Bavarijas Latviesu vestnesis, February 15, 1950

              «It ķmleStt ko;
NtaiSVi^sars^^Bi
ii^ffiie, tad Soo.
*'*'|gadiJumarniiS
LATVU
Latrlan New8paper
Publlsbed under fiUCOM ClvU
Affalīt DlvlslOD AutbortsatlOD
Number UNDP m. Publliber
•nd Bdiiori Valdemārs Lam-oorgi.
EflUngen/N.. Brelu Str.
Printer: ūngeheuer &
ūlmer. Ludwigsburc, KOrncr-itr.
16. Published twlee weekly.
Clrculatlon u m
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 13 (357)
TreSdien, im g. 15. febr.
mftk iraldteoAi un MUdiena»
fsSev«)t: uivteloCentrillKo
mttejt. Oilvenē^ rtdakloit: V
Umbetgsi galv^ ndiktot»
vietnieks: M CuUUS. Redak*
tori: A. Bolitdns, J. JSctb»
Bon». B. Ķ ) s ^ Ē. Ralsters»
L. Svarcs. Austrilljss redsk*
cUas vad. A. Smlts (Uwley
House. Canberra, A. C T.,
AustnOla). RedakcUM adrese:
BssUngen/N., Breste Str. I->I.
telefons ITOS.
m
li u krustu vietā
Ateķoiabi«iSl|.
i i
Isspiest ;iļē.
I iitiāsas j i .
" l i n trešalj gmm
i ar sarkanu zvaigzni
Militāri lidlauki Dundagā operācijām
pret Skandināviju
JAUNA INFORMĀCIJA
par dzīvi bojsevizetaja Latvija
in P3rtt
Latvijas kolhozēša-nas
gaitā lapkos no- Silēstas dauļdzas biju-ā
vēgturisk^ muzeja
aizgādībā nodotās
^tnes. So rīcību boļ-
Turpinam publicēt ipaSā
ceļa iegūtos autentiskos ma­teriālus
par dzīvi un ap­stākļiem
okupētajā Latvis.
mi
ilardidot
toāittifc
.dijiiffiieii
8evJku zemkopības
ministr, mēģina motivēt šādi: „Irne-attaisnojami
līdzšinējā saudzība pret
I vecām rijām un citiem neko neiztei-
" Cējlem buržuju laiku pieminekļiem.
Tie aizņem plašus zemes gabalus im
korife
Gordoriiļ
i? Padomju savienība
vēl nevar bombardēt
Ņujorku
Ifeis dzīvo
nekodu
feas de8mitf<?m
misionāri, ^ V«/
!6v^ki15, ko^
vēsts; zino
fļļl^Mōrmoņu
»«0h«.
iii»||ltS:.paklS1s ar ,ļ:
drTjojmā nāks vai^
Paklāju darinfilusl
jftjigllia? karaliene Mēri-ļot
Trfe tā 8 gadul Savu
raraliene nolēmusi t)5tdpt,
u Jefitvļjt^^^^^A^
savu
Londona (D), — Ašers LI, kas 1946.
gadā publicēja pazīstamo grāmatu
Vācu aviācija un kas kara laikā bija
britu slepenā dienesta aģents, Lon­donā
devis pārskatu par Padomju
savienības gaisa floti. Pēc Li do­mām
loriieviem pašreiz ir 12.000 Hd-mašlnu,
kas sadalītas starp 6 sarkan-armljām.
