Bavarijas Latviesu vestnesis, July 15, 1950

              - li
m
m
I
mm
m - m a n i » ' )
L A T V I J A
Sestdien, 1950. g. 15. jūlijā
Kf; 53 (397) 105a g. 15. jCUljā i
ITdtftelotot miikUBkrlptus uzglabā m
•Ot» «^alO} vloilgi, Ja tieiii ptoviemju
agmainitt un autoram adresēta aplok-m.
Bedaki^ja patur tl^bas manuskrip-ini
yd}jBd2n»8 gadījuma īsināt. Ar autcra
parakstu vai iniciāļiem parakstītos r^^-
ttaē iUdktii «omai nav katri iiņi m
radakdjat domas.
Rokas im sirdis, kas^n^^
OIMttirittlāll
TRIMDAS VADĪTĀJU AMATPiaflSONŪ APNDBKLEJCTIS
LEJASSAKSUAS NOMETNES
Kar» dirdi tālajā pasaules pamOē
KoMji 25. JiaUā pamoiHnāia cUviSci
m MMTIMA pttsn^fm m puskafa
im pav^fija lielas pssaalei vētras
sākmnīk Vētras vēji atrāva preid^^
denfiĻ miiīistni nu ^nerālStābn dur-vb
im logns AmerUdlĻ ĀsAjA, Eiropā,
AmMW m AfrildĻ alspdta no rak-stipgaliiem
visas anks^ kara ^plo-mSiļim
aktis vn pelnos un ie
fdņi» snmku ka^! Iialdnā}
elmdn Ainfflkan nāeUai piesvieda
Sla^ rokai Prezidents Trnmens
droMgi uii dusndgl ^ dfiri galdā
Vi paraisO^ vistiāisko pav^ sa­vam
laMaļare ģenerālim MekartB-laņ
atidāl ņguid pret uzbmeēju, Sis
2te»ol?fr1^^ Ap.
tora sarkanais mSs vairs nekw ne- if"^^^.^^^ apmierino.
ma^p^iL ^ Iša, un apmierina ari uzturs. Ēdienu
LNP preridija un LCP priekšsē­dis
J . Celms un LCK britu joslas
•delegācijas vadītājs V. Janums ko­pā
ar sakaru virsnieku angļu joslas
sard^ un darba vienību š^bā A.
Sflgam un LCP locekU V. Hāzneru
jšinīs dienās apmeklēja dažas Lejas-saksijas
nometnes, lai iepautos ar
turienes latviešu dzīves apstākļiem.
I^r vērojumiem šai braucienā V.
Janums mtrnis izteicās:
Veco ļai^u nometni F a r e 1 u kopš
L Jūlija uztkubas pārvaldē pārņē­mušas
Oldenburgas evaņģēlisko baz­nīcu
un kato}u Caritas lorganizāci-jas.
Nometnē patlaban 418 latviešu.
19 ģimenes, kurās sievas bijušas
jaunākas par 60 g., maijā nosūtītas
uz Bdchoma Par to iesniegta ^sū­dzība,
taču atrisinājuma vēl nav. Ar
piederīgo atbailstu maijā eihigrējušas
4 i^enes un kāds vieninieks.
Nometnes mūra blokos kā dzīvo­jamās,
tā sabiedriskās telpas labas
un.gUti iekārtotas. Katram precēm
tam pārim sava istabiņa, kamēr
Mtt%n pasaules vētra, kaa vēl ? & ^ t t ^ i l f ^|f^^^^^ ""^"^l
mmloklllnn bez orUlna spēka iS^t^^f^vfe*^^:^ W l sevi
!^r!,y;iSr^tTt apkopt, kādēļ tiem talka nak pali-mM^
naSm pieteic Javna laikmcttaKjjjīgag jokas. Gādāts āri par medi-ļavalanoiĻ
Jau tagad Uek atskattētLt„iet_ft «oiM^iK.,. ^^uS
^^ZĪr nai$ ārsts i r ukrainis, bez viņa vēl S? f:^«22fLJSa Dr. Berchmane un !SL ^«5^S^^ r 26bu liste Veņnere. Vēl trūkst Iri- S&iS!^S^.^ drēbnieku un kurpnieku, Jo S2LTw^™^fu?^!!!L *e^Pas strādāt tien> nav ^^i?^?SL^^JtS.« darbnīcas nav iekārto-l
^ ^ j ī T M c s m l i U orMnn pa- tas, par ko gan jau domāts. Ārpus
VisaiiimTieia. »;pārējās apgādes vācu pārvalde iz­īrē
par jūliju nav jimiaksā, bet par
turpmāko vēl nav skaidrības. Vācu
administrācija no bēgļu vidus algo
nometnes komandantu, 2 kandejas
darbiniekus un 2 strādtilekus. Ci*
tādi gandrīz vienīgā darba iesp^a
ir ap 30 km attālajā kūdras purvā
Taču omštedieSi raugās nākotnē op­timistiski,
jo daudziem Jau Ievadīta
Izceļošana un darbs nākotnē nodro­šināts.
