Bavarijas Latviesu vestnesis, November 5, 1949

              5, riov
L A T V I J A Sestdi^, 1949. g. 5. novembri
Nri 103 (329) 1949. g. 5. novembrī.
Ar autora parakstu vai Iniciāļiem pa-rakstltalos
rakstos izteiktās domas oav
katra ziņā redakcijas domas
B A L T Ā P U ĶE
-atviesu zur
a
pa
0 grūti izvieto*
jamiem
Ir daudzkārt runāts un rakstīts,
ka latvieši ir egoisti, savrūpgājēji,
Irtlbu .meklētāji, tautas kopējo bē­du
nollec^ēji un savu tautiešu sāpju
nejutēpi.Brtžam tifešām licies tā esam.
Bet tas nav tiesa!
Seit pat līdzās varam lasīt mūsu
līdzstrādnieka Alir. Abera vēstuli
redakcijai, kurā viņš prasa atlīdzi­nāt
izdevumus, kas radušies galvo­jumus
gādājot, bet prasa tos atlīdzi­nāt
ne sev, bet ziedojot kritušo ka­ravīru
piederīgajiem; šeit pat lasām
par žurnālista K. Ķezbera ierosināto
palīdzības akciju grūti izvietoja-.,
miem latviešu DP —" . . . ja būtu
adreses, sainīšus izsūtītu tūdaļ",
viņš raksta redakcijai —; par to lie­cina
darba un sardžu vīru brīvprā­tīgie
ikmēneša ziedojumi invalidiem.
Slimajiem un bij. karavīru piederī­gajiem;
to pierāda Daugavas Vana­gu
veltes no Anglijas, Kanādas un
Austrālijas saviem visvairāk pie­meklētajiem
likteņa biedriem; to
liecina Baltijas sieviešu padomes
latviešu pārstāvības sāktā palīdzības
ikcija, kuras panākumi jau pama­zām
top redzami; to liecina LCK
pašpalīdzības fonda darbība trū­kumcietēju
atbalstam; to liecina
tautiešu atsaucība no četriem konti­nentiem,
kur ir latvieši, kas zina uri
Jūt, ka viena koka zari var dzīvot
tikai no vienas sulas.
Bet trūkuma un sāpju ir daudz,
un vajadzīgs daudz atsaucības, lai tās
remdinātu. Sajā Latvijas numurā
arī lasām tbc slimnieku vēstuli tau­tiešiem
tuvumā un tālum^ kas lūdz-flagādāt
arī viņiem svētku gaišumu.
Vai esat redzējuši vientuļos latvie­šus
slimnīcās, invalidus, vecos tē­vus
un mātes, kas palikuši kā koki
klajumā, saņemam kaut vismazāko
velti vai dzirdam noskandētu lat­viešu
dzejoli? Ja esat to piedzīvoju­ši,
tad zināt, ko tas nozīmē, ja nē,
tad to pateiks tikai viņi paši. Vai
mēs, kam ir par simtdaļu vairāk ve­selības
un mantas, aizliegsim vļ-ņiem
un sev to prieku, vai nepateik­simies
viņiem par to, ko tie latviešu
tautas labā darījuši, vienalga, būda-ml|
ļļķļŗ*aviri, zemes arāji, gara dar*
bu strādātāji y^i latvie^i^ dēlu un^
-niegu^auklētājasr ...
Mis to nevaram un nedrīkstam.
Pirms desmit un vairāk gadiem,
kad vēl paši bijām kungi savā dzim­tajā
zemē, Latvijas pilsētās un cie-nioS
kādā maija svētdienā ļaudis
Staigāja ar Balto puķi pie krūtīm —
viņi bija ziedojuši savu artavu cī­ņai
pret tuberkulozi. Ziedojumus —
lielus un mazus — izlietoja slimnie­ku
ārstēšanai, un skaistās sanatori­jas,
kur daudzi cietēji atguva vese­lību,
bija lielāko tiesu celtas par
Baltās puķes līdzekļiem.
