1949-05-21-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
^'^K1919, m Mas v"lft«?ļ,%! ķ i f e s t s lielīS^SS^ g^rsteigumi bija Dr T P^^^oiie^^ļ rJ«?guva 2. vietu iJl ['"«gers l ^T tā palika KīningS% A ^ ^^ I.T-8. vietu dēl cTnTJs »^ P-nopietna spēļu. p ā S i , ' " ' 'ta ārzemju meistaS"" ' »f »«V5eiiasrie,;n,afli„,J«NŠ| ŗustvārdu P P^'J'Jļomv^m^, 7. Paklansk lekts, .41. Kartds skaitļa vārds R i ļ 6 . Ievada, 18. Par. 19. Vietniekvir^ Ieturas zīme. 23. Nepareizas. 28.?,iri Iļsēta, kāda arābu valsti. 30. %§rto. i- 2. Slavcmlii ķmiķis. 3. Siltzemju labība. 4. Mi\k Jment3. 5. Žāvēt. 6. Jaunatnes orianiij ļlpceklis, 8. Vārds, ko pasaules poUfill ļļieto kāda režīma pārstāvji. 10. M ļule. 13. Pēdējā laikā bieži pieminēti ļa vārds. 15. Smeldz. 16. Jōrasbii ļlumi. 17. Smīdinātais. 21. VSca pott- I partijas iniciāli. 22. Kādas Baržrljo 1 fabrikas iniciāli. 24. ^ievieitt M alfts. 27. Pilsēta Francijā. m J 1 brblingas latviešu nometnē lotais Vīrs istreichs 1949. g. 9., maijā Apbedīts F* Dziļās sērās sieva V&cijS, meita im mazbērni diimteai 1^ 1 nodaļas vadītājs iaijā Ambergas Katrīnas IcapsStfi. K p i i e m i ņ ā ; paturēs ^SMlitorijās vadfl» uh darWiii«W, dzim. Mieze ftutingas saiiiatorijā^ [iņn mīļa piemiņā paturēs VtvieSi Gautingfls sanatorijā. Iznākušas esejas 0 I > I II; iesp. ^0 na: broS. t)M. f - ' , J ; £ ,V •DM. 5 * Atkalpard^|)i«"^^^ 10 eks.v atlaide: proc, puspēcin. 15 pfo^.» ; ji-p m / M t i n ā j u m u s pieJ?effl pa^ftvas VaiiBgu « I3a) Nurnberg 2, A/^ f Us DIENESTS. ABOW MEKtE: misf Zigismundtt ^Vgavp V Tirzas pag-, V-J- Z Pfe«'S,i,t< Rediņu,. dz. 15. 3. i .^Ijjg B apm. 66 g. V., dZ' dz. ^^i rio^Gracas; Os^^rn lu^^ , _ KalncemPlU P/^'k/astii?"' "^p^i;: Terpovcu, dz._. no^K Jvai^ 1893., Rīga, P. ; 6. • Ino Bad-Dirkliciniasv no ^7,1?^^^ • Upenicci,,d2. Jebru ^^^,,^88 1 10 Veiskirchlites P^^ i» 'Jt ^ LATVIA L a i ^ New8paper Publiiliid onder EUCOM Civfl Alfairs DivifliOD Antborisatioo Nombtr UNDP 1W. Poblishtr end Editor: KārUs Rabācs. DP Camp Kleink6t2 near Gfiozbtirg/D. Printer: »,Schwib. Volkfbl.'V Gfiozbarg/DM Bgm.- Ufldm.-Pl. 7, Circulation: t2m Pttb!ish«d t bm times we«k]y. lATVIAN NEW5PAPER. Nr. 56 (280) Seaidlesi. 1949. g. mai^ iafik trb Htm aadCļi. It4»* Tifs: UtviiSa prem d a f t t n if tai MdarUtea k o p t ; Jaņn y> efitails M. CsOtta. Oalvmia rtdalrt«rf X «ibiet (dvbfi OMirodM); g^. rtdākton vtoiB. H. Ihditit. Rtdakfori: B. ĶIuUs, X Uepa, H. Min* dolīvga. RodakdjM «dmo: G9iuterf/Do^ Posttādi 19, Vai krievi Berlīnes Pārtraukta satiksme pa autoceļu Angļu miU^uris iestādes ceturtdienas vakarā Berlīnē paziņoja» ka sagaidāma zemesceļu satiksmes pārtraukšana uz B^iini, ja krievi neat^ cels pēdējās dienās izdotos rīkojumus. Tie raduši tādu nekārtību, ka Rietumvācijas autotransporta firmas atsakās sūtīt preces uz Berlīni Trešdien un ceturtdien krievu posteņi pie HdmStetes autoceļa transportus novira^ pa maziem blsUsus ceļiem un no braucējiem pieprasīja speciālas atļaujas šos ceļus tietot. Traucejua^ radušies ari vilcienu satiksmē, jo krievu lokomotīves neierodas laikā. Tā kā vairāki angļu un amerikāņu miSitārvildeni pēdējās dienās kavējušies par vak^kām stundām, krieviem paziņots, ka rietumnieki paši pārorgani-zēs šo kārtību, ja stāvokli tūlīt neuzlabos. Kopš BeiHīnes blokādes atcelšanas dienas — 12. maiļja pagājoisi t i kai'viena nedēla, bet jau nāk pirmās ziņas par krievu kavēkļiem {etru vaMu nolīģumain, kas' paredzēja atbrīvot visite staitpjoslv Bliežu, zemes.un ūdensceļus. Kaut «ri jau 13. un 14. maijā ^krievu kontroles uz zemes ceļiem prasīja v i sādus jaunus dokumentus, par k u riem iepriekš nevienam nekas nebija zināms, līdz pat šīs nedēļas beigām cerēda, k a padomju iestādes laikus traucējumus novērsis, un satiksme atjaunosies pilnos apmēros. 5īs cerības tomēr ne(piepildījās. Pie Helmštetes - Marienbornas - Berlīnes dzelzceļu satik.sme vi&\imā r i tēja apmierinoši, lai gan padomju iestādes pieprasīja 1945. gada nolīgumā paredzēto padomju dzelzceļnieku un austrumu joslas lokomotīvju lietošanu tālākajiem transportiem uz Berlīni. Rietumniekiem savas lokomotīves Marienbomā vaja-dzējiā atkabināt.. Uz lielā autoceļa, turpretī, krievi aiztureda katru smago auto un neilalda to tālāk, kamēr nebija saņemta īpaša atļauja no Berfīnes un pārrakstīta starpjoslu pase.