LI doniā, ka krievu gaisa
llote pagaidām ne^at bombardēt ne
Vašingtonu, ne Ņujorku» ķa^m^ tai
ajs ildž «im ^ ^ a i 1600 km.
vu ķumbvej&i ar apzīmējumu Tu-70
Sdzinājas amerikāņu supercietokš-ņiem
B-<29. Citādi padomju aviācija
pēc LI domām taktiski ir tik spēci-.
ga kā nevienai valstij. Rietumiem
vislielākos draudus sagādā krievu
raķešu šāviņi» Nākamajos 10 gados,
domā iit Padomju savienībai tomēr
būs mazāks atombumbu krājums
nekā Savienotajām valstīm. Viss
a# krievu aviācijas prc^gress attiecināms
" Uz pēdējiem 5 gadiem, kad Padomju
savienībā sāka darboties vācu inže­nieri,
un techniķi/un kad NKVD
tegttva plānus par jaunākiem lidma-
StoU modeļiem ASV un Lielbritā­nijā.
Krl=evi vēl joprojām esot loti
atipalikuSi radara technikā.
1
Ir par traucēkli zemes
koUektIvizāciJai" Se­višķi
daudz brīvda­bas
pieminekļu iznī­cināti
Vidzemē. Bez
tam no Latvijas neat­karības
laikā celta­jiem
pieminekļiem (Brāļu kapos) un
sabiedriskām celtnēm izkalti laukā
valsts ģerboņi, pametot to vietS tuk­šus
caurumus; zīmīgi, ka kompartija
bijušo ģerboņu vietā nekur, atskai­tot
universitāti, nav likusi Ieveidot
jauno LPSR ģerboni.
Laukos koka konstrukcijas saim­niecības
ēkas noārdītas un pārvie­totas
ciemos. Ciemu un kolhozu vie­tas
izraudzītas pie bij. paraugsaim-niecībām.
Vecākās ēkas, ko neatmak­sājas
pārvietot, izmanto malkai.
Mūra ēkas — kūtis, pagrabus un ari
dzīvojamās mājas, ja tās tālāk par
1 km no kolhoza, saspridzina un pa­met.
Liekas, ka to dara ar nolūku
iznīcināt it visu, kas dzimtenē pali­kušajiem
latviešiem vēl varētu at­gādināt*
kaut ko par bijušajiem lai­kiem.
Tajā pašā laikā kolho'žos liels
dzīvokļu trūkums, un bieži vienā
istabā mitinājās divas ģimenes. Ne­apmierinātie
cilvēki iedrošinājās ti­kai
klusu sevi lādēties, neriskējot
iiiiteikt savus uzskatus skaļi, jo kol-
! J o ^ i e^ pakļauta nemitīga}
kontrolei;
Pilnīgi iznīcināts Latvijas lauk­saimniecības
kameras ar lielām pū­lēm
un Izdevumiem veiktais sugas
lopu ieaudzēšanas darbs. KolhoiEOS
notiek bezmērķīga lopu sugu krus­tošana.
Piemēram, daudzās zirgu
audzētavās, „brinumus meklējot",
sakrustoti ardeņu, oldenburģiešu,
rotšteru, hanoverāņu un rikšotāju
sugas zirgi un iegūti jau pavisam
vāji īpatņi.
No Alūksnes ziņo, ka pilsēta pa­plašinājusies
un pēdējā laikā sacel­tas
daudzas vienstāva koka mājas.
No jauna izbūvēts milicijas iecirk­nis
un pie baznīcas izpildkomitejas
(Turpinājums 4. Ipp.).
Krievi Maskavā izturas augstprātīgi
.i -1 i*«sana d^lai*
iižjfeii^ kcmservā^
ļ iPbst c^tuŗtd^
[ja ai^<^ SSeto
politiku. Air Padomj|
IV iespējams citādi 8B|
vienīgi reāla BpSsl
:amēr rietumnieki nevai
Steļhiu par to, kā viņi
visi tuvtoāS^BuofiSi mēģiļ
II-gluži,lieki un nevajai
t e r ^ a>
pret amenfcaņiem
Dīvaina garastāvokļa maina — Cuenlajs un
Maotsetungs joprojām viesojas Kremlī
m nodōtajajļ
z ts4& paša stundā se? ^
Aujgstida komisārs MeĶ
ut^ :jit^ trešdienas
Sdd^tlvas, kas
" X( MHttkas mē
SiS tostrukcijaf pa-:
j^an'^ar princii!>ieiOr
i v pasludināja pitmdien
^ [tgattē Rietumvacijas
atēts nodot arvien vai-ifeSrbet
tajā pašā la*S
libl^thuši. radikāU .apror
vācu nacionālisma, .