Rosīga joprojām ir ari no­metnes
latviešu iultūrālā un sa­biedriskā
dzīve. Nodibināta un 01-
denbprgas iestādēs reģistrēta Latvie­šu
biedrība. Tās priekšnieks A.
Ozoliņš (viņš ari nometnes koman­dants),
priekšniekā palīgs A. Kri-pēns.
īpatnēja ir transitnometne A u r i -
cķā, kur novietoti tie Austrālijas
braucēji, kam visas izceļošanas for­malitātes
jau nokārtotas, tikai jā­gaida
aizbraukšana. Paļal gaidīšana
ilgst jau vairākus mēnešus. Tā kā
Itālijas transltnometnes slēgtas, tad
še sastopami gandrīz visu Eiropas
nāciju izceļotāji — pat itaļl, ungāri
un turki Grūtā stāvokli nonākuši
latvieši, kuru rocība nav bijusi lie­la:
gaidot izsīkuši līdzpaņemtie nau­das
līdzekļi, tā kā viņi nespēj Iegā­dāties
pat laikrakstu.
Pirmielpi^ soļi palicēju
itti #ciešu tuvināšanā
lAmf A L t l * AKCUA VĀCU UN DP DRAUDZES
Pēc LWF lokālās izvietošanas va-ditija
britu joslā Mr. Bēca (Beatz)
ierosmes un ar viņa atbalstu uzsākta
jauna akdja. Tās iioluks tuvināt DP
luterāņu draudžu locekļus ar vācu
ev. lut. draudžu ganiem, padomju
un Jaunatnes pulciņu loo^em, • kā
ari vttoi luterāņu baznīcas iekSmisl-jas
atbUdIgiem pārstāvjiem, lai sav-staipSās
pāriruiiās lūkotu konkrēti-idt
jMiīdzib vācu
baznl(i varētu nākt talkā Vācijā pa­licēju
izvietošanā un aprūpē.
Pirmā tāda ļļ^āksme notika šinīs
dienās AuguštdorfeS nometnē, un tai
sekos līdzīgai visos liell&os ārzemju
bēgļu centros britu joslā. Sanāksmē,
kuri piedalījās visu tris baltiešu
tautu un ari poļu luterāņu pārstāvji
un ap 40 vietējās vācu draudzes pār­valdēs
un jaunatnes puldņa locekļu
ar māc. Melleru, bez Bitr. Bēca Iera­dās
ari Mr. Grisvolds, LWF pārstāve
Veštfālē M ! ^ HauMnsone, Vestfāles
vācu luterāņu lekšmisljas pārstāvji
uc. Uzrunājot ap simts sapulcējušos,
Mr. Bē(š norādīja, ka pāri tautību un
ticību atšķirībām stāv kristietisma
princips, kas aicina kristiešus dalīties
grūtībās un palīdzēt viens otram. Ar-zemiu
bēgļi, īpaši baltiešu luterāņi,
pierādījuši seVi par krietniem kris­tiešiem,
kas pelnlJūSI palīdzību izce­ļošanā,
un tādu tien^ ari LWF snie­gusi
un sniegs. Tagad tā grib pali»
dzēt tiem, kam iom&t būs jāpaliek
Vācijā, un tāpēc aicina vācu drau­džu
un iek&fiīisijas pārstāvjus ņemt
bij. DP savā aizvējā. Mēs zinām, ka
viņiem ir lielas rūpes par pašu bēg*
ļiem. LWF nāks talk5 šl Jautājuma
atrisināšanā tuvākā laikā^ bet kā
TAUTIEŠU IEVĒRĪBAI, KAS
BRAUC UZ AUSTRĀLIJU,
KANĀDU VAI ASV
Nonikot Jaunaji dilves un dariia
•viett aii okeāna — AustrUljl, Kaut*
di vai ASV» taatieši IskipJ krūti kei
centa vai SUna kabats. Tad sikis
pirmais,^ frūtikais Jaunās ddm
posms.