- '• • _ , . ' T S P ^ krievi |d5!^ture^ visus tran-aportus no Rietumiberiīnes uz angļu, franCu un amerikāņu joslām, aizbildinoties, ka šps šūtījļumus nevar atbrīvot tikmēr,: kaniēr rietumnieki nebūs atjaunojuši preču satiksmi uz Austrumvāciju pilnos apmēros. No Berlīnes izlaida tikai tukšus vilcienu sastāvu^. Līdz otrdienai Berlīinē tomēr i e r i poja 34 ogļu vilcieni ar 750 t katrs un Ifi pārtikas im :fēlvielu vilcieni. Kopā pirmajās piecās blokādes atcelšanas dienās Beiūīnei pa zemes ceļiem piegādāja ap 37.000 t preču. Nepārtraukti visu laiku darbojās arī gaisa tilts vm. lidmašīnas nolaidās ar parasto 90 sdkunžu afetarpi, pievez-damas Berlinei pa gaisu pat vairāk kā to Sīpēja vilcieni, &ma>gie auto un dažas liellaivas kopā. TrešdiOT presei ģen. Kleja vietnieks Berlīnē, ģen. Hejs paskaidroja, k a viņam nav iebildumu, j a kriev i cieši turas pie 1945. gada ndīgu-ttia par dzelzceļa satiksmi uz Berlīni un lieto savas lokomotīves un v i l cienu pavadoņus. ^Krievu rokās tik un tā atrodas visa signalizācija un pārmijaSj tā ka v i e n ^ a , vai mūsu' vik^lenus vada viņu ierēdņi vai mū-sš.: ie. Es neuzskatu šai gadījumā transportus uz Berlīni par politiska prestiža jautājumu tikmēr, kamēr krievi var veikt ar savām lokomotīvēm mūsu pieteikto satiksmi. Ja tie pēkšņi paziņotu, teiiksim, ka v lr ņiem brīvas tikai 3 lokomotīves un tie nevar mūsu 18 vilcienus iienā nogādāt Berlīnē, tad mēs ķersimies pie citiem līdzekļiem. Kamēr šādi traucējumi nav radušies, es neredzu nekāda Iemesla uztraukumam it (Beigas 5. Ipp.) Maskava vēlas c mieru Grieķija TASS APSTIPRINA ČETRU L I E LO SARUNAS Tass piektdienas j i t ā publicēja paziņojumu; k a aprīļa mēnesī Ņujorkā notakušas apspriedes stiarp ASV, Anglijas un Fŗandjas valdībām par • Grieķijas jautājumu. Informatīvas sanāksmes šai jautājumā notikušas arī ar Padomju Savienības pārstāvi Gromiko UN ģenerālsekretāra Trigves LI dzīvoklī. Oficiālā padomju aģentūr a ziņo tālāk, ka Gromiko nav bijis iebildumu pret Grieķijas jautājuma apspriešanu četru lielo konferencē Parīzē. Padomjif Savienība iestājas par drīzu miera nodibināšanu Grieķijā, ieceļot jauktu kontrolkomisiju, kurā ieietu arī Padomju Savienība. Sī komisija raudzītos, lai Grieķijas kaimiņvalstis ievērotu Grieķijas robežu neaizskaramJbu. Grieķijas valdība Atēnās publicējusi paziņojumu, ka cer jau šai vasarā pilnīgi izolēt komunistu partizānus. Grieķijā nodibināšoties miers un kārtība tikai tad, kad no valsts dzīves būšot izslēgta komunistu partija. DARBS DIEVAM UN TAUTAI Archibiskapa prot Teodora Grmberga amata svētkos 21. maijā K. P ti r i ņ a ^zņemums A R C f f l B l S K A P S PROF. DR. TEODORS GRĪNBERGS illlllllllllllllllllilliilllllillllllllilillilllH liii EČESONS NEMAINI: Parīzes konference, ko ar lielu Interesi gaida visa pasaule un kurai jāpierāda, vai Maskava tiešām vēlas sadarboties, sāksies p l r m d l ^. Jau piektdien uz Francijas gfivas- Pilsētu izlidoja ASV ārlietu ministrs Ečesons un britu āipolītikas vadītājs Bevlns. Priekš došanās ceļā Ečesons ceturtdien apspriedās ar prezidentu Trumenu un senāta ār-fietu komisiju. Pievakarē A S V ārlietu ministrs publicēja oficiālu pa-llllļlllllllllllllllllll Šinī eunmra V KAS ISTI kOSENKINAI DE- i VA DROSMI I Z L E K T P A L O G U I 5, ipp. I ^ MŪSU SPECIALKORESPON- I BENTS IETEIC EMIGRĀCIJAI i FRANCIJU 3. ipp. i f JAUNA P A S A U L E POĻU DP l ŽURNĀLISTA S A T Ī R I S K A S K A - i T U U M A 6 Ipp. ļ ® JAUNS RŪTAS SKUJIŅAS l STASTS JAUNATNEI 4. Ipp. = ® SPORTS U N IKDIENA AUS- \ TRAUJA, ARNOLDA SMITA \ VĒSTULE 6. Ipp. i ^llllllllillllillllililllillliliililjjjjļjljiljjj^^ Skaidrojumu, ka Parīzē viņš nepametīs neizmantotu nevienu reālu Iespēju, lai mazinātu saspīlējumu austrumu un rietumu starpā un nodrošinātu pasaulē ilgstošu mieru. Savienotās Valstis tomēr nemainīs līdzšinējo ārpolitiku un neatdos savus panākumus Vācijā pret krievu solījiuniem. Ečesons tālāk norādīja, ka