Tagad trimdā mums nav Baltās
, puķes un nav kur celt sanatorijas,
. bet arī tagad mūsu vidū ir tuberku­lozes
slimnieki, ir Invalidi, ir trū­kumcietēji,
ir vecāki, kas savus lo­lojumus
ziedojuši Latvijai un kas
visi klusībā gaida Balto puķi. Un
vai mēs, tāpat kā ^daudzas citas
skaistās tradīcijas, nevaram atjau­not
arī Baltās puķes ideju visplašākā
nozīmē, lai tā, mūsu siržu un devīgo
roku kopta, uzplauktu un nestu
svētību? Vai mēs, kam maizes ku­moss
šajā un citos kontinentos ir
diezgan biezs, kam ir veselība,
spēks, ģimenes un mājas laime, lieg­sim
savu daļu viņiem, kam visa tā
trūkst? Lai atbild mūsu sirdis, ne
aprēķini un savtīga aizbildināšanās.
Mēs esam daudz runājuši, bet mēs
spējam arī daudz darīt — minētie
piemēri ir vislabākā liecība —, spē­jam
būt kopā ar savējiem, spējam
ieraudzīt, kur stiprākais var atbal­stīt
vājāko. Atbalstīsim mūsu tau­tas
vājākos locekļus, kas tādi kļu­vuši
ne savas vainas dēļ, dosim v i ­ņiem
ne dāvanas, bet mūsu pateicī-
- 'bas un cieņas veltes. Pie durvīm ir
lielie svētki — 18. novembris un
Ziemsvētki, — liksim atplaukt šajos
svētkos Baltajai puķei, un neļausim
tai nolīst visu gadu, ziemu un va­saru
Tas stiprinās nevien kā devē­jus
un ņēmēius, bet arī mūsu drau­giem
un ienaidniekiem liks atskārst,
ka neesam tikai tukšu vārdu runā­tāji,
bet esam īsta kopība darbos un
patiesībā.
Tie, kam no sirds dotā palīdzība
ienesīs gaismu viņu pelēkajās die­nās,
un tie, kas šo gaismu jau sākuši
nest, gaida Balto puķi atplaukstam
visu latviešu trimdinieku sirdīs vi­sās
pasaules malās.
Latvijas redakciia, LCK Labklā­jības
nozare un Baltijas sieviešu
padomes latviešu delegācija būs pa­līdzīgi
katram, kas grib nodot savu
velti, sagādāt slimo, veco, trūkumā
nonākušo tautiešu un invalidu adre­ses,
lai atbalsts nonāktu tur, kur
tas visvairāk vajadzīgs.
Dod Dieviņi, otram dot!
Pēc latviešu žurnālista Kārļa Ķez­bera
aicinājuma Dienvidillinoisā,
ASV, luterāņu draudzēs vāc mantas
un pārtikas līdzekļus grūti izvieto­jamiem
latviešu DP. Vairākas ģime­nes
apņēmušās regulāri gādāt par
trūcīgām pārvietotām personām, in­validiem
un daudzbērnu ģimenēm.
Sevišķi lielu rosību šinī virzienā pa­rāda
Selemas luterāņu draudzes
mācītājs 0. Klinkermans.
Par akcijas mērķiem un nodo­miem
tās ierosinātājs Latvijas lidz-strādhieļcam
izteicās: „Stāstot par
DP, Latviju un latviešu problēmām
amerikāņu draudzēs un klubos, vai­rākas
dāmās un kungi piedāvāja lie­totas
drēbes, pārtikas līdzekļus un
cita» mantas trūcīgiem un grūti iz­vietojamiem
latviešu DP Vācijas no­metnēs.
Tā radās doma par plašāku
palīdzības akciju daudzbērnu mā­tēm,
invalidiem, neredzīgiem un
darba nespējīgiem veciem ļaudīm.
Jāuzsver, ka ziedotāji nevēlas palī­dzēt
tādiem, kas ir neizvietojami
kriminālu pārkāpumu * dēļ, kas ir
komunistiski noskaņoti vai regulāri
lieto alkoholu. Ievērojot, ka vairums
ziedotāju ir amerikāņu strādnieki
un farmeri, varbūt ne katrs sainītis
saturēs to, ko saņēmējs vēlētos, taču
jāsaprot, k^ viss nāk no sirds un
laba prāta. Tādēļ vēlams, lai ikviens
saiiiīša saņēmējs sūtītājam atbildētu
ar nelielu pateicības vēstuli.