Padomijtet aif Jās par to, ki THK
labik tikt 8im pirmajam laikam pirl,
ki Jau ^dtt pimaji laiki sav nddro*
anit kidtt mainmn ItdMkļu Janaaji
cemS. Praktiskus padomus i&ladt
Utvieiu eentriUs komiteju lafonai*
eiju noiare, (l«a) Sdivribisdi Qmaa%^
ArtUierie-Kaseme. Lūdnm pievianolt^ ^
pastmarku atbildei*
Latviešu darba un sardžu vienības
nelikvidēs
TURPMĀK UZŅEMS ARI DA2AS PERSONU GRUPAS BEZ DP
STATUSA
Par ttsņemSanu amerikiņn anhtiaidflir'i brīvo vietu rakstura un kandidita aroda
17. jūnija vēstuļu
akcijas atJDalsis
llr.ll
|a radījis satrau-[sniedz vēl nelielu kabatas naudu —l'*?^"".^*^?* ^ ? " ? ? * J ^ ^ ^ ^ ?*f'^
ittl nn tantSiĻ tad laivieSa tautu Si 3,— mēnesi. Nometnē ir ari vācu
fitiii napārstdds I s ^ ^ un neziņā kantine ar normālām preču cenSm.
S'^'*"**' ^ ^ ^ ^ v^- p ^ i a darbojas latviešu komiteja,
B iW vw »Mt iltad karft un mes ^ priekšsēdi A Ubertu. Saimnie-
Ikojot pēc rūpīgi izstrādāta budžeta,
«fr^»™ paredzēti ari pabalsti, komite-
W(«aavllaw Tas gan S S ^ J t e f ^ " ^ w labklājībuJ,iav daudz, taču Ueclna, ka ari ve.
m Mm f**"^?' ^ ^» r^^as un sirdis nav pleku-y
t . ^ " * * ""ļ? Pļ^^^ kopības un savstarpējas at-
>Makart8ianL Tadē) ta balstīšanas darbam. Pastāv ari
^ ^ w* ?*ty5^ ev.-lut draudze ar savu ^ J P * * ^ i ? * « ^ vada māc
un f i i ^ J)eth/gdžete iK^rOMenBuifas, Dr. f^lļļ/
n i i ļ H ^ l ^ rezervaciiaa M]U9per|L~'kas^dzly^ reisi tm^^^ mMkma UedēS^Ikr ^bSe^stundas. m
l l p l piiā im kopā ar tiem dnisics draudzes dart)oja$ dāmu komiteja
^ LaMlM^l^^ paSi un jaukts baznīcas koris ar 32 dzie-mmMS^^
latviešu <|ātājiem. To vada diriģ. Būmanis,
vMr kas Jau cfnljas Voldiovā, Vid- ir ari Daugavas Vanagu noda-aiaii
utt Kttiieniea detoksn^ <23 biedri). Rosīgi
.sirķailo mēri, Jaltas un Teherānas sļtrādā nometnes YMCA/YWCA, ri-ndlhptttt
un IRO netaisno statūtu kojot priekšlasījumus,, valodu kur-dn
Ir te detuii un pasemoti tikai ta- sus, kā ari informācijas vakarus.
diĻ I» vijjl dnijušies p^^^ to varu, hSfometnes klubā ir radio, ko pare-kas
tagad liek cīnīties amerikāņiem dzēts iekārtot katrā blokā. Domāts
Kmias dtogfoi, Ir pieteikušies Jau- arī par skatuvi, un Eversburgas DV
nal dņiU Korejā. Ar! Sl musn no dramatiskā kopa jau pieteikusi vies-eiidfrāeijas
nonodito karavīru pie- iaurādi ar „Skroderdienām". Vispār
telklināi karam Koreja aizpūtis vi- — nometnes latviešu sabiedriskā un
saa skrinlngn^lfipas un komunistu kulturālā dzīvē jūtama rosība un
aft^Biltt iodliair ntO un<citu lestāiu spirgts gars. Vecie ļaudis dzīvi se-neiabi
plennakušos kaMnetos un ari ko pasaules notikumiem, nezaudē-tmr
nesis Jaonas taisnības vēsmas, i dami ticību — reiz tomēr redzēt sa-1
Nākamais karš sastaps faitviešu ^^^^^"^^
tautn vi4^ imsaulē. Tur mēs ari pa- Oldenburgā vifilgā nometne pali-iftsim.