BeiHīnes blokādes atcelšana atjaunojusi vienīgi agrāko stāvokfl. Viss Vācijas problēmas smagum-piu± ts vēl atrodas nākotnē. BBC politiskais redaktors domā, ka Ečesons četru ārlietu ministru konferencē nav sagatavojies ne uz kādiem kompromisiem. Vašingtonā, sevišķi amerikāņu valdības aprindās, par Parīzes apspriedēm nelolo nekādas ilūzijas. Ir izredzes, ka uz konferenci vairās doties arī Rietumvācijas zemju četri ministru prezidenti un četri parlamentu locekļi. Grotevols paziņojis, ka SED izraudzīs savu delegāciju, „Times" piektdienas ievadā saka, ka liedz Višin^ds, nedz Bevins vai Ečesons neizšķirs Parīzes konferences panākumus. - „Sis konferences Hktenis un pasaules miers tiks izlemts nevis Pa rīzē, bet gan Maskavā." Lai kā.arī četri ārlietu ministri pūlētos, km ferenci jau iepriekš izplānojis Kremlis. Tā kā A S V ari nolēmusi nō saviem principiem neatteikties, viss atkarigs no Staļina labās gribas. AKA PASI „VAINĪGIE?" DP priecājas par izceļošanas |)aātrinašanu, bet pec pārbaudēm veļas mazu atelpu Mūsu LĪDZSTRĀDNIEKA VĒRTĒJUMI AUGSBURGAS EMIGRĀCIJAS NOMETNE Paši DP kavē emigrāciju. Galvenais, koordinators A. Skvadrili sācis rīkoties un strauji kāpina izceļošanas gaitu. No 1300 tikai 600 sagatavojušies aizbraukt. Par transporta nokavēšanu sola atņemt DP tiesības. Tie ieprielišējos ,J^tvijas'' numuros bija virsraksti un rakstci satura rezumējumi, kas saistās ar musu visu lielāko vēlējumos — ātrāk atstāt Vāciju. Bet ko saka paši „vainīgie"? Vai tiešām pēc četru gadu nīkšanas nometnēs pa^ DP vilcinās aizbraukt? Lai skaidrotu šos jautājumus, mūšū līdzstrādnidis devās uz emigrācijas centru Augsburgā. Katrai medaļai ir arī otra puse. Tas attiecin^ns arī uz apgalvojumu par emigrācijas kavēšanu no pašu DP puses. Sarunās ar 50 latviešu DP, kas pašreiz kārtojas aizbraukšanai, necentos pirmos jautājumus centrēt tā, lai tūlīt saņemtu striktu atbildi — mēs esam tie, kas nevilcinās. Patiesais noskaņojums izlobās brīvās sarunās. Un šoreiz tikai ASV doma, ka DP Izceļosaiiā vaino-jams ' DP likums „N. Y. Times Overseas Weekly" apsveic A S V tautas vietnieku nama jurļ,di^ās komisijas lēmumu pieņemt jauno DP likumu, par kuru jau ziņojām Laikraksts pie tam iz-s ^ a arī savu viedokli par. to, kas istj. līdz šim kavējis lielāka DP skaita ieceļošanu ASV, uzveļot visu vainu līdzšinējam likimiam. „Jaunais likums," raksta ,,Over-seas Weekly", ,,ir labs DP likums. Tas izlabos līdzšinējā likuma kļūdas un kauna pilnos ierobežojumus, kas kavēja lidāka pārvietoto personu skaita ieplūšanu šai zemē. 339.000 personu ielaišana A S V i r vienīgā atbilde DP izmisuma pilnajam-stāvoklim. Jaunais likums procentuāli neierobežo iebraucējus divi noteiktās kategorijās — ka noteiktai daļai jābūt baltiešiem im pie tam arī laukstrādniekiem. Līdz šim arī pēc vecā likuma vajadzēja iebraukt A S V vismaz 75.000. Deviņos mēneš^os tomēr ieradušies tikai 20.000. Tas ir pierādījums, ka vecais likums nedarbojas un tāpēc neder." divi izteica domas, ka patīkami būtu vēl dažas nedēļas vai pat ilgāk pabūt veco paziņu pulkā. Saņemtais galvojums jau nekur neaizskriešot. Tikai divi no 50! Pārējie dega nepacietībā beidzot sākt ja\mu dzīvi. Šķiet, šāds noskaņojums valda visos latviešos. Grūti tādēļ būs Izrēķināt, k a katrs piektais l a t v i e t i s tišl vilcinātos ar izceļošanu. Emigrācijas gaitas kāpināšana ne-apstridami radīs vēl lielāku dažādību D P komisiju, kcmsulu un vadītāju IRO darbinieku m pašu DP slēdzienos par to, kur būtu vēlama pat vel r a l t ^ rīcība un kur savukārt dodan^i maza atelpa pēc dažādās pārbaudēs pavadītām nedēļām. Bet lai runā paši DP. Ģimene ar 4 bērniem. Aibi vecāki strādās A S V lauksainmiecībā. Uzzinājusi, ka pēc konsula „jāvārda" varot iznākt aizbraukt pat 2i stimdās, māte kļūst gaužām nelaimīga, „Trīs nedēļas deldējām 10. bloka nāras. Nav tagad tā, kā agrāk, viens krekls mugurā, kaut četri somā. Ceļā būs jāpavada atkal vismaz 14 dienas. J a netieku atpakaļ nometnē aplāpīt un apmazgāt, nezinu, kā lai rādāmies jaunajam saimniekam." Tēvs ar pieaugušu dēlu. Abi reizē saņēmusi galvojumu no viena saimnieka un sākuši