Lūdzu nometņu mācītājus par se­višķi
grūtiem gadījumiem, kur va­jadzīga
steidzama palīdzība, rakstīt:
K. Ķezberanķ R. R. 1, Jacksonville,
lUinois. USA."
Latviešu skautu un gaidu konference
Imbshauzena
L A S Ī T Ā J U ,
SLUDINĀJUMU DEVĒJU UN
PĀRSTĀVJU IEVĒRĪBAI
Sākot ar 1. novembri, Lat­vija
sestdienās iznāk p a p l a ­š
i n ā t ā a p m ē r ā uz 10
l a p p u s ' ēm līdzšinējo 8 Ipp.
vietā, a b o n e m e n t a mak­s
a i p a l i e k o t t a i p a š a i.
Valsts svētkiem veltītais 15.
novembra numurs iznāks 12
lapp. apmērā. LATVIJA turp­māk
reiz^- nedēļā sniegs- īpašu
jaunatnei^ veltītu lappusi PA
JAUNĪBAS TEKAM.
Valsts svēftku numuram
domātos sludinājumus lū-dlzam
piesūtīt apgādam līdz;
10. novembrim.
LCK apgāds LATVIJA,
No 19.-23. oktobrim Imbshauzena
latviešu skautu priekšnieka A.
Raiskuma vadībā notika britu joslas
skautu un gaidu centra, apgabalu,
novadu un vienību pārstāvju kon­ference,
kurā piedalījās arī vairāk
nekā 50 vadītājas un vadītāji no
amerikāņu joslas. Vad. R. Rauska,
pārskatā ziņoja, ka britu joslā paš­reiz
darbojas 23 skautu vienības ar
780 dalībniekiem un 21 gaidu vie­nība
ar 379 dalībniecēm. Sarīkoti
kursi jaunu vadītāju' sagatavošanai
Sengvardenā un notikušas trīs va­saras
nometnes.
Ziņojumi no vietām rādīja, ka
par spīti grūtībām un neērtībāni,
kas rodas pārvietojot nometnes un
daudziem emigrējot, zēnos un mei­tenēs
joprojām mājo možais skautu
gars. Vairākās viebās uzņemti sa­kari
ar vācu skautiem; turpinās arī
tautiešu kapu vietu apzināšana. Ce­ļojošu
balvu labākai vienībai Vā­cijā
dāvājis Burtnieku skautu vie­nības
(Lībekā) ro^ris E. Sala. Sek­mīgas
darbības apliecības saņēma
skautiem 13, bet gaidām 6 vienības,
pie kam par labākajām visā joslā
izvirzījušās Sidrabenes' (Dedelstor-
.fā) skautu un Ventas galdu vienība.
Labāko mazskautu pulciņa nosau­kumu
ieguvis -— Staburaga (Lībe­kā);
labākā skautu pulciņa — Sidra-benes
un Staburaga un roveŗu
dzimtas — Sidrabenes;- 'sacensībā
par labāko novadu visas Vācijas ap­jomā
izvirzījies Lielupes novads
(Augstdorfā),
Ģen. Goppera fondā līdz šim ie­maksātas
DM 1308,41. Godalgoša­nai
iesniegti daiļliteratūrā 14 autoru
18 darbi, mūzikā 4 autoru 18 darbi
un mākslā 1 autora 8 darbi. Arī
turpmāk ikviens tautietis aicināts
fondu atbalstīt, ziedojumus iemak­sājot
A. Raiskumam, 24a) Lūbeck,
Artlllerie Kaseme. ^
Pārrunājot turpmāko darbu, va­dītāji
atzina, ka nākotnē būs jā­pāriet
uz vientuļo skautismu, kādēļ
visi spēki veltījami latviskās stājas,
tēvzemes mīlestības un ierašu no­stiprināšanai,
lai j ikviens skauts bū­tu
latviešu kustības nesējs trimdā,
vairojot draugus Latvijai visās ze­mēs.