Mtsn 1 ^ stratēģijai Jābūt^^si OmStede. kur patlaban ap
ittiiivital ns il negronUnā lakta. Mēs latviešu. Nometne pārgājusi
ttcdrttstam ķīniski traukties uz kādu Pārvalde jau 26. jūnijā. Uz­klās
patvēruma vietu, atstājot posi- ^^^^ neizsniedz, bet jāpāriiek
cijas un pienākumus. Mēs taču pa- ^ Y^5?J^8j«*^ imiaksāto pabalstu,
sludinājām draugiem un ienaidnie-^^ u^^^t^^^?? spējīgiem
kam, ka esam einitāji un gribam i i - S5^^J^^^2^1^^^: vieniniekiem
(inft Mta L a l ^ . Mūsu politiskā SJJ i?»-» bet_ ģimenei ar 1 bērnu
un «UoBiātidcā dņa vien nevar at- ^zJt''^ ^^^pējlgos
brivfl taiviltt. Tādēļ ar drolām sir- SM^^^^^ aizgādības noda a a^ apm.
d&n un gudru ricibu Iesim pretī nā- 2Jf ^^^ika jalegā-kamiemiwpkamlem.
BI«Bttlr Jādaraļ^^^^ kantme. Dzīvokļu
un mēs darīsim Iespējamo, lai latvie-i
» emigrācija no Vācijas un Austri-1 vija prasa uzticību viņai un gatavību
laa sekmīgi turpinātos. Tas ir Jādara lielajam upurim. No mums Latvija
misi nākotnes un mūsu ģimeņu dro- pi*asa pūles un sviedrus politiskā,
fibas dļē|» Mūsu vīriem i|av vajadzība kultūras un nacionālā cīņā un darbā.
Miea ni tāliem kara laukiem, Jo Sai cīņai un darbam mums ari jā-mftou
karalauks būs Eiropa un Lat- nea upuri un atteikšanās. Sai cfoai
vDa. Sandiēsim un glabāsim latviešu uii darbam lai pieder mūsu darba
aalnia palat Latvijai. Bet lai mēs to dienas un svētdienas. Latviešu vīros
vMtn, mums iaja trauksmes laikā nav un nebūs paguruma un bailes,
mdrāk kā Jebkad ir Jāpieder savai Mums nav Jābaidās ienaidnieka,
tautai un savai olņaL Mēs aizbrau- mums nav Jābaidās kara. Mums pie-eam
pa valsUra, ne lai izkustu un pa* der tikai mūsu didvibas un mūsu
tostu viens otram un savai tēvu ze- sapņi un griba Latvijā atsākt Jaunu
mei, bet lai pasludinātu to lielo spē-1 diSvL Mēs esam visu pārējo Jau upu-ku
mobllisāolju latviešu pulkiem, kas rējuši karam un netaisnībai. Desmi-blakns
eltām brivaj&n nācijām lau- tiem tūkstošu latviešu ir ziedojuši ar!
A un salauds boļševiku cietuma savas drivibas un sapņus. Dzīvību
dselss VMTtus pie mūsu zemes robe- par Latviju un savu tautu ķDā lik-ftm.