veselības pārbaudes. „Dēlam ar tām pašām krūtīm aizķērās," sirmos matus nobaudot, ba-ž ^ stāsta dzīves nastu vēl nesa-liektais Latvijas arājs. Nebija jau arī Andrejam vieglas dienas . . Man pie konsula jāiet tūlīt. Dēlam papildus pārbaudes var ievilkties kādu nedēļu. Ja nu mani sūta ar nākamo transportu? Tagad jau vairs negaidīšot. Kā no konsula, tā prom. Esot bijis kāds lielāks kungs no (Beigas 2. Ipp.) Kas gan iiepa2uitu Teodoru Grīn-bergu? JQ kāds to neipazlst kā ar-? diibī^aipu. tad kā ^Bitītes oi^culi*' vai skolu darbini^kiĻ Saeimas deputātu, kā teoloģijas profesoru Latvijas uniiversiitfitē un — par visām lietām —- kā mīļu un atsaucīgu cil-vSou, Ima tēvzemē un trimdā ir katrā stūrī savs draugu pulciņš, kas labprāt grib no viņa smelt kādu ierosmi un skatlit viņu vcdgā. Sim vīram, kas ar savu dzīvi un daziju ir Īsts tautas vienotājs, šogad 21. maijā paiet 50 gadu no iesvētīšanas mācītāja amatā. Trimdas draudzes, mācītāju saime un Iļpaši Esling^as nometne posusies šo dienu godam atzīmēt. Lai tad man kā gaviļnieka laika biedram ir atļauts par viņu še bilst kādus vārdus. Ar Grīnbergu iepazinos 1891. g. pavasarī. Jeiigavā iebraiuds, lai kā ekstems piedalītos gala pārbaudījumos JeJgavas ģinmazijā, atradu uzņemšanu kādā ģimenē, icuŗā uzturējās vairāki £^olnieki, viņu vidū kā vecākais abiturients Teodors Grīnbergs. Ģija viņš slaida auguma, kalsens, nopieitnaii dabas jauneklis. Vidusskolās latviešu valo^ tobrid vēl nemaz nemācīja, bet latviešu skolniekiem pastāvēja savs pulciņš, kas nodari)ojā8 ar latviešu valodu un rakstniecību. Grinbergs bija pulciņa vadītājs. Cēlies Šis jaimeklis bija Kurzemes ziemeļos, kiŅT viņa tēvs nomāja Ģibzdes mui-iu thmdagfi. Tālab G^lnb^am tu- W"lt8V8d KiSfe^ veco Dittabeirgu. Tālāko izģļltUbu viņš bija baudījis t^alsos K. menbacha vadībā. No tā laika starp skolotāju \m audz3uii pastāvēja sevišķi simpātiskas attiecības. Tā, piemēram, valodas materiālus krādams, Milezibachs uzturējās Lutriņu mācītāja mājā, kur Grlnbergs toreiz jau bija amatā. Ar n^pāiprotamu p r i ^ MHenibachs rakstīja Baltijas Vēstnesi par cle-niljamo stāvolkli, ko draudzē bija ieguvis mācītājs Grlnbergs. Tuvāk vēl nekā Mlenbachs Grīnbergam bija cits tautā pazīstajns vārds, ar kuru viņu vienoja ne vien savstar-pīgA labvēlība un deņa, bet arī tuva radniecība. Tas i r KriSjānis Barons, brālis Gdnberga vecmāmiņai. Taisni pazīšanās ar Grīnbergu ari man sagādāja tuvību Barona namā, kur ciemiņš baudīja namamātes neviltotu laipnību un no sirmā dziesmu laiva dzirdēja dažu gudrības vārdu. Grlnbergs bijā arī tas, kas 1923. g. Baronu izvadīja uz garo dusu, viņa mūža darbā saskatīdams īstu svētkalpošanu. Ģimnāziju beidzis, Griiibergs dodas uz T^totu, kur studē teoloģiju un, čakli strādādams, beidz fakultāti 1698. g. ar kandidāta grādu. Viņš ir pibiīgs aitturībnieks, bet tas viņu nekavē ieaugt Letonijā un būt par tās biedru nu jau 116 semestru (I). No Letonijas veobiedriem, cik zinu, vec&d par jubilāru ir tikai kādi trīs, starp tiem māc. Jānis Sanders (92. (Beigas 2. Ipp.) Ieceļotāju DP juridiskais stāvoklis Austrālija .6 LCK griezās pie Austrālijas militārās misijas B^ ī n ē ar lūgumu paskaidrot, kāds i r ieceļoti^ju juridiskais stāvoklis Austrālijā līdz pavalstniecības iegūšanai. Atbildes rakstā misija paskaidro, ka tos DP, kas ieceļojuši Austa*aijā ar IRO starpniecftru, uzskata par ārzemniekiem. ^^enīgais, kas viņus atšķir no pārējiem ārzemniekiem, ir tas, ka viņiem rakstiņi jāapliecina apņemšanās 2 gadus strādāt norādīto darbu. So 2 gadu laikā viņi nevar mainīt darba im dzīves vietu bez Imigrācijas 'departamenta atļaujas. Visiem ārzemniekiem jāreģistrējas polidjā, kur viņi saņem ārzemnieku reģistrācijas kartītes. Tiesību ierobežojumi ārzemniekiem esot tādi paši. kādus parasti piemēro ārzemniekiem citās valstīs, kā, piemēram, daži Ierobežojumi darba izvēlē, ne-plelalSana politiska r€a?:stura vēlēšanās un — dažos štatos — aizliegums iegūt nekustamus īpašumus. LCK inf. noz. m
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 21, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-05-21 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490521 |