Nolēma lūgt skautu pārstāvja
pielaišanu / IM^. un. ĻCK; veicināt
iinteresi par lauksaimniecību, tāpat
teliģiju, un līdzekļu iegūšanai sarī­kot
mantu loteriju, lozes izplatot
Anglijā, Austrālijā, Kanādā un ci­tās
zemēs, loir atrodas latviešu
skauti. '
Konferences laikā vadītāju solī­jumu
deva: L. Ormicāns, E. Avots,
J. Daģis, A. Rieksts, K. Guminskis,
REDAKCIJA!
Marija Poņemecke un Elfrīde Can-ka.
Meža zīmi saņ^ēma vad^ B. Ru-bess.
Referātus konference nola­sīja
prof. Dr. Ed. Smits — Nopiet­nas
mūzikas izpratne, prāv. Ed. Pa­vasara
— Mūslaiku cilvēka garīgā,
seja, māc. V. Līventāls — Kas da­rāms
skautu reliģiskajā audzināša­nā,
māc. P. Nesaule — Reliģiskā au­dzināšana
skolā un skautu organi-zācljā
un māc. Kņezs-Kņezinskis —
Par cilvēka personību. J. V.
AMERIKĀŅU U N F R A N CU
J O S L U VADĪTĀJU KONFERENCE
MINCHENE
Minchenē, IRO emigrācijas centra
YMCAs klubā, no ^28.-30. oktobrim
notika Vācijas amerikāņu un franču
joslas latviešu skautu un gaidu va­dītāju
konference, kurā piedalījās
104 vadītāji. Emigrācijas centra di­rektors
E. J. Kirchners, vad. A.
Zemgalis un Vamera kazarmās dzī­vojošie
labvēļi bija rūpējušies, lai
konferences dalībnieki atrastu Ba­vārijas
galvaspilsētā viesmīlīgu un
sirsnīgu uzņemšanu.
Pēc triju dienu nopietnām ap­spriedēm
skautu un gaidu vadītāji
šķīrās pilni uzņēmības pasaules tā­lēs
augt un audzināt citus Latvijai.
E. tJ.
V
VIESOI^ PIE MOSU INVALIDIEM EVERSBUROA
Kas redzējis baltiešu invalidu
mītnes agrākajā pār skološanās cent­rā
Bedburgā, tas tagadējā novieto­jumā
Eversburgā pie Osnabrikas
pamanīs dažas patīkamas pārmai*
ņas. Plašās mūra vai koka barakas
(pēdējās blīvi būvētas un piemērotas
ziemas mītnēm) izremontētas un
dzīvot iespējams pa mazākiem no-dalījunuem
2-~4 vai 6 personas vie­nā
istabā. Bedburgā tādu telpu ne­bija,
bet lielo istabu sadalījums ma­zākās
ar segām vai finieru plāks­nēm
izskatījās pelēks un neomulīgs
un cilvēki, kas pēc mācībām vai
darba meklēja atpūtu klusumā, tādu
nevarēja gūt
Barakas Eversburgas invalidu cie­mā
visas vienādas, bet apgādātas ar
ērtām mazgātuvēm uc. labierīcībām.
Bedburgas bloki atradās parkā, ka­mēr
šeit barakas izkaisītas simetris­ki
pavisam līdzenā laukumā starp
ārpilsētas dārziem un ceļu alejām,
kas apņem tās līdzīgi zaļam vaina­gam.
Bet pašā nometnē nav ne ko­ku,
ne cita košumaugu. Patlaban
gan apj^audzām ēkām zeme uzarta,
lai iekārtotu zālājus un puķu dobes,
un nākamajā gadā šeit atvērsies pa­visam
cits skats. Ja vēl padomātu
par kociņiem un košumkrūmiem pēc
DēdelstorfaSi baraku ciema parauga,
tad arī ārēji būtu panākts tīkams
iespaids.
Vairāk nekā Bedburgā Šeit domāts
I I I B I I I I I I I l i l l l l l l l l l l l l l l l l l i l l l l l l l l l l l l S I I I I
SAIMNIECI — VIENINIECI
savai ģimenei meklē 'Mr V. A. Jack-son,
M. D., Cllnton, Kentucky, U. S. A.
Nepieciešama angļu valodas prašana.