Sl nacionālo spēku mobilizācija | dami, m^ varam Ūkai iegūt Jaunu
aptvēra visus latviešus ar lielu vien<*|diivi un nākotni saviem bēniiem un
priObas jo^ku tad, ja visi latvieši savai tautai
bei partiju un organizāciju izšķirības Tād^ nost visus strīdus un bra|u
Vrittioelcfl ap Latvijas valsts auto- karus, nost visas denunciācijas un
ritāll un ktviešu tautas brīvības sūdubas, nost visas ambīcijas un
godkāri. Sniegsim viens otram roku
Blēs turīgāk netaujās pēc tiesi- un pirmā kārtā saviem iedomātiem
bām, bet pēc masu pienākumiem, vai patiesiem pretiniekiem mūsu
Kara^ liedo savas dzīvības. Katrs vidu. Atzīsim tikai vienu pretinieku
latvfeiB vfn un jauneklis to darisļun iduddi^eku — komunismu un tā
ari nākamā kafā par Latviju. Tas ir terrora varu. Apkarosim šo ienaid-aogslals
iteOikums un upuris, kuru nieku ar visiem mūsu rīcībā esošiem
pdbktt l ^ u s t idsas stridu problē- poUtiskiem un garīgiem kroēiem, jo
mas un pretenzijas. Pašreiz Latvija rif mums visiem pret to būs Jācīnās
So upuri prasa un pieņem no latviešu ļ ar uguns ieročiem rokās.
parttBBnfemd^tenē.NomuinsLat-1 y. Lambergs
nlbu latvi^u sakaru virsnieks informC: | Lldt štn^ gan vSi vienmēr panii(t8, ka
NadonaiSs DP vienn>a8 var uzņemt tl-|vienn»ās usņem ari vecikus j^ar SS sa­kai
g. vecu personu, ku dsivo diem, ki ari tidns, kam ir piederīgie. Ir
amerikiņu JoSli un kam Vāciju rietumu I eern>u, ka tu' atsevišķos gadījumos l i -
JpslSs )Bav piederigo. Izņēmumi atļauti dosies ari turpmiķ^ bet noteUttus soUju-vienlgi
atUecIbS par virsnieku un trim ji^us nkv iespiļaniMot Pašrelp iidu per-augstikfim
instruktoru dienesta pakipBm ļ sonu ir gandm trīskārt vairāk neki to,
(sergeant, sergeant ut elus un muter ku atbilst visiem uznemianu notelku-sergeant),
kā art par atsevišķiem speciā-ļthiem. Nevērojot to, bātuVSlami, Ita ve-iistiem.
Renektantiem iSbat ar ndrigāmtcSki par g; U)i Sfineņil cilvēki re^strē-veselību,
gara un morāles īpaSIbSm, kā-||os ari turpmāk, Jo pie Udn^nējis piero­das
paredzētu ASV armiju loeekjlemn dset pāris gadu aUurpIba ti^^^^^
reflektanti nevar b&t P8R6 pavalstnieki grfitlbu.
un viņiem jāuzrāda DP Identifikāciju I Turpmāk darba un sard2u vienībās va
kartīte vallRO izdota apliecība par tiesl-lrēs Uzņemt ari personas bez DP statusa,
gurnu uz IRO aprūpi vai IRO tiesisko un i bet II atļauja pagaidām gan attiecu tikai
politisko alzsardribu. ļi|z pārnācējiem no Beļģiju, Francijas,
Reģistrācijas kārtība sardžu un darba | Anglijas uc. zemēm. Ja viņi Vācijas ame-
.vtenlbās 4)aUkQsiaidz$lnēi5t. JnteiresenvJ lenfikirill leglUi:/resp^\vlņlem
ttemn^JāizplldalpaSa^aptauju lapa ua^ko-tir vļicu^'iestālf isdptaa^nkaiMi^artesM..
spējīgs un nesumo ar Uptgām sllmlbtei, KbUdinoties, ka pārdomājuši vai ari uidod
un. Ja iespējams, nometņu komiteju al-ļeltus musvarira iemeslus. Ari nometņu
sauksmi Jānosūta uz adresi: Labor 8er-{komitejas, ar kuru starpnle«!bn sūta pa-vice
Latvlan Lialson Asslstant, 2nd Lt Vis-1 ziņojumus kandidātiem par leraianos
valdīs Brige, (t7a) Blannheim, Malnstr. 51. | d u l ^ neapstiprini paslņofiMau saņemia-
Vēlams, ka ari tfe kandidāti, ku Jau re* ņauu nemin Jem«slus,kīlp^ kandidāts
ģlstrējušies IndlviduSU vai ar nometņu | nav leiraAlM. SSfda rid(ba no tikai traucē
komiteju starpniecību, bet līdz 8im attie-1 Vienību pJipiIditt1Qanu,^^b novilcina
eigos dokumentus vēl nav iesnieguši, tos to tautlua pliņemšanu^ k%l darbt ne*
nekavējotiu nosātltil uz minēto adrui. pierieSams, tipSe kom!teJii# un l u ^
kandidātu uzņemot, nav iespējama levē-ļtiem paSiem laiku Jāiniomiē par dzīves
rot pieteikšana kārtību, bet Jāvadās no]vietu niiiņu, emigrāciju, nevēlēšanos
'turpmāk ki^ndidēt ue«
Amerikāņu priielcšnieclba apsoUJusi, ka
nevienu tetvi^u Vienību neukvidēs, ka­mēr
bUs piemēroti cilvēki to papildinā­šanai.