Description
Title | 1949-05-21-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | ^'^K1919, m Mas v"lft«?ļ,%! ķ i f e s t s lielīS^SS^ g^rsteigumi bija Dr T P^^^oiie^^ļ rJ«?guva 2. vietu iJl ['"«gers l ^T tā palika KīningS% A ^ ^^ I.T-8. vietu dēl cTnTJs »^ P-nopietna spēļu. p ā S i , ' " ' 'ta ārzemju meistaS"" ' »f »«V5eiiasrie,;n,afli„,J«NŠ| ŗustvārdu P P^'J'Jļomv^m^, 7. Paklansk lekts, .41. Kartds skaitļa vārds R i ļ 6 . Ievada, 18. Par. 19. Vietniekvir^ Ieturas zīme. 23. Nepareizas. 28.?,iri Iļsēta, kāda arābu valsti. 30. %§rto. i- 2. Slavcmlii ķmiķis. 3. Siltzemju labība. 4. Mi\k Jment3. 5. Žāvēt. 6. Jaunatnes orianiij ļlpceklis, 8. Vārds, ko pasaules poUfill ļļieto kāda režīma pārstāvji. 10. M ļule. 13. Pēdējā laikā bieži pieminēti ļa vārds. 15. Smeldz. 16. Jōrasbii ļlumi. 17. Smīdinātais. 21. VSca pott- I partijas iniciāli. 22. Kādas Baržrljo 1 fabrikas iniciāli. 24. ^ievieitt M alfts. 27. Pilsēta Francijā. m J 1 brblingas latviešu nometnē lotais Vīrs istreichs 1949. g. 9., maijā Apbedīts F* Dziļās sērās sieva V&cijS, meita im mazbērni diimteai 1^ 1 nodaļas vadītājs iaijā Ambergas Katrīnas IcapsStfi. K p i i e m i ņ ā ; paturēs ^SMlitorijās vadfl» uh darWiii«W, dzim. Mieze ftutingas saiiiatorijā^ [iņn mīļa piemiņā paturēs VtvieSi Gautingfls sanatorijā. Iznākušas esejas 0 I > I II; iesp. ^0 na: broS. t)M. f - ' , J ; £ ,V •DM. 5 * Atkalpard^|)i«"^^^ 10 eks.v atlaide: proc, puspēcin. 15 pfo^.» ; ji-p m / M t i n ā j u m u s pieJ?effl pa^ftvas VaiiBgu « I3a) Nurnberg 2, A/^ f Us DIENESTS. ABOW MEKtE: misf Zigismundtt ^Vgavp V Tirzas pag-, V-J- Z Pfe«'S,i,t< Rediņu,. dz. 15. 3. i .^Ijjg B apm. 66 g. V., dZ' dz. ^^i rio^Gracas; Os^^rn lu^^ , _ KalncemPlU P/^'k/astii?"' "^p^i;: Terpovcu, dz._. no^K Jvai^ 1893., Rīga, P. ; 6. • Ino Bad-Dirkliciniasv no ^7,1?^^^ • Upenicci,,d2. Jebru ^^^,,^88 1 10 Veiskirchlites P^^ i» 'Jt ^ LATVIA L a i ^ New8paper Publiiliid onder EUCOM Civfl Alfairs DivifliOD Antborisatioo Nombtr UNDP 1W. Poblishtr end Editor: KārUs Rabācs. DP Camp Kleink6t2 near Gfiozbtirg/D. Printer: »,Schwib. Volkfbl.'V Gfiozbarg/DM Bgm.- Ufldm.-Pl. 7, Circulation: t2m Pttb!ish«d t bm times we«k]y. lATVIAN NEW5PAPER. Nr. 56 (280) Seaidlesi. 1949. g. mai^ iafik trb Htm aadCļi. It4»* Tifs: UtviiSa prem d a f t t n if tai MdarUtea k o p t ; Jaņn y> efitails M. CsOtta. Oalvmia rtdalrt«rf X «ibiet (dvbfi OMirodM); g^. rtdākton vtoiB. H. Ihditit. Rtdakfori: B. ĶIuUs, X Uepa, H. Min* dolīvga. RodakdjM «dmo: G9iuterf/Do^ Posttādi 19, Vai krievi Berlīnes Pārtraukta satiksme pa autoceļu Angļu miU^uris iestādes ceturtdienas vakarā Berlīnē paziņoja» ka sagaidāma zemesceļu satiksmes pārtraukšana uz B^iini, ja krievi neat^ cels pēdējās dienās izdotos rīkojumus. Tie raduši tādu nekārtību, ka Rietumvācijas autotransporta firmas atsakās sūtīt preces uz Berlīni Trešdien un ceturtdien krievu posteņi pie HdmStetes autoceļa transportus novira^ pa maziem blsUsus ceļiem un no braucējiem pieprasīja speciālas atļaujas šos ceļus tietot. Traucejua^ radušies ari vilcienu satiksmē, jo krievu lokomotīves neierodas laikā. Tā kā vairāki angļu un amerikāņu miSitārvildeni pēdējās dienās kavējušies par vak^kām stundām, krieviem paziņots, ka rietumnieki paši pārorgani-zēs šo kārtību, ja stāvokli tūlīt neuzlabos. Kopš BeiHīnes blokādes atcelšanas dienas — 12. maiļja pagājoisi t i kai'viena nedēla, bet jau nāk pirmās ziņas par krievu kavēkļiem {etru vaMu nolīģumain, kas' paredzēja atbrīvot visite staitpjoslv Bliežu, zemes.un ūdensceļus. Kaut «ri jau 13. un 14. maijā ^krievu kontroles uz zemes ceļiem prasīja v i sādus jaunus dokumentus, par k u riem iepriekš nevienam nekas nebija zināms, līdz pat šīs nedēļas beigām cerēda, k a padomju iestādes laikus traucējumus novērsis, un satiksme atjaunosies pilnos apmēros. 