||s 4eiii
B^t^^jāt
(baitisrPbrk) , ; • ; t
Saiaml desa
Cblņua mūsu gaumē
Skābētus gurķus , .
Skābētus kāpostus .
Balvu . . . . . .
Puūtlnājumam lūdzam pieskaitīt 1/6
saiņošanu un pasta izdevumiem. Pl»ūti«
nājumlem, sākot ar £ t.-*, minētie l/l
nav Jāpieskaita.
Sūtām d ā v a n u s a i n ī š u s .
uz ārzemēm:
tekstuiju, veļu, kurpu. parfīmus, tnedl-kamentus
utt. Piem.. labākās kvalltātu
nailona teķes pa galu putu maksā 13/6
1 pāris.
• * • •
t .•i
3
l m
Vi:.
• 1
1 tt m
vu 4/6.
3 .1 3/6
3 t l 3/0
1 1* 3/0
Pieprasiet jaunāko cenrādlt
(946)
LŪDZU ATSAUKTIES
blJ. DarmStates nometnes Iemītniekus
DĀRZIŅU un DAKTERU ģimenes.
Rakstīt: J. J a k s o n a m . Boschrand-straat
68. WATER8CHEI - Llmburg,
B e i g i e . (936)
i
AustP&ll|as
Latvietis
laikraksta
l a t v l e l i e m A u a t r ā l i j fi
Box 69, P.'O. Prahran/Vletoria
Abonēšanu maksa: I lillņi par 8 mēn.
(894)
Miisainniece
vajadzīga,
sa gadu veca, var būt bez prakšu, ku
spēlē un dzied tatviešu dziesmas. Darba
vl^tu vēlāk drfkat mainīt. Fotogrāfiju
un apliecību iesūtīt: Box 8. 8306. West
New York. New Jer8ey, U.S.A.
(939)
BSEKLĒJU
VILMU BĻAUS un ELFRIDI VILKER8,
kuru Vācijā dzīvoja Bambergu nometnē.
Melānija G r u n d 1 s: 77. Alma Road, St
Ķilda, Melbourne. V l c , Auitralia.
Stalingrādas traģēdija!
(908)
Nr. 2 (446) 1951. g. 6. Janvāri
Neuiietotos manuskriptus usglabi on
tūta atpakaļ vtentgt ia tltn plevfa*
nota apmakuta un autoram adraaHa
aploksne Redakdla patui tlealbu ma­nuskriptu
» vaiadi^bu gadījumi tsīnlt
Ar autora parakstu vai tntdāļtem pa*
rakstitoi rakstot UEteiktāa domu nav
katrā tioā ari redakdiaf domaa.
ABONEMENTS VAOMA.
patūtinot lodlvtdaiii (līda I aka ai
vienu adrttl) maku at piesOtfIanu
DM i - par eka mēneii. pasOttnot
«ollaitivt (vairāk pei 3 ekt) OM 1.90
mēn., uz ārzemēm DM 4.80 mēn., at­sevišķa
numura cena DM 0,80; oi
ASV on Kanādu pa galu puto
DM 6,60 mēn., oz Aostrāllju un iaun-cēlandl
pa galu puto DM 11^.
SLUDINĀJUMI VĀCIJA
maksā DM 0,90 pai vtenaiej oonparill*
le tespiedumrindas atzpemamo telpu,
vienreizīgs 10 laapiedumrindu slud
OM 6,-: vienreiz l tesptedumr flod
DM 3.—. Grāmatu apgādu un tlrgotijo
fludlnitumlem pletOtot toa tlaU ip*
sidam. apr#ktnam 90^ atlaidi
Abonementu pieteikumos, studlnijo
mus un Iemaksu V i d i I pteņa»
mūsu pārstāvu nometnēa kl ari ip-izādp
tleH
Abonementa on sludinijumo mākto
i r t e m ē t un turienet pirttivjo M*
rakttu itziņojam vairāku reižu csi-nesi
(oalā tludlnālumā
LCB apgāds LATVIJA.
aoo) Sdiiribticii ooiood,
Artllierie Kaseme. U8 Zooe,
Oermaov (tālr Mum OmOnd tUD