Gadljuniāf Ja Icandidātu rezerve Iz-
I sīktu uii kādu masu darba vienību likvi­dētu,
tis personālu izmantos, pārējo vie­nību
papUdinttanai. To ievērojot, ikvie­nam,
kam mu izredžu emigrēt un ku
Lliaativviieežsuu nnaaraionnnaaliSa flnonndofal gbVKaanndoii--1ļ a^t^b ilnsāt knootnteeisk uiemspieēmju, luanik unesk Jaāvaēpjosvtieers sJai--
navija lerosmatas un LGK atbalstītās!reģistrēju.
17. jūnija vēstuļu akcijas ietvaros | Darba un sardžu vienību darba notei-
U^FS priekšsēdis Dr V Ģinters no-sutija
vēstuli prezidentam Trume- jusi vķSm nometņu latviešu komitejām
nam, plaši attēlojot boļševiku oku-1 un privāti, drivojuo pārstāvjiem, (in)
pantu rīcību Latvijā un pārējās Bal­tijas
valstis, kā ari Izsakot mūsu
taisnīgās prasības' pēc neatkarības
un cilvēku tiesībām. Prezidenta uz­devumā
uz šo vēstuli atbildējusi ASVļ
vēstniecība Stokholmā, uzsverot, ka
Sav. valstis nekad nav atzinušas Bal-pretpakalpojumu
grib lūgt pailAdbu
un atbalstu palicējiem VScijl
Savu labo gribu šos centienus aU
balstīt apliecināja vietējās vācu
draudzes mfia Mellers, pierimēdams»'
m ja baltieši Augustdorfā paliktu.
bez sava mācītāja,* viņi ar mieru
kādu laiku to aizstāt, Ierodoties uz
dievkalpbjunUem nometnes baznīcā.
Vācu lekšmisljas pārstāve savu uz«
runu nobeidza ar konkrētu darba
piedāvājumu lauksaimnieka ģlmoiet
kādā Vestfāles muižā. Līdzīgā gari
misija strādās ari iiz priekšu.
Par sanāksmes praktisku noorganl*
zēšanu un vadību pateicība t^enākas
nometnes māc. E. Pavasaram un
draudzes dāmu komitejai. Kontakts»
kas tik svarigš lokālu jautājumu kār­tošanā,
Ir nodibināts, DP un vicu
kristieši pierādījuši, ka grfc būt jau­nā
kopējā sadzīves p6sma timigl
sekmētāji. So atziņu labi atspoguļo
kādas vācu draudzes padomes locek­les
un vecas augustdotāetes vārdi:
«Nometnē esmu pirmo reizi Bljit
par to dzirdējusi šausmu stāstus u i
pati redzējusi šeit saplūdušo atlaisto
gūstekņu un austrumu strādnieku 8i«
ŗojumus pirmajās dienās pēekipitu-lācijas.