5īs cerības tomēr ne(piepildījās. Pie Helmštetes - Marienbornas - Berlīnes dzelzceļu satik.sme vi&\imā r i tēja apmierinoši, lai gan padomju iestādes pieprasīja 1945. gada nolīgumā paredzēto padomju dzelzceļnieku un austrumu joslas lokomotīvju lietošanu tālākajiem transportiem uz Berlīni. Rietumniekiem savas lokomotīves Marienbomā vaja-dzējiā atkabināt.. Uz lielā autoceļa, turpretī, krievi aiztureda katru smago auto un neilalda to tālāk, kamēr nebija saņemta īpaša atļauja no Berfīnes un pārrakstīta starpjoslu pase.- '• • _ , . ' T S P ^ krievi |d5!^ture^ visus tran-aportus no Rietumiberiīnes uz angļu, franCu un amerikāņu joslām, aizbildinoties, ka šps šūtījļumus nevar atbrīvot tikmēr,: kaniēr rietumnieki nebūs atjaunojuši preču satiksmi uz Austrumvāciju pilnos apmēros. No Berlīnes izlaida tikai tukšus vilcienu sastāvu^. Līdz otrdienai Berlīinē tomēr i e r i poja 34 ogļu vilcieni ar 750 t katrs un Ifi pārtikas im :fēlvielu vilcieni. Kopā pirmajās piecās blokādes atcelšanas dienās Beiūīnei pa zemes ceļiem piegādāja ap 37.000 t preču. Nepārtraukti visu laiku darbojās arī gaisa tilts vm. lidmašīnas nolaidās ar parasto 90 sdkunžu afetarpi, pievez-damas Berlinei pa gaisu pat vairāk kā to Sīpēja vilcieni, &ma>gie auto un dažas liellaivas kopā. TrešdiOT presei ģen. Kleja vietnieks Berlīnē, ģen. Hejs paskaidroja, k a viņam nav iebildumu, j a kriev i cieši turas pie 1945. gada ndīgu-ttia par dzelzceļa satiksmi uz Berlīni un lieto savas lokomotīves un v i l cienu pavadoņus. ^Krievu rokās tik un tā atrodas visa signalizācija un pārmijaSj tā ka v i e n ^ a , vai mūsu' vik^lenus vada viņu ierēdņi vai mū-sš.: ie. Es neuzskatu šai gadījumā transportus uz Berlīni par politiska prestiža jautājumu tikmēr, kamēr krievi var veikt ar savām lokomotīvēm mūsu pieteikto satiksmi. Ja tie pēkšņi paziņotu, teiiksim, ka v lr ņiem brīvas tikai 3 lokomotīves un tie nevar mūsu 18 vilcienus iienā nogādāt Berlīnē, tad mēs ķersimies pie citiem līdzekļiem. Kamēr šādi traucējumi nav radušies, es neredzu nekāda Iemesla uztraukumam it (Beigas 5. Ipp.) Maskava vēlas c mieru Grieķija TASS APSTIPRINA ČETRU L I E LO SARUNAS Tass piektdienas j i t ā publicēja paziņojumu; k a aprīļa mēnesī Ņujorkā notakušas apspriedes stiarp ASV, Anglijas un Fŗandjas valdībām par • Grieķijas jautājumu. Informatīvas sanāksmes šai jautājumā notikušas arī ar Padomju Savienības pārstāvi Gromiko UN ģenerālsekretāra Trigves LI dzīvoklī. Oficiālā padomju aģentūr a ziņo tālāk, ka Gromiko nav bijis iebildumu pret Grieķijas jautājuma apspriešanu četru lielo konferencē Parīzē. Padomjif Savienība iestājas par drīzu miera nodibināšanu Grieķijā, ieceļot jauktu kontrolkomisiju, kurā ieietu arī Padomju Savienība. Sī komisija raudzītos, lai Grieķijas kaimiņvalstis ievērotu Grieķijas robežu neaizskaramJbu. Grieķijas valdība Atēnās publicējusi paziņojumu, ka cer jau šai vasarā pilnīgi izolēt komunistu partizānus. Grieķijā nodibināšoties miers un kārtība tikai tad, kad no valsts dzīves būšot izslēgta komunistu partija. DARBS DIEVAM UN TAUTAI Archibiskapa prot Teodora Grmberga amata svētkos 21. maijā K. P ti r i ņ a ^zņemums A R C f f l B l S K A P S PROF. DR. TEODORS GRĪNBERGS illlllllllllllllllllilliilllllillllllllilillilllH liii EČESONS NEMAINI: Parīzes konference, ko ar lielu Interesi gaida visa pasaule un kurai jāpierāda, vai Maskava tiešām vēlas sadarboties, sāksies p l r m d l ^. Jau piektdien uz Francijas gfivas- Pilsētu izlidoja ASV ārlietu ministrs Ečesons un britu āipolītikas vadītājs Bevlns. Priekš došanās ceļā Ečesons ceturtdien apspriedās ar prezidentu Trumenu un senāta ār-fietu komisiju. Pievakarē A S V ārlietu ministrs publicēja oficiālu pa-llllļlllllllllllllllllll Šinī eunmra V KAS ISTI kOSENKINAI DE- i VA DROSMI I Z L E K T P A L O G U I 5, ipp. I ^ MŪSU SPECIALKORESPON- I BENTS IETEIC EMIGRĀCIJAI i FRANCIJU 3. ipp. i f JAUNA P A S A U L E POĻU DP l ŽURNĀLISTA S A T Ī R I S K A S K A - i T U U M A 6 Ipp. ļ ® JAUNS RŪTAS SKUJIŅAS l STASTS JAUNATNEI 4. Ipp. = ® SPORTS U N IKDIENA AUS- \ TRAUJA, ARNOLDA SMITA \ VĒSTULE 6. Ipp. i ^llllllllillllillllililllillliliililjjjjļjljiljjj^^ Skaidrojumu, ka Parīzē viņš nepametīs neizmantotu nevienu reālu Iespēju, lai mazinātu saspīlējumu austrumu un rietumu starpā un nodrošinātu pasaulē ilgstošu mieru. Savienotās Valstis tomēr nemainīs līdzšinējo ārpolitiku un neatdos