nacionalsoclMisma izj
ISts'diirektīvas, lai m
kās Vācijā būs tīri po^
:toies raksturs, īstenu)^;
erifcāņu globālās VoW'*
āriaii T)^a§ingtona nevaf.
a-safiedēt ciešākā ^
inliS sadarboties ar An-i
p i l ^ Ja ASV' partne*!
i-liitolkāņu Uberaaa
miUtāri stipras V^^
ļa^iustrumu un.r^
i ^ s iegūt i^spejam^
ifgu priekšrocību, pa^
iķsaules miera i»'
li
Maskava (C). — Maoisetunga un
viņa ārlietu ministra Cuenlaja vie-
0OJNiās Maskavā turpinājās Jau tre-io
mēaeat Kietunmieki ar nepacie­tību
gaida, kad par šim nemitīgajām
konferencēm Staļina un viņa lielākā
vasaļa stari» publicēs kādu komu-i^
ē. ArUetu ministrijas aprindas
Vašingtonā pārliecinātas, ka ari vis­neizteiksmīgākajā
komunikē varētu
izlobīt kādus pieturas punktus. Sta-
Mna un ķīniešu apspriedēm Maska­vas
diplomātiskais korpuss un citas
i * ^ ^ s un dzirdīgas instances seko
ar iespējami lielāko uzmanību.
Ļoti labi informētas amerikāņu ap­rindas
ir nesaprašanā par kādu pa­gaidām
neizskaidrojamu maiņu krie-
I vu attieksmēs pret ārzemniekiem
' Maskavā. Kamēr līdz šim akredi-
^tos diplomātus padomju ierēdņi
garlaikoja ar savu padevīgi pieklā­jīgo
un korrekto uzvedību, pēdējās
nedēļās ši5 tonis radikāli mainījies.
Krievi, satiekoties ar ārzemniekiem,
kļuvuši augstprātīgi un izaicinoši ne­pieklājīgi.
Pat no zemākiem ierēd­ņiem
jaušams, ka viņi „kaut ko zi­na",
kas tiem rada pārākuma sajūtu
pret amerikāņiem.
Par Maotsetunga uzturēšanās
lesliem joprojām spēkā divas ver­sijas:
pēc vienas sarunas ieilgst, jo
Maotsetungs nepakļaujas Staļinam,
pēc otras konferences velkas tik
gari, jo saprašanās pārāk laba un no
viena līguma dabīgi izriet cits — vēl
tālākas sadarbības plāns.
Laiks spiež
izšķirties
md brīdina;
Vairs tikoi 19 nedeias
palikušas līdz 30. jūnijam, kad
izbeidzas aprūpe DP nometnēs.
Tāpēc lai ikviens jau šodien,
kad IRO ierēdņiem vēl iespē­jams
palīdzēt, izšķiras un sāk
gatavoties
tālākai emigrācijai
vai
palikšanai uz dsoivi Vācijā
Abos gadījumos nekavējoties
jāsāk kārtot vajadzīgās forma­litātes,
jo vilcināšanās un gai-dlšana
uz pēdējo kuģi vai mi­nūti
var beigties ļoti kļūmīgL
Lietuvieši un ukraini
atkārtoti
apsūdz Maskavu
Vašingtona (E). — Savienoto
valstu senāta ārlietu komisijā pa­gājušo
ceturtdien plašu ziņojumu
pa£ zemēm aiz d?ielza priekškara
sniedza UetuvieSu un ukraiņu
pārstāvji Apsūdzībā, kas vērsta
pret Kremli, viņi atkārtoti pa­svītroja,
ka Padomju savienība
masveidīgi iznīcina iedzīvotājus
visās tais zemēs, ko sarkanarnadja
anektējusi. Tautu slepkavība ir
viens no Kremļa plāniem, lai no­dibinātu
savu varu visā pasaulē.