Viss tas man bija s«>rotiiai
jp:ļ3iju redzējusi ari to, kā -^ajā n^;
nāca jauni transporii. Pajdles Die^
IRO misijas šefs, pamatojoties uz
•ii"-"'
I n J s ^ ^ i ^ ' ^ l f P P « S ^ fecelt^skontrolkomlsljas atzl-btefž^
oš^an^a šai^s ze"m^e^s i'^r l"abti Vz^mK?a^m^. aU^uUgu^m .^ipegm^j ppŗ^a^rg j1ig5 . Dmr.i 1O6.. aEpvraīļlad -vēlē-
^r-J-fK*^.^ ^r^^^^^v^'^TM^^ latviešu pārstāvi Dānijā,
kas mil bnvibu. Pašas ASV ar Ap- IRO pgrstāvis kontrolkomisijas
vienoto nāciju starpniecību turpina prf^kšgg^ V. Dambergam piesūti-politiku,
kas cerams, spes avieglin^^ rakstā norāda, ka pēc komisl-to
tautu ciešanas, kuru cdveclskās jas atzinuma un mlsljas^clbā eso-tiesibas
un privilēģijas pakļautas ggjām Izziņām par pārstāvi Ievēlēts
spaidu r e ^ a jūgam. Ziņa par Dr.
V. Ģinteram piesūtīto atbildi parādī­jās
ari Stokholmas Tidningen uc.
zviedru laikrakstos.
17. jūnija vēstuļu akcija guva lat­viešos
samērā dzīvu atsaucību. Grūti
vēl pašreiz precīzi pateikt, cik vēs­tuļu
vadītāji rietumu valstsvīri saņē­muši,
bet to skaits katrā ziņā sa­sniedz
vairākus desmittūkstošus. BBC
raidītājs to noteica uz 45.000, bet
Amerikas balss, minot parallēles
starp Korejas un Baltijas valstu lik­teni,
vērtēja vēstuļu skaitu uz 20.
Par vēstuļu akciju rakstīja arī ASV,
Skandināvijas, Dānijas uc valstu
prese un žņoja radiofoni. No vi­siem
laikrakstu izgriezumiem un ra-dioziņojumiem
varētu izgatavot lie­lisku
protesta albumu par Baltijas 10
gadu okupāciju.
Kā jau tas visos kopējos pasāku­mos,
ari vēstuļu akciju sabotēja daļa
latviešu, un tai nebija Iekustināmi
Dr. Evaldsons. Ievērojot neapšau­bāmo
vairākumu, ko E. ieguvis vēlē­šanās,
IRO misija nav atradusi par
vajadzīgu tuvāk Izdibināt pret vē­lēšanām
celtos iebildumus. Kontrol-komislja
par vēlēšanām un IRO mi­sijas
lēmumu nosūtījusi ziņojumu
sūtnim K, Zariņam Londonā.
Kā zhiāms, par 15./16. aprīļa vē­lēšanu
norisi: IRO misijai bija ie-sniegtas
vairākas sūdzības, tādēļ
jaunais pārstāvis līdz jautājuma no­skaidrošanai
netika apstiprināts.
Par Latviešu apvienības Dānijā
(LAD) priekšsēdi ievēlēts R. Briedis,
par prezidija locekļiem A. Vegers,
E. Llepaskalns, Dr. V. Jansone un J .
Reitmanis. LAD reģistrēta dāņu
iestādēs, un tās apstiprināšanas
rakstā noraksts un statūti iesniegti
ari IRO. Dānijas latviešu balss, ku­ras
redaktors ir jaunais pārstāvis
Dr. Evaldsons, gan uzskata, ka LAD
priekšsēža amatu, saskaņā ar 1949.
ari t. s. «vienaldzīgie". TaČu pasā- ģ. 11. jūnija latviešu delegātu kon-kums
savu mērķi ir sasniedzis: mūsu ferences lēmumu, reizē ieņem latvle-protesta
balss ir izskanējusi un ta Ir Su pārstāvis pie IRO. Par šo jautā-sadzirdēta,
taisni šajā laikā, kad boļ- jumu abu Dānijas latvim grupu
ševisms sācis bruņotu agresiju, vēl- starpā pašreiz risinās karsts strids.
reiz atgādinot pasaulei Baltijas vai- — Dānijā vēl dzīvo ap 550 latviešu!
stu likteni. ļ bērnus ieskaitot
vam, ka posta laiki, ko mums uzvēla
karš un tā sekaS, t^ad ir g a |^
Sasniegsimies rokās, lai saprastos, jo
saprašanās vlenlg| mūs var paglābt
no posta s(tkārtošanās.'* B.