savus panākumus Vācijā pret krievu solījiuniem. Ečesons tālāk norādīja, ka BeiHīnes blokādes atcelšana atjaunojusi vienīgi agrāko stāvokfl. Viss Vācijas problēmas smagum-piu± ts vēl atrodas nākotnē. BBC politiskais redaktors domā, ka Ečesons četru ārlietu ministru konferencē nav sagatavojies ne uz kādiem kompromisiem. Vašingtonā, sevišķi amerikāņu valdības aprindās, par Parīzes apspriedēm nelolo nekādas ilūzijas. Ir izredzes, ka uz konferenci vairās doties arī Rietumvācijas zemju četri ministru prezidenti un četri parlamentu locekļi. Grotevols paziņojis, ka SED izraudzīs savu delegāciju, „Times" piektdienas ievadā saka, ka liedz Višin^ds, nedz Bevins vai Ečesons neizšķirs Parīzes konferences panākumus. - „Sis konferences Hktenis un pasaules miers tiks izlemts nevis Pa rīzē, bet gan Maskavā." Lai kā.arī četri ārlietu ministri pūlētos, km ferenci jau iepriekš izplānojis Kremlis. Tā kā A S V ari nolēmusi nō saviem principiem neatteikties, viss atkarigs no Staļina labās gribas. AKA PASI „VAINĪGIE?" DP priecājas par izceļošanas |)aātrinašanu, bet pec pārbaudēm veļas mazu atelpu Mūsu LĪDZSTRĀDNIEKA VĒRTĒJUMI AUGSBURGAS EMIGRĀCIJAS NOMETNE Paši DP kavē emigrāciju. Galvenais, koordinators A. Skvadrili sācis rīkoties un strauji kāpina izceļošanas gaitu. No 1300 tikai 600 sagatavojušies aizbraukt. Par transporta nokavēšanu sola atņemt DP tiesības. Tie ieprielišējos ,J^tvijas'' numuros bija virsraksti un rakstci satura rezumējumi, kas saistās ar musu visu lielāko vēlējumos — ātrāk atstāt Vāciju. Bet ko saka paši „vainīgie"? Vai tiešām pēc četru gadu nīkšanas nometnēs pa^ DP vilcinās aizbraukt? Lai skaidrotu šos jautājumus, mūšū līdzstrādnidis devās uz emigrācijas centru Augsburgā. Katrai medaļai ir arī otra puse. Tas attiecin^ns arī uz apgalvojumu par emigrācijas kavēšanu no pašu DP puses. Sarunās ar 50 latviešu DP, kas pašreiz kārtojas aizbraukšanai, necentos pirmos jautājumus centrēt tā, lai tūlīt saņemtu striktu atbildi — mēs esam tie, kas nevilcinās. Patiesais noskaņojums izlobās brīvās sarunās. Un šoreiz tikai ASV doma, ka DP Izceļosaiiā vaino-jams ' DP likums „N. Y. Times Overseas Weekly" apsveic A S V tautas vietnieku nama jurļ,di^ās komisijas lēmumu pieņemt jauno DP likumu, par kuru jau ziņojām Laikraksts pie tam iz-s ^ a arī savu viedokli par. to, kas istj. līdz šim kavējis lielāka DP skaita ieceļošanu ASV, uzveļot visu vainu līdzšinējam likimiam. „Jaunais likums," raksta ,,Over-seas Weekly", ,,ir labs DP likums. Tas izlabos līdzšinējā likuma kļūdas un kauna pilnos ierobežojumus, kas kavēja lidāka pārvietoto personu skaita ieplūšanu šai zemē. 339.000 personu ielaišana A S V i r vienīgā atbilde DP izmisuma pilnajam-stāvoklim. Jaunais likums procentuāli neierobežo iebraucējus divi noteiktās kategorijās — ka noteiktai daļai jābūt baltiešiem im pie tam arī laukstrādniekiem. Līdz šim arī pēc vecā likuma vajadzēja iebraukt A S V vismaz 75.000. Deviņos mēneš^os tomēr ieradušies tikai 20.000. Tas ir pierādījums, ka vecais likums nedarbojas un tāpēc neder." divi izteica domas, ka patīkami būtu vēl dažas nedēļas vai pat ilgāk pabūt veco paziņu pulkā. Saņemtais galvojums jau nekur neaizskriešot. Tikai divi no 50! Pārējie dega nepacietībā beidzot sākt ja\mu dzīvi. Šķiet, šāds noskaņojums valda visos latviešos. Grūti tādēļ būs Izrēķināt, k a katrs piektais l a t v i e t i s tišl vilcinātos ar izceļošanu. Emigrācijas gaitas kāpināšana ne-apstridami radīs vēl lielāku dažādību D P komisiju, kcmsulu un vadītāju IRO darbinieku m pašu DP slēdzienos par to, kur būtu vēlama pat vel r a l t ^ rīcība un kur savukārt dodan^i maza atelpa pēc dažādās pārbaudēs pavadītām nedēļām. Bet lai runā paši DP. Ģimene ar 4 bērniem. Aibi vecāki strādās A S V lauksainmiecībā. Uzzinājusi, ka pēc konsula „jāvārda" varot iznākt aizbraukt pat 2i stimdās, māte kļūst gaužām nelaimīga, „Trīs nedēļas deldējām 10. bloka nāras. Nav tagad tā, kā agrāk, viens krekls mugurā, kaut četri somā. Ceļā būs jāpavada atkal vismaz 14 dienas. J a netieku atpakaļ nometnē aplāpīt un apmazgāt, nezinu, kā lai rādāmies jaunajam saimniekam." Tēvs ar