Piedāvājumos minami visi nepieciešamie
dati. ('184) — »
Divas draudzenes vai māte ar
meitu
vajadzīgas darbam par istabeni un ap­kalpotāju
pie galda klusā, bet modernā
lauku mājā Skotijā, ^8 jūdzes no Edin-burgas
Mājā jau strādājusi latvi'ešu
virēja, un arī tagad priekšroka baltie­tēm.
Rakstīt Mrs. Elliott, Broughton
Place, Broughton, Biggar, Scotland.
arī par vaļas laika nodarbībām. Ie­kārtots
priekšzīmīgs sporta laukums
un izvērsta daudzpusīga pašdarbība.
Invalidi spēlē volejbolu un citas
piemērotas sporta spēles. Tāpat ēr­tas
kopējās ēdamtelpas, bet sarīko­jumi
notiek kādā no lielajām darb­nīcām.
Vispār darbnīcas plašas un
gaišas un bagātīgāk apgādātas nekā
Bedburgā.
Ievērojot lielas uzņemšanas spē­jas,
pats centrs krietni palielinājies.
Bez tam veselai virkne baraku vēl
palikusi rezervē; tās tikai jāizre­montē.
Latviešu skaits centrā jau
pārsniedz 300, un to vidū sava daļa
arī ģimeņu ar krietnu bērnu pulci-,
ņu, kas apmeklē skolu vai bērnu
dārzu.
Rosīgi ievadīta latviešu sabiedris­kā
un kulturālā dzīve. Bedburgā
bija tikai igauņu vīru koris, bet šeit
sākuši dziedāt arī mūsējie. Korī
Millera vadībā ap 30 dziedoņu. Mē­ģinājumi
notiek katru dienu, tā ka
kari ar laiku varētu izveidot par
cienīgu Zuikas vai Baloža vīru pēc­teci.
Reizi vai divas nedēļā notiek
koncerti vai citi sarīkojumi. Nesen
bija rakstnieku pēcpusdiena ar E l ­zas
Ķezberes, Viļa Lesiņa, Konstan-ces
Miķelsones un Ērika Raistera
piedalīšanos, bet dienu vēlāk pia­nista
V. Meļķa un čellista prof. A.
Ozoliņa koncerts un Hanoveras lat­viešu
drāmas kopas izrāde. Sarīko­jumi
parasti pulcina 100—200 ap­meklētāju,
un brīvajā laikā tos lab­prāt
apmeklē ai]ī sardžu vīri no Os­nabrikas.
Visu sabiedrisko un kul­turālo
pasākumu dvēsele ir latviešu
grupas vadītājs V. Vāzners, talkā
nākot DV un YMCAs organizāciju
vadītājiem. i
Centrā norit intensīvs arodapmā­cību
darbs, bet tā saimnieciskā or­ganizācija
vēl nav galīgi pabeigta.
Tā kā materiāli sagādāti bagātīgi,
jādomā, ka pēc mēneša vai diviem
invalidi varēs uzsākt ražošanu arī
vietējam tirgum vai pat eksportam.
Ē. R,
Latviešu nacionālajam
fondam Zt^iedrijā
jauna valde
Jaunievēlētā Latviešu nacionālā
fonda padome Zviedrijā savā pir­majā
sēdē ievēlēja par padomes
priekšsēdi līdzšinējo inž. A. Ozolu
.nac. vienoto latv. saraksts), par
vicepriekšsēžiem sūtni J. Tepferu
(nac. vien. latv.) un prof. J. Mediņu
(kat. sar.). Padomes sekretariātā
ievēlēja pulkv. leitn. V. Ginteru
(nac. vienotie latv.) un doc. K.
Princi (dem.).
Par valdes priekšsēdi līdzšinējā
iprof. K. Strauberga vietā vienbal­sīgi
ievēlēts doc. Dr. V. Ginters
(nac. vienotie latv.), par valdes lo­cekļiem
prāv. 0. Sakārnis, (nac.
vien. latv.), mag oec. -E. Suksis
(nac. vien. 1.), mag. oec. A. Lands-manls
(nac. vien. 1), arch. St. Bor-bals
(nac. vien. 1.), red. Art. Straut-manis
(nac. vien. 1.), sab. darb. J.