VESTUlBS
RĒDAKCIĪAt
VISLIELĀKO UZMANĪBU. EIROPAS
KUSTIBAII
Katram saprotams, ka Eiropu kustība
nav vairs pārejoša parādība. Zināms art,
ka Latvijas nākotne ir eieii saistīta ar
Eiropas vienību. Taēu latvieša Eiropu
vienību organizācijas nekad negfis pla­šāku
atsaucību ne uz ārpusi, ne paša lat-vleSu
vidfl, Ja 81 svarfgfi darba vadISana
nepārņems latviešu augstākā polftiskAe
cliķu organizācija trimdi ar sStņo atbal­stu.
Tuvoju Struburgu dients. Tās, dk
nojauiāms, būs svarīgas ari mams, lat­viešiem.
Tāpēc ~ visUelāko ntauuilbui
Par citu lietu. Esmu vērojis dalu tan^
tiešos, piemēram, ari kādu Jaunu, tiku-mlsku
ģimeni mifsu nometnē, ku netnrā-da
nekādu interesi par Utvieiu kopējām
lietām un par mfisu vienotāju laikraksta
Latvija. Sal sakarā rodu Jautājums: kim
rakstīti un tik daudz atkārtoti cildenie,
patrioUskie, sirsnīgie vārdi, neapzinīga
tautiešu nosodltājl raksti, aicinājumi, uz* i
saukumi? Vai tiem, kas tos Jau lasa simto
reizi un sen tiem pievlenoJušiesT Tidif
vai pie mflsu centrālās Iestādu nevārīta
putāvēt kāds „lekSēJās Informād^ bji-rojs,
ku bez Iflguma, bet ouksu Ikvie­nam
it kā malā paUkušam latviiitlm iad
tad piešautu pa veseUgi gari isvaldotai
lapai? varbfit tad šie tautieši neizkllsta
visu pasaules vējos ~ bez cerlbim at­griezties*
Ar dažu bridinitāja raksta LNP varēta
atcerēties komOnisma apdraudētās Aztjaf
valstu — Ja tu ietUpīt LNP kompeten­cēs.
Der apsveikt ait Dienvidamerikas
valsta skaidro ieslUanos pu komfinisms
apkarošanu. /
V. ^ 0 b I ņ 8, Pinebergi
LŪDZAM ATBALSTU
Heilbronu sanatoriju Utvlelu slimnie­ku
kopa ISds latviešu nometņu komitejas,
kam bfitu iespējams atvēlēt Udzeklus, ne>
Uegt kādu daļu ari sanatorijā esoio sma«
gāk slimo atbalstam. Sakari ar Amberpt
sanatoriju UkvidēšanU, latvieša sUttBl*'
ku skaits Hellbronā paUellnāJiu līdz A
bet Uitvieiu kopai savu dēšanu biedri
atbalstnanai nav nekida līdzekļa.
dzam mas neaizmirst, im par katru sle«
dojuma būsim ļoti pateicīgi.
Heiibronaa latvieit
slimnieka kopa
KAS PALĪDZĒTU T I ET PIE BADIO
APARĀTA?
Sen esmu gribēju tikt pie sava rs^
aparāta, bet ar manu trficigo kara tovsŗ
da pensiju šim nolttkam neietiek, Jog;
uztur ari ģimene. Badio man bOto set^ļ
mīļš un nepieciešams. Jo esmu nerem
un. man amputētu abu roku. TaM
pats nevaru neko nopelnīt ^
Mans Idguma tauti^em, ku Uee}e «f
nevar paņemt uvu radio aparāta m
ziedot toman, pie kam u bfltu ar w 2
aif kaat ko maksāt, varbfit vairikef
ouiksu termiņos. Eventuālos P^^VĪi
mus Ifidau adresēt: Donats Badfla«
Heidenkeim-Brenz, Nattkeimerstr. K*
i i
11
1»'
^«^«ļļli-mmmĒ^
m
un toa^\3L \
gsidfim H\ MV V
tesļ ksi
,j;ArisAlvlduSka»
300 t M ^ ^
latviešu 1M!ba,
tikai uB i i '
gan dali ji
8ar!kp|ii)^ ļblilfļ
fīmWn fJinHDU
mita^pi]
totttii^ trini
Jteribasttf
mātes
^»ijž^ im
wval
vienam vain
•Jbiedrļikam
^^i^Msmši
kttttari^
WtumiemUi
noklaušina
9tt\mūiiku
un_,„
tittudibucl^
^f'^skl. bet ,3