Padomju savier^a paredzējusi
pilnīgi iznīcināt ukraiņus, latvie­šus
un UetuvieSus. Kopš otras
Baltijas valstu okupācijas, līdz
1948. gadam NKVD uz Sibīriju
deportējusi 520.000 lietuviešu.
Ziņa par Baltijas valstu iedzī­votāju
masveidīgu Iznīcināšanu
vairs nav jauna. Tā vairākkārt
parādījusies arī rietumu demo­krātiju
laikrakstos. Zināmu gan­darījumu
mums var radīt vienīgi
tas apstāklis, ka Padomju savie­nības
tautu iznicināšanas plānus
tagad apsver ari Savienoto valstu
augstākā likumdošanas Iestāde
Sa'nenotajās valstīs pēdējā laikā
komunisms un tā negatīvās ide­jas
vispār ir politiskās sabiedrī­bas
uzmanības centrā
Lietuvas valsts svētkos
V. LAMBERGS
Lietuvieši, latvieši, senprūši, }at«
vingi un galindl piederēja baltu
pirmtautai, kuras ģeogrāfiskais
centrs bija Ņemunas Ieleja. Tikai
ap vn g. s. pēc Kristus baltu plrm-tauta
galīgi sadalījās atsevišķās tau­tās.
Jatvlngl un galindl sen izzuduši,
senprūšu pēdas vēl manāmas Aus-trumprūsijā.
Palikušas tikai divi
brāļu tautas — UetuvieSi un latvieši,
kuras saista asinsradniecība. Igauņi
Lietuvar valsts prezidents A. Smetona
Komēr Vašingtonā runō por mieru, Meltltiojs
tic dzēlis aizkara atbīdīšanoi uz austrumiem
am na nera
amerikibi doma, ka ar Kremli var saprasties
Vašingtona (A). — Kopš pagājušās nedēļas deklarācijām, ka ASV ne­domā
meklēt Jaunus saprašanās ce|u8 ar Padomju savienību, Vašingto­nā
radies diezgan saspīlēts un neskaidrs stāvoklis. Pēo ļoti krasiem ār­lietu
ministra Ečesona vārdiem tiklab prezidents Trfimens, kā ari vai-rāki
senatori izteikušies tomēr par labu miera cefa meklēšanai ar Krem­l
i Sabiedriska doma prasa, lai visā nopietolbā diskutētu ari senatora
Mekmehona priekšlikumu iedzīvināt sen bankrotējuSo Bar^clia plānu par
atomk<mtroles atjaunošanu. „Ja Padomju savienība mums parādītu
kaut drusciņ vēlēšanos sadarboties, ASV labprāt meklētu Jaunu iespēju,
lai beidzot nodrošinātu pasaulei ilgstošu mieru,*' atklitti izteicies prezi­dents
Trūmens.
Neraugoties uz ārlietu ministra E6e-sona
neparasti aso valodu pagājušajā
nedēļā un paša prezidenta Trūmena
atkārtoto atsaukumu, ka viņš nekā­dus
jaunus emisārus uz Maskavu
nesūtīs, Vašingtonā šīs nedēļas sā­kumā
bamnas par drīzām jaunām
miera sarunām ar Staļinu Ir skaļā­kas
nekā jebkad. Amerikāņu preses
balsis nepārprotami rāda, ka sabied­riskā
doma ar Ečesona deklarādju
bijusi ļoti nemierā un baidās, ka ta­gad
varētu sākties* Jauns kritisks pe­riods,
kas novestu pie šausmīga
atomkarā. Vairāki ieteknugi laik­raksti
uzsver, ka ASV politika ne­drīkst
vadīties no sarūgtinājuma,
kāds 'pēdējā laikā radies pēc atkār­totas
satiksmes traucēšanas Berlīnē,
izjukušajām Austrijas miera saru­nām
un amerikāņu tiesību ignorē­šanu
diplomātiskajās pārstāvniecī­bās
BaUcānos un Austrumeiropā,
New York Herald Tribune Parīzes
korespondents Hemfrijs par tādu
pašu noskaņojumu ziņo arī no Pa­rīzes.