Kreicbergs (nac. vien. 1.), red. J.
Grīns (dem.) un prāv. K. Vilnis
(kat); revīzijas komisijā inž. J.
Bļaus (nac. vien. 1.), inž. A. Padēls
(nac. vien. 1.) un J. Immers (dem.).
Līdzšinējais fonda valdes priekšsē­dis
prof. K. Straubergs ilgstošas
slimības dēļ nevarēja uzņemties
valdes turpmāko vadību.
Jaunajam priekšsēdētājam V.
Ģlnteram par biedriem nāk prā­vesti
0. Sakārnis un K. Vilnis. Sek­retārs
ir A. Strautmanls, tā biedrs
J. Ķrelcbergs. Par,, ģenerālsekretāru
darbosies^ valdes aicinātais dzejn.
Andr. Eglītls, kas amatu izpildīja
Iepriekšējās valdes laikā, bet šogad
atsacījās padomes vēlēšanās kandi­dēt.
Kasieris ir A. Landsmanis, viet­nieks
E. Suksis, biedrziņi St. Bor-bals
un J. Grīns.
Jaunā valde sastādīta no ener­ģiskiem
un spējīgiem vīriem, un
tādēļ sagaidāma fonda darbības ak­tivizēšana.
V. L.
zive
PIEMINEKĻA iesvēte Fišbachas
ciema kapos apbedītajiem Fišba­chas
un Valkas nometņu tautiešiem
6. novembrī nenotiks, kā tas bija
paredzēts, bet būs tikai novembra
beigās; informāciju par iesvētes lai­ku
ievietos arī Latvijā. Iepriekš pa­redzētajā
laikā — 6. nov. pīksti 15
Grohabersdorfas kapos gan Iesvētīs
baznīcas sienā iemūrēto piemiņas
plāksni kapos apbedītajiem latvie­šiem.
INCOPORE, Politisko bēgļu un
DP starptautiskā komiteja, sarīko
10. novembrī Minchenē Amerikāņu
nama lielajā teātra zālē referātu va­karu
par tematu Ticības brīvība,
kurā runās augsti katoļu, pareizti­cīgo
un protestantu garīdznieki. V i ­su
tautību bēgļi lūgti šo sanāksmi
apmeklēt.
EITINAS Daugavas Vanagu noda­ļa
pagājušajā darbības gadā īpašu
vērību veltījusi kara invaUdu un
Heiligenhafenā 'mītošo tbc aprūpē-šanal
Nodaļa atbalstījusi arī kapa
pieminekļu uzstādīšanu uz cīnītāju
atdusas vietām, līdzekļus šim mērķim
gūstot no kulturāliem sarīkojumiem
Nesen notikušajā • pibsapulcē par
valdes priekšsēdi no jauna Ievē­lēts
līdzšinējais K. Vanags, par vina
vietnieku E. Blumbergs.
TAUTIEŠIEM TUVUMA UN
TĀLUMA
Visi latviešu trimdinieki dzīvē Ir
daudz zaudējuši, taču visvairāk zau­dējuši
un visvairāk cieš tie, kam
kara gaitās iedragāta veselība; vi­ņiem
nav iespēju ne šeit, ne citur
veidot savu personīgo dzīvL
Tādi esam arī mēs, Heiligenhafe-nas
slimnīcas 36 latvieši, lielākā
daļa bijušie karavīri, kas izbradā­juši
Pomerānijas sniega laukus, sa­luši
un salkuši Cedelghemas drēg­najā
miglā. Daudzi no mums cieš ie­vainojumu
sekas, citi zaudējuši lo­cekļus,
bet visi sirgstam ar plaušu
tuberkulozi. Ļaunā slimība daudzus
māc jau 5 gadus, vairāki no mūsu
vidus savas citēšanas izbeiguši, bet
mēs vēl gribam dzīvot to laiku, ko
Visuvarenais mums nolicis. Mēs zi­nām
un saprotam, ka nevaram no
dzīvefi vairs prasīt to daļu, ko tā
dod veselajiem, bet kaut daļiņu no
tās tomēr vēlētos.