pieaugušu dēlu. Abi reizē saņēmusi galvojumu no viena saimnieka un sākuši veselības pārbaudes. „Dēlam ar tām pašām krūtīm aizķērās," sirmos matus nobaudot, ba-ž ^ stāsta dzīves nastu vēl nesa-liektais Latvijas arājs. Nebija jau arī Andrejam vieglas dienas . . Man pie konsula jāiet tūlīt. Dēlam papildus pārbaudes var ievilkties kādu nedēļu. Ja nu mani sūta ar nākamo transportu? Tagad jau vairs negaidīšot. Kā no konsula, tā prom. Esot bijis kāds lielāks kungs no (Beigas 2. Ipp.) Kas gan iiepa2uitu Teodoru Grīn-bergu? JQ kāds to neipazlst kā ar-? diibī^aipu. tad kā ^Bitītes oi^culi*' vai skolu darbini^kiĻ Saeimas deputātu, kā teoloģijas profesoru Latvijas uniiversiitfitē un — par visām lietām —- kā mīļu un atsaucīgu cil-vSou, Ima tēvzemē un trimdā ir katrā stūrī savs draugu pulciņš, kas labprāt grib no viņa smelt kādu ierosmi un skatlit viņu vcdgā. Sim vīram, kas ar savu dzīvi un daziju ir Īsts tautas vienotājs, šogad 21. maijā paiet 50 gadu no iesvētīšanas mācītāja amatā. Trimdas draudzes, mācītāju saime un Iļpaši Esling^as nometne posusies šo dienu godam atzīmēt. Lai tad man kā gaviļnieka laika biedram ir atļauts par viņu še bilst kādus vārdus. Ar Grīnbergu iepazinos 1891. g. pavasarī. Jeiigavā iebraiuds, lai kā ekstems piedalītos gala pārbaudījumos JeJgavas ģinmazijā, atradu uzņemšanu kādā ģimenē, icuŗā uzturējās vairāki £^olnieki, viņu vidū kā vecākais abiturients Teodors Grīnbergs. Ģija viņš slaida auguma, kalsens, nopieitnaii dabas jauneklis. Vidusskolās latviešu valo^ tobrid vēl nemaz nemācīja, bet latviešu skolniekiem pastāvēja savs pulciņš, kas nodari)ojā8 ar latviešu valodu un rakstniecību. Grinbergs bija pulciņa vadītājs. Cēlies Šis jaimeklis bija Kurzemes ziemeļos, kiŅT viņa tēvs nomāja Ģibzdes mui-iu thmdagfi. Tālab G^lnb^am tu- W"lt8V8d KiSfe^ veco Dittabeirgu. Tālāko izģļltUbu viņš bija baudījis t^alsos K. menbacha vadībā. No tā laika starp skolotāju \m audz3uii pastāvēja sevišķi simpātiskas attiecības. Tā, piemēram, valodas materiālus krādams, Milezibachs uzturējās Lutriņu mācītāja mājā, kur Grlnbergs toreiz jau bija amatā. Ar n^pāiprotamu p r i ^ MHenibachs rakstīja Baltijas Vēstnesi par cle-niljamo stāvolkli, ko draudzē bija ieguvis mācītājs Grlnbergs. Tuvāk vēl nekā Mlenbachs Grīnbergam bija cits tautā pazīstajns vārds, ar kuru viņu vienoja ne vien savstar-pīgA labvēlība un deņa, bet arī tuva radniecība. Tas i r KriSjānis Barons, brālis Gdnberga vecmāmiņai. Taisni pazīšanās ar Grīnbergu ari man sagādāja tuvību Barona namā, kur ciemiņš baudīja namamātes neviltotu laipnību un no sirmā dziesmu laiva dzirdēja dažu gudrības vārdu. Grlnbergs bijā arī tas, kas 1923. g. Baronu izvadīja uz garo dusu, viņa mūža darbā saskatīdams īstu svētkalpošanu. Ģimnāziju beidzis, Griiibergs dodas uz T^totu, kur studē teoloģiju un, čakli strādādams, beidz fakultāti 1698. g. ar kandidāta grādu. Viņš ir pibiīgs aitturībnieks, bet tas viņu nekavē ieaugt Letonijā un būt par tās biedru nu jau 116 semestru (I). No Letonijas veobiedriem, cik zinu, vec&d par jubilāru ir tikai kādi trīs, starp tiem māc. Jānis Sanders (92. (Beigas 2. Ipp.) Ieceļotāju DP juridiskais stāvoklis Austrālija .6 LCK griezās pie Austrālijas militārās misijas B^ ī n ē ar lūgumu paskaidrot, kāds i r ieceļoti^ju juridiskais stāvoklis Austrālijā līdz pavalstniecības iegūšanai. Atbildes rakstā misija paskaidro, ka tos DP, kas ieceļojuši Austa*aijā ar IRO starpniecftru, uzskata par ārzemniekiem. ^^enīgais, kas viņus atšķir no pārējiem ārzemniekiem, ir tas, ka viņiem rakstiņi jāapliecina apņemšanās 2 gadus strādāt norādīto darbu. So 2 gadu laikā viņi nevar mainīt darba im dzīves vietu bez Imigrācijas 'departamenta atļaujas. Visiem ārzemniekiem jāreģistrējas polidjā, kur viņi saņem ārzemnieku reģistrācijas kartītes. Tiesību ierobežojumi ārzemniekiem esot tādi paši. kādus parasti piemēro ārzemniekiem citās valstīs, kā, piemēram, daži Ierobežojumi darba izvēlē, ne-plelalSana politiska r€a?:stura vēlēšanās un — dažos štatos — aizliegums iegūt nekustamus īpašumus. LCK inf. noz. m |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-05-21-01