Arī tur Ečesona deklarācija
izraisījusi neapnrierinātību. Le Po-
(Turpfnālums 8 Ipp.).
Visi DP pec 30o jūnija
pāries Rietumvacijas
valdības gādība
Bonna (B). — ASV augstais komi­sārs
Mekklojs piesūtījis 10. februārī
Rietumvacijas kancleram Dr. Ade-naueram
oficiālu rakstu, kurā pazi­ņo,
ka pēc 1950. g. 30. jūnija IRO
pārtrauks gādāt un rūpēties par vi­siem
tiem DP, kas vēl šai laikā at­radīsies
Vācijā. Nākamos 6—9 mē­nešos
pēc 30. jūnija IRO vēl darbo­sies,
bet tikai DP izvietošanai uz
jaunām dzīves vietām vai repatri­ācijai.
Mekklojs vēstulē Dr. Adenaueram
norāda, ka lielākā daļa no 140.000
DP, kas pašreiz atrodas Rietumvā-cijā,
paliks Bonnas valdības turpmā­kā
gādībā. Rakstā ASV augstais ko­misārs
ieteic Vācijas federālajai val­dībai
izstrādāt likumprojektu, kas
noteiktu pārvietoto personu civil­stāvokli
Vitauta Di£i muz^s Kaunā
abām ir likta;ia un dzīves telpu
brāļi. Ir radies jauns vēsturiska Ji«
d z i ^ — b a l t i e š i
Kaut gan baltieši kfi tautas ir
vienas no vecākajām, kfi nftci«
jas tās vēl ir Jaunas. Rdttt«
nieks Valdemārs Dambergs un vi^
ņa domu biedri sludina d r^
Baltijas nāciju laikmetu pasauc
kad rietumu vecās nācijas aleksand*
rinisma norietā ar cl^u apsvtUci
jauno, ārkārUgl vitālo Bdliiju ni^
clju uznāķšanu uz pasaule vēsturi^
skatuves. Sl dzejni^ — tautas
dvēseles tulku gaii$redidba dziļai
trimdas tumsā stiprina mūsu tidbtt.
brīvībai un Baltijas valstu atigšto-i
celšanās dienai.
Baltijas valstu trešās zvaigznes
Lietuvas valsts svētku dlenfi, kas Ir
ad latviešu svētku un cerību disļ»^
mūsu kopējās brl^^as gribas un cl«
ņas stiprināšanai atsauksim atmini!
Lietuvas vēstures faktus, kas Udd
veidojuši ari Latvijas vēsturi un kas
taisni šajā Baltijas vēstures baisma
gajfi laikā ar pravietisdcu roku ridt
lietuviešiem, latviešiem un igauņiem
tagad un nākotnē ejamo ceļu valsts
Uetās.
Lietuvieši tāpat kfi latvieši līdz IS.
t s. bija ciltis un mazfts valstiņfts
saskaldīta taute, kas apkaŗojfis. Pa­grieziena
punkts bija Saules kauja
1236. g.; kad Uetuvieši kopft ar zem*
galiem sakāva vāciešus. Sis kaujas
uzvara abfim brftļu tautfim pasludi-nāja
vēsturisko patiesību — v i e n -
p r f i t i b a s t i p r l n a u n i x»
g 1 fi b J. . Par Uelu nelaimi baltu
tautām šo patiesību vēlākos gate
desmitos un simteņos piemirsa.