Mīļie tautieši! Tuvojas mūsu
valsts svētku diena 18. novembris
ļ-un tālu nav ari gaišie Ziemsvētki
Lūdzam šajā gadījumā atcerēties
skarbajiem jūras vējiem pakļautos
slimos tautiešus, tad arī mums
svētki kļūs gaišāki, un jutīslm, ka
šajā nomaļajā apvidū neesam aiz­mirsti.
Latviešu slimnieku pulciņfi,
(24) Helllgenhafen/Holst., Germanjr,
Landeskrankenhaus, Haus 6.
ARI PAR GALVOJUMIEM UZ
ASV JĀMAKSĀ UPUŖNAUDA
Vienu vakaru, pārnākdams no
darba, paliku pie dzīvokļa durvīm
nesaprašanā stāvam: pie manas
pastkastītes bija piesiets vesels sai­nis
man adresētu vēstuļu. Saskaitīju
— sešdesmittrīs! Otrā dienā bija
47, treša/ā — 51, ceturtajā 17, un
vēstules turpina pienākt vēl arvien..
Dažiem rakstītājiem bija Ienākusi
prātā laimīga doma ielikt vēstulē
izgriezumus no laikraksta, kur biju
nepelnīti cildināts un kur nebija
īsta pamata teiktajam, ka palīdzu
sagādāt galvojumus ieceļošanai
ASV. Taču vēstulēs bija tik neti-i
cami daudz bēdu, ka izšķīros k&4a
daļu no tām mēģināt izdiēSt. Prie^
kā man lēkāja sirds un dejodama
nācu pa ielu uz mājām, kad, noka­vējis
viejiu darba dienu, biju iegu­vis
četrus galvojumus. Pēc nedēļas
nāca klāt vēl divi, un trīs Ir cerī­bas
dabūt. Bet jāatbild bija vi­siem.
Un to es veicu! Saviem 30
proc. rakstītāju mani dotie padomi,
cerams, derēs.
Tikai viena nelaime: nekādā vei­dā
nevaru iekasēt pasta izdevumus
un no daudziem solīto atlīdzību par
pūlēm. To tomēr negribu palaist se­cen,
tāpēc tagad prasu:*
Katram, kam ar manu palīdzību
laimējies Iegūt afldevitu, bez atrun
nāšanās jāaizsūta Latvijas redak­cijai,
Essllngen/N., Breltestr. 6—5,
vismaz 25 vācu markas-, bet pārē­jiem-
kas manus norādījumus at­zīst
par sev noderīgiem — ne ma­zāk
par DM 5.—; šo naudu izlie­tos
kritušo karavīru trūkumā nonā­kušiem
vecākiem, kam nav apgād­nieka.
Gribu redzēt, cik atsaucīgi
pret citiem būs tie, kas lūguši palī­dzību
no manis un-paši piedāvā­juši
atlīdzību.
Turpmāk atbildēšu tikai tādām
vēstulēm, kam būs pievienots pa­sta
naudas pārveduma pasaknis par
Latvijas redakcijā iemaksātām vis­maz
5 vācu markām.
Kā redzat: esmu kļuvis jau īsts
amerikānis, kas par velti nedara
neko un bez aprēķina neiet pat
baznīcā.
Alfr. Ābers, Takomā, ASV.
SAPŅI UN ĪSTENĪBA
Izlasījis franču ārzemnieku le­ģionāra
H. Kauliņa rakstu Latvi­jas
22. oktobra numurā, gribētu pie­bilst
dažus vārdus. Sapratu, ka
katrs cilvēks pārdzīvo skaistus sap­ņus
un ilgojas pēc piedzlvojumiemi
tomēr domāju, ka nebūtu labi pie­dzīvojumus
jaukt ar sapņiem. Ie­vērojot
to, ka H. Kauliņš „baltO
kepī" nēsā tikai 4 gadus, neticu, ka
viņam bijusi iespēja iepazīties ar
visām franču kolonijām,. ar angļu
ostām Portsaidu, Adenu, Singapūru,
kā arī ar Indonēzijas rīsu laukiem.