13. g. s. vidū kunigaitis Blindaugs
ap^KenoJa daudzās lietuvju valstiņas
vienotā Lietuvas valsti un kļuvt tfis
dižkunlgaitis. Bet, ak nelai
zaudējušie kunigaUi iļlķ
IHrel, lllnļliUfiL Uetuvai v
sfikums u ^ u e a «tt IdHll^
ļus. Pret Mindaugu «KiiMil^
tama savloilba: vairāki lietiivju ku-^
nlgalši, poļu un krievu valdmieli uil'
Livonijas ordenis. Bet Mindaugs'
bija gudrs politiķis un diplomāts
viņš izlīga ar ordeni, pieņēma bls-»
.tigo ticību, un pāvests viņu krtmeja
ar ķēniņa kroni, pie^ļdŗot Lietuvai
dažus Zemaitijas apgabalus. Lietu?-
vai vēl nepievienotie ordenim pa-»,
kļautie žemaltieSl sāka pret vficie»
šiem karu un divi lielfis kaujfis —
1259. g pie Skodas un 1260. g. pie
Durbes kopā ar kuršiem sakfiva or­deni
Nu sacēlās pret vācteSlem ari
citas baltu tautas — prūši, zemg^
un kurši. So kopējo baltu tautu uz­varas
rezultātā no ordeņa aticrita ar!
Mindaugs. Viņa vadībfi sfika veido­ties
— b a l t u tautu savie-n
I b a. Dažu lletiivju kunlgaišu
rīkotā sazvērestībā no nodevēja ro­kas
1263. g. krita Mindaugs. Dažu
nodevēju dēļ nesauddgā vēstures
tiesā smagi piemeklēja baltu tau­tas
— Mindauga veidotā baltu tautii
savienība izjuka nevienprātības ak­lumā.
Vācieši apspieda senprūšus,
kuršus un zemgaļus, tikai Lletiava kfi
lielākā un stiprākā paglāba savu ne­atkarību.
Lietuvā paglābis trimdā
aizgājušie 100.000 zemgaļi, kas vairs
Latvijā nekad neatgriezās.
Lietuvas valsts ziedu laiki sftkfis
dižkunigalSa Ģedimina valdības lai­kā
(1316.-1341. g.), kas. karodams ar
Krieviju, paplašināta Lietuvas ter-ritoriju,
izsludinot Viļņu par galvas­pilsētu.
Pēc Ģedimina nāves Lietu­vu
kopēji pārvaldīja viņa dēli A l -
ģirds un Ķeistiits, kas sekmīgos ka­ros
ar krieviem un tatāriem vēl vai­rāk
paplašināja valsts robežas līdz
Melnajai jūrai. Pēc Alģirda nfives
1377. g. par Lietuvas dižkunigaltt
kļuva viņa dēls Jagailis, kas ar viltu
apcietināja Ķeistiitu un cietumā to
nogalināja. Jagailis sāka Lietuvas
valsts tuvināšanu Polijai, kas vēlāk
izrādījās par liktenīgu politisku kļū­du
un pierādīja, ka Lietuva var pa­stāvēt
tikai savienībā ar latvieš^m
un igauņiem. Jagailis pieņēma Po-liias
galma piesolīto Polilas ķēniņie­nes
Jadvigas roku, pāriedams katoļu
ticībā un likdams kristit visu lietuv­ju
tautu. IzcēlSs nemieri, un Ķeistū-ta
dēls Vitauts uzsāka ar Jagaili cī­nu,
uzvarēja un kļuva par dižkunl-gaiti.
Vitauta Dižā laikmets (1392.—
1430. g.) ir vissnožākais un laimīgā­kais
Lietuvas vēsturē, kad tāg terri-torilas
lielums un vara sasniedza
virsotni. Kaulā oie Tann<»nber^as
1410. g. Vitaut<? Dižais kopā ar po­liem
galīgi sakāva Lietuvas niknāko
ienaidnieku — Vācu ordeni.
(Turpinājums 2. Ipp.)