Lai gan minētās ostas atrodas ceļa
uz Indoķīnu, tomēr zināmu iemeslu
dēļ braucējiem jāpaliek uz kuģa,
bet ar pilsētām var iepazīties tikai
dezertieri. Vispatiesākā īstenība
Kauliņa rakstā ir ieteikums latvie­šu
jaunekļiem nepārsteigties un ne­meklēt
piedzīvojumus franču ār­zemnieku
leģionā, ja vēl ir iespēja
ar darbu veidot labāku nākotni
E. Grundmanis, Francijā.
no tflutiesu dzīve
I ^ P'Sieciskrro.sme.
Ji'Tniilsē sa''""„_a garāraga- kC^"^' I b u s u kustība uP:.tf S o š u lenti
I:r,\d aiz ma]as a^»^"'
\m' S vai sakņu dob.m
P ^ aufilu maurs ūbeļu.
tķt-'"^X"•"J"^^ tiz'!mSkugru r«ēss ksaatsottoipeas s, tkada ko apciemojot
I » ' ir drīzāk roman-f^
f^.^f nekā drūma pilsēta.
Vienīgi rude-k"'^
S sajaukušās ar nk-
P'inSem it sejā asu, pat
S C r i J a s galvaspilsētā lat-jau
iekārtoties. Rn-i
f a C ē o t latviešu iestādes
mājas, liekas, ka Lon-
K latviešu pilsēta, kur starp
\īm arī daži mUjoni ang|u
t patiesais samērs ir: ^300 pret
i | : Tomēr- šāds ,.mmorita-Ļstžvoklis
latviešus nav padari-
«bezcerīgus. Daudziem tautie-
Ljau ir rocība, dažiem savi īpa-Ļ
Vienā no tiem man laime-
L atrast draudzīgu pajumti. ^
•filr parastā divu stāvu angļu ģi-icimāja
desmit istabām, no
piecas četru latviešu rīcībā,
p mpmie casiz īčreēttraus idaLnviguļ.^uu lģui me-y
pārējās izīrētas angļu ķime­li"
īsta vīriešu kollektīvsaim-ba,
jo dzīvojam bez dāmām,
bi sūtniecības darbinieki, divi
teMekl, bet nevienas siovioles.
kaiecibu vada' pēc kārtas katrs
|Mva dalībriieks, iepērk racio-ft^
pduktus un arī rūpējās par
ianu už eāzes navārda. G
UKius un an lupejus p<a
anu'uz gāzes pavarda. Galda
rlzlemi „kopistabā", kollektīva
Bsapulcē, vai nu brokastojot vai
piņoļot, jo pusdienās reti kad
ļakopā,
ļfaram šo un to, bet sevišķi pa-
Dzivokli - iabii
un bezbi
WTULE LATVIJAI PAR DZr
I --lijā katrs brīvi var medīt
m un čūskas, kamēr opo.su mu
«tao sargā valdības rīkojums,
«te zvem medībām tagad mode
«tovokļu medības, ar kupām se-jnodarbojas
jaunie ieceļotāji no
R>.ja precēti pāri un ģimenes
P,tovot kopā un bērnu dēļ ne-
Ntureties parastajās pagaidu
?inl^.^""' pirms pa-ļ
j ļ e m devos šādās dmoklu
& >"> varu pastāstīt par .savu
Kan jāsaka, ka biju jau sa-
MII ievērojot
5n '"teresi iekrāt
\^ CD /mL ™ "-Sķerdelajos,
^ S s'l"'^"'"'^' tad bija
lf:^85(iuu' n t ^ i ' l i e Adverti-te'
8»'iin•"•"'•lai,
? f « s " star^"^'""^""'"' l^as
S«r !"'"lot"i d oamr ic ti'^. '^r^f 'Y^''m"'o i savu
'S'^^f istabu ™'"-^-i'?as
f-'"^"•^•'-
k^- Nst.,. Piedāvājums ne-
^ļ'l<u atkal
Ci^un vl!!? ,«°'iiRs Pāris „o
C ^^l^ošā 'n^f^^vājunis Cl<iivus maksāt. Tā